Starptautiskā polārlāča diena

Tallinas zoodārzā dienas gaismā iznācis polārlāča mazulis

14
(atjaunots 14:42 06.03.2017)
Vakar Tallinas zooloģiskā dārza apmeklētāji iepazinās ar trīs mēnešus veco polārlāča mazuli, kuram pat vēl nav dots vārds.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Vakar Tallinas zooloģiskā dārza apmeklētāji varēja iepazīties ar polārlāča mazuli, kurš dzimis tikai nedaudz vairāk kā pirms trim mēnešiem – 2016. gada 26. novembrī, vēsta Sputnik Igaunija.

27. februārī tika atzīmēta Starptautiskā polārlāča diena. No šīs dienas sācies konkurss par labāko vārdu polārlāča mazulim Tallinā.

Viņš vēl ir tik mazs, ka izmēru ziņā atgādina palielu plīša rotaļlietu. Ačeles apjukušas aplūko sajūsmināto publiku, kas drūzmējas pie būra. Manāms, ka drošāk mazulis jūtas starp mammas pinkainajām ķepām, taču vēl patīkamāk lāčabērnam ir piespiesties pie viņas mīkstā vēdera.

Lācene Frīda dzimusi Tallinas zooloģiskajā dārzā 2002. gadā. Tagad viņa jau otro reizi kļuvusi par mammu. Frīdas un viņas glītā dzīvesbiedra Norda pirmais mazulis bija lācenīte Nora. Viņa piedzima Tallinā 2013. gadā. Polārlāču saimes galva, milzīgais Nords ieradās Tallinā 2009. gadā. Bērnību viņš pavadīja Austrijā, bet dzīves gudrības apguva Novosibirskā un Maskavā.

Iespēja iekarot slavu un pārēsties saldējumu

Patlaban Nords un Nora dzīvo atsevišķos aplokos līdzās Frīdas un mazuļa nožogojumam. Nords lielāko daļu laika pavada, aizkustinoši skatoties pāri sienai, un šad un tad uzrūc Frīdai un lācēnam. Brīžiem, it kā cenšoties viņus saskatīt, Nords ceļas visā savā milzīgajā augumā un ar priekšķepām atslienas pret nožogojumu. Neparastā poza ļauj viņam palūrēt pāri sienai un paskatīties uz savu saimi. Pie tam laimīgais tētis maigi ņurd saviem saimes locekļiem.

Visi, kas vēlas palīdzēt Tallinas zooloģiskajam dārzam, šodien vēl var piedalīties konkursā un izgudrot vārdu lāčukam.

Mazuļa vārdā jāiekļauj vecāku vārdu elementi, turklāt tam jābūt piemērotam ne tikai mazulim, bet arī jābūt pietiekami labskanīgam, kad viņš paaugsies.

Lācēna vārds tiks paziņots līdz 17. martam. Laimīgais konkursa uzvarētājs saņems kasti saldējuma Granarolo. 2018. gada rudenī Tallinas zooloģiskajā dārzā plānots atklāt jaunās polārlāču mājas. Konkursa uzvarētājs saņems ielūgumu divām personām šī lāču saimei nozīmīgā pasākuma apmeklēšanai.

14
Pēc temata
Mednieki izglābuši lācēnu no malumednieku lamatām
Kā lācis glābjas no Kalifornijas tveices
Lācis iztraucējis militārajām mācībām Somijā
Traktors, foto no arhīva

Igauņu zemkopjus lūdz ierakt laukā baltas apakšbikses

42
(atjaunots 00:34 11.04.2021)
Apakšveļa jāierok aptuveni 50 centimetru dziļumā un jāatzīmē vieta. Pēc diviem mēnešiem tā atkal jāizrok un jāpaskatās, par ko tā pārvērtusies.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Igaunijas zemkopjiem iesaka ierakt laukā kokvilnas apakšbikses augsnes stāvokļa pārbaudes kampaņas ietvaros, raksta ERR.

"Kampaņas mērķis – pārbaudīt augsnes stāvokli ar vienkāršu un aizraujošu paņēmienu, - paskaidroja kampaņas iniciators Pijbe Vahers. – Izsniedzām zemkopjiem 100% kokvilnas apakšbikses, kas jāierok zemē un jāatstāj uz 8-10 nedēļām. Pēc tam tās atkal piesardzīgi jāizrok un jāpaskatās, cik lielā mērā tās sadalījušās."

Tas nav igauņu know-how – Kanādas Augsnes saglabāšanas padome ik gadus aprīļa trešajā nedēļā aicina zemkopjus ierakt zemē baltas kokvilnas apakšbikses un pastāstīt par to sociālajos tīklos ar tēmturi #SoilYourUndies (nosmērē savas apakšbikses). Veļa jāierok aptuveni 50 centimetru dziļumā un jāatzīmē vietu, kur tā ierakta. Divus mēnešus vēlāk tā atkal jāatrok un jāpārbauda tās stāvoklis. Jo sliktāks tas ir, jo labāka ir augsne jūsu laukā.

"Zemkopjus aicina izmantot organiskos mēslojumus (mēslus un kompostu), ar kuru palīdzību iespējams uzlabot organisko vielu saturu augsnē. Arī siderātus – jo vairāk biomasas aug augsnē, jo vairāk ir zaļās un sakņu masas, no kā rodas augsnes organiskā viela," piebilda Pijbe Vahers.

Savukārt britu augsnes konsultants Saimons Boutons atgādina – vienā tējkarotē zemes ir vairāk mikrobu nekā cilvēku uz planētas.
"Pārtikas drošības labad, kā arī zemkopju interesēs ir rūpēties par zemi, censties to uzlabot un nodot nākamajām paaudzēm labākā stāvoklī, nekā tas ir pašlaik," teica Boutons.

42
Tagi:
lauksaimniecība, Igaunija

Pamēģiniet dzīvot bez BRELL: Baltkrievija atslēdza no padeves Lietuvu

135
(atjaunots 17:15 09.04.2021)
Baltkrievijas enerģētiķi devuši iespēju Baltijas valstīm izjust, kadas sekas nesīs 2025. gadā ieplānotā atslēgšanās no enerģētiskā loka, kas savienot Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Krieviju un Baltkrieviju.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija veica energosistēmas izmēģinājumus, kas saistīti ar Baltijas valstu ieplānoto atslēgšanu no kopējā tīkla BRELL, vēsta Sputnik Meedia.

Elektrība no Baltkrievijas netika saņemta aptuveni diennakti

Enerģētiķi informēja, ka testēšanas gaitā uz diennakti bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas ar 330 kW jaudu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Tiek novērots energosistēmas darbs, pēc tam līnijas tiks ieslēgtas. Atzīmēts, ka darbā ievērotas visas drošības tehnikas prasības.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

"Izmēģinājumi notiek ar mērķi pārbaudīt Baltkrievijas energosistēmas darbību, ņemot vērā Baltijas valstu energosistēmu plānoto atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka, kas apvieno Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu," paskaidroja EM pārstāvji.

Resors atzīmēja, ka līdzīgi izmēģinājumi, kuru gaitā notiks darbs ar BRELL valstu sistēmas operatoriem saskaņotās programmas ietvaros, ieplānoti 11. aprīlī.

2019. gada vasarā Igaunija, Latvija, Lietuva un ES parakstīja vienošanos par nacionālo enerģētikas sistēmu atslēgšanos no BRELL enerģētiskā loka un sinhronizāciju ar Eiropas sistēmām.

Atslēgšanās no BRELL mazinās izvēles iespējas

Iepriekš vēstīts, ka Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas var nopietni skart elektroenerģijas patērētājus Baltijā.

Krievijas Enerģētikas un finanšu institūta eksperts Sergejs Kondratjevs konstatēja, ka elektrības imports no Krievijas un Baltkrievijas patlaban trim Baltijas valstīm ir savdabīgs apdrošināšanās mehānisms, ko tās zaudēs, atslēdzoties no BRELL.

"Cenas šajā tirgū ne tikai ir stabili zemākas nekā Ziemeļeiropas tirgū, bet arī mainās visai vāji, ir prognozējamas. Baltija zaudē iespēju izvēlēties piegādātāju ar zemāko elektroenerģijas cenu, zaudē saprotamu un prognozējamu cenu," precizēja Kondratjevs.

Eksperts brīdina: Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Somijas piemērs, kur cenu lēcienus iedzīvotāji uztver mierīgi, nevar būt piemērots Baltijai lielās algu līmeņa un ekonomikas attīstības starpības dēļ.

Pazīstamais publicists un politologs Armens Gasparjans pieļāva, ka Baltijas valstis var nonākt situācijā, kādā izrādījies Teksasas štats ASV. Runa ir par enerģētisko kolapsu, kas skāra reģionu anomālā sala dēļ.

135
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata