Igauņu jaunieši pie iesaukšanas punkta Tallinas centrā

"Izšmaukt" neizdosies: igauņu jaunieši tiks iesaukti civilajā dienestā

46
(atjaunots 11:08 18.04.2017)
Jaunieši, kuru veselības stāvoklis neļauj dienēt Igaunijas Aizsardzības spēkos, tiks iesaukti civilajā dienestā uz laiku no 12 līdz 14 mēnešiem.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Jaunieši, kuru veselības stāvoklis neļauj iet karadienestā, pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas ieceres, tiks iesaukti civilajā dienestā, kas dos iespēju izveidot speciālistu rezervi krīzes situācijas apstākļos, ziņo Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portāla rus.err.ee sniegtajām ziņām.

Civilā dienesta periods būs ilgāks nekā Aizsardzības spēkos pavadāmais laiks – 12 līdz 14 mēneši nevis 8-11 mēneši kā armijā.

Igaunijas Aizsardzības ministrija ir nospraudusi mērķi līdz 2023. gadam palielināt karadienestā iesaukto jauniešu skaitu līdz četriem tūkstošiem, taču patlaban 3-4 tūkstoši potenciālo jauniesaucamo dažādu iemeslu dēļ armijā nenonāk.

Ziņu portāls vēsta, ka Igaunijā iesaukumi organizēt trīs reize gadā: janvārī, jūlijā un oktobrī. Pirmo divu iesaukumu karavīri dienestā pavada 11 mēnešus, trešā iesaukuma jaunieši – astoņus. Igaunijas armijā var dienēt arī meitenes – 2012. gadā parlaments pieņēma likumu, kas ļauj sievietēm vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi iestāties armijā. Igaunijas Aizsardzības spēku sastāvā sieviešu nav daudz – mazāk nekā 1%.

Aizsardzības spēki informē, ka 2016. gada janvārī dienestā tika iesaukti aptuveni 300 jaunieši – tas bija mazākais 2016. gada iesaukums. Tas tika veikts Sardzes bataljona un Pirmās kājnieku brigādes sastāva papildināšanai un nomaiņai.

Jūlija sākumā Aizsardzības spēkos tika iesaukti 1786 jaunieši, viņu vidū dienestu uzsāka 16 meitenes. Pēc pašu iniciatīvas armijā iestājās 569 cilvēki- 32% no jauno karavīru kopskaita.

2016. gada oktobrī dienestu sāka 1159 jaunieši, viņu vidū – 12 meitenes. Brīvprātīgie – 40% no jauno karavīru kopskaita.

2015. gadā Aizsardzības spēkos tika iesaukti 3305 jaunieši, tostarp – 33 meitenes.

46
Pēc temata
Lietuvā tiek ieviesta vispārēja karaklausība
Aizsardzības ministrija palielinās armiju
Baltkrievijas karogs, foto no arhīva

Baltkrievija ieviesa atbildes sankcijas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju

24
(atjaunots 08:10 30.09.2020)
Baltkrievija savā sankciju sarakstā iekļāvusi vairāk nekā trīs simtus trīs Baltijas valstu amatpersonu.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Minska ievieš simetriskus ierobežojošus pasākumus atbildes kārtā uz Baltijas valstu paplašināto sankciju režīmu attiecībā pret Baltkrieviju, paziņoja republikas ĀM pārstāvis Anatolijs Glazs. Pēc viņš sacītā, sarakstos ir iekļauti vairāk nekā 300 cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Glazs atzīmēja, ka Baltkrievijas ārpolitika vienmēr bāzējusies uz starptautiskajām tiesībām un citiem skaidriem un loģiskiem principiem – valsts intereses un konkrētas cilvēku intereses, biznesa, tirdzniecības, drošības, infrastruktūras intereses.

"Šāda atvērta un skaidra pozīcija ir saprotama arī mūsu partneriem… Šajā fonā mums, piemēram, ir grūti komentēt mūsu Baltijas kaimiņu neloģiskās emocionālās kustības, kuras mēdz robežoties ar histēriju. Paplašināja sankciju sarakstus… Tātad, no šodienas, kā jau solījām, mēs arī ieviešam spēkā atbildes simetrisko ierobežojošos pasākumus pēc katras no šīm valstīm," paziņoja vakar Glazs.

Pēc viņa sacītā, sarakstā ir iekļauts vairāk nekā 300 ierēdņu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

"No šodienas saraksti paplašināti… Katras valsts sarakstā ietilpst vairāk nekā simts cilvēku," sacīja vakar Baltkrievijas ĀM preses sekretārs.

Glazs precizēja, ka tie ir atbildes pasākumi uz Baltijas valstu analoģisko rīcību – runa ir par vīzu ierobežojumiem ierēdņiem no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas.

Augusta beigās Baltijas valstis ieviesa sankcijas pret 30 Baltkrievijas oficiālajām personām, tai skaitā aizliedza iebraukšanu Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko.

Latvijas ĀM aizritējušajā nedēļā publicēja sarakstu ar 101 Baltkrievijas amatpersonu, kuras uzskata par saistīties ar vardarbību un represijām pret valsts iedzīvotājiem, kuri nepiekrīt prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Iestādē paziņoja, ka saraksts ir izveidots konsultāciju gaitā starp Baltijas valstīm, un iekļuvušajām tajā personām aizliegts iebraukt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Eiropas Savienība paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās vēlēšanas par brīvām un demokrātiskām, savukārt Lukašenko, kurš 23. septembrī stājās amatā, – par leģitīmu prezidentu.. Briselē ilgi saskaņoja sankciju paketi pret Baltkrieviju, taču tā arī neieviesa nekādus ierobežojumus.

24
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Baltija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju

32
(atjaunots 17:28 29.09.2020)
Francijai runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, cik par Baltijas valstu aktīvu iesaistīšanu tajā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte uz Lietuvu un Latviju nenozīmē dialoga izbeigšanu ar Krieviju, raksta Le Figaro. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Otrajā savas vizītes Lietuvā dienā Makrons apmeklēs Antakalna kapus un noliks vainagu pie memoriāla bojāgājušajiem pie Viļņas Televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī. Tas ir obligāts punkts, kuru Lietuvas varasiestādes iekļauj katras oficiālās vizītes programmā, taču šoreiz tam tiks veltīta īpaša uzmanība.

"Balstoties uz prezidenta Makrona vārdiem, tas ir vienlaikus apstiprinājums mūsu Eiropas saknēm un mūsu tiesību aizstāvēt mūsu neatkarību atzīšana," saka Lietuvas diplomāts.

​"Aizkustinošs brīdis. Prezidents Emanuels Makrons godina brīvības aizstāvjus, kuri samaksāja ar dzīvību par Lietuvas neatkarību. Paldies, prezidenta kungs," uzrakstīja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs savā Twitter lapā.

Šai pirmajai Francijas valsts vadītāja vizītei Baltijas valstīs pēc Žaka Širaka 2001. gada jūlijā ir jādara skaidri daži pārpratumi.

Lietuvieši, kuri iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā, ir uzticīgi aliansei, un viņi neatbalstīja Makronu, kurš iepriekš apsūdzēja NATO "smadzeņu nāvē". Tāpat viņi neatbalstīja viņa plānu par stratēģiskā dialoga atjaunošanu ar Maskavu, kurš tika publicēts bez iepriekšējas konsultācijas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lietuva uztver savu atrašanos kaimiņos ar Krieviju kā eksistenciālu draudu. Kaļiņingradā, uz robežas ar Lietuvu, Maskava izvietoja zenītraķešu sistēmas S-400 un raķetes "Iskander", kuras spēj nest kodolgalviņas. Turpat atrodas vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas kareivju. Pēdējo gadu laikā Krievija pastiprinājusi savu Rietumu militāro apgabalu un regulāri piedalās savstarpējās mācībās Baltkrievijas teritorijā.

"Pēc Maskavas domām, runa pirmām kārtām ir par Krievijas militārās struktūras nostiprināšanu stratēģiskā rajonā, kuru tā uzskata par īpaši trauslu savu attiecību ar NATO pasliktināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā vēstures faktus, demogrāfisko stāvokli un 2014. gada Ukrainas krīzi, mēs saprotam, ka Baltijas valstis saskata tajā draudus," saka Izabelle Fakona, speciāliste KF lietās, Stratēģisko pētījumu fonda direktora vietniece.

Tiesa, Lietuvā nomierinājās pēc tam, kad Makrona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas detaļas saistībā ar Alekseja Navaļnija saindēšanu tika atklātas franču izdevumam Le Monde – to Viļņā uztvēra kā Parīzes aizkaitinājuma pazīmi.

"Šī Francijas prezidenta vizīte Baltkrievijas krīzes laikos sūta interesantu signālu Krievijai un Baltijas valstīm," uzskata Tara Varma, Eiropas Savienības Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroja direktore. "Makronam šī ir lieliska iespēja izlabot slikto iespaidu, kuru viņš ir atstājis ar dažiem viņa izteicieniem. Viņam nāksies precizēt, ko ietver stratēģiskā autonomija, kuru viņš rosina, un atkārtot, ka Eiropas aizsardzības mērķis nav aizstāt NATO."

Pirms došanās uz Latviju Makrons apmeklēs arī Francijas militārpersonas, kuras ir izvietotas Lietuvas Ruklas pilsētā NATO bataljona sastāvā. Pēdējo trīs gadu laikā Francija vei savu ieguldījumu "Pastiprinātā klātbūtnē", kuru NATO izveidojusi Polijā un Baltijas valstīs, un piedalās pastiprinātā gaisa telpas novērošanā.

Elizejas pilī uzsver, ka Makrona brauciens uz Baltijas valstīm "sniegs iespēju uzklausīt mūsu partnerus, sevišķi viņu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, un apspriest ar viņiem, kā vislabāk virzīties uz priekšu, gan viņu pašu interesēs, gan Eiropas interesēs".

Citiem vārdiem sakot, runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, pa ja tas pagaidām nav ļoti efektīvs, cik par aktīvāku Baltijas valstu iesaistīšanu tajā. Un šo ieceri varētu nekavējoties īstenot uz Baltkrievijas zemes.

Pagājušajā ceturtdienā Svetlana Tihanovska Le Figaro intervijā aicināja Makronu "uzsākt dialogu un spēlēt starpnieka lomu" pārrunās ar Baltkrievijas režīmu. Acīmredzot, šis lūgums tika sadzirdēts. "Skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet," paziņoja Francijas prezidents Le Journal du Dimanche intervijā. Šodien viņš tikās ar Tihanovsku Lietuvā.

32
Tagi:
Krievija, Baltija, Makrons
Pēc temata
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Covid-19

Latvijā straujš Covid-19 saslimstības kāpums: 95 jauni gadījumi

0
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Diennakts laikā Latvijā ir atklāti 95 jauni Covid-19 gadījumi – tas ir lielākais skaits visā novērojumu laikā.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Latvijā diennakts laikā ir veikts rekordliels koronavīrusa testu skaits – 4271, atklāti 95 jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar SPKC datiem, 63 cilvēkiem inficēšanās avots ir zināms, četri atgriezās no ārzemēm (Ukraina, Krievija, Austrija), par 28 cilvēkiem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā Latvijā kopš epidēmijas sākuma ir veikti 320 018 Covid-19 izmeklējumi, 1824 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no tiem 1307 izveseļojās, bet 37 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 5 cilvēki ar Covid-19. Kopumā slimnīcās ārstējas 19 pacienti, vienam no viņiem ir smaga slimības gaita, pārējie 18 atrodas vidēji smagā stāvoklī. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 izrakstīti 229 cilvēki.

Lietuvā diennakts laikā atklāti 115 jauni inficēšanās ar koronavīrusu gadījumi, kopējais saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis 4693, paziņoja trešdien Lietuvas Veselības ministrija. Covid-19 aiznesa 92 cilvēku dzīvības, 19 inficētie nomira citu iemeslu dēļ. Aizritējušajā diennaktī veikti 6993 koronavīrusa testi.

Igaunijā diennaktī veikti 2733 Covid-19 testi, 57 gadījumos rezultāts bijis pozitīvs. Kopumā Igaunijā ir veikts vairāk nekā 213 000 pirmreizējo testu, no tiem pozitīvi bijis 3371 (1,58%). Kopš ziemas Igaunijā no koronavīrusa miruši 64 cilvēki.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt izveseļojās vairāk nekā 25,1 miljons.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
Latvijā samazināts pašizolācijas termiņš ar Covid-19 inficēto kontaktpersonām