Lietuvas, Latvijas un Igaunijas premjerministru tikšanās Klaipēdā. Foto no arhīva

Kas to būtu domājis: Baltijas valstu premjeri tiekoties sarunājas krieviski

81
(atjaunots 10:36 13.06.2017)
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas premjerministru tikšanās pagājušonedēļ Klaipēdā notika krievu valodā. Tas radīja plašas diskusijas sabiedrībā.

RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. 9. jūnijā Sauļus Skvernelis, Jiri Ratass un Māris Kučinskis tikšanās laikā Klaipēdā savā starpā sarunājās krievu valodā, stāsta aculiecinieki. Viņu starpā tikai Igaunijas premjers Jiri Ratass centās sarunāties angļu valodā, vēsta Sputnik Lietuva.

Lietuvas bijusī aizsardzības ministre Rasa Juknevičene, kura kaismīgi iebilst pret draudzīgām attiecībām ar Krieviju, pievērsās šim kāzusam un komentēja to savā lappusē Facebook.

"Kad gan atkal nāks laiks, kad Lietuvas, Latvijas un Igaunijas premjeri varēs savā starpā sarunāties ne tikai krievu valodā? Droši vien to gaida arī Igaunija… To es saku par situāciju Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā. Angliski runāja tikai igaunis…" — viņa atzīmēja.

Spriežot pēc viņas vārdiem, tā ir kauna lieta, ka Eiropas valstu premjeri nevar savā starpā vienoties angļu valodā.

"Nezinu nevienu Ziemeļeiropas premjeru, kurš nerunātu angļu valodā. Nevaru iedomāties, kā mūsdienās iespējams orientēties pasaulē bez ātrām ziņām Twitter. Katrams premjeram no rīta vismaz "Financial Time" jāpārlapo," — viņa rakstīja.

Taču sociālo tīklu lietotāji premjerus nenosodīja.

Zigmas Eitutis: Svarīgi ir tas, par ko runāja, nevis tas, kādā valodā…

Audra Fiser: bet kāpēc viņi nerunā katrs savā valodā?

Vytautas Miliauskas: Droši vien, Skvernelim nav valodu talanta…

Rimantas Smigelskas: Rasas kundze un citi viņai līdzīgie, man ir viens jautājums: kas ir svarīgāk — vienoties kaut zulusu valodā, vai runāt tikai angliski?

Ko premjeri apsprieda

Piektdien Klaipēdā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri. Tikšanās laikā tika apspriesti ar reģionālā sašķidrinātās dabas gāzes termināļa (SDGT) celtniecību.

2014. gada oktobra beigās kuģis-SDGT "Independence" ieradās Klaipēdas ostā un decembrī sāka darbu.

Pirmkārt, ar termināļa palīdzību Lietuva cer atbrīvoties no "Gazprom" monopola gāzes piegādēm Lietuvai.

Otrkārt, nodrošināt visas Baltijas valstis ar gāzi, kas nav nākusi no Krievijas. Pie tam pats termināls diezin vai kādreiz atmaksāsies. Independence nomas maksa ir visai liela — Klaipedos Nafta ik gadus maksā 43 miljonus eirpo kuģa īpašniekam un termināļa operatoram — norvēģu kompānijai Hoegh LNG.

Lietuva cenšas panākt reģionālā statusa piešķiršanu SDGT, lai gūtu pamatu lūgt no Eiropas Komisijas 100 miljonus eiro gāzes glabātavas izpirkšanai no Hoegh LNG, kas ļautu valstij samazināt termināļa uzturēšanas izdevumus.

Gāzes "draudzību" ar Latviju un Igauniju Lietuvai pagaidām nodibināt neizdodas. Igaunija pati vēlas būvēt līdzīgu termināli un pat lūdza Eiropas Komisiju finansēt šo projektu, taču 2017. gada februārī tās lūgums tika noraidīts.

81
Pēc temata
Latvietis un krievs: Miers! Draudzība! Uzlīme!
Guntars Catlaks: visiem eksāmeniem jābūt tikai latviešu valodā
Lietuvas permanentais karš pret "agresoru" sniedz pretēju rezultātu
Krievijai naidīgās tendences Eiropā zudīs tikai līdz ar politisko eliti
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

0
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

0
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis