Televīzijas kanāla translācija. Ilustratīva fotogrāfija

Lietuvā uz mēnesi ierobežoja Krievijas "TV Centr" translēšanu

28
(atjaunots 11:41 06.04.2017)
Lietuvas Televīzijas un radio komisija konstatēja telekanāla "TV Centr" raidījumā likuma panta pārkāpumu, tāpēc kanāla translācija tiks pārtraukta uz vienu mēnesi

RĪGA, 6.aprīlis — Sputnik. Trešdien Lietuvas Televīzijas un radio komisija nolēma ierobežot uz vienu mēnesi republikā krievu televīzijas kanāla "TV Centr" signāla "brīvo uztveršanu", ziņo Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Televīzijas un radio komisiju.

"Komisija konstatēja, ka 27.janvāra "TV Centr" programmā "Notikumu centrā ar Annu Prohorovu" translētā informācija pārkāpj Lietuvas likuma "Par sabiedrības informēšanu" 19.pantu, kurš aizliedz izplatīt dezinformāciju un kurināt naidu. Translācija Lietuvas Republikā apturēta uz vienu mēnesi, " teikts ziņojumā.

Lietuvas Televīzijas un radio komisija (LRTK) pieņēma lēmumu vērsties pie Krievijā reģistrētās "TV Centr" kompānijas vadības ar lūgumu sniegt paskaidrojumus sakarā ar "pārkāpumiem" vienā no telekanāla raidījumiem, ziņo komisijas preses dienests.

Par pamatu kļuva 27.janvārī translētais raidījums "Notikumu centrā ar Annu Prohorovu", kur tika rādīts sižets, kas it kā pārkāpj Lietuvas Republikas likuma "Par sabiedrības informēšanu" 19.pantu.

Raidījumā tika parādīta 1991.gada 13.janvāra notikumu reportāža Lietuvā. Tas, pēc preses dienesta domām, bija "vienpusīgs, neobjektīvs un Lietuvas valsts cīnītājus par tās un viņu ģimeņu brīvību apmelojošs". Tāpat reportāža it kā "manipulēja ar datiem" un apgalvoja, ka Lietuvas izstāšanās no Padomju Savienības bija nelikumīga un norisinājās ar starptautisko normu pārkāpumiem, kā arī minēja par reāliem krievvalodīgo iedzīvotāju iznīcināšanas draudiem.

Sižetā tika apgalvots, ka visi mūsdienu Lietuvas valsts pamati ir būvēti uz to dienu meliem. Balstoties uz šiem apgalvojumiem, Lietuvas izstāšanās no Padomju Savienības un 1991.gada 13.janvāra notikumi tiek pasniegti negatīvā veidā, atzīmē preses dienests.

Iepriekš LRTK vairakkārt ziņoja par it kā pārkāpumiem 1991.gada notikumu veltītajos sižetos.

2014.gada martā LRTK paziņoja, ka kanāla "NTV mir Lithuania" raidījumā "Notiesātie. Lamatas "Alfa" grupai" izskanēja it kā viltus informācija par 1991.gada 13.janvāra notikumiem un nolēma uz trīs mēnešiem aizliegt telekanāla raidījumu retranslāciju.

Pēc Eirokomisijas signāla par to, ka Lietuva pārkāpj ES tiesības, LRTK atcēla visus translācijas ierobežojumus. 2016.gada novembrī komisija pieņēma lēmumu uz trīs mēnešiem apturēt krievu kanāla "RTR Planeta" retranslāciju. Aizlieguma termiņš beidzās 21.februārī.

Republikas varas iestādes paziņoja, ka sankcijas pret telekanālu tika piemērotas pēc trīs pārkāpumiem, kuri tika fiksēti 2016.gadā ēterā retranslētajos televīzijas raidījumos.

28
Pēc temata
Augs Krievijas telekanālu cenas Lietuvā
Lietuvā gatavi tiesāties par tiesībām skatīties Krievijas kanālus
Lietuva atteikusies no kanālu NTV un RTR ierobežojumiem
Hakeris, foto no arhīva

Lietuvā pastāstīja, pasargāt savus profilus sociālajos tīklos no to uzlaušanas

9
(atjaunots 13:59 28.09.2020)
Saskaņā ar sakaru operatora pasūtītā pētījuma datiem, vairums Lietuvas iedzīvotāju izmanto pārāk vieglas paroles, noraida dubulto autentifikāciju un aizmirst iziet no saviem profiliem darbavietā.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Mobilo sakaru operators Lietuvā pastāstīja, kā pasargāt savus profilus Internetā no to uzlaušanas, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz "Bite Lietuva" preses dienestu.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ikgadējie tiešsaistes drošības pētījumi liecina par vienu un to pašu problēmu: cilvēki izmanto vājas paroles savu profilu aizsardzībai un reti maina tās. Šī problēma saasinājās pandēmijas laikā, jo darbs no mājām pastiprināja datu aizsardzības un konfidencialitātes draudus.

Saskaņā ar Lietuvas iedzīvotāju reprezentatīvās aptaujas datiem, kas tika veikta pēc "Bite Lietuva" pasūtījuma, paroles, kas satur personīgu informāciju, tādu kā cilvēka vārdu vai dzimšanas datumu, joprojām tiek plaši izmantotas.

"Bite Lietuva" tehniskais direktors Gints Butens pastāstīja, ka 78% respondentu izmanto tikai vienu vai dažas paroles piekļuvei dažādiem profiliem.

"Šāda uzvedība biežāk ir sastopama starp personām ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kā arī nelielu pilsētu vai ciemu iedzīvotāju vidū. Uzlaužot vienu paroli, ļaunprāši, visticamāk, spēs iekļūt arī citos lietotāja profilos," paskaidroja viņš.

Gandrīz ceturtā daļa (22%) respondentu izmanto personīgu informāciju savās parolēs. Vārdu parolē izmanto 40%, dzimšanas datumu – 35%, mājdzīvnieka vārdu – 17%.

Vārdi, kurus nevar uzminēt

Butens iesaka, lai izveidotu drošu paroli, kuru ir grūti uzminēt, ir jāizvairās no jebkādas personīgas informācijas izmantošanas: neizmantojiet dzimšanas datumu, pasta indeksu, telefona numuru vai savu radinieku dzimšanas datumus.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Pieredzējušiem noziedzniekiem būs nepieciešams vidēji ap 10 sekundēm, lai uzlauztu šādu profilu. Galu galā, šos datus var viegli uzzināt, iedziļinoties sociālajos tīklos vai pat uzminot," sacīja viņš.

Vienkārša skaitļu vai lielo burtu iekļaušana parolē palielinās profila uzlaušanas laiku. Taču Bite veiktā aptauja liecina, ka cilvēki tiecas izvēlēties maksimāli vienkāršas paroles – gandrīz puse Lietuvas iedzīvotāju (48%) izmanto speciālos simbolus tikai, ja to prasa programma.

Dubultā autentifikācija (2FA) – tā ir papildu sociālo profilu un personīgās informācijas aizsardzība. Tas ir praktiski visdrošākais veids, kā pasargāt profilu, jo lietotāja autentifikācijai tiek izmantota papildu ierīce.

Tā pārbauda cilvēka identitāti divos posmos: pirmajā posmā tiek izmantota drošības parole, savukārt otrajā posmā automātiski tiek veidota hipersaite, pie kuras profils pieslēdzas pie katras ieslēgšanas.

Pat ja parole ir uzlauzta, ar šīs tehnoloģijas palīdzību iespējams pasargāt savu profilu, vienkārši noraidot neatpazīto mēģinājumu ieiet sistēmā.

Mācīties paroles no galvas

Vairums (59%) aptaujāto lietuviešu atceras visas savas paroles, kas tiek izmantotas Internetā, no galvas. Daži pieraksta paroles piezīmju blociņā (22%) un 12% slēpj paroles telefona piezīmēs.

Paroļu pārvaldnieks ir viens no efektīvākajiem drošu un sarežģītu paroļu izveidošanas veidiem. Nevajag iegaumēt duci sarežģītu savienojumu, vienkārši jāatzīmē viens, un visi pārējie tiks droši piefiksēti draiverī.

Daudzi paroļu pārvaldnieki šodien arī piedāvā dubulto autentifikāciju (2FA) vai auditu: programma pastāvīgi pārbauda un sniedz informāciju par vājām, vecām, atkārtotām kombinācijām un ģenerē jaunas katram profilam.

Šodien tirgū ir liels skaits paroļu pārvaldnieku. Vairums no tiem ir maksas, taču iespējams lejupielādēt bezmaksas versiju ar nedaudz mazāku funkciju skaitu. Šo variantu šodien piedāvā Keeper, Dashlane, 1Password un daudzi citi.

Iziet no profila

Lai pasargātu personīgu informāciju un datus, ir svarīgi iziet no sava profila katru reizi, kad beidzas darbs, sevišķi ja tiek izmantoti koplietošanas datori.

Saskaņā ar Bite pasūtīto aptauju, gandrīz ceturtā daļa respondentu (29%) nekad neiziet no Gmail vai Facebook. Trešā daļa respondentu (33%) cenšas, taču ne vienmēr par to atceras, un tikai 38% obligāti iziet.

Butens atzīmēja, ka, pat ja lietotājs ir pārliecināts par savu paroļu drošumu, tās ir jāmaina vismaz reizi mēnesī.
9
Tagi:
Kiberdrošība
Pēc temata
Android lietotājus brīdina par vīrusu, no kura nav iespējams atbrīvoties
Jūs esat uzlauzti: hakeri tikuši pie Latvijas ierēdņu un Valsts policijas parolēm
Wikileaks publicējis CIP dokumentus par programmām viedierīču uzlaušanai
Baltkrievijas AES, foto no arhīva

Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes

16
(atjaunots 13:21 28.09.2020)
Situācijas kūdīšana no Lietuvas puses attiecībā uz Baltkrievijas AES ir nonākusi līdz absurdam: Viļņas iedzīvotājiem no oktobra sāks izdalīt joda tabletes vairogdziedzera pasargāšanai "avārijas gadījumam" atomelektrostacijā pie Astravjecas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Neraugoties uz to, ka Lietuvai septembrī izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības veicot elektroenerģijas tirdzniecību pieprasīt no importētājiem garantijas, ka tā nav ražota Baltkrievijā, bezjēdzīgā un cietsirdīgā ažiotāža saistībā ar Baltkrievijas AES, kas tiek būvēta pie Astravjecas, Grodņas apgabalā, nav izbeigta.

Saskaņā ar radio LRT informāciju, no oktobra Viļņas iedzīvotājiem sāks izdalīt kālija jodīda tabletes, vēsta RIA Novosti.

Šādus pasākumus Lietuvā veic it kā drošības nolūkos avārijas gadījumam, kura, kā, acīmredzot uzskata Lietuvas varasiestādes, var notikt BelAES, kas atrodas 50 kilometru attālumā no Viļņas.

Tiesa, tas viss vairāk līdzinās mērķtiecīgai iedzīvotāju iebiedēšanai.

Sākumposmā plānots piešķirt 2,1 miljonu tablešu. Tās nonāks piecos lielākajos Viļņas aptieku tīklos, kur cilvēki varēs tās paņemt ar elektroniskām receptēm.

BelAES notika visas nepieciešamās un papildu pārbaudes no SAEA un citu profila institūtu puses, un objekta drošība netiek apšaubīta. Minska vairākkārt uzsvērusi, ka Baltkrievijas AES tiek būvēta stingrā atbilstībā ar drošības normām un nekādā veidā nedraud kaimiņvalstīm.

Taču Lietuvai tas viss nerūp. Tur sen un aktīvi uzstājas pret stacijas būvniecību, mudinot tuvākos kaimiņus sekot tās piemēram, kā arī periodiski sūdzoties par BelAES spēcīgākiem sabiedrotajiem.

Kaut ko, kā jau tika teikts, Lietuvai izdevies panākt: Baltijas valstis grasās pielietot speciālu elektroenerģijas izcelsmes sertifikācijas sistēmu, lai Baltijas kabeļos nenonāk Baltkrievijas elektrība.

Taču eksperti uzskata, ka Baltijas trīsstūrī joprojām pastāv nopietnas pretrunas šajā sakarā. Pietiek atcerēties, ka vēl augusta vidū Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskas iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus.

16
Tagi:
Viļņa, Baltkrievija, BelAES, Lietuva
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas un Igaunijas prezidenti pastāstīja, kāpēc BelAES vajadzīga Krievijai
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Konteineru termināls Rīgas brīvosta

Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma

0
(atjaunots 09:06 29.09.2020)
Satiksmes ministrija apgalvo, ka ostu reforma neskars biznesu, un neredz jēgu rīkot papildu ekonomisko analīzi; uzņēmēji atbildes kārtā sūrojas, ka viņus ignorē un ka ierēdņi neko nesaprot biznesā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Rīgas ostas uzņēmumi pauduši asus iebildumus pret ostu reformu, vēsta "Nekā personīga".

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo, ka visas puses ir uzklausītas un iebildumi ir ņemti vērā, uzņēmēju teiktais liecina par pretējo.

Kur slēpjas patiesība

Japāņu kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts 108 miljardu dolāru apmērā – tie ir aptuveni 10 Latvijas gada budžeti. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību, metāla pārstrādi, kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem Mitsui & Co meitasuzņēmums Singapūrā iegādājās uzņēmumu "Rīgas universālais termināls". Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā krava Rīgā tiek apkalpota šeit.

Akcionāri vēlētos ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tašu šos plānus nākas apturēt ostu reformas dēļ.

"Rīgas universālā termināla" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis skaidro, ka izmaiņas likumdošanā ikvienam investoram liek nogaidīt.

"Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas.

Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā," sūrojas Kasalis.

Uz jautājumu par to, kā ir iznācis tā, ka uzņēmēji saka, ka viņos neieklausās, bet Satiksmes ministrija apgalvo, ka viņos ieklausās, ministrs Tālis Linkaits atbildēja izvairīgi: "Taisnība, droši vien ir kaut kur pa vidu."

Dialogs ar biznesu

Pēc ministrijas domām, reforma izmainīs tikai ostu "juridisko rāmi" un neietekmēs biznesu. Uzņēmēji ir pārliecināti par pretējo – viņi uzskata, ka reforma skars viņu biznesu, kurā ministrijas ierēdņi neko nesaprot.

"Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies.

Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši," saka "KST terminals" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis.

Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās valsts izveidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola iecelt to valdēs profesionāļus uz konkursu bāzes. Ostās strādājošie uzņēmēji redz citu slēptu iemeslu: kapitālsabiedrību mērķis ir iegūt peļņu, un tas nozīmē, ka ostas pakalpojumi sadārdzināsies. Ja ostu valdēs nebūs biznesa un pašvaldību pārstāvju, tās nespēs ietekmēt situāciju ostā. Noteikumus diktēs valsts.

Biedrības "Rīgas brīvostas padome" pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzstāj, ka ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāuztur dialogs, taču šobrīd platforma šādam dialogam nav paredzēta, jo nav skaidrs, uz kāda pamata un kādā formātā tiks ņemtas vērā biznesa intereses.

"Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk," paziņoja Ķimenis.

Šobrīd uz šiem jautājumiem skaidru atbildi biznesmeņi nedzird.

Maurs var aiziet

Jaunais modelis paredz ostu zemes nodošanu no pašvaldības pārvaldījuma jaunajiem valsts uzņēmumiem. Pašvaldības, sevišķi Liepāja, ir pret.

"90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim," saka biedrības "Liepājas ostas nomnieku asociācija" pārstāvis, zvērināts advokāts Ainars Kreics.

Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Ministrija atbildes kārtā atsaucas uz astoņus gadus vecu Pasaules Bankas pētījumu, kurā Latvijas ostas kritizē par nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību un sadarbību pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī uz ESAO rekomendācijām un advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" analīzi, kura kļuva par pamatu reformas plānam.

"Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus," paziņoja Linkaits.

Premjers gaida

Uzņēmēji atzīmē, ka advokātu biroja analīze ir nepilnīga un tajā pašā ir norādīta rekomendācija sarīkot dziļāku pētījumu. Savukārt ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav izdevīguma un izmaksu analīzes, nav pilna finanšu un juridiskā vērtējuma.

Kā norāda Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle, ekonomisks pamatojums reformai tā arī netika sniegts. Pie normālas šādu pārveidojumu sagatavošanas sākumā notiek plānošana un novērtējums, un pēc tam jau tiek rakstīts likumprojekts, taču šajā gadījumā sākumā tika sagatavots likumprojekts, bet tā steidzīgumu izskaidroja ar Ministru kabineta nospraustajiem termiņiem.

"Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu," vaicā Krūkle.

Uz doto brīdi reformas plāns nav gatavs. No pirmdienas, 28. septembra, Satiksmes ministrija sāka apkopot biznesmeņu rekomendācijas.

"Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu," paziņoja Linkaits.

"Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu," paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš vada Ostu, tranzīta un loģistikas padomi.

"Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas," atzīmēja Kasalis.

Viņš paziņoja, ka, situācijai pasliktinoties, to izjutīs visa valsts.

Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli ir skanējuši pieņēmumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas izlikt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu akcijas biržā. Tālis Linkaits noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka esošā Ministru kabineta darba periodā pilna vai daļēja ostu privatizācija nenotiks.

0
Tagi:
investīcijas, osta
Pēc temata
Jārunā arī "nīstamajā krievu valodā": Urbanovičs par Rīgas ostas problēmām
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju