Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs

Krievijas Drošības padomes sekretārs komentējis neonacisma atdzimšanu Baltijā

108
(atjaunots 13:19 21.05.2017)
Gājieni ar nacistiskajiem simboliem, nacistisko noziedznieku godināšana, memoriāli SS leģionāru piemiņai liecina par neonacisma atdzimšanu Baltijas valstīs, konstatēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Baltijas valstīs un Polijā valdības pieļauj rusofobijas un antisemītisma paplašināšanos, atdzimst neonacisms, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja intervijā izdevumam "Rossijskaja gazeta".

Eiropas teritorijā atdzimst neonacisms, atzīmēja Patruševs.

"Eiropā atdzimst neonacisma idejas. Esošie dati liecina, ka Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 500 neonacistiski un nacionālistiski radikālie grupējumi (pārsvarā tos veido jaunieši). Tajos iestājušies vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku," – viņš teica. 

Patruševs uzsvēra, ka neonacistisko ideju nopietna izplatība vērojama Latvija, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, kur valdības rīcība sekmē rusofobijas, antisemītisma un neonacisma paplašināšanos.

"Vairākās Eiropas valstīs ar valdības atbalstu, pateicoties tās nevērībai, tiek organizēti neonacistiski marši, lāpu gājieni ar demonstratīvu nacistiskās simbolikas pielietojumu. Tiek godināti nacistu noziedznieki, norit svinīgas viņu apbedīšanas ceremonijas. Tiek celti memoriāli SS leģionāriem, tostarp arī padomju karavīriem atbrīvotājiem veltīto sagrauto pieminekļu vietā," – atgādināja politiķis.

Nacionālistiskās struktūras rada mobilas kaujas vienības, ko iespējams izmantot pilsoniskās nepakļaušanās akciju un masu nekārtību organizēšanai gan savās valstīs, gan ārzemēs, atzīmēja Krievijas Drošības padomes sekretārs.

"Rodas iespaids, ka Eiropā ir aizmirstas Otrā pasaules kara šausmas," – secināja Patruševs.

Ik gadus Rīgā 16. martā notiek Waffen SS leģionāru un viņu atbalstītāju gājiens.

Nacistiskā Vācija Otrā pasaules kara gados okupētajā Latvijas teritorijā izveidoja Latviešu SS leģionu no divām grenadieru divīzijām. 1943. gada 24. martā Heinrihs Himlers deva pavēli, kurā precizēja jēdzienu "latviešu leģions" – latvieši, kas dienē visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, tostarp arī policijas bataljonos.

1944. gada 16. martā leģiona vienības sāka kauju ar Sarkano Armiju Veļikajas upers rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Tieši tāpēc Leģionāru diena Latvijā tiek svinēta 16. martā. Latviešu leģionā dienēja aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.

108
Pēc temata
Krievijas Drošības Padomes sekretārs: Kijeva vairs nevarēs izpildīt Minskas protokolus
Rīgas dome nolēmusi neaizliegt SS leģionāru maršu
Skolā Igaunijā uzstādīts SS virsnieka krūšutēls
Sergejs Lavrovs: ES cenšas iztapt Baltijas valstīm
Lavrovs: Baltijas valstīs atdzimst neonacisms. Rietumi klusē
Smēķēšana, foto no arhīva

Igaunijas prezidente vāca izsmēķus Pērnavas ielās

7
(atjaunots 13:49 19.09.2020)
Kampaņas "Jūra sākas šeit" dalībnieki vāc izsmēķus ielās, lai piesaistītu izmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Prezidente Kersti Kaljulaida piedalījās kampaņā "Jūra sākas šeit" Pērnavā, vēsta Postimees.

Igaunijā 25. augustā startējušās sociālās kampaņas "Jūra sākas šeit" mērķis ir uzlabot Baltijas jūras stāvokli, samazinot sīko atkritumu līmeni, kuri nonāk ūdenstilpē caur lietusūdens kanalizāciju. Akcijai pievienojās 15 Igaunijas pilsētas.

Kampaņas fokusā ir cigarešu izsmēķi, galvenais Baltijas jūras mikroplastmasas piesārņojuma avots. Ik gadu Igaunijā lietusūdens kanalizācijā nokļūst aptuveni miljards cigarešu filtru, kas tiek nomesti uz ielas. Pēc tam tie nonāk jūrā: lietusūdens kanalizācijā nav uzkrāšanas filtra, turklāt izsmēķi ātri samirkst un sadalās sīkās daļās, kas neaizkavējas rezervuārā.

Cigaretes izsmēķis izjūk 12 tūkstošos mikroplastmasas šķiedru, kas pēcāk pārtikas ķēdē nonāk cilvēka uzturā. Tāpat cigarešu filtri satur indīgas ķimikālijas, kuras saindē jūru.

Kampaņas laikā dažādās Igaunijas daļās kanalizācijas lūkas tiks marķētas ar tekstu "Jūra sākas šeit". Turklāt kampaņas dalībnieki vāc izsmēķus uz ielām, lai piesaistītu uzmanību tam, cik to ir daudz.

Tam ķērās klāt arī Igaunijas prezidente – 15 minūšu laikā viņa vāca izsmēķus Pērnavas ielās, un rezultāts viņu neiepriecināja.

"Tas, cik daudz izsmēķu var savākt uz ielas 15 minūšu laikā – un, starp citu, sākumā likās, ka ielas ir absolūti tīras – tas ir vienkārši riebīgi! Veicām mazu pienesumu planētas tīrības uzlabošanā. Cigarešu izsmēķi kļuvuši par vienu no nopietnākajām pasaules problēmām. Tie saindē jūras iemītniekus un beigu beigās mikroplastmasas kārtā atkal nonāk uz mūsu galda. Jūra sākas šeit!" uzrakstīja Kaljulaida savā Facebook lapā.

7
Tagi:
Baltijas jūra, ekoloģija, Igaunija, Kersti Kaljulaida
Pēc temata
Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi
Zāles jūru neārstē: Baltijas jūras iemītniekiem nepieciešama palīdzība
Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes
Sastādīts Latvijas tīrāko un netīrāko pludmaļu reitings
Palangā atrasta metode cīņā ar atkritumiem pludmalē
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

KF vēstniecība atbildēja uz Igaunijas prezidentes interviju par "Krievijas beigām"

57
(atjaunots 12:20 17.09.2020)
Reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu ar Maskavu, savukārt Igaunijā taisa prognozes par to, kad "aizvērsies iespēju logs" Krievijai.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Igaunijā komentēja prezidentes Kersti Kalulaidas interviju, kurā viņa paziņoja, ka "iespēju logs Krievijai taisās ciet". Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien pārliecinoši apgāzusi daudzus katastrofālus pareģojumus. Savukārt reāli domājoši politiķi Eiropā turpina aktīvu dialogu ar Krieviju, nevis nodarbojas ar "pareģojumiem".

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā portālam ERR paziņoja, ka iespēju logs Krievijai taisās ciet, tāpēc tā kļūstot bīstama. "Te slēpjas risks, ko mēs pastāvīgi cenšamies izskaidrot mūsu rietumu sabiedrotajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Krievija tieši šobrīd ir bīstama – pateicoties tam, ka tā pati redz, kā tās iespēju logs aizveras," paziņoja Kaljulaida.

Krievijas vēstniecībā, komentējot Kaljulaidas vārdus, atzīmēja, ka šāda veida prognozēm ir gara vēsture, tomēr Krievija veiksmīgi tikusi galā ar daudzām krīzēm.

"Neizdevās salauzt Krievzemi tatāru un mongoļu jūga periodā. Netika galā ar Krievijas valsti Napoleona "dižā armija". 1945. gada aprīlī pazemes bunkurā savu bēdīgo galu sagaidīja nenormālais fīrers, kurš izdomāja Krievijas plašumos iekarot "dzīves telpu" viņa pasludinātajam trešajam reiham. Norakstīt mūsu valsti centās ASV prezidents B. Obama, pasludinot, ka sankcijas tās ekonomiku ir "saplosījušas lupatās". Šeit, starp citu, vērojami visnotaļ līdzīgi vērtējumi ar šodien izskanējušajiem Igaunijas prezidentes vārdiem.

Taču ir kāda ķibele – izejot cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem, Krievija turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, veiksmīgi tiekot galā ar tai mestiem izaicinājumiem," teikts vēstniecības komentārā Facebook.

Diplomātiskajā  misijā atzīmēja, ka kolektīvie Rietumi, ieviešot sankcijas pret KF, kaitējuši paši sev.

"Ir acīmredzama šajos gados (Krievijā – red.) pieaugusī iekšējo resursu mobilizācija, apritē iegājis agrāk mazpazīstama frāze "importa aizvietošana", savukārt eksportētāji Eiropā, kas bija spiesti izbeigt savu aktivitāti Krievijas tirgū, zaudēja simtiem miljardu dolāru un eiro. Par šo sankciju kaitējumu Eiropas ekonomikai un nogurumu no tām var dzirdēt arī pašā Igaunijā, ņemot vērā to, ka preču apgrozījums starp mūsu valstīm to darbības laikā ir sarucis gandrīz divas reizes (no 5,3 miljardiem dolāru 2014. gadā līdz 2,9 miljardiem dolāru 2019. gadā)," norāda vēstniecība.

Turklāt rietumu "soda pasākumi" nekļuva par šķērsli tam, lai Krievijā tiktu sarīkoti zīmīgi starptautiski pasākumi, lielākie ekonomikas forumi, studentu universiādes, sporta sacensības – tādas, kā, piemēram, Pasaules čempionāts futbolā 2018. gadā.

Krievija
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Tās netraucēja Krievijai 2019. gadā ieņemt 6. vietu pasaulē un 2. vietu Eiropā pēc IKP apmēra. Savukārt par mūsu valsts tehnoloģisko spēku uzskatāmi liecina 19 kilometrus garā Krimas tilta automobiļu un dzelzceļa atzaru uzbūvēšana īsā laika posmā," atzīmēja vēstniecība.

Noslēgumā diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien apgāza daudzus katastrofālus pareģojumus attiecībā uz tās likteni un tās nākotni.

"Tikmēr mūsdienu Eiropā reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu art Maskavu, apzinoties, ka daudzām mūsu kontinenta problēmām ir visām valstīm kopējs raksturs un ka tās ir jārisina kopīgiem spēkiem, nevis kaitējot kādam," teikts paziņojumā.

57
Tagi:
sankcijas, Kersti Kaljulaida, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs

Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, valsts atbildēs uz ES sankcijām

0
(atjaunots 16:13 19.09.2020)
Minska neiniciēs attiecību pasliktināšanos ar svarīgu partneri – Eiropas Savienību, taču viennozīmīgi ir gatava sniegt adekvātu atbildi uz šāda veida graujošām darbībām.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Baltkrievija ir gatava veikt atbildes pasākumus gadījumā, ja Eiropas Savienība ieviesīs ierobežojošos pasākumus, paziņoja republikas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.

Eiropas Parlamenta deputāti pēc 14.-17. septembra plenārsesijas pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Dokumentā teikts, ka Eiropas parlamentārieši neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus un neuzskata Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Eiropas Parlaments atbalsta sankciju ieviešanu pret Lukašenko, tiek atzīmēts rezolūcijā.

"Protams, gadījumā, ja pret Baltkrieviju tiks pieņemti kaut kādi sankciju pasākumi, tad, domāju, arī Baltkrievijas valsts spers attiecīgus soļus, kas saistīti ar valstu iekšpolitisko funkcionēšanu," paziņoja Makejs.

Pēc Baltkrievijas ĀM vadītāja sacītā, pasākumi var skart gan politisko sistēmu, gan Baltkrievijā akreditēto ārvalstu mediju funkcionēšanu, kā arī citus virzienus.

Makejs atgādināja, ka ES valstu ārlietu ministri 21. septembrī sapulcēsies, lai apspriestu sankcijas attiecībā pret Baltkrievijas oficiālajām amatpersonām.

"Mēs esam gatavi tam. Mēs nekad neiniciēsim kaut kādas darbības, kas tiek virzītas uz attiecību pasliktināšanu ar mūsu svarīgo partneri – Eiropas Savienību – un atsevišķām dalībvalstīm. Taču mēs viennozīmīgi esam gatavi tam, lai sniegtu adekvātu atbildi šāda veida graujošajām darbībām," uzsvēra Baltkrievijas ĀM vadītājs.

Baltkrievijā joprojām nerimstas protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko. Opozīcija nepiekrita rezultātiem un aicināja organizēt atkārtotu balsojumu. Ar mērķi "nodot varu" Baltkrievijā radīta opozīcijas koordinācijas padome. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tā apdraud Baltkrievijas valstiskumu un ierosināja krimināllietu.

Baltijas valstis augusta beigās ieviesa personālās sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, kuras, viņuprāt, it kā ir saistītas ar vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un nežēlīgu mierīgo protestu apspiešanu. Pirmajās dienās kārtības sargi pielietoja spēka metodes akciju padzīšanai, tikai aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, ziņots par simtiem cietušo un trim bojāgājušajiem. Vēlāk kārtības sargi atteicās no protestu apspiešanas.

0
Tagi:
sankcijas, ES, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus