Skolēni klasē. Ilustratīvs uzņēmums

Lietuvas valdība aicina skolēnus piedalīties emigrācijas jautājumu risināšanā

11
(atjaunots 10:09 18.06.2017)
"Skolēni valdībā" projekta ietvaros jaunieši varēs piedalīties valdības un ministriju darbā, kā arī izteikt savus piedāvājumus par emigrācijas tēmu no Lietuvas.

RĪGA, 18.jūnijs — Sputnik. Lietuvā notiek skolnieku reģistrācija projektā "Skolēni valdībā", kurš norisināsies augustā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz portālu Mano vyriasybe.

Jau devīto reizi notiekošais nacionālais projekts vienas nedēļas laikā (no 21. līdz 25.augustam) apvienos uzņēmīgus un iniciatīvus Lietuvas un ārvalstu skolu jauniešus, kuri vēlētos izmēģināt sevi nākotnes līderu lomā. Šī gada tēma — emigrācijas problēmu risināšana.

"Jebkuras valsts panākumu atslēga ir tās jaunā paaudze. Jauniešu uzskati, viņu ieguldījums, iniciatīvas noteiks to, kāda nākotne gaida Lietuvu. Turpinot šo projektu, mēs vēlamies ne vien sniegt jauniešiem iespēju redzēt valdības darbu klātienē, bet arī uzklausīt viņus, uzzināt, kā un kādu valsti viņi grib veidot, " atzīmēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

"Šī gada projekta tēma ir saistīta ar jauniešu emigrāciju. Saprotams, ka jauniešiem ir ziņkāre izmēģināt sevi plašajā pasaulē. Svarīgi, lai viņi zina, ka savā valstī viņus vienmēr gaida un viņi ir nepieciešami tai, " akcentēja viņš.

Audzēkņiem paredzēts apmeklēt valdības aparātu, ministrijas un citas valsts iestādes. Viņi apspriedīs ar premjeru un ministriem aktuālos valsts jautājumus, novēros kā norisinās sēdes, piedalīsies dažādās tikšanās, kuru laikā padalīsies ar idejām un visizplatītāko sabiedrības problēmas risinājumiem ar dažādu nozaru speciālistiem.

"Pirmkārt, šis projekts atnesa lielu skaitu aktīvu, atjautīgu un ļoti gudru cilvēku. Tas iedvesmoja mani, lai aizbrauktu uz ārzemēm pieredzes iegūšanai, lai pēc tam atgrieztos šeit un turpināt savu attīstību tālāk. "Skolēni valdībā" ir neatkārtojama pieredze, kuru var iegūt tikai reizi mūžā, " atzīmēja 2010.gada projekta dalībniece Eva Nagite.

Kā katru gadu, dalībniekus izvēlēsies speciāla komisija, kura sastāv no premjerministra komandas, valdības aparāta un ministrijas organizāciju pārstāvjiem. Šogad komisijā ir uzaicināta arī slavenā valsts vieglatlēte, Eiropas čempione Airine Paļšite.

Plašāku informāciju par projektu var uzzināt portālā Mano vyriasybe vai arī speciālā Facebook lapā "Skolēni valdībā".

Emigrēšana no Lietuvas

2017.gada janvārī Lietuvā pastāvīgi uzturas 2 miljoni 849 tūkstoši cilvēku. Pērnā gada laikā pastāvīgo iedzīvotāju skaits samazinājies par 39,2 tūkstošiem (1,4%). Kā arī iepriekšējos gados, par galveno iemeslu pastāvīgai valsts iedzīvotāju samazināšanai kļuva emigrācija.

Negatīva starptautiskā neto-migrācija (emigrēja par 29,6 tūkstošiem vairāk nekā imigrēja) sastādīja 75,5% no kopējās pastāvīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Negatīvās dabīgās iedzīvotāju nomaiņas dēļ (nomira par 9,6 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā piedzima), pastāvīgo iedzīvotāju skaits sarucis par 24,5%. 2016.gadā izbraukšanu no Lietuva deklarēja 51 tūkstotis emigrantu, kas ir par 6,4 tūkstošiem (14,5%) vairāk nekā gadu pirms tam.

11
Pēc temata
LM pārstāvis skaidro, vai Latvijā nepietrūks naudas pensijām
Aleksandrs Auzāns: "smadzeņu aizplūšanu" no Latvijas nevajag dramatizēt
Latvijai vajadzētu paskaidrot iedzīvotāju skaita samazināšanās iemeslus
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

5
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

5
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības
Kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs, foto no arhīva

Tas vairs nav lietuviešu zēns: slēpotājs sarūgtinājis tēvzemi

28
(atjaunots 23:16 16.05.2021)
Talantīgais lietuviešu kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs pēc atklātas intervijas Šveices izdevumam "La Regione" bija spiests taisnoties.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Viļņā dzimušais un Šveices dienvidos augušais kalnu slēpotājs Andrejs Drukarovs sniedzis pārsteidzīgu interviju Šveices izdevumam "La Regione" un sarūgtinājis lietuviešus, stāsta Sputnik Lietuva.

Sarunā ar žurnālistu Drukarovs atzina, ka vairs neuzskata sevi par lietuvieti.

Patiesībā tas nepārsteidz – kopš sešu gadu vecuma viņš dzīvoja Itālijā, 10 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Tur viņš pirmo reizi stājās uz slēpēm, sāka piedalīties vietējās sacensībās.

Tiesa, sportistu finansiāli atbalsta Lietuvas slēpošanas asociācija (LNSA), kas apmaksāja viņa treneri, kā arī dalību Šveices slēpošanas savienības (Swiss-Ski). Komandā. Sadarbība ar Šveici ir spēkā līdz nākamās olimpiskās sezonas beigām – 2021./22. g.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

2018. gadā Drukarovs debitēja Olimpiskajās spēlēs Phončhanā un ieņēma 41. vietu slalomā. Februārī, 2021. gada Pasaules čempionātā viņš demonstrēja labāko rezultātu Lietuvas kalnu slēpošanas sporta vēsturē – ieņēma 23. vietu gigantiskajā slalomā.

"Bez Šveices es nekad nebūtu pacēlies tur, kur esmu tagad, - Drukarovs atklāti konstatēja intervijā. – Man patīk Tičino (kantons Šveices dienvidos pie Itālijas robežas). Pārsvarā – klimata dēļ, man ļoti patīk arī vietējā virtuve. Domāju, man šeit viss ir ideāli piemērots, esmu lieliski integrējies šajā vidē un negribu pamest Šveici."

Par Lietuvu, kur viņš dzimis un audzis 90. gadu sākumā, Drukarova viedoklis ir pavisam citāds.

"Salīdzinājumā ar Viļņu Tičino ir gluži kā cita pasaule. Līdz sešu gadu vecumam es dzīvoju pašvaldības daudzstāvu mājā, kas visas ir līdzīgas viena otrai. Nevienam nekā nebija, mums, bērniem, rotaļās pagalmā vajadzēja uzmanīties, lai nesavainotos ar špricēm, kas vāļājās uz zemes. Domāju, neviens negrib, lai viņu bērni dzīvotu tādā vidē.

Dzīvoju 40 kvadrātmetru platībā ar vecmāmiņu un vecvecmāmiņu. Mans tēvs bija krievs, taču viņu nekad neesmu redzējis. Visa šī pagātnes pieredze liek vēl vairāk cienīt to, kas man ir tagad, un saprast naudas cenu."

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

Pēc viņa vārdiem, reizi gadā viņš ierodas Lietuvā, lai izpildītu obligātos testus.

"Valsts man nav pazīstama no kultūras viedokļa, nerunājot jau par virtuvi vai klimatu. Es vairs nesaprotu, kādi ir cilvēki, kas tur dzīvo. Savus draugus Tičino es saprotu daudz labāk nekā lietuviešus," viņš teica.

Intervijā norādīts, ka viņam nav viegli nēsāt uz savas sporta jakas Lietuvas vārdu.

"Mani satrauc domas par sportistu tur. Pats svarīgākais sporta veids Lietuvā ir basketbols, visam pārējam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Citu sporta veidu pārstāvjus pa īstam neatbalsta, taču pie tam kritizē par to, ka viņi nodarbojoties ar sportu, kas nevienam neesot vajadzīgs.

Šeit viss ir citāti, un laika gaitā izstrādāta mentalitāte to atbalstam, kam ir ideja un iecere. Piemēram, pirms laika es savācu līdzekļus projektam "Es tev ticu", un lielāko daļu palīdzības saņēmu no Šveices. Tāds vietējo iedzīvotāju atbalsts nepazīstamam lietuviešu puisim, kurš bez tās nekad neko nebūtu izcīnījis augstā līmenī, patiešām ir valdzinošs," toreiz žurnālistei pastāstīja Drukarovs.

Noslēgumā viņš teica:

"Tagad mana piederība Šveicei ir daudz lielāka. Es teiktu, šis zēns daudz mazāk ir lietuvietis nekā šķiet no malas. Esmu ļoti pateicīgs par visām iespējām, kādu man nekad nav bijis un par kādām es ne sapņot nevarēju, un vēl esmu kļuvis par cilvēku, kurš jūtas esam savā vietā."

Intervija saviļņoja Lietuvas sabiedrību, un dažas dienas vēlāk Drukarovs jau bija spiests skaidroties arī LNSA oficiālajā vietnē. Viņš paskaidroja, ka ir nepareizi saprasts, un apliecināja: viņam ir liels gods uzstāties par Lietuvu un nēsāt apģērbu ar Lietuvas vārdu un ģerboni.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Andrej Drukarov (@andrej_drukarov)

"Ļoti nožēloju pašreizējo situāciju. Tāpat kā daudzi lasītāji Lietuvā, biju neapmierināts ar to, kā žurnālisti sagrozījuši manas domas. Sarunas gaitā mēģināju paskaidrot: man, slēpotājam, kas pārstāv Lietuvu, nav viegli no tā viedokļa, ka manis izraudzītais sporta veids valstī ir maz pazīstams un piesaista daudz mazāk sabiedrības un sponsoru uzmanības nekā Itālijā un Šveicē, kur kalnu slēpes ir vienkārši superpopulāras. Žurnālists sagrozīja manas domas, vienkārši uzrakstot, ka man "nav viegli nēsāt apģērbu ar uzrakstu "Lietuva", - teikts Drukarova paziņojumā.

Viņš atsauca atmiņā atbalstu, ko viņam sniegušas ne tikai sporta organizācijas, bet arī līdzjutēji Lietuvā.

"Man ļoti palīdz Lietuvas Olimpiskā komiteja, kas piešķir stipendiju un līdzekļus, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, cilvēki, kas vada Lietuvas slēpošanas asociāciju, kas deva man iespēju trenēties ar Šveices komandu, kā arī Lietuvas līdzjutēji, kas mani atbalsta. Jūs nenoticēsiet, taču mani pielūdzēji sūta man rupjmaizi no Lietuvas, kas man ļoti garšo, un glazētos sieriņus ar magonēm – tie garšo tāpat kā bērnībā," viņš uzrakstīja.

Pēc viņa vārdiem, šis nepatīkamais incidents nebūtu noticis, ja viņš būtu izlasījis raksta galīgo versiju pirms publikācijas.

28
Tagi:
sportisti, Lietuva, Šveice
Pēc temata
"Latvijas vizītkarte": publicists izkritizēja bokseri Briedi par pareizticīgo ikonām
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Olimpietis Puķītis atteicies no Latvijas sportiskās pilsonības
Dainis Dukurs: Aleksandrs Zubkovs ož pēc dopinga