Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis devās uz Klaipēdu uz tikšanos ar pārējo Baltijas valstu vadītājiem: Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli un Igaunijas Ministru Kabineta vadītāju Jiri Ratasu

Baltijas valstu premjerministri tikās gāzes jautājumu apspriešanai

27
(atjaunots 10:18 10.06.2017)
Trīs Baltijas valstu premjeri tikās Klaipēdā, lai apskatītu sašķīdinātās gāzes terminālu, kuram jāpalīdz samazināt Baltijas atkarību no "Gazprom".

RĪGA, 10.jūnijs — Sputnik. Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis devās uz Klaipēdu uz tikšanos ar pārējo Baltijas valstu vadītājiem: Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli un Igaunijas Ministru Kabineta vadītāju Jiri Ratasu, vēsta Ministru Kabineta mājas lapa.

Tikšanās laikā Baltijas premjeri apspriedīs aktuālos valstu jautājumus enerģētikas jomā.

Māris Kučinskis uzskata, ka ir svarīgi turpināt savstarpējos darbus, lai līdz 2020.gadam izveidotu reģionālo dabasgāzes tirgu, kas nodrošinās tā likviditāti, stiprinās enerģētisko drošību un samazinās enerģētisko atkarību no dominējošo piegādātāju valstīm.

Tāpat premjerministri iepazinās ar Klaipēdas sašķīdinātās gāzes terminālu. Fotogrāfijā redzams peldošs regazifikācijas aprīkojums Independence, kurš ir iekļauts termināla sastāvā Klaipēdā.

Ieprikš Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite paziņoja, ka Independence palīdzēs visām trim Baltijas valstīm samazināt atkarību no Krievijas gāzes, taču Sputnik Lietuva uzskata, ka kuģa īres maksa 43 miljonu eiro apmērā, kurus Klaipedos Nafta ik gadu ir jāizmaksā kuģa īpašniekam un norvēģu kompānijas Hoegh LNG termināla operatoram, neļauj cerēt uz cenu pazemināšanos.

27
Pēc temata
Ģeogrāfija – tas ir spriedums: Krievijas vēstnieks Latvijā organizējis pirmo preses konferenci
Latvijas kompānijas nevarēs piedalīties projektā "Ziemeļu straume 2"
Nord Stream 2 dalībnieki nevēlas konfliktēt ar Eiropu
Lembergs: demaršs "Ziemeļu straumes 2" jautājumā maksājis Latvijai 40% kravu apgrozījuma
NATO

NATO militārās grupas Igaunijā komandieris: "zaļie cilvēciņi" nav mūsu rūpe

18
(atjaunots 13:27 10.05.2021)
Britu pulkvedis Pols Kleitons, Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris, pastāstīja, kā rīkosies alianse militāra uzbrukuma gadījumā Igaunijā.

RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Lēmums par NATO militārā spēka pielietošanu Igaunijā aizņems laiku – tam jāiziet caur vairākiem ķēdes posmiem, pastāstīja Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris pulkvedis Pols Kleitons, vēsta Sputnik Meedia.

Igaunijas televīzijas raidījumā "Välisilm" Lielbritānijas Karalisko bruņoto spēku pulkvedis Pols Kleitons pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par situāciju Ukrainā un Krievijas mācībām "Rietumi 21", kā arī paskaidroja, kā viņa padotie rīkosies, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu.

Padoms Ukrainas kareivjiem

Intervijas pirmajā daļā tika pārrunāts stāvoklis Ukrainā. Igauņu žurnālists apjautājās Kleitonam, kā labāk motivēt Ukrainas kareivjus sēdēt ierakumos, ja viņus "kuru katru brīdi" var nogalināt.

"Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo es dienēju Igaunijā un pats neko tamlīdzīgu neesmu izjutis," viņš teica un piebilda, ka labākā motivācija tādā brīdī būšot domas par draugiem un ģimeni, kas viņu gaida.

Uz jautājumu par Ukrainas nākotni, britu pulkvedis godīgi atbildēja, ka tā nebūt nav tēma, kurā viņš būtu kompetents. Pēc viņa vārdiem, NATO palīdz Ukrainai, apmācot tās karavīrus.

"Pamatā mums likta Ukrainas armijas iedvesmošana un profesionālisma celšana, kas dāvās tai spēcīgākas pozīcijas pašaizsardzībai," ziņoja Kleitons.

Igaunijai nevajag baidīties no "Rietumiem 21"

Jautāts par Igaunijas satraukumu, ko radot Krievijas un Baltkrievijas kārtējās kopīgās mācības "Rietumi", kas ieplānotas šī gada augustā, NATO kontingenta komandieris teica, ka neredz tajās neko neparastu.

Viņš teica, ka NATO turpinās savu ikdienas darbību kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem un nedarīs neko neparastu atbildei uz "Rietumiem 21", lai arī vērīgi sekos darbībām otrpus robežas.

"Es nedomāju, ka mums vajadzētu uztraukties vairāk nekā iepriekšējo mācību "Rietumi" laikā, jo pati NATO klātbūtne Igaunijā jau ir spēcīgs bremzējošs faktors, lai nodemonstrētu alianses vienotību savu sabiedroto aizsardzībā," savas domas pauda Kleitons.

Kopā aizsargāties ir lētāk

NATO militārās grupas vadītājs uzslavēja Igaunijas valdību par to, ka tā vēl aizvien ir gatava atvēlēt vairāk nekā 2% no sava IKP aizsardzībai, un ieteica arī nākotnē biežāk sadarboties ar Latviju un Lietuvu.

"Ņemot vērā militārās tehnikas augstās cenas, jums tas ir vienkāršākais paņēmiens, kā iegūt iespējas, kas ir grūti attaisnojamas atsevišķām valstīm," paskaidroja Kleitons.

Pulkvedis pastāstīja arī par to, ka Rīgā top jauns Ziemeļatlantijas alianses štābs NATO "Ziemeļu divīzijai", kuras sastāvā ir Baltijas valstu militārās vienības Dānijas vadībā.

Kopumā Kleitons ir apmierināts ar igauņu kareivju militāro sagatavotību. "Man patika mācības, ko redzēju. Kā profesionāls kareivis, es sekoju jūsu karavīru spējām pārvietoties ar ekipējumu ļoti īsā laikā, un tā patiešām ir viņu stiprā puse," viņš pastāstīja.

Kā NATO reaģēs, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu

Uz igauņu žurnālista jautājumu par NATO militārās grupas darbībām gadījumā, ja kaut kādi "zaļi cilvēciņi" šķērsos Igaunijas austrumu robežu, pulkvedis atbildēja, ka jautājums ir valsts IeM kompetencē.

"Mēs esam pakļauti aizsardzības ministrijai un strādājam kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem saskaņā ar pavēlēm, ko saņemam no savām galvaspilsētām – Londonas, Parīzes, Kopenhāgenas – un NATO vadības struktūras. Tā ir visai sarežģīta situācija, taču vispirms mēs rīkotos tāpat kā igauņu kareivji," viņš paskaidroja.

Kleitons klāstīja: ja runa būtu par parastu konfliktu, kas pilnībā tiktu identificēts kā Igaunijas drošības apdraudējums, Igaunijas Aizsardzības ministrija uzņemtos atbildību, un viņam pakļautās vienības iejauktos saskaņā ar NATO protokoliem.

"Pavēles šajā gadījumā pienāktu no Briseles, taču es uzturu sakarus arī ar Londonu. Kad lēmums izies cvauri visai ķēdītei un tiks pieņemts, NATO kaujas grupa cīnīsies plecu pie plesa ar Igaunijas 1. kājnieku brigādi," viņš atzina.

Britu pulkvenis konstatēja, ka būtu grūti precīzi pateikt, cik ilgu laiku prasīs tāds lēmums, jo jāņem vērā dažādi riska faktori – no ekonomikas līdz diplomātijai.

NATO paplašina izaicinājumu ģeogrāfiju

NATO kontingents dislocēts Baltijas valstīs, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu". Lēmums pieņemts alianses samitā 2016. gadā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar rūpēm par Baltijas valstu drošību, NATO faktiski pietuvinājusi savas kara bāzes līdz pašām Krievijas robežām.

"Mūsu valstij radīto izaicinājumu ģeogrāfija ir paplašinājusies, pieaugusi militārā spēka loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par savu galveno apdraudējumu, audzē militāro potenciālu pie mūsu robežam," šajā kontekstā norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču Ziemeļatlantijas alianse turpina audzēt potenciālu, un Krievija ir spiesta sniegt asimetrisku atbildi tās militārajiem plāniem.

18
Tagi:
NATO, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Briti kritizēja Polijas lūgumu atsūtīt NATO spēkus Krievijas dēļ
Latvija gatavojas karam ar citplanētiešiem? Komandieris stāsta par "zaļiem cilvēciņiem"
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Džabarovs

Krievijas politiķis pastāstīja par NATO pārkāpto solījumu Igaunijā

17
(atjaunots 10:14 10.05.2021)
Krievijas Federācijas Padomes loceklis uzsvēra, ka ASV lēmums izsēdināt desantu Igaunijā militāro mācību ietvaros ir visīstākā provokācija.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Krievijas Federācijas Padomes loceklis Vladimirs Džabarovs sarunā ar RT komentēja ASV militāros manevrus Igaunijā, vēsta RIA Novosti.

7. maija naktī ASV desantēja Igaunijā vairāk nekā 700 karavīrus, militāro tehniku un ekipējumu mācību "Swift Response" ietvaros. Tallina precizēja, ka lielākā daļa desantnieku ar transporta lidmašīnām ieradušies no ASV.

"Nav ne mazāko šaubu, tā ir visīstākā provokācija. Kad mēs pārvietojam armiju savā teritorijā, to uzskata par apdraudējumu visām valstīm, bet tas, ka viņi atsūtījuši uz Igauniju savu kontingentu, - tā esot norma. Pie tam reiz apsolīja, ka šī valsts būs pasīvs NATO loceklis, bet tagad to pārvērš par aktīvu mērķi iespējamam atbildes triecienam. Lūk, kāda dubulta morāle," teica Džabarovs.

Politiķis uzsvēra, ka tāda rīcība no Vašingtonas puses ir nepieļaujama, un paziņoja: ar tamlīdzīgiem soļiem Savienotās Valstis pūlas provocēt Krieviju "uz kaut kādām darbībām", lai pēc tam pārmestu Maskavai agresiju un ieviestu pret to ierobežojumus.

17
Tagi:
provokācija, militārās mācības, NATO, Igaunija, ASV
Pēc temata
17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?
Krievijas aizsardzības ministrs brīdina NATO par augošo rosību pie KF robežām
Dubulti standarti: mācības Krievijā – slikti, manevri Baltijā – normāla lieta
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

0
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

0
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt