Otrā pasaules kara laiku lādiņi Baltijas jūras dzīlēs

Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi

741
Pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā tika nogremdēts milzīgs daudzums ķīmiskās munīcijas. Baltijas valstu ekologi ceļ trauksmi – tam ir nopietns pamats.

Aleksandrs Hroļenko, starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs – īpaši aģentūrai Sputnik.

Jau vairāk nekā 70 gadus munīcija guļ 70-120 metru dziļumā, taču visas tās nogremdēšanas vietas nav zināmas. Metāls jūras ūdenī korodē, un indīgās ķimikālijas apdraud visu dzīvo. Speciālisti vērtē, ka aviācijas bumbu caurlaidu korozijas laiks nepārsniedz 80 gadus, artilērijas lādiņu un mīnu korozija ilgst līdz 150 gadus.

Lielākos draudus biosfērai rada iprīts, kas jūras dibenā pārvēršas par indīga recekļa gabaliem. Luizīta (ķīmiskā kaujas viela) īpašības ir līdzīgas. Iprīta daļa Baltijas jūras dibenā sastāda 80% no visa indīgo vielu apjoma. Liela iprīta izdalīšanās tika gaidīta 60 gadus pēc tā nogremdēšanas. Difūzijas process var turpināties gadu desmitiem. Sākotnējās aplēses liecina: jūras ūdenī un nogulsnēs jau nonākušas aptuveni četras tonnas iprīta.

Īpašam riskam pakļautas Gotlandes un Bornholmas salas. Ķīmisko ieroču pēdas konstatētas Gdaņskas līcī un 70 jūdžu attālumā no Liepājas. Polijas Zinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūta pētījumi liecina, ka Gotlandes ieplakā atrodas aptuveni 8 tūkstoši tonnu bumbu un lādiņu, kas piesārņo apkārtējo vidi.

Ķīmisko ieroču nogremdēšanas rajonos konstatēts lielāks slimību un ģenētisko traucējumu skaits jūras iemītnieku populācijās. Masveida bojāeja ir mazticama, zivis spēj izcili pielāgoties dažādai videi, piemēram, Tribolodon hakonesis dzīvo un vairojas skābes ezerā un vulkāna krāterī. Arī Baltijas jūrā konstatēti pret iprītu un tā sairšanas produktiem neuzņēmīgi mikroorganismi. Tie kalpo par uzturu planktonam, ko savukārt uzturā lieto zivis. Barības ķēdīti noslēdz cilvēks. Jāpiebilst, ka Bornholmas un Gotlandes ieplakas ir tradicionālas zvejniecības vietas, kur norvēģu zvejnieki ķer "tīrākās zivis pasaulē". Baltijas jūrā tiek iegūti miljoniem tonnu zivju, kas var saturēt indīgas ķimikālijas. Pirmie zvejnieku saindēšanās gadījumi tika konstatēti jau 50. gados, bet pēdējā laikā cietušo skaits mērojams simtos.

Relikta koku atliekas Baltijas jūras krastā.
© Sputnik / Игорь Зарембо

Pēc Otrā pasaules kara beigām sabiedrotie konstatēja Vācijā milzīgus ķīmisko ieroču krājumus – aviācijas bumbas, lādiņi un mīnas bija pildītas ar iprītu, fosgēnu, tabūnu, adamsītu, luizītu un arsīnu. Potsdamas konferencē tika pieņemts lēmums iznīcināt bīstamo arsenālu. Neliela daļa munīcijas tika utilizēta uzņēmumos Vācijā, pārējais laikā no 1946. līdz 1948. gadam tika nogremdēts jūrā. Sākotnēji bija plānots to paveikt dziļajā Atlantijas okeānā, taču vairāku iemeslu dēļ desmitiem vērmahta kuģu ar ķīmiskās munīcijas kravām nogrima Skageraka šaurumā, Dānijai piederošās Bornholmas salas rajonā, netālu no Līsešilas ostas Zviedrijā, dziļūdeņu rajonā pie Norvēģijas krasta, starp kontinentu un Dānijai piederošo Fīnas salu, pie Dānijas ziemeļu krastiem un Polijas ūdeņos.

Sešos Eiropas akvatorijas rajonos atrodas vairāk nekā 302 tūkstoši tonnu munīcijas, un 120 tūkstoši tonnu nogremdēti neidentificētās vietās Atlantijas okeānā un Lamanša rietumu daļā. 25 tūkstoši tonnu ķīmisko ieroču tika izvesti uz PSRS (aptuveni 1500 tonnas nāvējošās munīcijas guļ Melnajā jūrā).

Padomju arhīvos atrodama detalizēta informācija par to, kas tika atrasts Austrumvācijas ķīmisko ieroču arsenālos un nogremdēts Baltijas jūrā:

— 71 469 ar iprītu pildītas 250 kg aviācijas bumbas;

— 14 258 ar hloracetofenonu, difenilhlorarsīnu, adamītu un arsīnu pildītas 500 kg, 250 kg un 50 kg aviācijas bumbas;

— 408 565 ar iprītu pildīti 75 mm, 105 mm un 150 mm kalibra artilērijas lādiņi;

— 34 592 ar iprītu pildīti 20 kg un 50 kg fugasi;

— 10 420 ķīmiskās dūmu mīnas (100 mm kalibrs);

— 1004 tehnoloģiskās tilpnes ar 1506 tonnām iprīta;

— 8429 mucas ar 1030 tonnām adamīta un difenilhlorarsīna;

— 169 tonnas tehnoloģisku tilpņu ar indīgām vielām, kas saturēja kālija cianīdu, hlorarsīnu, ciānarsīnu un akselarsīnu;

— 7860 ciklona bundžas, ko hitlerieši plaši izmantoja 300 nāves nometnēs gūstekņu masveida iznīcināšanai gāzes kamerās.

Jāpiebilst, ka PSRS jūrā nogremdējusi tikai divpadsmito daļu visu nogremdēto ķīmisko ieroču.

Iprīta molekulas cena

Ķīmisko ieroču iznīcināšana jūras dibenā nav tehnoloģiski izstrādāta. Tamlīdzīgu projektu finansēšanai var būt nepieciešami miljardiem eiro. It kā jau naudu vajadzētu dot Vācijai (kas indes saražojusi) un amerikāņiem (kā pašreizējās situācijas galvenajiem vaininiekiem). 

Daži speciālisti iesaka būvēt jūras dibenā apbedījumus, kas nosegs indīgo munīciju. Jūras tehnikas konstruktoru birojs "Rubin" (Krievija) uzskata, ka neko pacelt virs ūdens nevajadzētu – rezultāti ir neprognozējami. Jūras ūdenī rit aktīva hidrolīze, un toksiskās vielas pakāpeniski neitralizējas dabiski.

Un tomēr jūras ūdens nespēj pilnībā neitralizēt indes, ko satur munīcija. Zemūdens ķīmiskie arsenāli apdraud visas Baltijas reģiona valstis. Laikā, kad Krievijā tika iznīcināti ķīmiskie ieroči, valstī izveidojās vesela speciālistu paaudze, kas ieguvusi nepieciešamo pieredzi utilizācijas jautājumos. Viņi risina problēmu ar mērķi nodrošināt nogremdētās vācu munīcijas pietiekamu izolāciju.

Diemžēl Baltijas reģiona valstis vairāk nekā pusgadsimtu slēpa problēmu, ķēra zivis un paplašināja ekoloģisko tūrismu. Informācija par ķīmiskajiem ieročiem bija "slepena", lai izvairītos no sociāli politiskām katastrofām. 1997. gadā Lielbritānija un ASV pagarināja slepenības termiņu par 20 gadiem.

Ekoloģiskā organizācija HELCOM tikai publicēja bukletus zvejniekiem, kuru informācija īsumā ir tāda: ja tralī iekļuvušas mucas un lādiņi, tie nekavējoties atkal jāizmet aiz borta.

Nelielai indīgo vielu daļai raksturīga spēcīga mutagēnā iedarbība. Cilvēka organismā indīgo vielu stabilie savienojumi noved pie bīstamākām sekām nekā radiācijas iedarbība. Ķīmiskā saindēšanās var novest pie neprognozējamām izmaiņām nākamajās paaudzēs. Jau tuvākajā laikā sabiedrībai visā pasaulē nāksies uzsākt Eiropas akvatorijas attīrīšanu. Šim nolūkam būs nepieciešams visu Baltijas valstu atbalsts.

EK nerisinās problēmu likumdošanas līmenī

Jau zināmu laiku Eiropas Savienībā arvien biežāk sākas diskusijas par ķīmiskajiem ieročiem, kas nogremdēti Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara. Nesen EP deputāte Jana Toma no Igaunijas nosūtīja Eiropas Komisijai pieprasījumu par to, vai EK plāno šo problēmu risināt. Politiķe uzskata, ka ķīmiskās kaujas vielas, kas Baltijas jūrā nogremdētas pirms 70 gadiem, ir kļuvušas par palēninātas darbības bumbu visai Eiropai.

Savā pieprasījumā Jana Toma uzsvēra, ka līdz šim neatrisinātā indīgo vielu apglabāšanas problēma skar daudzas valstis, tāpēc būtu vēlams to apspriest Eiropas līmenī – kopīgi. Viņas pieprasījumu Eiropas Komisijai parakstīja vēl 42 EP deputāti no dažādām valstīm – ne tikai no Baltijas reģiona, bet arī no Itālijas, Spānijas un Beļģijas. Beidzot Jana Toma saņēma atbildi, par ko pastāstīja Sputnik korespondentam.

"Savā pieprasījumā kopā ar kolēģiem īpaši interesējos par Eiropas Komisijas plāniem iniciēt jaunus normatīvos aktus, lai uzlabotu cīņu ar nogremdēto ķīmisko kaujas vielu iespējamo noplūdi. Savā atbildē EK paziņoja, ka neplāno ierosināt jaunus likumdošanas aktus. Tur uzskata, ka pietiek ar jau esošo likumu – pamata direktīvu "par jūras stratēģiju". Tas nosaka, ka ES valstīm esot jātiecas panākt labs apkārtējās vides stāvoklis jūrā," – paziņoja Toma.

"Ko nozīmē "jātiecas"? Šī atbilde mani, tāpat kā pārējos eirodeputātus, protams, neapmierināja. Taču likumdošanas iniciatīvas tiesības šeit pieder tikai Eiropas Komisijai, tāpēc mēs arī turpmāk ieteiksim tai izstrādāt īpašus tiesiskos aktus," – piebilda politiķe.

"Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības līmenī tomēr tiek veikti zināmi pasākumi ar mērķi atrisināt Otrā pasaules kara laiku ķīmisko ieroču problēmu, tostarp arī tā saucamās Helsinku komisijas (HELCOM) ietvaros. Tāpat gribētos pievērst uzmanību projektam Chemsea, kura ietvaros tika veikti nogremdēto ķīmisko ieroču meklējumi un novērtējums. Patlaban līdzīgi pasākumi turpinās projekta Daimon ietvaros. Abi projekti saņēmuši finansējumu no Briseles," – pastāstīja Toma.

741
Pēc temata
Baltijas jūras pirāti: Lietuva un Latvija pirmajā trijotnē
Baltijas jūrā atrastas aizvēsturisko rifu atliekas
Baltijas jūras vēsture turpmāk būs noslēpumā tīta
Augstsprieguma elektroenerģijas pārvade, foto no arhīva

Vainīga Latvija: enerģijas tirdzniecības metodika lietuviešiem izmaksās 100 milj. eiro

37
(atjaunots 22:47 11.05.2021)
Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki cieš zaudējumus Latvijas pielietotās elektroenerģijas tirdzniecības metodikas dēļ, apgalvo Lietuvas Enerģētikas ministrija. Viņi vērsušies ES struktūrās ar sūdzībām.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā, paziņoja Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Albīns Zananavičs.

Iepriekš Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis tiešsaistē apspriedās ar Eiropas Komisijas Enerģētikas direktorāta vadītāju Diti Jūlu Jorgensenu un paziņoja, ka Latvijas un Igaunijas izmantotā tirdzniecības metodika mākslīgi palielina elektroenerģijas cenas Lietuvā.

Viņš paskaidroja, ka tas saistīts ar starpību starp Lietuvas-Latvijas EPL faktisko un paziņoto jaudu. Minētie noteikumi paredz, ka, deklarējot lielus importa apjomus no KF un Latviju, vajag rezervēt Lietuvas-Latvijas elektrības saslēgumu jaudu. Taču faktiski Lietuvas-Latvijas saslēgums importā no KF uz Latviju netiek izmantots.

Albīns Zananavičs norādīja, ka Lietuvā dzīvojošo patērētāju kopējie izdevumi par elektroenerģiju var pieaugt gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā.

"Metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko vienpusējā kārtībā izmanto Latvija un Igaunija, palielinās Lietuvā dzīvojošo patērētāju izdevumus par elektroenerģiju gandrīz par 100 miljoniem eiro gadā," viņš atzīmēja ministrijas sniegtajā informācijā presei.

Ministrija apgalvo, ka, ņemot vērā cenas starpību, kas veidojas, vienpusēji pielietojot metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm Latvijas zonā, atbildīgās kontroles iestādēs jau vērsušies arī Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus dalībnieki, kas cieš zaudējumus.

Lietuvas elektroenerģijas padeves sistēmas operators "Litgrid" palūdza biržu "Nord Pool" sākt izmeklēšanu vēsta Litgrid.

Operators vērsies arī pie Latvijas operatora AST jautājumā par pārkāpumiem caurlaides spējas noteikšanā elektroenerģijas importam no Krievijas.

"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masūlis informēja: komerciālais imports no KF uz Baltiju notiek caur Latviju, jo Lietuva netirgo Baltkrievijas elektroenerģiju pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, tomēr reāli šī tirdzniecība pārsvarā notikusi, pateicoties plūsmām no Baltkrievijas uz Lietuvu.

Elektroenerģijas plūsmu monitoringa dati rāda, ka daļa "Krievijas" elektroenerģijas, ko importē Latvija, patiesībā tiek ražota Baltkrievijā, apgalvo "Litgrid".

"Situāciju vēl apgrūtina tas, ka oficiāli komerciāli elektroenerģija nonāk no Latvijas Lietuvā, tātad bez vajadzības tiek rezervētas jaudas līnijās, kas savieno valstis, lai arī fiziski elektroenerģija vienkārši nonāk no Baltkrievijas Lietuvā. Šīs mākslīgās rezervācijas dēļ samazinās iespējas Lietuvai importēt elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas, tāpēc tās cena Lietuvā ir augstāka nekā Latvijā un Igaunijā," teica Masūlis.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm – to vajadzēja sākt izmantot pēc BelAES ekspluatācijas sākuma. Metodikas pamatprincips ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu savienojums ar Baltkrieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Valsts Enerģētikas regulēšanas padome iesaka iekļaut metodikā prasību, kas paredz: Latvijas un Krievijas komerciālās jaudas tiek nodotas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt vajadzīga efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Lietuva ar EK starpniecību pūlas panākt jaunu trīspusēju Baltijas valstu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

37
Tagi:
Lietuva, elektroenerģija
Pēc temata
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Galvenais – lai kaimiņa govs nosprāgtu: eksperts par Lietuvas skaudību par BelAES
Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES
Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
NATO

NATO militārās grupas Igaunijā komandieris: "zaļie cilvēciņi" nav mūsu rūpe

48
(atjaunots 13:27 10.05.2021)
Britu pulkvedis Pols Kleitons, Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris, pastāstīja, kā rīkosies alianse militāra uzbrukuma gadījumā Igaunijā.

RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Lēmums par NATO militārā spēka pielietošanu Igaunijā aizņems laiku – tam jāiziet caur vairākiem ķēdes posmiem, pastāstīja Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris pulkvedis Pols Kleitons, vēsta Sputnik Meedia.

Igaunijas televīzijas raidījumā "Välisilm" Lielbritānijas Karalisko bruņoto spēku pulkvedis Pols Kleitons pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par situāciju Ukrainā un Krievijas mācībām "Rietumi 21", kā arī paskaidroja, kā viņa padotie rīkosies, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu.

Padoms Ukrainas kareivjiem

Intervijas pirmajā daļā tika pārrunāts stāvoklis Ukrainā. Igauņu žurnālists apjautājās Kleitonam, kā labāk motivēt Ukrainas kareivjus sēdēt ierakumos, ja viņus "kuru katru brīdi" var nogalināt.

"Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo es dienēju Igaunijā un pats neko tamlīdzīgu neesmu izjutis," viņš teica un piebilda, ka labākā motivācija tādā brīdī būšot domas par draugiem un ģimeni, kas viņu gaida.

Uz jautājumu par Ukrainas nākotni, britu pulkvedis godīgi atbildēja, ka tā nebūt nav tēma, kurā viņš būtu kompetents. Pēc viņa vārdiem, NATO palīdz Ukrainai, apmācot tās karavīrus.

"Pamatā mums likta Ukrainas armijas iedvesmošana un profesionālisma celšana, kas dāvās tai spēcīgākas pozīcijas pašaizsardzībai," ziņoja Kleitons.

Igaunijai nevajag baidīties no "Rietumiem 21"

Jautāts par Igaunijas satraukumu, ko radot Krievijas un Baltkrievijas kārtējās kopīgās mācības "Rietumi", kas ieplānotas šī gada augustā, NATO kontingenta komandieris teica, ka neredz tajās neko neparastu.

Viņš teica, ka NATO turpinās savu ikdienas darbību kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem un nedarīs neko neparastu atbildei uz "Rietumiem 21", lai arī vērīgi sekos darbībām otrpus robežas.

"Es nedomāju, ka mums vajadzētu uztraukties vairāk nekā iepriekšējo mācību "Rietumi" laikā, jo pati NATO klātbūtne Igaunijā jau ir spēcīgs bremzējošs faktors, lai nodemonstrētu alianses vienotību savu sabiedroto aizsardzībā," savas domas pauda Kleitons.

Kopā aizsargāties ir lētāk

NATO militārās grupas vadītājs uzslavēja Igaunijas valdību par to, ka tā vēl aizvien ir gatava atvēlēt vairāk nekā 2% no sava IKP aizsardzībai, un ieteica arī nākotnē biežāk sadarboties ar Latviju un Lietuvu.

"Ņemot vērā militārās tehnikas augstās cenas, jums tas ir vienkāršākais paņēmiens, kā iegūt iespējas, kas ir grūti attaisnojamas atsevišķām valstīm," paskaidroja Kleitons.

Pulkvedis pastāstīja arī par to, ka Rīgā top jauns Ziemeļatlantijas alianses štābs NATO "Ziemeļu divīzijai", kuras sastāvā ir Baltijas valstu militārās vienības Dānijas vadībā.

Kopumā Kleitons ir apmierināts ar igauņu kareivju militāro sagatavotību. "Man patika mācības, ko redzēju. Kā profesionāls kareivis, es sekoju jūsu karavīru spējām pārvietoties ar ekipējumu ļoti īsā laikā, un tā patiešām ir viņu stiprā puse," viņš pastāstīja.

Kā NATO reaģēs, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu

Uz igauņu žurnālista jautājumu par NATO militārās grupas darbībām gadījumā, ja kaut kādi "zaļi cilvēciņi" šķērsos Igaunijas austrumu robežu, pulkvedis atbildēja, ka jautājums ir valsts IeM kompetencē.

"Mēs esam pakļauti aizsardzības ministrijai un strādājam kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem saskaņā ar pavēlēm, ko saņemam no savām galvaspilsētām – Londonas, Parīzes, Kopenhāgenas – un NATO vadības struktūras. Tā ir visai sarežģīta situācija, taču vispirms mēs rīkotos tāpat kā igauņu kareivji," viņš paskaidroja.

Kleitons klāstīja: ja runa būtu par parastu konfliktu, kas pilnībā tiktu identificēts kā Igaunijas drošības apdraudējums, Igaunijas Aizsardzības ministrija uzņemtos atbildību, un viņam pakļautās vienības iejauktos saskaņā ar NATO protokoliem.

"Pavēles šajā gadījumā pienāktu no Briseles, taču es uzturu sakarus arī ar Londonu. Kad lēmums izies cvauri visai ķēdītei un tiks pieņemts, NATO kaujas grupa cīnīsies plecu pie plesa ar Igaunijas 1. kājnieku brigādi," viņš atzina.

Britu pulkvenis konstatēja, ka būtu grūti precīzi pateikt, cik ilgu laiku prasīs tāds lēmums, jo jāņem vērā dažādi riska faktori – no ekonomikas līdz diplomātijai.

NATO paplašina izaicinājumu ģeogrāfiju

NATO kontingents dislocēts Baltijas valstīs, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu". Lēmums pieņemts alianses samitā 2016. gadā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar rūpēm par Baltijas valstu drošību, NATO faktiski pietuvinājusi savas kara bāzes līdz pašām Krievijas robežām.

"Mūsu valstij radīto izaicinājumu ģeogrāfija ir paplašinājusies, pieaugusi militārā spēka loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par savu galveno apdraudējumu, audzē militāro potenciālu pie mūsu robežam," šajā kontekstā norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču Ziemeļatlantijas alianse turpina audzēt potenciālu, un Krievija ir spiesta sniegt asimetrisku atbildi tās militārajiem plāniem.

48
Tagi:
NATO, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Briti kritizēja Polijas lūgumu atsūtīt NATO spēkus Krievijas dēļ
Latvija gatavojas karam ar citplanētiešiem? Komandieris stāsta par "zaļiem cilvēciņiem"
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
  COVID-19

Linkaits aicina atcelt pašizolāciju un Covid-19 testus vakcinētiem ceļotājiem

0
(atjaunots 08:26 13.05.2021)
Tālis Linkaits uzskata, ka Latvijā ir jāievieš nosacījums, ka vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un nav jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Latvijā pēc iespējas ātrāk ir jāievieš nosacījums, ka, iebraucot valstī, vakcinētai personai nav jāievēro pašizolācija un jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, tādējādi pielāgojot šo nosacījumu Igaunijā un Lietuvā ieviestajām prasībām, paziņojis satiksmes ministrs Tālis Linkaits, raksta Press.lv.

Ministrs norādīja, ka pretējā gadījumā rodas absurda situācija, kad vakcinēts Latvijas pilsonis drīkst bez ierobežojumiem ieceļot Igaunijā, bet pēc atgriešanās Latvijā viņam jāuzrada tests un jādodas pašizolācijā.

Satiksmes ministrs norādīja, ka līdzīga kārtība ir spēkā daudzviet Eiropā, piemēram, Dānijā, Polijā, Bulgārijā, Čehijā, Grieķijā, kā arī tuvākajā laikā šādu kārtību plānots noteikt Austrijā. "Šāda regulējuma ieviešanu Latvijā nevajadzētu atlikt, ņemot vērā arī to, ka skaidra atvieglojumu kārtība būs papildu motivācija iedzīvotājiem vakcinēties," sacīja Linkats.

Tāpat viņš piebilda, ka šāda kārtība atbilst Eiropas Komisijas 3. maijā publicētajām rekomendācijām attiecībā uz iebraukšanu no trešajām valstīm un nebūtisku ceļojumu ierobežojuma atcelšanu.

Patlaban pēc iebraukšanas Latvijā nav nepieciešams ievērot pašizolāciju tikai atgriežoties no Lielbritānijas, Islandes un Vatikāna - valstīm, kurās kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 50.

Atgādinām, ka 17. martā Eiropas Komisija ierosināja ļaut Eiropas Savienībā ieceļot pret Covid-19 vakcinētiem ārvalstniekiem, turklāt vakcīnām jābūt ES atzītām.

Tāpat plānots ieviest jaunu ārkārtējo instrumentu, kas ļautu strauji ierobežot ieceļošanu no valstīm, kur strauji pieaug inficēšanās.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"