Margarita Simoņana

Margarita Simoņana: turpinām vērot cirku Lietuvā

65
(atjaunots 10:07 09.06.2017)
Informācijas aģentūra Sputnik nepiekrīt Lietuvas tiesas lēmumam, ko uzskata par nepamatotu, un gatavo apelāciju.

RĪGA, 9. jūnijs — Sputnik. Viļņas rajona tiesa (pirmās instances tiesa) noraidījusi starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" prasību jautājumā par informācijas aģentūras Sputnik ("Rossija segodņa" projekts) un aģentūras BNS sadarbības vienpusēju pārtraukšanu no BNS puses un piespriedusi Sputnik tiesas izdevumu apmaksu 1497,38 eiro apmērā, vēsta Sputnik Igaunija.

Savu lēmumu tiesa pamatojusi ar to, ka "lai arī līgumā nav bijis punkta par atbldētāja iespēju vienpusēji lauzt līgumu, lietā apkopotie pierādījumi liecina, ka prasītājs, izplatot nepatiesu informāciju, rīkojies nelikumīgi un negodīgi attiecībā pret atbildētāju."

Tiesas lēmumā nav sniegti nekādi paskaidrojumi par to, kas tā par "nepatiesu informāciju", kādi ir "savāktie pierādījumi" un kādas Lietuvas tiesiskās normas aģentūra pārkāpusi.

"Turpinām vērot to cirku Lietuvā, kur nu jau valsts līmenī tiek īstenotas dzīvē slavenās eiropeiskās vērtības, piemēram, vārda brīvība," — šādi tiesas lēmumu komentēja starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana.

Starptautiskā ziņu aģentūra un radio Sputnik plāno pārsūdzēt pirmās instances tiesas lēmumu, jo uzskata to par nepamatotu un nelikumīgu.

Līgums ar Sputnik lauzts, nepaskaidrojot iemeslus

Atgādināsim, ka informācijas aģentūras BNS un LETA vienpusējā kārtībā, nepaskaidrojot iemeslus, lauza līgumus ar Sputnik Igaunija, Sputnik Latvija un Sputnik Lietuva portāliem.

Igaunijas prese
© Sputnik / Александр Заболотный

2017. gada janvāra beigās Sputnik Lietuva redakcija saņēma ziņu aģentūras BNS vadītāja Tomasa Balžaka vēstuli, kurā viņš pavēstīja, ka viņa resursss vienkārši "lauž aģentūras informatīvo materiālu piegādes līgumu". Nekāda informācija par to, kāpēc komerciāla aģentūra pieņēmusi šādu lēmumu un vai tas bijis politiski motivēts, netika sniegta.

"Prasītājs acīmredzami pārkāpis Lietuvas valsts, ārvalstu un sabiedrības vai tās daļas intereses, jo BNS informācijas plūsmā, ko izplatīja prasītāja Sputnik kanāls, tika izplatīta arī propagandiska izkropļota indormācija… Tāpēc atbildētājam… bija tiesības lauzt līgumu," — apgalvo Lietuvas tiesa.

Baltijas valstu Sputnik izjūt spiedienu

Jāpiebilst, ka Baltijas valstu varasiestādes jau sen cenšas ierobežot Krievijas mediju, tostarp Sputnik darbību savā teritorijā.

Piemēram, 2016. gada pavasarī Sputnik Latvija tika bloķēts domēna zonā.lv, jo it kā esot pārkāpti ES Padomes lēmumi par ierobežojošajiem pasākumiem "sakarā ar Ukrainas teritoriālās vienotības, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu".

Šī gada februārī kļuva zināms, ka specdienesti Igaunijā ieteikuši valsts amatpersonām atteikties no saziņas ar Sputnik darbiniekiem. 2016. gada rudenī Sputnik Igaunija žurnālistiem tika liegta iespēja atspoguļot valsts parlamenta darbību un noraidīta akreditācija.

Ziņu portāla Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Černiševa atzīmēja: "Akreditācijas atteikumu uzskatām par uzbrukumu vārda brīvībai".

Sputnik Igaunija oficiālie pieprasījumi tika nosūtīti starptautiskajai organizācijai "Reportieri bez robežām" (Reporters Without Borders), EDSO pārstāvniecībai mediju brīvības jautājumos (OSCE Representative on Freedom of the Media), UNESCO Komunikāciju un informācijas nodaļai (UNESCO Communication and Information Sector), kā arī Eiropas un Starptautiskajai Žurnālistu federācijai (European Federation of Journalists, International Federation of Journalists).

65
Pēc temata
Sputnik galvenā redaktore par EP pretdarbību Krievijas medijiem
Ticama nepatiesā informācija no slepeniem avotiem
Dzimtene sargā: Drošības policijas uzmanības zīme
"Kantoris" raksta
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās

0
(atjaunots 09:58 06.07.2020)
Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju skaits 2019. gadā ir sarucis, taču rīdzinieku etniskais sastāvs nav būtiski mainījies.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku – 33,3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, vēsta Mixnews.lv.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājies. Pēc tam līdz 2019. gadam tika fiksēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. No 2019. gada rīdzinieku skaits atkal sācis sarukt.

Salīdzinājumā ar 2018. gada sākumu darbspējīgo rīdzinieku skaits samazinājies par 6200 cilvēkiem – līdz 388 700 cilvēkiem.

© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie tam etniskā sastāva ziņā stāvoklis ir visai stabils. Latviešu un krievu proporcija Rīgā ir 47,1% un 36,4% atbilstoši.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā parādījusies jauna tendence: nekustamo īpašumu iegāde Rīgas apkaimē.

Iedzīvotāji pērk īpašumus ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tāpēc viņi izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamām telpām, ko iekārto darba vajadzībām.

Pie tam noteicošais faktors ir jaudīgs un ātrs interneta pieslēgums.

Iepriekš Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis pastāstīja, ka iedzīvotāji, kuri jau pirms Covid-19 radītās krīzes bija iecerējuši pašu mājas būvi, ieceri neatmeta un darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu iecerēto.

Pie tam jāatzīmē, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu atzīmēts, ka alga Rīgā bija par 12,1% augstāka nekā citās Latvijas pilsētās.

0
Tagi:
emigrācija, Rīgas dome, Rīga, Latvija
Pēc temata
Mājokļa cenas Latvijā var pazemināties par 10%, ja krīze nebeigsies rudenī
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Trīs mēnešu laikā Latvijā darbu zaudējuši 20 tūkstoši cilvēku
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES