Rail Baltica. Foto no arhīva

"RB Rail" prasa ES piešķirt finansiālu atbalstu "Rail Baltica" projektam

17
(atjaunots 14:27 07.02.2017)
Finansējums ir paredzēts novērtējumu un pētījumu veikšanai, tehniskā projekta izstrādei, būvniecības darbiem, īpašnieka uzraudzībai, projekta īstenošanas atbalsta pasākumiem, kā arī publicitātes pasākumiem.

RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Triju Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", kas ir dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenotājs, iesniedzis jaunu pieteikumu "Connecting Europe Facility (CEF) Transports 2016" izsludinātajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus par finansiāla atbalsta piešķiršanu transporta nozares projektiem, informē aģentūra LETA, atsaucoties uz "RB Rail".

Līdz šim visas trīs Baltijas valstis un kopuzņēmums "RB Rail" jau ir saņēmušas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF paredzēto līdzfinansējumu "Rail Baltica" dzelzceļa būvniecībai, parakstot divus līdzfinansējuma līgumus ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. CEF projekta īstenošanai no kopējām attiecināmajām izmaksām segs līdz 85%, finansiālajam atbalstam sasniedzot aptuveni 633 miljonus eiro.

Galvenie mērķi papildus finansējuma pieteikumam ir sekojoši: turpināt celtniecības darbus visās trijās valstīs; pabeigt projektēšanas posmu visiem globālā projekta elementiem; identificēt infrastruktūras sastāvdaļas, izejmateriālus un resursus, kuri mērogu ekonomijas dēļ sniedz vislielāko ietaupījumu, ja tiek iepirkti konsolidētu iepirkumu ietvaros; veikt vispusīgu piegādātāju tirgus novērtējumu, lai noteiktu optimālu iepirkumu un sagādes stratēģiju, kā arī sagatavot nosacījumus lēmumam par izbūvētās infrastruktūras pārvaldītāju.

Jau piešķirtais Eiropas Savienības (ES) finansiālais atbalsts balstīts uz nosacījumiem, kas ietverti divos iepriekš parakstītajos līdzfinansējuma līgumos 2016. gada 18. novembrī un 2015. gada 23. novembrī. Līdzfinansējuma līgumus parakstīja Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA — "Innovation and Networks Executive Agency") un "RB Rail", pārstāvot Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministriju, Latvijas Satiksmes ministriju un Lietuvas Transporta un komunikāciju ministriju.

Piešķirtais līdzfinansējums paredzēts, lai segtu izmaksas par "Rail Baltica" sagatavošanās darbiem, kas saistīti ar dzelzceļa celtniecības sākšanu, kā arī lai tiktu sākti pirmās fāzes celtniecības darbi, gatavojoties galvenajai celtniecības fāzei.

Aktivitātes, ko sedz piešķirtais līdzfinansējums, iekļauj tehniskā projekta sagatavošanu, novērtējumus un pētījumus, piemēram, par ietekmi uz vidi un arheoloģiskos pētījumus visās trijās valstīs, kā arī aktivitātes, kas saistītas ar zemju atsavināšanu. Turklāt finansējums ietver arī darbu sākšanu pie dzelzceļa uzbēruma, pārbrauktuvju un civilo būvju celtniecības visās trijās Baltijas valstīs. Papildus ar piešķirto naudu tiek atbalstīti projekta īstenošanas pasākumi, uzraudzība, kā arī komunikācijas aktivitātes.

Pašreiz pieejamais projekta līdzfinansējums Igaunijai ir 226,4 miljoni eiro, Latvijai — 292,3 miljoni eiro, Lietuvai — 239,6 miljoni eiro, bet "RB Rail" — 7,1 miljons eiro.

"RB Rail" ir triju Baltijas valstu kopuzņēmums, kuru izveidoja 2014. gada oktobrī. "RB Rail" akcionāri vienādās daļās ir SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" no Latvijas, "Rail Baltica statyba" no Lietuvas un "Rail Baltic Estonia" no Igaunijas.

"Rail Baltica" būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot "Rail Baltica II" pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai "Rīga", Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināļi, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību.

17
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš: kurp aiziet kravas no Krievijas
Zatlers: Rail Baltica buksē Krievijas dēļ
"Rail Baltica" var būt lietderīga Ķīnas kravu transportēšanai uz Eiropu
Baltkrievijas karogs, foto no arhīva

Baltkrievija ieviesa atbildes sankcijas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju

5
(atjaunots 08:10 30.09.2020)
Baltkrievija savā sankciju sarakstā iekļāvusi vairāk nekā trīs simtus trīs Baltijas valstu amatpersonu.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Minska ievieš simetriskus ierobežojošus pasākumus atbildes kārtā uz Baltijas valstu paplašināto sankciju režīmu attiecībā pret Baltkrieviju, paziņoja republikas ĀM pārstāvis Anatolijs Glazs. Pēc viņš sacītā, sarakstos ir iekļauti vairāk nekā 300 cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Glazs atzīmēja, ka Baltkrievijas ārpolitika vienmēr bāzējusies uz starptautiskajām tiesībām un citiem skaidriem un loģiskiem principiem – valsts intereses un konkrētas cilvēku intereses, biznesa, tirdzniecības, drošības, infrastruktūras intereses.

"Šāda atvērta un skaidra pozīcija ir saprotama arī mūsu partneriem… Šajā fonā mums, piemēram, ir grūti komentēt mūsu Baltijas kaimiņu neloģiskās emocionālās kustības, kuras mēdz robežoties ar histēriju. Paplašināja sankciju sarakstus… Tātad, no šodienas, kā jau solījām, mēs arī ieviešam spēkā atbildes simetrisko ierobežojošos pasākumus pēc katras no šīm valstīm," paziņoja vakar Glazs.

Pēc viņa sacītā, sarakstā ir iekļauts vairāk nekā 300 ierēdņu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

"No šodienas saraksti paplašināti… Katras valsts sarakstā ietilpst vairāk nekā simts cilvēku," sacīja vakar Baltkrievijas ĀM preses sekretārs.

Glazs precizēja, ka tie ir atbildes pasākumi uz Baltijas valstu analoģisko rīcību – runa ir par vīzu ierobežojumiem ierēdņiem no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas.

Augusta beigās Baltijas valstis ieviesa sankcijas pret 30 Baltkrievijas oficiālajām personām, tai skaitā aizliedza iebraukšanu Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko.

Latvijas ĀM aizritējušajā nedēļā publicēja sarakstu ar 101 Baltkrievijas amatpersonu, kuras uzskata par saistīties ar vardarbību un represijām pret valsts iedzīvotājiem, kuri nepiekrīt prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Iestādē paziņoja, ka saraksts ir izveidots konsultāciju gaitā starp Baltijas valstīm, un iekļuvušajām tajā personām aizliegts iebraukt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Eiropas Savienība paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās vēlēšanas par brīvām un demokrātiskām, savukārt Lukašenko, kurš 23. septembrī stājās amatā, – par leģitīmu prezidentu.. Briselē ilgi saskaņoja sankciju paketi pret Baltkrieviju, taču tā arī neieviesa nekādus ierobežojumus.

5
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Baltija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju

21
(atjaunots 17:28 29.09.2020)
Francijai runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, cik par Baltijas valstu aktīvu iesaistīšanu tajā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte uz Lietuvu un Latviju nenozīmē dialoga izbeigšanu ar Krieviju, raksta Le Figaro. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Otrajā savas vizītes Lietuvā dienā Makrons apmeklēs Antakalna kapus un noliks vainagu pie memoriāla bojāgājušajiem pie Viļņas Televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī. Tas ir obligāts punkts, kuru Lietuvas varasiestādes iekļauj katras oficiālās vizītes programmā, taču šoreiz tam tiks veltīta īpaša uzmanība.

"Balstoties uz prezidenta Makrona vārdiem, tas ir vienlaikus apstiprinājums mūsu Eiropas saknēm un mūsu tiesību aizstāvēt mūsu neatkarību atzīšana," saka Lietuvas diplomāts.

​"Aizkustinošs brīdis. Prezidents Emanuels Makrons godina brīvības aizstāvjus, kuri samaksāja ar dzīvību par Lietuvas neatkarību. Paldies, prezidenta kungs," uzrakstīja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs savā Twitter lapā.

Šai pirmajai Francijas valsts vadītāja vizītei Baltijas valstīs pēc Žaka Širaka 2001. gada jūlijā ir jādara skaidri daži pārpratumi.

Lietuvieši, kuri iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā, ir uzticīgi aliansei, un viņi neatbalstīja Makronu, kurš iepriekš apsūdzēja NATO "smadzeņu nāvē". Tāpat viņi neatbalstīja viņa plānu par stratēģiskā dialoga atjaunošanu ar Maskavu, kurš tika publicēts bez iepriekšējas konsultācijas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lietuva uztver savu atrašanos kaimiņos ar Krieviju kā eksistenciālu draudu. Kaļiņingradā, uz robežas ar Lietuvu, Maskava izvietoja zenītraķešu sistēmas S-400 un raķetes "Iskander", kuras spēj nest kodolgalviņas. Turpat atrodas vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas kareivju. Pēdējo gadu laikā Krievija pastiprinājusi savu Rietumu militāro apgabalu un regulāri piedalās savstarpējās mācībās Baltkrievijas teritorijā.

"Pēc Maskavas domām, runa pirmām kārtām ir par Krievijas militārās struktūras nostiprināšanu stratēģiskā rajonā, kuru tā uzskata par īpaši trauslu savu attiecību ar NATO pasliktināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā vēstures faktus, demogrāfisko stāvokli un 2014. gada Ukrainas krīzi, mēs saprotam, ka Baltijas valstis saskata tajā draudus," saka Izabelle Fakona, speciāliste KF lietās, Stratēģisko pētījumu fonda direktora vietniece.

Tiesa, Lietuvā nomierinājās pēc tam, kad Makrona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas detaļas saistībā ar Alekseja Navaļnija saindēšanu tika atklātas franču izdevumam Le Monde – to Viļņā uztvēra kā Parīzes aizkaitinājuma pazīmi.

"Šī Francijas prezidenta vizīte Baltkrievijas krīzes laikos sūta interesantu signālu Krievijai un Baltijas valstīm," uzskata Tara Varma, Eiropas Savienības Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroja direktore. "Makronam šī ir lieliska iespēja izlabot slikto iespaidu, kuru viņš ir atstājis ar dažiem viņa izteicieniem. Viņam nāksies precizēt, ko ietver stratēģiskā autonomija, kuru viņš rosina, un atkārtot, ka Eiropas aizsardzības mērķis nav aizstāt NATO."

Pirms došanās uz Latviju Makrons apmeklēs arī Francijas militārpersonas, kuras ir izvietotas Lietuvas Ruklas pilsētā NATO bataljona sastāvā. Pēdējo trīs gadu laikā Francija vei savu ieguldījumu "Pastiprinātā klātbūtnē", kuru NATO izveidojusi Polijā un Baltijas valstīs, un piedalās pastiprinātā gaisa telpas novērošanā.

Elizejas pilī uzsver, ka Makrona brauciens uz Baltijas valstīm "sniegs iespēju uzklausīt mūsu partnerus, sevišķi viņu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, un apspriest ar viņiem, kā vislabāk virzīties uz priekšu, gan viņu pašu interesēs, gan Eiropas interesēs".

Citiem vārdiem sakot, runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, pa ja tas pagaidām nav ļoti efektīvs, cik par aktīvāku Baltijas valstu iesaistīšanu tajā. Un šo ieceri varētu nekavējoties īstenot uz Baltkrievijas zemes.

Pagājušajā ceturtdienā Svetlana Tihanovska Le Figaro intervijā aicināja Makronu "uzsākt dialogu un spēlēt starpnieka lomu" pārrunās ar Baltkrievijas režīmu. Acīmredzot, šis lūgums tika sadzirdēts. "Skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet," paziņoja Francijas prezidents Le Journal du Dimanche intervijā. Šodien viņš tikās ar Tihanovsku Lietuvā.

21
Tagi:
Krievija, Baltija, Makrons
Pēc temata
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Mairis Briedis

"Latvijas vizītkarte": publicists izkritizēja bokseri Briedi par pareizticīgo ikonām

0
(atjaunots 08:44 30.09.2020)
Pasaules boksa supersērijas uzvarētājs Latvijas sportists Mairis Briedis saņēmis dozu kritikas par savu pareizticību – tas pat nav tik slikti, ka Brieža uzvaru redzamākie mediji piemin atturīgi, atzīmēja publicists Māris Luste.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Pirms dažām dienām Pasaules boksa supersērijas finālā Latvijas sportists Mairis Briedis izcīnīja uzvaru pār kubieti Junieru Dortikosu. Briedis kļuva par Muhameda Ali trofejas, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) un žurnāla Ring titula ieguvēju.

Taču atšķirībā no vairuma Latvijas iedzīvotāju, publicists Māris Luste pievērsa uzmanību nebūt ne boksera sasniegumiem sportā, bet gan viņa pareizticīgo ikonām ģērbtuvē un veltīja šim apstāklim veselu opusu Facebook.

"Lai arī politiķi cits caur citu steidz sveikt bokseri Briedi par Latvijas vārda nešanu pasaulē, varbūt nemaz nav tik slikti, ka redzamākie sporta mediji viņa uzvaru atspoguļo visai rezervēti. Profesionālā boksa asociāciju konkurence ir sīva, tādēļ dūres meistaru publicitāte atkarīga vienīgi no redakcijas simpātijām. Un ja Briedis ir Latvijas vizītkarte pasaulē, tad šī vizītkarte ir krievu valodā aurojoši sekundanti un pareizticīgo ikonas ģērbtuvē pirms cīņas. Gluži pretēji - viņa pretinieka kubieša Dortikosa nometnē dzirdam vienīgi spāņu valodu, lai arī uzvarētāja pasludināšanas ceremonijā tumsnējais atlēts parādās ietinies savas mājvietas - ASV karogā," raksta Māris Luste.

"Tā kā globālā mērogā Krievija paliek Krievija neatkarīgi no tā, vai tajā valda impēriskie, padomju vai federālie likumi, deviņdesmitajos uzskatījām par pienākumu katram satiktajam ārzemniekam skaidrot, ka latvieši nav krievi un pat runā citā valodā. Izskaidrot to šodien uz Latvijas vizītkartes - Brieža piemēra, būtu visai grūti," sūrojas ieraksta autors.

Pēc Māra Lustes sacītā, Livonija jau 16. gadsimtā izsludināja ticības brīvību un līdzjutējiem, protams, nav nekādas daļas gar to, kādu vīraku Briedis kurina ģērbtuvē.

"Galu galā - viņš ringā dodas pēc Muhameda Ali vārdā nosauktās balvas. Un kā zināms - katoļu un baptistu apdzīvotajā Luīvilā dzimušā Kasiusa Marsellusa Kleja pāreja islāma kārtā līdzinājās kārtīgam aperkotam pa sabiedrības žokli. Šis bija gluži revolucionārs "Black Lives Matter" izaicinājums - populāra, bērnībā kristīta vergu šķiras atvase bija uzdrošinājusies izvēlēties reliģiju un pat nomainīt ironisko vārdu romiešu antīkajā tradīcijā, kas, vergturiem par uzjautrinājumu, reiz tika piekopta visai bieži. "Celies kājās, Baltā Amerika! Kāds ir mans vārds, kretīn?" - uz Vegasas ringa dēļiem notriektajam rases brālim Floidam Patersonam 1965. gadā kliedza Kasiuss - Muhameds. Tam pašam katolim Patersonam ar zvaigžņoti strīpaino karogu plecos, kurš "patriotisku apsvērumu" vadīts, pirms cīņas solīja šajā "krusta karā" atgūt Amerikai čempiona kroni," turpina savu sarežģīto stāstu publicists Luste.

Tiesa, publicists atzīmē, ka Brieža pareizticībā iespējams nav nekādu zemūdens akmeņu. Taču rietumu kristieši uzstājas par pacifismu, kamēr Krievu Pareizticīgā baznīca "atbalsta kodolieroču izstrādi un palīdz Kremlim militarizēt sabiedrību". "Ar šo baznīcu gluži vai simbiozē esošo Krievijas Stratēģisko raķešu spēku devīze "Pēc mums klusums" visai cieši sasaucas ar apokaliptisko redzējumu, kas Svētās Krievijas tradicionālo vērtību aizstāvībai akceptē jebkādus līdzekļus. Un kā jautā vadošais reliģijas ekspluatators politiskiem mērķiem - Putins: kam mums pasaule, kurā nav Krievijas?"

"Komunisma ideja ir izgāzusies un vienīgā Krievijas iespēja atkal stabili nostāties pret Rietumiem, atrasta tās nomaiņā pret citu globālu ideoloģiju - tikumību un "ģimenes vērtībām", kuras Maskava ar politiskām manipulācijām un oligarhu naudu nu cenšas piejaucēt pasaulei, atverot reliģiskus centrus un pareizticīgos dievnamus te Singapūrā, te Parīzē," atmasko Kremļa "viltīgo ieceri" Luste.

Maskavas patriarhāts, diemžēl, pārvērsts kareivīgās tikumības propagandas institūtā, nonāk pie secinājuma autors.

"Protams, kāds teiks, ka Briedis ir profesionālis un sacensībās pārstāv tikai sevi. Nevis Latviju, Pareizticīgo baznīcu, postpadomju humanitāro telpu ar krievu valodu starpetniskās saziņas līdzekļa kvalitātē vai bijušo darbavietu - Valsts policiju ar kuras uzšuvi uz halāta viņš lepojas joprojām. Taču šķiet, ka to neapzinās ne viņš pats, ne politiķi, ne arī ierindas līdzjutēji," brīdina par briesmām Māris Luste, pievienojot savai publikācijai slavenā boksera attēlu pareizticīgo ikonu fonā.

Zem publicista Māra Lustes publikācijas izcēlās aktīva diskusija un vairums komentētāju atklāti pauda sašutumu par autora viedokli.

"Latvijā arī ir pareizticīgo baznīca, dievkalpojumi notiek gan baznīcas slāvu, gan latviešu valodā. Vispār jau pareizticīgie ir gan Serbijā un Bulgārijā, gan Grieķijā un Rumānijā. Vieglāk bija uzrakstīt "man kaut kā galīgi nepatīk krievi"," nosodīja autoru Lolita Tomsone.

"Tā kā Mairi pazīstu personīgi, tad varu pateikt par šo rakstu, ka tas ir pilns ar naidu vai skaudību, grūti saprast. Mairis Briedis ir daudz lielāks patriots, kā jūs domājat... Nav tik skaidrs, kam veltījāt tik garu savārstījumu, varēja tak īsāk pateikt, ka nepatīk viņa reliģija," pauž sašutumu Gatis Panavs.

"Sīks murgotājs un intrigants. Un ja Brieža treneris būtu brits, kura uzmundrinājumi fonā skanētu angliski? Nevajag apliet ar samazgām cilvēku, kurš ar savu balvu fotografējas pie Brīvības pieminekļa un uzreiz pēc cīņas lepojas, ka palīdzējis pacelt Latviju uz ērgļa spārniem. Ir pilnīgi skaidrs, kas ir viņa spēka avoti," uzskata Viesturs Rudzītis.

"Piesieties pie kāda cilvēka ticības ir ļoti nepieklājīgi," norāda Martins Smits.

"Kad tad Latvija bijusi tīrasiņu latviešu lielvalsts? Apbrīnojami, kādai tumsai jābūt cilvēkā, lai tērētu enerģiju šādā sacerējumā," atbildēja publicistam Jolanta Eriņa.

Atzīmēsim, ka Mairis Briedis nekad nav plaši stāstījis par saviem reliģiskajiem uzskatiem. Taču ir zināms, ka 2017. gadā 11.novembra krastmalā bokseris izpildīja pareizticīgo rituālu – trīs reizes ielienot ūdenī, katru reizi nokrustojoties. Izejot no ūdens, sportists atzinās, ka sajūtas bijušas ļoti asas, taču tas bija tā vērts.

Atgādināsim, ka Mairis Briedis, kuram janvārī būs 35 gadi, savā profesionālajā karjerā ir izcīnījis 26 uzvaras, 19 no kurām – ar nokautu, un piedzīvoja vienu zaudējumu no iepriekšējās sezonas supersērijas uzvarētāja – ukraiņu boksera Aleksandra Usika.

0
Tagi:
Mairis Briedis
Pēc temata
Mairis Briedis pasaules čempions boksā WBO: cīņas labākie brīži