Somijas parlaments apstiprinājis likumu par viendzimuma laulībām

Somijas parlaments apstiprinājis likumu par viendzimuma laulībām

32
(atjaunots 16:27 21.02.2017)
Ar 2014. gadā pieņemto likumu tiek izlīdzinātas atšķirības homoseksuālo savienību un heteroseksuālo laulību starpā, viendzimuma pāriem garantējot vienlīdzīgas tiesības adoptēt bērnus un pieņemt partnera uzvārdu.

RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Somijas parlaments piektdien noraidīja pilsoņu petīciju, kurā bija lūgts atcelt likumu par viendzimuma laulībām, tādējādi garantējot, ka likums nākammēnes stāsies spēkā.
120 likumdevēji balsoja pret petīciju, bet 48 to atbalstīja, vēsta LETA.

"Tas nu reiz būtu! Parlaments apstiprina, ka viendzimuma laulības būs drošas par 100% no šī laika mūžīgi! Laimīgas laulības!" — savā lapā Twitter tīklā novēlēja "zaļo" partijas līderis Ville Nīniste.

Ar 2014. gadā pieņemto likumu tiek izlīdzinātas atšķirības homoseksuālo savienību un heteroseksuālo laulību starpā, viendzimuma pāriem garantējot vienlīdzīgas tiesības adoptēt bērnus un pieņemt partnera uzvārdu.

Ziemeļvalstu vidū Somija līdz šim bija vienīgā valsts, kur nebija atzītas viendzimuma laulības. Tiesa gan, geju un lesbiešu pāri jau kopš 2002. gada varēja reģistrēt partnerattiecības.

"Patieso laulību" petīcijas organizētāji bija savākuši vairāk nekā 100 000 parakstu, pieprasot likumu atcelt. Iniciatīvas atbalstītāji skaidroja, ka bērnam ir tiesības uz to, lai viņam būtu kā tēvs, tā māte. Parlamenta komiteja šo jautājumu izvirzīja balsošanai.

Daudzi likumdevēji principā bija pret nesena lēmuma pārskatīšanu, un vienīgi vairums valdības koalīcijas partijas "Īstie somi", kā arī arī opozīcijas kristīgo demokrātu deputātu balsojumā petīciju atbalstīja.

Likumprojekti par viendzimuma laulībām kopš 2006. gada trīs reizes tikuši bloķēti, līdz 2014. gadā tas beidzot tika pieņemts ar 101 balsi "par" un 90 "pret".

32
Pēc temata
ES pret ASV, Luksemburga pret Ungāriju, jeb Karš par vērtībām
Baltijas lepnums: geju parāde Lietuvā
Rumānijas parlaments izskatīs likumprojektu par viendzimuma laulību aizliegumu
Skotijas baznīca atļāvusi viendzimuma laulības saviem garīdzniekiem
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, foto no arhīva

Igauņu politiķis aicina izbeigt paranoju un spiedienu uz krievvalodīgajiem

7
(atjaunots 10:01 03.08.2020)
Igauņu politiķis paziņoja, ka Igaunijas ārpolitika attiecībā uz Krieviju – tās ir paranojas bailes no siltu attiecību veidošanās starp Eiropas Savienību un Krievijas federāciju vai ASV un KF.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Par strauju Igaunijas politikas pagriešanos ar seju Krievijas virzienā Postimees publicētajā rakstā uzstājās Sociāldemokrātiskās partijas pilnvaroto padomes loceklis Jaaks Alliks, vēsta Rus.err.ee.

Alliks pauda domu par to, ka visa Igaunijas ārpolitika, sākot no 1999. gada, raksturojās ar paranojas bailēm no tā, ka Eiropas Savienība un ASV var cieši sadraudzēties ar Krieviju un tad aizmirsīs par Igauniju, "pārdodot" tās intereses.

Taču patiesībā, pēc politiķa domām, viss ir savādāk. Jo lielākas domstarpības ir starp ES un Krieviju un Krieviju un ASV, jo tuvāk KF ir Ķīnai un Irānai. Tikmēr Eiropas Savienība jau sāk piekāpties Ķīnai un attīstošām Dienvidaustrumu Āzijas un Dienvidamerikas ekonomikām.

Tādēļ problēmas risinājums ir acīmredzams, uzskata politiķis. Ir jāpārtrauc sankciju cīņa ar Krieviju, savukārt Igaunijas gadījumā ir jāratificē arī robežlīgums un jāpārtrauc piespiedu krievvalodīgo asimilācija.

Šeit var piebilst, ka tas neskar tikai Igauniju. Tostarp arī Latvija varētu ieklausīties šajos derīgajos padomos.

Taču Alliks uzskata, ka tieši Igaunijai ir jāsper pirmie soļi KF virzienā, gudri sekojot Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājumam par sadarbības nepieciešamību ar Krieviju. Pēc politiķa domām, Igaunijai jāorganizē siltu attiecību uzsākšana starp Briseli un Maskavu.

Turklāt Alliks minēja arī tūkstoti NATO karavīru, kuri ir dislocēti Igaunijas teritorijā. Šāda lietu kārtība, pēc viņa sacītā, tikai pasliktina situāciju, jo liek KF veikt atbildes soļus un audzēt spēku daudzumu pie Igaunijas robežām.

Atgādināsim, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida apmeklēja Maskavu darba vizītē 2019. gada 18. aprīlī. Viņa atklāja restaurēto vēsturisko Igaunijas Republikas vēstniecības ēku, kā arī veica pārrunas ar KF prezidentu Vladimiru Putinu.

Sacīts – izdarīts

Latvijā un Lietuvā Igaunijas prezidentes vizīte uz Maskavu izraisīja asu kritiku. Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, piemēram, aicināja Igauniju saskaņot darbības, lai nesašķeltu Baltijas valstu vienotību, un uzmanīgi attiekties pret dialogu ar austrumu kaimiņu. Savukārt Kaljulaida aicināja nemeklēt viņas Maskavas vizītē centienus sašķelt Baltijas republiku vienoto ārpolitiku.

Un ir jāatzīmē, ka Igaunijas prezidenta brauciens uz Maskavu patiešām neizraisīja nekādas ārējas izmaiņas viņas sekojošajos paziņojumos attiecībā uz Krieviju, tiem joprojām ir absolūti skaidrs pret Krieviju vērsts raksturs.

Jau 2020. gada jūnijā Kaljulaida paziņoja, ka Krievija ir kļuvusi daudz neprognozējamāka, un tas nozīmē, ka arī situācija visai rietumu pasaulei ir bīstamāka, nekā iepriekš.

Un, protams, nedrīkst aizmirst par teroru, kuru Igaunijā sarīkoja Sputnik Igaunija. Igaunijas Sputnik darbinieki pat saņēma vēstules no Igaunijas specdienesta ar prasību pārtraukt darbu portālā, piedraudot ar kriminālvajāšanu

7
Tagi:
Krievija, politika, Igaunija
Pēc temata
Kaljulaida pastāstīja, vai ir slikti būt krievam Igaunijā
Krievija informēs EPPA par Sputnik diskriminēšanu Igaunijā
Reinsalu drosmīgi atbildējis uz Krievijas "spiedienu" Sputnik Igaunija dēļ
Igaunijā novērtēja Baltijas izredzes kļūt par Krievijas "mērķi" pēc Ukrainas
Igaunijā atkal sākuši runāt par teritoriālajām pretenzijām Krievijai
Krievijas vēstnieks Igaunijā pastāstīja par Putina vizītes izredzēm Tallinā
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem

19
(atjaunots 17:44 02.08.2020)
Taču, neskatoties uz saslimstības pieaugumu Baltijas republikā, Lietuvas pilsoņiem joprojām ir atļauts iebraukt no jebkuras valsts.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Lietuvas Veselības ministrija atjaunojusi valstu sarakstu, kuru pilsoņi un iedzīvotāji drīkst iebraukt republikā, vēsta Sputnik Lietuva.

Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā Francijā no pirmdienas šīs valsts pilsoņiem un iedzīvotājiem būs obligāta 14 dienu pašizolācija, taču viņu iebraukšana Lietuvā netiks ierobežota.

Aizliegums ir spēkā attiecībā uz desmit valstīm – Luksemburgu, Rumāniju, Spāniju, Bulgāriju, Beļģiju, Zviedriju, Portugāli, Maltu, Čehiju un Horvātiju.

Šveices un Austrijas, kā arī Francijas iedzīvotājiem, pēc ierašanās Lietuvā ir obligāti jāizolējas uz divām nedēļām.

Neierobežoti Lietuvā var iebraukt Polijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Slovēnijas, Lihtenšteinas, Dānijas, Islande, Vācijas, Īrijas, Kipras, Slovākijas, Itālijas, Grieķijas, Norvēģijas, Latvijas, Igaunijas, Somijas un Ungārijas iedzīvotāji.

Šis saraksts būs spēkā no pirmdienas.

Nedēļas laikā saslimstība ar koronavīrusu Lietuvā pieaugusi no 3,7 līdz 5,7 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, taču republika joprojām paliek drošo valstu sarakstā. Tas nozīmē, ka republikas pilsoņiem joprojām ir atļauts iebraukt no jebkuras valsts.

Lietuvā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, valstī ir apstiprināti 2110 koronavīrusa gadījumu, 80 cilvēki ir miruši.

Iepriekš Ministru kabinets izdeva dekrētu par atgriešanos pie obligātas sejas masku lietošanas. Ierobežojumi skars atrašanos sabiedriskajā transportā, iekštelpu tirdzniecības un masveida pasākumu vietas.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 18 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 689 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 11,3 miljoni izveseļojās.

19
Tagi:
Lietuva, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
Viesstrādnieku inficēšanās ar Covid-19 nav tendencioza: diennakts laikā nav jaunu gadījumu
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Latvija mīkstina sociālās distancēšanās prasības
Remonts dzīvoklī, foto no arhīva

Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā

0
(atjaunots 11:40 03.08.2020)
Saskaņā ar jūnijā veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, 22% aptaujāto pašizolācijas laikā izvēlējās nodarboties ar mājas remontu.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Saskaņā ar būvmateriālu tirgotāja "Knauf" veiktās aptaujas datiem, 22% iedzīvotāju izvēlējās netērēt lieki laiku pašizolācijā un nolēma ķerties klāt mājas remontam, raksta Bb.lv.

Tātad visvairāk laika un resursu pašizolācijas laikā mājas remontdarbiem bija jauniešiem, viņi sastādīja 27% no to cilvēku skaita, kuri pašizolācijā izvēlējās nodarboties ar remontu.

Ar sava mājokļa remontu nodarbojās 28% vīriešu un 17% sieviešu. Visaktīvāk pandēmijas laikā savus dzīvokļus remontēja Vidzemes iedzīvotāji (35%), vismazāk aktīvi bija Rīgas iedzīvotāji (17%).

Aptaujas gaitā trešā daļa respondentu piekrita tam, ka ierobežojumi Covid-19 pandēmijas laikā noveda pie lielāka brīvā laika daudzuma remontam. Par to paziņoja katrs trešais jaunietis vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr cilvēkiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem bija attiecīgi mazāk brīvā laika (25%). Visvairāk brīvā laika Covid-19 pandēmijas laika parādījās Latgales iedzīvotājiem, kur par laika parādīšanos remontam paziņoja katrs trešais iedzīvotājs.

Apgalvojumam, ka pandēmijas laikā viņiem parādījās vairāk brīvu līdzekļu ieguldīšanai remontam piekrita 17% respondentu, lielākā daļa no kuriem bija jaunieši.

Tai pat laikā puse respondentu paziņoja, ka nevar remontēt savus mājokļus brīvo līdzekļu trūkuma dēļ. Visbiežāk šādu atbildi sniedza vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šādu atbildi sniedza 45% respondentu no Rīgas, 46% - no Vidzemes un 58% - no Latgales.

Taču 38% respondentu paziņoja, ka necenšas veikt remontdarbus pašu rokām, uzticot remontu tikai un vienīgi profesionāļiem. Šis rādītājs ir aptuveni vienāds gan vīriešiem, gan sievietēm. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, jaunieši biežāk cenšas veikt remontdarbus savām rokām – pie profesionāliem vēršas tikai katrs ceturtais jaunietis. Visbiežāk remontu profesionāļiem uztic rīdzinieki (46%), visretāk – Zemgales iedzīvotāji (28%).

Aptauja tika veikta pēc "Knauf" pasūtījuma šī gada jūnijā. Tajā piedalījās tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

0
Tagi:
aptauja, Latvija, iedzīvotāji, karantīna
Pēc temata
Aptauja: daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzskata, ka dzīve Rīgā dāvātu priekšrocības
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas