Gazprom, gāzes urbuma veidošana

Eiropas un ASV gāzes karš

68
(atjaunots 14:41 19.06.2017)
Vācija un Austrija paudušas šaubas par sankcijām, kas ieviestas pret Krieviju pēc notikumiem Ukrainā, un pārmetušas ASV, ka tās izmanto ierobežojošos pasākumus savās ekonomiskajās interesēs.

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Igaunijai, tāpat kā citām valstīm, nāksies izlemt, kurā pusē nostāties Vācijas un ASV konfliktā Krievijas gāzes vada "Ziemeļu straume 2" dēļ. Amerikāņi cenšas piespiest Berlīni atteikties no dalības projektā, piedraudot ar sankcijām vācu kompānijām, kas ieinteresētas īstenot projektu, vēsta Sputnik Igaunija.

Jaunās pret Krieviju vērstās sankcijas, ko 15. jūnijā apstiprināja ASV Senāts, paredz, ka ASV Finanšu ministrija saņem tiesības sodīt jebkuras ārvalstu kompānijas, kas investējušas ievērojamus līdzekļus gāzes vada "Ziemeļu straume 2" projektā. Vācija un Austrija, kas arī iesaistīta projektā, atbildējušas neparasti skarbi.

"Eiropas apgāde ar energoresursiem — tā ir Eiropas, nevis Amerikas Savienoto Valstu darīšana!" — teikts Vācijas ārlietu ministra Zigmāra Gabriela un Austrijas federālā kanclera Kristiāna Kerna kopīgajā paziņojumā.

"Mēs lemjam, kam piegādāt mums enerģiju un kā to darīt. Un mēs to darām, ņemot vērā pārskatāmības un brīvā tirgus principus," — uzsvēra politiķi. Vācu diplomātijai neierastā manierē viņi atzīmēja, ka amerikāņi likvidē iespēju noteikt tālākas kopīgas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju sakarā ar notikumiem Ukrainā. Viņi pārmeta ASV Senātam darbības tikai par labu ASV interesēm gāzes eksporta jomā.

"Politiskās sankcijas nekādā gadījumā nevar būt saistītas ar ekonomiskajām interesēm… Starptautiskās politikas intereses nevar būt atkarīgas no ekonomiskajām interesēm!" — teikts Gabriela un Kerna paziņojumā.

Tādējādi ministri pārmeta Vašingtonai, ka tā ievieš sankcijas ne tikdaudz pret Krievijas uzņēmumu "Gazprom", cik pret Eiropas gāzes kompānijām, turklāt tikai tālab, lai piespiestu Eiropu būvēt SDG termināļus un pirkt sašķidrināto gāzi no amerikāņiem.

68
Pēc temata
Vācija un Austrija kritizēja ASV jauno sankciju projektu pret Krieviju
ASV Senāts paplašināja sankcijas pret Krieviju
"Ziemeļu straume 2": Brisele pieprasījusi mandātu pārrunām ar Maskavu
"Gazprom" gatavs piegādāt ES tik daudz gāzes, cik nepieciešams
Tukšas kabatas, foto no arhīva

Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF

16
(atjaunots 11:44 07.07.2020)
Darbaspēka izspiešana uz Eiropas darba tirgu novedīs pie Baltijas valstu ekonomikas kolapsa, tāpēc vienīgā iespēja glābt tās no degradācijas – atjaunot attiecības ar austrumu kaimiņu, uzskata eksperts.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Latvija un Lietuva iekļuvušas starp ES līderiem bezdarba ziņā, materiālā RuBaltic.ru konstatēja eksperts Aleksandrs Nosovičs. Viņš atsaucās uz statistikas aģentūras Eurostat datiem. Šo valstu ekonomiskā lejupslīde ir jo pārsteidzošāka, ņemot vērā, ka koronavīrusa pandēmijā Baltijas valstis cietušas daudz mazāk nekā valstis Eiropas rietumos un dienvidos, viņš atzīmēja.

Pēc Nosoviča domām, tas liecina, ka Baltijas valstu ekonomikā stāvoklis bija bēdīgs jau pirms pandēmijas, bet krīze saskaņā ar ekonomikas teorijām, vissāpīgāk sit pa ES ekonomikas perifēriju, nevis centru.

Intervijā Sputnik Lietuva ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs atzīmēja, ka Baltijas valstīm ir jāizvēlas – izspiest ekonomiski aktīvos iedzīvotājus peļņā uz Eiropu vai sakārtot attiecības ar Krieviju. Pirmajā gadījumā, iespējams, ekonomikas kolapss.

"Migrācijas ceļš, darba spēka izspiešana uz darba tirgu Eiropā – tas ir ceļš, kas novedīs pie visu Baltijas valstu, ne tikai Latvijas ekonomikas kolapsa pārskatāmā nākotnē, 10-15 gadu laikā. Pēc tam šīs valstis pāries pie Eiropas Savienības dotācijām, kas piešķirs zināmus līdzekļus galveno bāzes struktūru uzturēšanai, bet ekonomika tur būs pareizināta ar nulli, ja nebūs ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Otrs ceļš – tā ir pašu ekonomikas attīstība, kuras dēļ ir jāatjauno normālas attiecības ar Krieviju, jo ne Igaunija, ne Latvija nevienam ES no ekonomikas attīstības viedokļa nav vajadzīga," viņš teica.

Zubecs atzīmēja, ka atšķirībā no Eiropas valstīm, Krievijai ir, ko piedāvāt Baltijai.

"Tāpēc, vienīgā iespēja glābt ekonomikas no degradācijas – atjaunot attiecības ar Krieviju. Ja Baltijas valstu valdības dos priekšroku konfrontācijai ar Krieviju, tas nozīmē, ka drīz vien šīs valstis vienkārši ekonomiski pazudīs no pasaules kartes," viņš secināja.

16
Tagi:
Baltija, darba tirgus
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Bezdarba statistika Latvijā: kāpēc apsargi tiek atlaisti visretāk
Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro
Bezdarbnieku armija Latvijā? Nopērciet visiem divus koferus vai ziepes un striķi
NATO karogs, foto no arhīva

NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru

7
(atjaunots 10:55 07.07.2020)
Tikšanās gaitā tika apspriesta NATO pozīciju pastiprināšana aizsardzības un savaldīšanas jomā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers apsprieda ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas kancleru Kristiānu Priku pretošanos "draudiem no Krievijas puses", stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Igaunijas AM informēja, ka Ketlers apmeklējis Baltijas valsti, lai iepazītos ar tās aizsardzības resursiem.

"Igaunijai ir svarīgi, lai NATO precīzi saskatītu situāciju mūsu reģionā un drošības specifiku. Kvalitatīva izlūkošana un savlaicīgs brīdinājums dāvā priekšnoteikumus, lai novērstu Krievijas draudus un nepieciešamības gadījumā stātos tiem pretī." Prika teikto citēja aģentūra.

Diskusijas gaitā tika apspriesta arī NATO pozīciju pastiprināšanās aizsardzības un savaldīšanas sfērā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

Gaidāms, ka NATO ģenerālsekretāra vietnieks apmeklēs arī Emari aviobāzi, Narvas pilsētu pie Krievijas robežas, tiksies ar Aizsardzības spēku vadību, ārējās izlūkošanas dienestu, drošības policiju. Izlūkošanas centru un Baltijas valsts Ārlietu ministriju.

NATO pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis aktīvi slēdz aizsardzības kontraktus ar ASV par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē savā teritorijā NATO militāro kontingentu.

Pie tam Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij, un Rietumu aliansei tas ir lieliski zināms.

7
Tagi:
Krievija, draudi, Igaunija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
NATO kibermācības Igaunijā: mērķi un līdzekļi
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
Tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko

Gapoņenko: rasu nekārtības ASV pamatīgi samulsinājušas Latvijas valdošo eliti

0
(atjaunots 18:15 07.07.2020)
Latvijas valdība nekomentē nekārtības, jo nav iespējams prognozēt, kā situācija veidosies tālāk, uzskata tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Aizvadītajā nedēļā, piektdien prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš nolika ziedus pie memoriāla Lielās Horālās sinagogas vietā Gogoļa ielā Rīgā. Svinīgais pasākums notika 1941. gada notikumu piemiņai, kad nacisti šajā sinagogā dzīvus sadedzināja vairāk nekā 500 ebrejus.

Jau sestdien Brāļu kapos Lestenē notika atvadas no bijušā SS leģionāra, publicista Visvalža Lāča, kurš piedalījās soda operācijās Otrā pasaules kara gados.

Eiropas pētījumu institūta prezidents, profesors, tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko intervijā Sputnik Lietuva paziņoja, ka pēc rasu nekārtību sākuma ASV valdošā elite "zaudējusi orientāciju telpā un laikā".

"No Vašingtonas nāk dažādu vektoru signāli, tāpēc (Latvijas valdība – red.) cenšas it kā orientēties gan uz vieniem, gan otriem. No vienas puses, it kā vajag pieminēt Holokausta upurus, lai arī ne īpaši gribas to darīt, bet no otras puses, ļoti gribas pieminēt nacistiskos noziedzniekus, tomēr bija manāms, ka bērēs augstākās amatpersonas nepiedalījās, tās vienīgi morāli atbalstīja visu to, kas bija saistīts ar Lāča bērēm," viņš teica.

Gapoņenko piebilda, ka Latvijas valdošā elite nekomentē rasu protestus Savienotajās Valstīs, jo nav skaidrs, kā situācija veidosies tālāk. Pēc viņa domām, tamlīdzīga neziņa var saglabāties vismaz līdz ASV prezidenta vēlēšanu beigām.

0
Tagi:
Latvija, ASV, Gapoņenko
Pēc temata
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu
Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums
Latvijas prezidents paziņoja, ka patriotiem nav jāatzīmē 9. maijs