Rail Baltica

Baltijas valstu premjeri parakstījuši līgumu par "Rail Baltica" projekta realizāciju

20
(atjaunots 07:52 01.02.2017)
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas premjerministri Tallinā parakstījuši vienošanos par Rail Baltica maģistrāles būvdarbiem.

RĪGA, 1. februāris — Sputnik. Latvijas Igaunijas un Lietuvas premjerministri Māris Kučinskis, Jiri Ratass un Sauļus Skvernelis šodien Tallinā parakstīja Starpvaldību līgumu par projekta "Rail Baltica" realizāciju, vēsta LETA, atsaucoties uz Ministru prezidenta preses sekretārs Andreja Vaivara teikto.

Kučinskis pēc līguma parakstīšanas norādīja, ka sekmīgi un noteiktajos termiņos īstenots "Rail Baltica" projekts ir visu trīs Baltijas valstu un plašāka reģiona kopīgā stratēģiskā interese.

Lai parakstītais līgums oficiāli stātos spēkā, tas jāratificē visu trīs valstu nacionālajos parlamentos.

Līguma mērķis ir veicināt Eiropas sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanu ar vēlmi pilnībā integrēt Baltijas valstis un to galvaspilsētas Eiropas Savienības dzelzceļa un transporta tīklos.

Līgums uzsver Baltijas valstu kopīgo mērķi — attīstīt "Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas to iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts.

Līgums apstiprina Baltijas valstu pausto apņemšanos projektu realizēt līdz 2025.gadam, lai uzsāktu līnijas ekspluatāciju 2026.gadā. Tāpat līgums norāda uz ES finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk pieteikties uz ES finansējumu ar atbalsta likmi līdz 85%.

Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve.

Apstrīdams jautājums

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis uzskata, ka projekta Rail Baltica sekmīga īstenošana ir visu trīs Baltijas valstu stratēģisko interešu objekts.

Tomēr attieksme pret projektu nav viennozīmīga, un agrāk tas vairākkārt kritizēts.

Viens no kritikas iemesliem ir salīdzinoši mazais iedzīvotāju blīvums reģionā, cauri kuram vedīs jaunais dzelzceļš.

Ventspils mērs Aivars Lembergs projektu salīdzināja ar PSRS laikos populāro Sibīrijas upju straumes virziena maiņas projektu.

"Rail Baltica nav nekāda ekonomiskā pamata. Kurš uzturēs šo monstru, kuram (Latvijas iecirknī — red.) jāiegulda 1,2 miljardus eiro," — pauda neizpratni Lembergs.

Par dzelzceļa maģistrāles būvdarbiem skeptiski izsakās arī Aleksandrs Petrovs, "Latvijas dzelzceļa" elektroapgādes un elektrifikācijas nodaļas bijušais vadītājs.

"Rail Baltica ir politisks projekts. Speciālisti par to izsakās ar lielu neizpratni un nesaprot, kas no tā iznāks. Pie tam tas ir pasažieru pārvadājumu projekts, uz kura rēķina lielu peļņu gūt nav iespējams. Patiešām, jau pašā sākumā bija skaidrs, ka Rail Baltica tikai izsūknēs naudu," — uzskata Petrovs.

Jaunās maģistrāles celtniecību kritizē arī Igaunijā. Igaunijas Dzelzceļa darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Oļegs Čubarovs uzskata, ka projekts nav vajadzīgs.

20
Pēc temata
Eksperts: projekts Rail Baltica vajadzīgs NATO karavīru pārvadāšanai nevis kravu transportam
Rail Baltica izmaksās Baltijas valstīm piecus miljardus eiro
Rail Baltica: strīdus ceļš
Baltkrievijas karogs, foto no arhīva

Baltkrievija ieviesa atbildes sankcijas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju

9
(atjaunots 08:10 30.09.2020)
Baltkrievija savā sankciju sarakstā iekļāvusi vairāk nekā trīs simtus trīs Baltijas valstu amatpersonu.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Minska ievieš simetriskus ierobežojošus pasākumus atbildes kārtā uz Baltijas valstu paplašināto sankciju režīmu attiecībā pret Baltkrieviju, paziņoja republikas ĀM pārstāvis Anatolijs Glazs. Pēc viņš sacītā, sarakstos ir iekļauti vairāk nekā 300 cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Glazs atzīmēja, ka Baltkrievijas ārpolitika vienmēr bāzējusies uz starptautiskajām tiesībām un citiem skaidriem un loģiskiem principiem – valsts intereses un konkrētas cilvēku intereses, biznesa, tirdzniecības, drošības, infrastruktūras intereses.

"Šāda atvērta un skaidra pozīcija ir saprotama arī mūsu partneriem… Šajā fonā mums, piemēram, ir grūti komentēt mūsu Baltijas kaimiņu neloģiskās emocionālās kustības, kuras mēdz robežoties ar histēriju. Paplašināja sankciju sarakstus… Tātad, no šodienas, kā jau solījām, mēs arī ieviešam spēkā atbildes simetrisko ierobežojošos pasākumus pēc katras no šīm valstīm," paziņoja vakar Glazs.

Pēc viņa sacītā, sarakstā ir iekļauts vairāk nekā 300 ierēdņu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

"No šodienas saraksti paplašināti… Katras valsts sarakstā ietilpst vairāk nekā simts cilvēku," sacīja vakar Baltkrievijas ĀM preses sekretārs.

Glazs precizēja, ka tie ir atbildes pasākumi uz Baltijas valstu analoģisko rīcību – runa ir par vīzu ierobežojumiem ierēdņiem no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas.

Augusta beigās Baltijas valstis ieviesa sankcijas pret 30 Baltkrievijas oficiālajām personām, tai skaitā aizliedza iebraukšanu Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko.

Latvijas ĀM aizritējušajā nedēļā publicēja sarakstu ar 101 Baltkrievijas amatpersonu, kuras uzskata par saistīties ar vardarbību un represijām pret valsts iedzīvotājiem, kuri nepiekrīt prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Iestādē paziņoja, ka saraksts ir izveidots konsultāciju gaitā starp Baltijas valstīm, un iekļuvušajām tajā personām aizliegts iebraukt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Eiropas Savienība paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās vēlēšanas par brīvām un demokrātiskām, savukārt Lukašenko, kurš 23. septembrī stājās amatā, – par leģitīmu prezidentu.. Briselē ilgi saskaņoja sankciju paketi pret Baltkrieviju, taču tā arī neieviesa nekādus ierobežojumus.

9
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Baltija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju

22
(atjaunots 17:28 29.09.2020)
Francijai runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, cik par Baltijas valstu aktīvu iesaistīšanu tajā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte uz Lietuvu un Latviju nenozīmē dialoga izbeigšanu ar Krieviju, raksta Le Figaro. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Otrajā savas vizītes Lietuvā dienā Makrons apmeklēs Antakalna kapus un noliks vainagu pie memoriāla bojāgājušajiem pie Viļņas Televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī. Tas ir obligāts punkts, kuru Lietuvas varasiestādes iekļauj katras oficiālās vizītes programmā, taču šoreiz tam tiks veltīta īpaša uzmanība.

"Balstoties uz prezidenta Makrona vārdiem, tas ir vienlaikus apstiprinājums mūsu Eiropas saknēm un mūsu tiesību aizstāvēt mūsu neatkarību atzīšana," saka Lietuvas diplomāts.

​"Aizkustinošs brīdis. Prezidents Emanuels Makrons godina brīvības aizstāvjus, kuri samaksāja ar dzīvību par Lietuvas neatkarību. Paldies, prezidenta kungs," uzrakstīja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs savā Twitter lapā.

Šai pirmajai Francijas valsts vadītāja vizītei Baltijas valstīs pēc Žaka Širaka 2001. gada jūlijā ir jādara skaidri daži pārpratumi.

Lietuvieši, kuri iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā, ir uzticīgi aliansei, un viņi neatbalstīja Makronu, kurš iepriekš apsūdzēja NATO "smadzeņu nāvē". Tāpat viņi neatbalstīja viņa plānu par stratēģiskā dialoga atjaunošanu ar Maskavu, kurš tika publicēts bez iepriekšējas konsultācijas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lietuva uztver savu atrašanos kaimiņos ar Krieviju kā eksistenciālu draudu. Kaļiņingradā, uz robežas ar Lietuvu, Maskava izvietoja zenītraķešu sistēmas S-400 un raķetes "Iskander", kuras spēj nest kodolgalviņas. Turpat atrodas vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas kareivju. Pēdējo gadu laikā Krievija pastiprinājusi savu Rietumu militāro apgabalu un regulāri piedalās savstarpējās mācībās Baltkrievijas teritorijā.

"Pēc Maskavas domām, runa pirmām kārtām ir par Krievijas militārās struktūras nostiprināšanu stratēģiskā rajonā, kuru tā uzskata par īpaši trauslu savu attiecību ar NATO pasliktināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā vēstures faktus, demogrāfisko stāvokli un 2014. gada Ukrainas krīzi, mēs saprotam, ka Baltijas valstis saskata tajā draudus," saka Izabelle Fakona, speciāliste KF lietās, Stratēģisko pētījumu fonda direktora vietniece.

Tiesa, Lietuvā nomierinājās pēc tam, kad Makrona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas detaļas saistībā ar Alekseja Navaļnija saindēšanu tika atklātas franču izdevumam Le Monde – to Viļņā uztvēra kā Parīzes aizkaitinājuma pazīmi.

"Šī Francijas prezidenta vizīte Baltkrievijas krīzes laikos sūta interesantu signālu Krievijai un Baltijas valstīm," uzskata Tara Varma, Eiropas Savienības Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroja direktore. "Makronam šī ir lieliska iespēja izlabot slikto iespaidu, kuru viņš ir atstājis ar dažiem viņa izteicieniem. Viņam nāksies precizēt, ko ietver stratēģiskā autonomija, kuru viņš rosina, un atkārtot, ka Eiropas aizsardzības mērķis nav aizstāt NATO."

Pirms došanās uz Latviju Makrons apmeklēs arī Francijas militārpersonas, kuras ir izvietotas Lietuvas Ruklas pilsētā NATO bataljona sastāvā. Pēdējo trīs gadu laikā Francija vei savu ieguldījumu "Pastiprinātā klātbūtnē", kuru NATO izveidojusi Polijā un Baltijas valstīs, un piedalās pastiprinātā gaisa telpas novērošanā.

Elizejas pilī uzsver, ka Makrona brauciens uz Baltijas valstīm "sniegs iespēju uzklausīt mūsu partnerus, sevišķi viņu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, un apspriest ar viņiem, kā vislabāk virzīties uz priekšu, gan viņu pašu interesēs, gan Eiropas interesēs".

Citiem vārdiem sakot, runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, pa ja tas pagaidām nav ļoti efektīvs, cik par aktīvāku Baltijas valstu iesaistīšanu tajā. Un šo ieceri varētu nekavējoties īstenot uz Baltkrievijas zemes.

Pagājušajā ceturtdienā Svetlana Tihanovska Le Figaro intervijā aicināja Makronu "uzsākt dialogu un spēlēt starpnieka lomu" pārrunās ar Baltkrievijas režīmu. Acīmredzot, šis lūgums tika sadzirdēts. "Skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet," paziņoja Francijas prezidents Le Journal du Dimanche intervijā. Šodien viņš tikās ar Tihanovsku Lietuvā.

22
Tagi:
Krievija, Baltija, Makrons
Pēc temata
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs

0
(atjaunots 10:14 30.09.2020)
Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans izanalizēja emigrācijas datus no 2009. gada līdz šodienai, kā arī veica prognozi, kas var notikt ar aizbraucēju plūsmu saistībā ar koronavīrusa pandēmiju pasaulē.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Kopš 21. gadsimta sākuma Latvija pazaudējusi 315 tūkstošus pilsoņu – tie ir aizbraukušie mīnuss atgriezušies. Ko mūsu cilvēki meklē tālajās tālēs, kāpēc ne vienmēr atrod, kā uz lēmumu aizbraukt vai atgriezties ietekmēja skolu valodas reforma, Ukrainas karadarbības un Latvijas darbaspēka galvenā recipienta – Lielbritānijas – izstāšanās no ES. Kāds efekts jāgaida no pandēmijas?

Par šiem tematiem prāto LU profesors Mihails Hazans – jaunā lielā migrācijas pētījuma līdzautors, kuru veic LU Filozofijas un socioloģijas institūts, raksta Freecity ar atsauci uz žurnālu "Otkritij gorod".

Plūsma mazinājusies

Iepriekšējais vērienīgais emigrācijas pētījums tika rīkots 2014. gadā, savukārt reemigrācijas – 2016. gadā. Pa šiem gadiem izbraukšanas plūsma ir optimistiski mazinājusies. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, ja vadās pēc CSP datiem, emigrācijas plūsma 2018. gadā samazinājusies par 27%, savukārt nākošajā gadā – par veseliem 40%. Profesors Hazans, balstoties uz pieņemošo valstu datiem, vērtē emigrācijas samazināšanos nedaudz pieticīgāk – 20%.

Mainījies arī iemeslu profils, kuru dēļ Latvijas pilsoņi pieņem lēmumu nedzīvot Latvijā.

Pēckrīzes gados, no 2009. līdz 2012. gadam, Latvija pazaudēja 125 tūkstošus cilvēku. Šajā periodā aktīvi brauca prom tie, kas iepriekš neplānoja  pamest valsti, taču izlēma par labu pārmaiņām, dažu mēnešu laikā pazaudējot darbu vai pārliecību par rītdienu sev un bērniem.

Laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam valsts pazaudēja vēl 80 tūkstošus iedzīvotāju. Tobrīd migrācija jau bija pārvērtusies jaunā normā – 2014. gadā vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju bija draugi un radinieki ārzemēs, kuri varēja palīdzēt ar padomu vai darbiem pirms aizbraukšanas un pirmajā laikā pēc ierašanās ārzemēs. Starp emigrantiem manāmi palielinājusies cilvēku daļa ar augstāko izglītību, kurus no valsts izstūma neekonomiski iemesli.

Nelatvieši brauc prom biežāk

Reemigrantu skaits pēdējo gadu laikā turas attiecīgi stabili: 2015.-2017. gadā dzimtenē atgriezās vairāk nekā 5000 Latvijas pilsoņu gadā, savukārt 2018.-2019. gadā – nedaudz mazāk. Tie ir oficiālie dati. Mihaila Hazana alternatīvie vērtējumi rāda, ka atriezošos plūsma ir aptuveni divas reizes jaudīgāka, turklāt pēdējos pāris gadus vērojama palielināšanās tendence.

Nelatviešu daļa emigrantu vidū visos gados ir ievērojami augstāka, nekā valsts iedzīvotāju vidū: 2018.-2019. gadā – 42%, в 2015.-2017. gadā — 40%, savukārt 2011.–2014. gadā — 51%. Tātad emigrācija dabiskā veidā padara Latviju latviskāku. Vēl viens novērojums: dzīvojot ārzemēs, 33% emigrantu-latviešu mājās runā tikai latviešu valodā, 52% emigrantu-nelatviešu – tikai krievu.

"Var izdarīt secinājumus, ka Latvijas krievvalodīgie ārzemēs ir daudz konservatīvāki attiecībā uz savu valodu," uzskata Hazans.

Populārākie aizbraukšanas iemesli pēdējo piecu gadu laikā gan latviešiem, gan nelatviešiem ir materiālie: iespēja labāk pelnīt, labāks darbs un izaugsmes perspektīvas, dzīves kvalitātes uzlabošana sev un bērniem.

"Grūtības atrast darbu Latvijā un finanšu grūtības nosauca vien katrs trešais no nesen aizbraukušajiem. Šis iemesls bija daudz populārāks emigrantu vidū, kuri brauca prom līdz 2015. gadam, – tā atbildēja 46-49%," precizēja Mihails Hazans. "Tas ir saprotami, toreiz ietekmi radīja ekonomiskā krīze. Tagad šāds efekts var atkārtoties."

Krieviem nepatīk attieksme

Nelatviešiem praktiski tikpat svarīgs emigrācijas iemesls, kā materiālais, kļuva politiskais motīvs – "Nepatika procesi Latvijā, politiskā vide, attieksme." To pēdējo piecu gadu laikā starp aizbraukušajiem nosauca 63% aptaujāto nelatviešu. Latvieši šādu iemeslu norādīja manāmi retāk – 38%. Starp 2000.-2014. gada emigrantiem šādu atbilžu bija krietni mazāk.

Precizējot, kas konkrēti viņiem nepatika, atsevišķi emigranti-nelatvieši sauca nacionālismu, rusofobiju (pēc laika perioda šo iemeslu pastiprināšanās sakrīt ar Ukrainas notikumiem), valodas reformu. Daži emigranti-latvieši šādi aprakstīja savas izjūtas: "pārāk krieviska vide" vai "propadomju vide". Bija arī tādi, kuriem sašutumu izraisīja diskriminācija pēc seksuālās orientācijas, sliktās attiecības starp cilvēkiem, darba devēju attieksme…

Kā lai jūs tagad sauc?

Emigrantiem palūdza atbildēt, par ko viņi sevi uzskata jaunā valstī: 28% latviešu un 44% nelatviešu uzskata sevi par uzturēšanās valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem; 11% latviešu un 5% nelatviešu uzskata sevi par "Latvijas diasporas pārstāvjiem ārzemēs"; 24% latviešu un 33% nelatviešu uzskata sevi par "pasaules pilsoņiem"; 26% latviešu un 4% nelatviešu nosauca sevi par "ārzemju latviešiem".

Starp pēdējo piecu gadu laikā aizbraukušajiem aptuveni 41% emigrantu – gan latviešu, gan nelatviešu – uzskata par savām mājām jauno dzīvošanas valsti. Aptuveni 23% ar vārdu "mājas" saprot Latviju. Katrs ceturtais (starp latviešiem tādu ir nedaudz vairāk) par mājām vienlaikus dēvē gan Latviju, gan dzīvošanas valsti. Pati lielākā starpība starp latviešiem un nelatviešiem ir to cilvēku skaitā, kuri nevienu valsti neuzskata par savām mājām: starp nelatviešiem tie ir 10%, bet starp latviešiem – vien 6%.

Apmierinātības līmenis ar dzīvi jaunā valstī tika vērtēts pēc 10 baļļu skalas un dažādiem parametriem – darbs, atalgojums, mājoklis, dzīves līmenis, ģimenes dzīve, attiecības ārpus ģimenes un dzīve kopumā. Pēc visiem šiem parametriem 21. gadsimtā aizbraukušiem vērtējums sastādīja aptuveni 8 balles, tiem, kas emigrēja pēdējo piecu gadu laikā, tas ir nedaudz zemāks – 7,8. Hazans uzskata, ka tas var būt saistīts ar to, viņi vēl nav pielāgojušies. Vislielākā apmierinātība (8,5) ir ASV, Austrālijā un Kanādā.

 "Ja Latvijā latviešu un nelatviešu apmierinātība ar dzīvi manāmi atšķiras, tad ārzemēs jūtamas starpības nav," norāda Hazans. "Toties, līdzīgi Latvijas gadījumā, apmierinātības līmenis ir augstāks, jo augstāks ir respondentu izglītības līmenis. Kopējais novērojums: Latvijas valstspiederīgie ir apmierināti ar dzīvi ārzemēs pat vairāk, nekā vietējie iedzīvotāji. Īrijā viņi ir apmierināti tāpat, savukārt Norvēģijā un Nīderlandē – nedaudz mazāk, nekā vietējie iedzīvotāji."

Interesanti, ka nelatviešu reemigrantu vidū proporcionālajā attiecībā ir vairāk (44%), nekā Latvijas iedzīvotāju skaitā (37%). Visticamāk, tas ir saistīts ar to, ka viņi arī proporcionāli vairāk brauca prom. Aptauja parādīja, ka pēc atgriešanās viņi ir arī tie, kas izrāda lielāku gatavību atkal aizbraukt.

Iespēju pēc pieciem gadiem dzīvot citā ES valstī pieļauj 37% aptaujāto – viņu pat ir vairāk, nekā to, kas domā atgriezties valstī, kur viņi bija emigrējuši pagājušajā reizē. "Kā reizi šis rādītājs liecina par plūstošo migrāciju, kad cilvēki atrodas pastāvīgos "labākas valsts" meklējumos," saka Hazans. "Reemigranti-latvieši skatās uz citām valstīm daudz retāk – 27% gadījumu. Starp nelatviešiem tādu ir puse no visiem, kas atgriezušies pēdējo piecu gadu laikā."

Apmierinātība ar dzīvi Latvijā tiem, kas atgriezušies pēdējo piecu gadu laikā, ir stipri zemāka, nekā vidējā emigrant apmierinātība: 6,8 pret 8 ballēm. Tā ir gandrīz tāda pati, kā nekur neaizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, – 6,7. Pārsteidzošs fenomens: starp nelatviešiem-reemigrantiem šī apmierinātība ir augstāka, nekā starp latviešiem, – 7,1 pret 6,7. Hazans to izskaidro ar latviešu-reemigrantu kritiskāku attieksmi pret dzimteni.

Savukārt ar attiecībām starp cilvēkiem ārpus ģimenes latvieši ir apmierināti par 7,4 ballēm, nelatvieši – par 6,9. "Šāda atšķirība ir saprotama, ietekmi rada valodas problēmas, kaut kādos gadījumos – attieksme valsts iestādēs," skaidro profesors Hazans.

0
Tagi:
migrācija, reemigrācija, emigrācija
Pēc temata
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Nav iemeslu un kas dzemdētu: Skudra nosauca Latvijas iedzīvotāju skaita krituma iemeslus
Demogrāfs: Latvija ir piektā pasaulē depopulācijas līmeņa ziņā
16 gadi ES: Latvijas panākumi un garām palaistās iespējas