Igaunijas Drošības policijas ēka Tallinā

Igaunijas specdienesti kritizē ministrus par sarunām ar Sputnik

25
(atjaunots 14:21 21.02.2017)
Igaunijas lielākajā avīzē Postimees vakar tika publicēta intervija ar valsts izglītības ministri Maili Repsu. Tā liecina, ka Igaunijas Drošības policija (KaPo) ieteikusi valsts amatpersonām atteikties no saziņas ar Sputnik.

RĪGA, 21. februāris — Sputnik. Postimees žurnālistu izmeklēšanas redakcijas vadītājs Risto Berendsons sagatavojis materiālu "Maile Repsa kļuvusi par Krievijas propagandas upuri", nepārbaudot nevienu politiķes izteikumu un pārkāpjot vienu no galvenajiem žurnālistikas noteikumiem – dot vārdu apsūdzētajam.

Sputnik Igaunija publicēja divas ekskluzīvas intervijas, ko portālam sniedza Maile Repsa. Viena no tām bija veltīta Holokaustam – "Repsa: politiķi patlaban noskaņo cilvēkus vienu pret ptru", otrā – igauņu valodas apgūšanas sistēmai krievu skolās – "Repsa: krievu skolām pašām jāizlemj, kā mācīties igauņu valodu".

Šajā jautājumā Igaunijas izglītības ministre paziņoja izdevumam, ka tādas intervijas viņa neesot devusi un ar Sputnik nav sarunājusies. Sputnik Igaunija min faktus, kas pierāda portāla vārdu patiesīgumu.

Статья в газете Postimees
Raksts laikrakstā "Postimees"

Maile Repsa skaidro Postimees, ka materiāls par Holokaustu acīmredzot esot parādījies pēc viņas vizītes Tallinas ebreju skolā, kur viņa sniegusi interviju kopienas avīzei.

"Mums līdzās stāvēja armēņu vai azerbaidžāņu ārienes meitene ar diktofonu rokās. Domājams, viņa ir raksta autore," – paziņoja ministre un piebilda, ka viņas sarunu kopienā portāls pasniedzis kā savu interviju.

Blefs, vārdi un fakti

Patiesībā Sputnik Igaunija žurnālisti pasākumā skolā nepiedalījās, un redakcijā nestrādā neviena žurnāliste, kas atbilstu ministres minētajam aprakstam. Interviju par savu attieksmi pret Holokaustu Repsa sniedza portālam Rahumes kapos, ko apstiprina tās laikā veiktais video ieraksts. Tajā skaidri dzirdams, kā žurnālists nosaucis izdevumu, kurā strādā, pirms uzdot jautājumu.

© Sputnik . Светлана Бурцева, Вадим Анцупов
Mailes Repsas intervijas fragments

 

Otru interviju par skolu reformu, ko ministre deva Sputnik Igaunija tālruņa sarunā, viņa arī nodēvējusi par viltojumu. Pēc viņas vārdiem, viņai esot piezvanījis kāds vīrietis, stādījies priekšā kā Maksims, teicis, ka viņš ir žurnālists un lūdzis "nosūtīt viņam plānus par apmācību igauņu valodā krievvalodīgajās skolās. Ministre taisnojās, ka nez kāpēc esot viņu uzskatījusi par Pirmā Baltijas kanāla reportieri.

Sputnik Igaunija žurnālists patiešām zvanīja ministrei, lai uzdotu jautājumu par igauņu valodas mācībām krievu skolās, taču ministres telefons neatbildēja. Vakarā Repsa pati pārzvanīja Sputnik Igaunija un viņas saruna ar žurnālistu (kurš stādījās priekšā sarunas sākumā) tika ierakstīta. Šo audio ierakstu Sputnik Igaunija publicēja savā portālā.

Šķiet apšaubāmi, ka izglītības ministre nevarētu atcerēties, kur, kad, kādos apstākļos un kam devusi interviju. Dīvaini ir arī tas, ka pēc janvārī publicētajiem materiāliem redakcija nav saņēmusi nevienu protestu vai pretenziju no politiķes vai jebkādas citas puses.

Par meliem, propagandu un "izmeklēšanu"

Visā šajā stāstā šaubas rada arī fakts, ka pieredzējušais Postimees žurnālists, izmeklēšanas redakcijas vadītājs Risto Berendsons, gatavojot materiālu, kurā ar Mailes Repsas starpniecību apsūdz Sputnik melos un faktu sagrozīšanā, pats ir pārkāpis žurnālista pirmo noteikumu – dot vārdu arī pretējai pusei.

Viena vienīga telefona saruna ar Sputnik Igaunija redakciju būtu visu noskaidrojusi, jo redakcijas rīcībā ir sarunu video un audio ieraksti, pie tam nebūtu grūti iesniegt arī ienākošo telefona zvanu izdruku. Taču Postimees atklāti atsakās no objektivitātes noteikuma. Sputnik Igaunija redakcija uzskata, ka tā noticis tāpēc, ka publikācijas mērķis ir nevis sniegt patiesu informāciju, bet gan izplatīt propagandiskās nostādnes, ko sagatavojusi Drošības policija.

Redakcijas uzmanību piesaistīja ministra un žurnālista publiskā atzīšanās par to, ka Drošības policija ieteikusi valdības locekļiem, valsts amatpersonām un politiķiem nesazināties ar valdībai nepatīkamā Sputnik Igaunija darbiniekiem. Maile Repsa paziņoja raksta autoram, ka ir informēta par "valsts amatpersonām un politiķiem sniegtajiem ieteikumiem izvairīties no sarunām ar Krievijas propagandisko izdevumu." Postimees īpaši izceļ šos KaPo ieteikumus, tāpēc gribot negribot nākas izdarīt secinājumu par vārda brīvības trūkumu Igaunijā un apšaubīt dažu mediju publicēto informāciju.

25
Pēc temata
Atteikšanās nosodīt Sputnik maksājusi Ivetai Grigulei vietu partijā
Britu mediji ar NATO atbalstu no jauna pārmet Sputnik propagandu
BNS lauž līgumu ar Sputnik alternatīva viedokļa dēļ
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve: RT un Sputnik informē par alternatīvu viedokli
BelAES

Lietuva un Baltkrievija vienojās informēt viena otru par kodola avārijām

8
(atjaunots 13:09 26.05.2020)
Neraugoties uz parakstīto vienošanos, Viļņa turpina uzskatīt BelAES jautājumu par neatrisinātu un uzstāj uz "starptautisko prasību" izpildes apkārtējās vides aizsardzības un drošības jomā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcija (VATESI) parakstīja divpusēju iestāžu vienošanos ar Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministriju par steidzamu informēšanu par kodola avārijām, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas iestādes preses dienestu.

Saskaņā ar šo vienošanos, abu valstu varasiestādes vienojas nekavējoties dalīties attiecīgajos datos kodola avārijas gadījumā, kā arī sniegt viens otram ziņas par kodolenerģētikas iekārtu radioaktīvo drošību Baltkrievijā un Lietuvā.

Vienošanās stājās spēkā no parakstīšanas brīža.

Taču VATESI paziņojumā tiek atzīmēts, ka kodoldegvielas nonākšana BelAES būvlaukumā un pirmā energobloka palaišanas darbu turpināšana "jau ir radījušas potenciālu kodola vai radioloģiskās avārijas risku".

"Neraugoties uz šo parakstīto vienošanos, visi jautājumi, kurus Lietuva rosinājusi attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību un kodoldrošību Baltkrievijas AES projekta izstrādē Astravjecā, paliek. Lietuva tiecas gādāt, lai BelAES netiek ieviesta ekspluatācijā līdz brīdim, kamēr netiks izpildītas visas starptautiskās prasības apkārtējās vides aizsardzības un kodoldrošības jomā," ziņo Lietuvas iestāde.

Strīdi ap Baltkrievija AES

Baltkrievija ar Krievijas korporācijas "Rosatom" palīdzību būvē  atomelektrostaciju Grodņas apgabalā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar vietas izvēli AES izvietošanai.

Jau kopš projekta pastāvēšanas sākuma Lietuva pret to kategoriski iebilst, apsūdz Minsku par "nedrošu celtniecību" un ziņo, ka BelAES apdraud Baltijas republiku. Turklāt Viļņa iebilst pret objekta ražotās enerģijas eksportu. Šoziem Lietuvā tika pieņemts likums, kas paredz: elektrība no BelAES nevar nonākt republikas tirgū.

Lietuvas varasiestādes pastāvīgi aicina kaimiņu republikas nepirkt enerģiju no "nedrošās stacijas" un visās starptautiskās platformās cenšas pievērst uzmanību problemātiskajai stacijai.

Daudzi eksperti norādīja, ka Viļņas asā pretošanās BelAES jautājumā nav saistīta ar jautājuma tehniskajiem vai ekoloģiskajiem aspektiem vai arī ar drošību, bet gan ar "apvainošanos" sakarā ar Ignalinas AES zaudēšanu.

8
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva aicina ES ieviest sankcijas pret Krievijas koncernu "Rosatom"
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

9
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

9
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu

Video ir tikai sākums: policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos

0
(atjaunots 17:29 26.05.2020)
Ziņas no modriem lasītājiem, speciālas programmas un papildu pierādījumi: Latvijas policija aktīvi izmanto sociālos tīklus noziegumu atklāšanai.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Npret kādu kurzemnieci tika ierosināta administratīvā lieta par atrašanos bērnu laukumā Covid-19 ierobežojumu laikā. Iespējamais pārkāpums policijas redzeslokā nonāca pēc tam, kad pārkāpuma video ievietots sociālajos tīklos.

Valsts policijas (VP) kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko pastāstīja telekanālam TV3, ka lielāko daļu video ierakstu, attēlus vai citādus materiālus viņiem iesūta vērīgi iedzīvotāji. Piemēram, video ierakstu ar iespējamu apreibinošu vielu lietošanu policisti bez ievērības nedrīkst atstāt.

Noliktava, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Ir jāpārbauda šī informācija, jo, kā saprotat, šīs psihoaktīvās vielas paliek asinīs, cilvēkā. Tad vienkārši šo video var pārbaudīt un pierādīt ar citiem objektīviem apstākļiem," konstatēja Dmitrijs Homenko.

Video ieraksts, ko publicējis ātruma režīma pārkāpējs vai video ar iespējamu narkotiku lietošanu, vai kāds cits video pats par sevi esot tikai iespējamā pārkāpuma atklāšanas sākums. Gandrīz vienmēr pārkāpuma pierādīšanai ir nepieciešami papildu pierādījumi.

"No konteksta izrauts video fails no interneta vides nevar kalpot par 100% pierādījumu, jo tas ir kā signāls, kas signalizē, ka, iespējams, noticis pārkāpums," norāda Homenko.

Parasti par sociālajos tīklos manītajiem pārkāpumiem policistus informē iedzīvotāji, tomēr materiālus aktīvi meklē arī paši policisti. Ir speciāla programmatūra, kas, piemēram, pēdējā laikā izmantota, meklējot ar Covid-19 saistītas viltus ziņas.

"Ir speciāli programmnodrošinājumi, kuri ļauj analizēt sociālos tīklus, meklēt pēc atslēgvārdiem, cilvēka komentārus analizēt utt. Tāds sistemātisks un mērķtiecīgs darbs, tieši analizēt informāciju, kas saistīta ar Covid-19 publikācijām," stāsta Homenko.

Valsts policijā atgādināja par piedāvāto lietotni "Mana drošība". Tā sniedz iespēju sazināties ar policiju, nepieciešamības brīdī informēt policiju par savu atrašanās vietu, kā arī ziņot par pārkāpumiem internetā.

0
Tagi:
Latvijas policija, sociālie tīkli
Pēc temata
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
IeM: policijai ļoti vajadzīgi resursi, nāksies upurēt ēku apsardzi
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
Līdz ar koronavīrusu Baltijas valstīs var ienākt trakie 90.gadi