Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs

Krievijas vēstnieks Lietuvā komentējis valsts neapmierinātību ar BelAES

20
(atjaunots 09:37 27.05.2017)
Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs vizītes laikā Baltkrievijas AES būvlaukumā pastāstīja, ar ko neapmierināt valstsvīri Lietuvā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs uzskata, ka Lietuva un Baltkrievija varētu sadarboties, nevis konfliktēt jautājumā par Baltkriecijas AES būvdarbiem Astravjecā, stāsta Sputnik Baltkrievija korespondents.

Baltkrievijas AES būvdarbi
© Sputnik / Виктор Толочко

"Pirms darba Lietuvā strādāju Kaļiņingradā, un divus gadus no vietas nācās saskarties ar kolēģiem no Lietuvas, kuri tikpat aktīvi un agresīvi protestēja pret AES celtniecību Kaļiningradā, kā tas notiek pašlaik jautājumā par Baltkrievijas AES," — Udaļcovs piektdien pastāstīja žurnālistiem vizītē Baltkrievijas AES būvlaukumā.

Viņš atzīmēja, ka Lietuvā bieži sarunājas ar vienkāršajiem iedzīvotājiem, ne tikai ar ierēdņiem vien. "Nevaru teikt, ka Lietuvas iedzīvotāji īpaši aktīvi protestētu. Taču saskatu vairākus Lietuvas ierēdņu neapmierinātības iemeslus," — pavēstīja diplomāts.

Pēc Udaļcova domām, viens no iemesliem ir neveiksme ar Visaginas AES celtniecību. Pie tam, Krievijas diplomāts uzsvēra, Lietuvas prezidente (Daļa Grībauskaite — red.) nesen nodēvēja BelAES par Krievijas ģeopolitisko projektu.

"Tas ir viņi šeit saskata nevis enerģētiku, bet gan politiskos jautājumus," — viņš paskaidroja. Tāpat Udaļcovs piebilda, ka tieši šajā dienā Lietuvas parlaments uzaicinājis diplomātus, lai apspriestu BelAES tēmu. "Pašreizējā cīņa, manuprāt, ir nesaprātīga un neproduktīva. Konfrontācijas vietā būtu iespējams kopā piedalīties projektā," — uzsvēra Udaļcovs.

Diplomāts piebilda, ka Viļņa viņš katru dienu norāda, ka abām valstīm būtu labāk kopīgi celt staciju.

BelAES tiek celta ar Krievijas līdzdalību netālu no Astravjecas pilsētas, aptuveni 50 km attālumā no Lietuvas galvaspilsētas. Pirmā energobloka ekspluatācijas sākums ieplānots 2019. gadā, otrais sāks darbu 2020. gadā.

Lietuva ne vienu reizi vien paudusi satraukumu par iespējamiem incidentiem AES, taču eksperti norāda, ka Viļņa nav minējusi nekādus racionālus argumentus. Savukārt Minska paskaidrojusi, ka Baltkrievijas AES tiek būvēta saskaņā ar augstākajiem drošības standartiem.

20
Pēc temata
Lukašenko: Lietuvas nostāja nekavēs Baltkrieviju pabeigt Astravjecas AES
Eiropas Komisijas pārstāvis gaisa balonā vērtē BelAES laukuma izvietojumu
Lietuvas prezidente uzskata Astravjecas AES par Krievijas ģeopolitisko projektu
Lietuvas prezidente: Baltkrievijas AES iespējams izmantot pret Baltiju
Sputnik Lietuva

Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

51
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.

Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.

Eiropas Komisija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.

Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".

"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.

Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.

"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.

Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.

Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.

"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.

Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.

Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.

Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.

ES cīņa pret Sputnik

2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.

Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

51
Tagi:
vakcīna, Krievija, Sputnik
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

48
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
48
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"
ASV eskadras mīnu kuģis USS McCampbell

"Liek galdā trumpjus": ASV grib atgūt virskundzību jūrā

0
(atjaunots 22:51 22.01.2021)
Amerikāņu flote pievērsusi uzmanību automātiskajiem kuģiem. Vairākas lielas kompānijas aktīvi izstrādā bezpilota kuģus un zemūdenes.

Pārsvarā bezpilota peldlīdzekļi paredzēti uzbrukumam. Par ASV Jūras kara spēku augošajam ambīcijām un neparasto bruņojumu, ar ko plānots aizstāt raķešu eskadras kuģus un atomzemūdenes, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Dārgs prieks

Pentagona ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 2045. gadam flote saņems 120 bezpilota kuģus un aptuveni 25 zemūdenes. Domājams, ar laiku tie būs teju vai galvenais spēks karadarbības laikā jūrā.

Amerikāņu admirāļu īpašā interese par automātiskajiem aparātiem ir saprotama – viņi vēlas pāriet pie sadalītākas flotes arhitektūras. Raķešu kreiseru un eskadras kuģu skaits saruks – tos malā pabīdīs kompaktu fregašu un lielu dronu "vilku bari". Relatīvi lētie bezpilota kuģi ļaus kompensēt desmitiem parasto kuģu trūkumu, kad beigsies to ekspluatācija resursa izsīkuma dēļ. Pentagons plāno līdz 2030. gadam palielināt JKS līdz 355 kuģiem, bet pēc 20 gadiem – jau līdz 400. Cita starpā plānots to paveikt arī uz jūras dronu rēķina.

Американский эсминец USS Michael Monsoor типа Zumwalt
© AP Photo / Robert F. Bukaty
Zumwalt tipa amerikāņu eskadras kuģis USS Michael Monsoor dodas jūrā izmēģinājumiem. 2017. gada 4. decembris

 

Viens no perspektīvajiem projektiem ir Large Unmanned Surface Vehicle (LUSV). Tā vajadzībām Pentagons pieprasījis gandrīz 580 miljonus dolāru. Tas būs 60-90 metrus garš kuģis ar tonnāžu 1-2 tūkstošu tonnu apmērā. Dronus būvēs pēc moduļu shēmas, tie varēs uzņemt nopietnu bruņojumu: pretzemūdeņu munīciju, pretkuģu raķetes un šāviņus triecieniem pa mērķiem uz sauszemes.

Plānots izstrādāt ari vidēju bezpilota peldlīdzekli ar aptuveni 500 t tonnāžu. Tā galvenie uzdevumi – izlūkošana, novērošana un radioeletroniskā cīņa.

Tiesa, Kongress nav noskaņots tik optimistiski kā Pentagons. Nesen likumdevēji būtiski samazināja bezpilota flotes programmas finansējumu, jo netic tai pārlieku stipri. "Dzīvu" naudu karavīri nesaņems, līdz neparādīsies pirmie sekmīgie rezultāti.

Acīmredzot, pēdējos gados Kongresam ir apnicis tērēt simtiem miljonu dolāru apšaubāmiem JKS projektiem. Piemēram, aviācijas bāzes kuģis "Gerald Ford" jau vairākus gadus sagādā īstas galvassāpes jūrniekiem ar pastāvīgajām tehniskajām kļūmēm un nepilnībām. Pārlieku "attīstītie" un miljardiem vērtie superkuģi "Zumwalt" vēl joprojām nav savesti kārtībā, tāpēc galu galā programma aprobežota no 32 līdz 3 kuģiem.

Autonomās eskadras

Tomēr bezpilota kuģi ASV flotē parādīsies. Jau vairākus gadus JKS izmēģina vidējo bezpilota kuģi Sea Hunter. 40 metrus garais drons ar 145 t tonnāžu izstrādāts programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Tam ir divi dīzeļa dzinēji, ātrums – līdz 30 mezgliem, autonomais reiss – divi mēneši.

"Jūras mednieks" paredzēts pretinieka zemūdeņu meklēšanai un pavadīšanai. Bezpilota kuģis ir līdz malām piebāzts ar hidroakustiskajām sistēmām, radariem un sensoriem. Tas pārsvarā strādās ASV piekrastes ūdeņos, varēs patrulēt noteiktus rajonus saskaņā ar iepriekš izstrādātu programmu, kā arī patstāvīgi koriģēt maršrutu atbilstoši apstākļiem.

Boeing Echo Voyager UUV
Boeing Echo Voyager UUV

No 2019. gada amerikāņi izstrādā bezpilota zemūdeni Echo Voyager. Tas ir superliels drons, spējīgs izpildīt virkni dažādu uzdevumu, ko agrāk zemūdens neapdzīvojamie aparāti nevarēja veikt ierobežoto gabarītu dēļ.

Drons ir vairāk nekā 15 metrus garš, turklāt korpusa pagarināšanai paredzēta papildu 10 m sekcija. Diametrs – 2,5 metri. 50 tonnas smagā zemūdene var autonomi pārvarēt līdz 6,5 tūkstošus jūdžu, mēnešiem ilgi uzturēties jūrā, nogādājot noteiktajā rajonā pretzemūdeņu mīnas, radioelektroniskas iekārtas vai izlūkošanas sistēmas.

Netāla nākotne

Krievijas militārās ražošanas kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis pastāstīja, ka bezpilota aparāti ir viens no perspektīvākajiem bruņoto spēku attīstības virzieniem.

Морские тральщики Ковровец (слева) и Иван Голубец на праздновании Дня Военно-Морского Флота в Севастополе.
© Sputnik / Алексей Мальгавко
Jūras traleri "Kovrovec" un "Ivan Golubec" Jūras kara flotes dienas svētkos Sevastopolē

"Bezekipāžu tehnikas tendence gaisā, jūrā un uz zemes ir vērojama visā pasaulē, - viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Bezpilota zemūdenes un kuģi paver plašas iespējas. Piemēram, tos var nosūtīt uz avangarda rajoniem izlūkošanai. Mazie gabarīti apgrūtina tādu kuģu atrašanu un neitralizāciju gan funkcionālajiem līdzekļiem – REC sistēmām, gan uzbrukuma bruņojumu. Tos ir visai grūti iznīcināt un nogremdēt."

Droni spēj atrisināt pretmīnu cīņas uzdevumus – tas ir viens no riskantākajiem kuģiem ar ekipāžām.

"Tagad daudzas valstis ļoti jutīgi uztver dzīvā spēka zaudējumus, it īpaši acumirklīgos – tas raksturīgs kuģu bojāejas gadījumā. Zaudējot bezekipāžas aparātu, piemēram, akvatorijas tralēšanas laikā, zaudējumi nebūs tik kritiski," paskaidroja eksperts.

Cita starpā bezpilota aparāti uzņemsies lielu skaitu palīgfunkciju: no jūras dibena apsekošanas līdz flotes materiāltehniskajam nodrošinājumam – kravu, dažādu materiālu, munīcijas piegādēm.

Acīmredzot, bezpilota kuģi saņems arī bruņojumu, lai arī patlaban tas ir visnotaļ problemātiski.

Новейший ударный беспилотник Охотник совершил первый совместный полет с Су-57
© Photo Министерство обороны РФ
Jaunais trieciena bezpilota aparāts "Okhotnik" pirmā kopīgā lidojuma laikā ar iznīcinātāju Su-57

"Neviens, arī amerikāņi ne, vēl nav gatavs nodot mākslīgajam intelektam tiesības pieņemt lēmumus par ieroču lietošanu, - konstatēja Murahovskis. – Pagaidām ir nepieciešama bezpilota aparāta tālvadība no komandpunkta uz kuģa ar ekipāžu un datu apmaiņa starp tiem. Informācija tiek nodota caur elekromagnētiskā spektra pieejamajām frekvencēm. Savukārt kaujā ar labi ekipētu pretinieku, kura rīcībā ir REC līdzekļi, nav zināms, vai izdosies saglabāt bezpilota aparātu vadību."

Patlaban bezpilota kaujas sistēmas optimālais variants ir platforma, bruņojuma nesējs, kas darbojas saskaņā ar "uzticama padotā" koncepciju, tāpat kā aviācijā. Drons strādā patstāvīgi, tomēr cilvēks lemj, ar ko, kurp un kurā brīdī šaut.

Pie neapdzīvojamiem kara kuģiem strādā gandrīz visas lielās militārās valstis. Arī Krievija. JKF izmanto dronus atmīnēšanai, palīgoperācijām, piemēram, kuģa trases, jūras dibena pārbaudei, avarējušu un nogrimušu kuģu meklējumiem.

Российский подводный беспилотник Витязь-Д впервые достиг дна Марианской впадины
© Photo Пресс-служба Фонда перспективных исследований
Krievijas zemūdens bezpilota aparāts "Vityaz D" pirmo reizi sasniedzis Marianas dziļvagas dzīles

Viena no pēdējām izstrādēm ir komplekss dziļūdens pētījumiem "Vityaz D". Aizvadītā gada maijā to nolaida no Klusā okeāna flotes kuģa "Fotiy Krilov" borta Marianas dziļvagā. Krievijas drons bija pirmais neapdzīvojamais aparāts pasaulē, kas patstāvīgi sasniedzis vairāk nekā desmit kilometru dziļumu. Līdz šim tika izmantoti piesieti vai tālvadības droni.

 

0
Tagi:
LUSV, ASV
Pēc temata
"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju
ASV JKS jaunākā kaujas zemūdene zaudējusi segumu jau pēc pirmā reisa
Amerikāņu atbilde "Kalibriem": ko prot jaunie "Tomahauki"