Dmitrijs Linters

Igauņu antifašists: grūti komentēt Kaljulaidas melus

94
(atjaunots 13:59 03.06.2017)
Antifašisti Igaunijā sašutuši par prezidentes Kersti Kaljulaidas vārdiem par to, ka fašistu (neonacistu) valstī nav, un, ja viņi parādās, tos speciāli atsūtot Krievija.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Pazīstamais igauņu antifašists, sabiedriskās kustības "Naktssardze" līderis, kas aizsargāja Karavīra-Atbrīvotāja pieminekli ("Bronzas karavīru") Tallinā, Dmitrijs Linters pastāstīja Sputnik Igaunija, ka viņam ir "grūti komentēt melus, it īpaši, ja tos izplata valsts prezidente".

Savu viedokli viņš pauda par Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas paziņojumu Krievijas telekanāla "Doždj" ēterā: "Bija gadījumi, kad kādam vajadzēja pierādīt, ka Igaunijā ir fašisti. Un viņus nācās atvest no citurienes, jo Igaunijā fašistus atrast nav izdevies. Mēs ļoti labi saprotam, no kurienes tas nāk, — tā ir Krievijas propaganda."

Dmitrijs Linters paziņoja, ka Kaljulaidas izteikumus viegli atspēkos igauņu antifašisti un Sarkanās Armijas veterāni, ko vajā vietējās varasiestādes.

"To, ka Igaunijā nav nacistu, un tos ievedot Krievija, lai viņa stāsta Igaunijas Strēlnieku korpusa veterāniem, kam draud Drošības policija par piedalīšanos piemiņas pasākumos Krievijā."

Linters piebilda: "Lai pastāsta tūkstošiem mūsu tautiešu un antifašistu Eiropā, kā arī dažādu valstu žurnālistiem, kuriem liegts iebraukt valstī par to, ka viņi pauž antifašistisku viedokli, ko varasiestādes nosaukušas par "antiigaunisku".

Antifašistu kustības dalībnieks atgādināja, ka viņš līdz šim nevar atgriezties dzimtenē, kur viņam draud arests, un spiests dzīvot politiskajā emigrācijā Krievijā. Viņa pēdējā ciemošanās pie vecākiem Tallinā 2016. gada 9. maijā beidzās ar arestu un vairākas stundas ilgu nopratināšanu, pēc kuras viņam kļuva slikti un bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Nesodiet bargi Igaunijas prezidenti

Dmitrijs Linters tomēr lūdz nenosodīt valsts vadītāju, jo Kersti Kaljulaida nekad nav bijusi publiska politiķe un pirms ievēlēšanas nav sniegusi nevienu publisku paziņojumu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Linters piebilda, ka pirmajai sievietei valsts prezidenta postenī ir grūti aptvert, kas patiesībā notiek Igaunijā, it īpaši pēc desmit gadus ilga darba Luksemburgā (no 2004. līdz 2014. gadam Kaljulaida strādāja Eiropas Revīzijas palātā — red.). Viņš atgādināja, ka Igaunijas tauta nav ievēlējusi Kaljulaidu visas tautas balsojumā — viņu ievēlēja deputātu grupa no Igaunijas parlamenta frakciju vadītāju vidus. Tāpēc, uzskata igauņu antifašists, "pašreizējai Igaunijas prezidentei ne tikdaudz rūp reālā situācija valstī, cik Eiropas un ASV diplomātu noskaņojums, kuri slēgtās konsultācijās sekmējuši viņas ievēlēšanu".

Linters paziņoja Sputnik Igaunija, ka pēc nesenās vizītes Narvā pie Krievijas robežas Kaljulaida pārgājusi pie Krievijai naidīgiem izteikumiem, kas pārsteiguši antifašistus Igaunijā.

"Es ieteiktu Igaunijas prezidentei mierīgi atpūsties," — teica Dmitrijs Linters.

Prezidentes runa nav patikusi Narvas iedzīvotājam

Krievijas pilsoņu Narvā savienības priekšsēdētājs Genādijs Fiļipovs komentēja Sputnik Igaunija valsts prezidentes vārdus intervijā telekanālam "Doždj" par to, ka neviens valstī "nevēlas pamosties un justies kā Krievijas Federācijas iedzīvotājs".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Григорий Сысоев
Viņš atgādināja, ka 25 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas brīža simtiem tūkstošu Igaunijas iedzīvotāju ir pametuši valsti, un kopš tā laika daudzi no viņiem var ik dienas justies kā Krievijas iedzīvotāji šī vārda vistiešākajā nozīmē.

Kaljulaidas vārdus viņš uztvēra kā mēģinājumu pazemot Krievijas pilsoņa statusu. Viņš uzsvēra, ka Narvā dzīvojošie Krievijas pilsoņi savu valsti mīl tāpat kā Igaunijas pilsoņi. Nebūtu pareizi dalīt Igaunijas iedzīvotājus pēc pasēm. Fiļipovu ieinteresēja, kāda socioloģiskā aptauja vietējo iedzīvotāju vidū varētu apstiprināt prezidentes vārdus par "nevēlēšanos dzīvot Krievijā".

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

94
Pēc temata
ANO atbalstīja Krievijas rezolūcijas projektu pret nacisma glorificēšanu
Igaunijas prezidente sola ar krievvalodīgajiem sarunāties krieviski
Skolā Igaunijā uzstādīts SS virsnieka krūšutēls
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

35
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

35
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

33
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

33
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu