LGBT karogs

Reliģijas skolotāju Lietuvā var atlaist no darba par homofobiju mācību stundā

64
(atjaunots 08:41 02.05.2017)
Lietuvas izglītības ministra apņēmusies panākt reliģijas skolotājas Loretas Raudītes atlaišanu no darba, kura savā nodarbībā demonstrējusi homofoba rakstura informāciju.

RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Reliģijas skolotāja Loreta Raudīte nodarbības laikā demonstrējusi slaidus, kuros minētā informācija liecina par to, ka geju vidū izplatīts kanibālisms un vardarbīga attieksme pret bērniem, stāsta Sputnik Lietuva.

Viena no ģimnāzistēm nofotografēja nodarbībā izmantotos materiālus un publicēja attēlus Facebook. Rezultātā skolotājai draud atlaišana no darba.

Fotogrāfijās redzami slaidi ar citātiem: "Sadomazohisms: daļa geju pielieto spīdzināšanu seksuālās baudas gūšanai. Vardarbība homoseksuāļu vidū: līdz 40% vardarbības pret nepilngadīgajiem (bērnu izvarošana) ir saistīti ar homoseksuālismu. Slepkavības un ķermeņa daļu apēšana: noskaidrots, ka gandrīz visi sērijveida slepkavas, kuri nogalināja upurus un ēda viņu ķermeņa daļas, bijuši geji."

Izglītības ministrija draud ar atlaišanu no darba

Lietuvas izglītības ministre Jurgita Petrauskene paziņoja, ka skolotāja, kura nodarbībās izplata tikumiskās audzināšanas materiālus, kuri, iespējams, diskriminē homoseksuālas personas, nevar turpināt darbu skolā.

"Pirmkārt, atbildība ir jāuzņemas skolas vadībai, tās sabiedrībai, skolas padomei, pašvaldībai. Cik varu spriest no preses ziņojumiem, tā notiek. Nedomāju, ka skolotāja, kura nodarbībās izmanto šāda veida materiālus, var turpināt darbu skolā. Žēl, ka mācību stundā tika izmantota zinātniskos pētījumos neapstiprināta amatieru informācija, nevis skolas programma," — klāstīja izglītības un zinātnes ministre.

Skolotāja radusi atbalstu

Loreta Raudīte paskaidroja, ka citātus smēlusi no amerikāņu psihologa Pola Kamerona grāmatas, kas iznākusi lietuviešu valodā, un Ģimenes pētījumu institūta (Family Research Institute) materiāliem.

Loretas Raudītes atbalstītāji un kolēģi publicējuši petīciju vietnē peticijos.lt ar lūgumu saglabāt pedagoģei darbu.

Petīcijas tekstā teikts, ka vainojama nevis skolotāja, bet gan organizācija, kas pieļāvusi nepārbaudītas informācijas izplatīšanos.

"Pie tam katoļu baznīca uzskata, ka homoseksuālisms ir grēks, tāpēc nav pieļaujams pasniedzējam pārmest baznīcas viedokļa aizstāvēšanu reliģijas mācību stundā," — teikts petīcijas tekstā.

Petīciju parakstījuši jau 2,5 tūkstoši cilvēku.

64
Pēc temata
Valdošā koalīcija neatbalsta iespēju reģistrēt viendzimuma partnerattiecības
"Netradicionālie" bēgļi: kādas problēmas gaida Eiropā LGBT bēgļus
XXL beigas: pārāk liels izmērs mīlai
Prezidenta Trampa pirmā diena: veselības aprūpe, spēka struktūras un geju tiesības
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, foto no arhīva

Igauņu politiķis aicina izbeigt paranoju un spiedienu uz krievvalodīgajiem

7
(atjaunots 10:01 03.08.2020)
Igauņu politiķis paziņoja, ka Igaunijas ārpolitika attiecībā uz Krieviju – tās ir paranojas bailes no siltu attiecību veidošanās starp Eiropas Savienību un Krievijas federāciju vai ASV un KF.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Par strauju Igaunijas politikas pagriešanos ar seju Krievijas virzienā Postimees publicētajā rakstā uzstājās Sociāldemokrātiskās partijas pilnvaroto padomes loceklis Jaaks Alliks, vēsta Rus.err.ee.

Alliks pauda domu par to, ka visa Igaunijas ārpolitika, sākot no 1999. gada, raksturojās ar paranojas bailēm no tā, ka Eiropas Savienība un ASV var cieši sadraudzēties ar Krieviju un tad aizmirsīs par Igauniju, "pārdodot" tās intereses.

Taču patiesībā, pēc politiķa domām, viss ir savādāk. Jo lielākas domstarpības ir starp ES un Krieviju un Krieviju un ASV, jo tuvāk KF ir Ķīnai un Irānai. Tikmēr Eiropas Savienība jau sāk piekāpties Ķīnai un attīstošām Dienvidaustrumu Āzijas un Dienvidamerikas ekonomikām.

Tādēļ problēmas risinājums ir acīmredzams, uzskata politiķis. Ir jāpārtrauc sankciju cīņa ar Krieviju, savukārt Igaunijas gadījumā ir jāratificē arī robežlīgums un jāpārtrauc piespiedu krievvalodīgo asimilācija.

Šeit var piebilst, ka tas neskar tikai Igauniju. Tostarp arī Latvija varētu ieklausīties šajos derīgajos padomos.

Taču Alliks uzskata, ka tieši Igaunijai ir jāsper pirmie soļi KF virzienā, gudri sekojot Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājumam par sadarbības nepieciešamību ar Krieviju. Pēc politiķa domām, Igaunijai jāorganizē siltu attiecību uzsākšana starp Briseli un Maskavu.

Turklāt Alliks minēja arī tūkstoti NATO karavīru, kuri ir dislocēti Igaunijas teritorijā. Šāda lietu kārtība, pēc viņa sacītā, tikai pasliktina situāciju, jo liek KF veikt atbildes soļus un audzēt spēku daudzumu pie Igaunijas robežām.

Atgādināsim, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida apmeklēja Maskavu darba vizītē 2019. gada 18. aprīlī. Viņa atklāja restaurēto vēsturisko Igaunijas Republikas vēstniecības ēku, kā arī veica pārrunas ar KF prezidentu Vladimiru Putinu.

Sacīts – izdarīts

Latvijā un Lietuvā Igaunijas prezidentes vizīte uz Maskavu izraisīja asu kritiku. Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, piemēram, aicināja Igauniju saskaņot darbības, lai nesašķeltu Baltijas valstu vienotību, un uzmanīgi attiekties pret dialogu ar austrumu kaimiņu. Savukārt Kaljulaida aicināja nemeklēt viņas Maskavas vizītē centienus sašķelt Baltijas republiku vienoto ārpolitiku.

Un ir jāatzīmē, ka Igaunijas prezidenta brauciens uz Maskavu patiešām neizraisīja nekādas ārējas izmaiņas viņas sekojošajos paziņojumos attiecībā uz Krieviju, tiem joprojām ir absolūti skaidrs pret Krieviju vērsts raksturs.

Jau 2020. gada jūnijā Kaljulaida paziņoja, ka Krievija ir kļuvusi daudz neprognozējamāka, un tas nozīmē, ka arī situācija visai rietumu pasaulei ir bīstamāka, nekā iepriekš.

Un, protams, nedrīkst aizmirst par teroru, kuru Igaunijā sarīkoja Sputnik Igaunija. Igaunijas Sputnik darbinieki pat saņēma vēstules no Igaunijas specdienesta ar prasību pārtraukt darbu portālā, piedraudot ar kriminālvajāšanu

7
Tagi:
Krievija, politika, Igaunija
Pēc temata
Kaljulaida pastāstīja, vai ir slikti būt krievam Igaunijā
Krievija informēs EPPA par Sputnik diskriminēšanu Igaunijā
Reinsalu drosmīgi atbildējis uz Krievijas "spiedienu" Sputnik Igaunija dēļ
Igaunijā novērtēja Baltijas izredzes kļūt par Krievijas "mērķi" pēc Ukrainas
Igaunijā atkal sākuši runāt par teritoriālajām pretenzijām Krievijai
Krievijas vēstnieks Igaunijā pastāstīja par Putina vizītes izredzēm Tallinā
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem

18
(atjaunots 17:44 02.08.2020)
Taču, neskatoties uz saslimstības pieaugumu Baltijas republikā, Lietuvas pilsoņiem joprojām ir atļauts iebraukt no jebkuras valsts.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Lietuvas Veselības ministrija atjaunojusi valstu sarakstu, kuru pilsoņi un iedzīvotāji drīkst iebraukt republikā, vēsta Sputnik Lietuva.

Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā Francijā no pirmdienas šīs valsts pilsoņiem un iedzīvotājiem būs obligāta 14 dienu pašizolācija, taču viņu iebraukšana Lietuvā netiks ierobežota.

Aizliegums ir spēkā attiecībā uz desmit valstīm – Luksemburgu, Rumāniju, Spāniju, Bulgāriju, Beļģiju, Zviedriju, Portugāli, Maltu, Čehiju un Horvātiju.

Šveices un Austrijas, kā arī Francijas iedzīvotājiem, pēc ierašanās Lietuvā ir obligāti jāizolējas uz divām nedēļām.

Neierobežoti Lietuvā var iebraukt Polijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Slovēnijas, Lihtenšteinas, Dānijas, Islande, Vācijas, Īrijas, Kipras, Slovākijas, Itālijas, Grieķijas, Norvēģijas, Latvijas, Igaunijas, Somijas un Ungārijas iedzīvotāji.

Šis saraksts būs spēkā no pirmdienas.

Nedēļas laikā saslimstība ar koronavīrusu Lietuvā pieaugusi no 3,7 līdz 5,7 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, taču republika joprojām paliek drošo valstu sarakstā. Tas nozīmē, ka republikas pilsoņiem joprojām ir atļauts iebraukt no jebkuras valsts.

Lietuvā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, valstī ir apstiprināti 2110 koronavīrusa gadījumu, 80 cilvēki ir miruši.

Iepriekš Ministru kabinets izdeva dekrētu par atgriešanos pie obligātas sejas masku lietošanas. Ierobežojumi skars atrašanos sabiedriskajā transportā, iekštelpu tirdzniecības un masveida pasākumu vietas.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 18 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 689 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 11,3 miljoni izveseļojās.

18
Tagi:
Lietuva, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
Viesstrādnieku inficēšanās ar Covid-19 nav tendencioza: diennakts laikā nav jaunu gadījumu
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Latvija mīkstina sociālās distancēšanās prasības
Remonts dzīvoklī, foto no arhīva

Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā

0
(atjaunots 11:40 03.08.2020)
Saskaņā ar jūnijā veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, 22% aptaujāto pašizolācijas laikā izvēlējās nodarboties ar mājas remontu.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Saskaņā ar būvmateriālu tirgotāja "Knauf" veiktās aptaujas datiem, 22% iedzīvotāju izvēlējās netērēt lieki laiku pašizolācijā un nolēma ķerties klāt mājas remontam, raksta Bb.lv.

Tātad visvairāk laika un resursu pašizolācijas laikā mājas remontdarbiem bija jauniešiem, viņi sastādīja 27% no to cilvēku skaita, kuri pašizolācijā izvēlējās nodarboties ar remontu.

Ar sava mājokļa remontu nodarbojās 28% vīriešu un 17% sieviešu. Visaktīvāk pandēmijas laikā savus dzīvokļus remontēja Vidzemes iedzīvotāji (35%), vismazāk aktīvi bija Rīgas iedzīvotāji (17%).

Aptaujas gaitā trešā daļa respondentu piekrita tam, ka ierobežojumi Covid-19 pandēmijas laikā noveda pie lielāka brīvā laika daudzuma remontam. Par to paziņoja katrs trešais jaunietis vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr cilvēkiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem bija attiecīgi mazāk brīvā laika (25%). Visvairāk brīvā laika Covid-19 pandēmijas laika parādījās Latgales iedzīvotājiem, kur par laika parādīšanos remontam paziņoja katrs trešais iedzīvotājs.

Apgalvojumam, ka pandēmijas laikā viņiem parādījās vairāk brīvu līdzekļu ieguldīšanai remontam piekrita 17% respondentu, lielākā daļa no kuriem bija jaunieši.

Tai pat laikā puse respondentu paziņoja, ka nevar remontēt savus mājokļus brīvo līdzekļu trūkuma dēļ. Visbiežāk šādu atbildi sniedza vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šādu atbildi sniedza 45% respondentu no Rīgas, 46% - no Vidzemes un 58% - no Latgales.

Taču 38% respondentu paziņoja, ka necenšas veikt remontdarbus pašu rokām, uzticot remontu tikai un vienīgi profesionāļiem. Šis rādītājs ir aptuveni vienāds gan vīriešiem, gan sievietēm. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, jaunieši biežāk cenšas veikt remontdarbus savām rokām – pie profesionāliem vēršas tikai katrs ceturtais jaunietis. Visbiežāk remontu profesionāļiem uztic rīdzinieki (46%), visretāk – Zemgales iedzīvotāji (28%).

Aptauja tika veikta pēc "Knauf" pasūtījuma šī gada jūnijā. Tajā piedalījās tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

0
Tagi:
aptauja, Latvija, iedzīvotāji, karantīna
Pēc temata
Aptauja: daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzskata, ka dzīve Rīgā dāvātu priekšrocības
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas