Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs

Krievijas vēstnieks par Lietuvas plāniem būvēt žogu uz robežas: smilškastes filozofija

51
(atjaunots 12:32 23.01.2017)
Janvāra sākumā Viļņā paziņoja par plāniem uzbūvēt uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu 45 kilometrus garu un divarpus metrus augstu stiepļu žogu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs ekskluzīvā intervijā Sputnik Lietuva salīdzināja Lietuvas Republikas plānus uzbūvēt žogu uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu ar rotaļām smilškastē.

Republikas premjerministrs Sauļus Skvernelis iepriekš izteicies, ka ar žoga palīdzību Viļņa plāno nodrošināt ES austrumu robežu kontroli un Lietuvas ekonomisko drošību, kā arī cīnīties pret nelegālo migrāciju. Mediji ziņoja, ka nožogojuma celtniecībai uz robežas ar Krieviju Lietuvas valsts budžetā paredzēti 3,6 miljoni eiro.

Valsts robežas apsardzes vadītājs Renāts Požela paziņojis, ka uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu plānots būvēt 45 kilometrus garu un divarpus metrus augstu stiepļu žogu.

Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Lietuvas lēmums norobežoties no Kaļiņingradas apgabala ar žogu.

"Atceros savus četrus mazbērnus, kuri spēlējās smilškastē. Bērni parasti "cep kūkas" ceļ sienas un pilis, norobežojoties viens no otra ar mūriem, un spēlējot "savā" teritorijā zaldātiņus. Acīmredzot vēlmi uzcelt žogu uz robežas diktējusi dzīves filozofija, citiem vārdiem sakot, smilškastes filozofija," — teica Udaļcovs.

ES negrasās maksāt par žoga celtniecību uz Lietuvas un Krievijas robežas, paziņoja ES migrācijas un iekšlietu pārstāve Tove Ernsta. Pēc viņas teiktā, EK atbalsta robežu labiekārtošanu robežkontroles un iekārtošanas pasākumu ietvaros, kas nepieciešami ārējo robežu iekārtošanai, taču nefinansē nožogojumu būvniecību.

Atsaucoties uz Lietuvas iekšlietu ministra Eimuta Misjūna paziņojumu par nodomu celt žogu uz Krievijas robežas, Kaļiņingradas apgabala gubernatora vietas izpildītājs Antons Aļihanovs pavēstīja, ka apgabals ir gatavs piegādāt Lietuvai būvmateriālus.

51
Tagi:
Lietuva, Udaļcovs
Pēc temata
Kaļiņingradas apgabals ir gatavs palīdzēt Lietuvai ar ķieģeļiem nožogojuma celšanai
Lietuva cels nožogojumu uz robežas ar Kaļiņingradu
Antons Alihanovs

Kaļiņingradas apgabala gubernators deva padomi Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai

39
(atjaunots 15:52 08.03.2021)
Baltijas valstīm un Polijai nāktos nevis šķiest laiku pārdomām par to, kas un kur "iebruks", un sapņiem par to, kā ātrāk nonākt akmens laikmetā ar nūju rokās, bet gan pārdomāt savas ekonomiskās attīstības iespējas, ieteica Kaļiņingradas apgabala gubernators.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Kaļiņingradas apgabalā, kur acīmredzot drīz pārvietosies visas Baltijas valstu kravas, deva labu padomu, kas varētu būt ļoti noderīgs gan Latvijai, gan Igaunijai, gan Lietuvai, gan Polijai, vēsta RIA Novosti.

Intervijā laikrakstam "Komsomoļskaja pravda" Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Alihanovs komentēja bijušā Polijas sauszemes spēku komandiera, ģenerāļa Valdemāra Skšipčaka pārdomas.

Atgādinām, ka izdevumā Defence 24atvaļinātais ģenerālis ir izklāstījis, kā, viņaprāt, attīstīsies notikumi Krievijas un NATO kara gadījumā. Alihanovs pauda neizpratni par to, kāpēc Polijā vispār prāto par šādu tēmu. Nekādu iemeslu tam nav, jo Krieviju nevar apsūdzēt agresīvā uzvedībā.

Alihanovs uzsvēra, ka Krievija vēlas Polijai un Baltijas valstīm tikai vienu - lai tās mierīgi dzīvotu un attīstītos. Turklāt gubernators atzīmēja, ka tām nenāks par labu tanki un NATO karavīri, kuri, kā zināms, ne visai labi uzvedas komandējumos Austrumeiropā.

Kas attiecas uz Poliju, Alihanovs norādīja, ka valstij, kuru PSRS atjaunoja pēc Otrā pasaules kara, ir grēks sūdzēties par Krieviju. Vēl jo vairāk šai valstij pat paveicies paplašināt savas robežas.

Tāpēc gubernators uzskata, ka nav vērts "šķiest laiku pārdomām par to, kas un kur "iebruks", un par kādu bruģi brauks tanki."

"Tā ir kara apoloģija un vēlme ātrāk nonākt akmens laikmetā ar nūju rokās. Un gatavoties ceturtajam pasaules karam," uzsvēra Alihanovs.

Savukārt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai viņš rekomendēja padomāt par savu ekonomisko attīstību un par to, kā panākt, lai to iedzīvotāji nebrauktu prom.

Atgādinām, ka Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka valstij nav agresīvu plānu pret citām valstīm. Pie tam Krievija konstatē ASV un NATO bloka augošo militāro aktivitāti pie savām robežām.

39
Pēc temata
Vārda brīvība Latvijā: politologs konstatēja patvaļīgu pārkāpumu
Būs kā Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Krievvalodīgo diskriminācija Baltijā un Ukrainā: Sergejs Lavrovs neizprot EP vienaldzību
Rail Baltica centrālā mezgla būvdarbu atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Baltijā jau izlemts, krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā

33
(atjaunots 16:01 06.03.2021)
Latvija, Lietuva un Igaunija jau domā par Rail Baltica staciju modeļu būvdarbiem, kādā krāsā nokrāsot zāli tām apkārt, lai viena no otras atšķirtos, bet Polija nekur nesteidz. Taču bez Polijas uz citām Eiropas valstīm nokļūt neizdosies...

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Miljardiem eiro vērtais projekts Rail Baltica jau ticis līdz staciju un pieturu skicēm. Iedzīvotājiem stāsta, ka projektētāji vienojušies par reģionālo pieturu vizuālo tēlu, stāsta avīze "Segodņa".

Kas tā par pieturu?

Latvijā plānotas 16 stacijas (Salacgrīva, Tūja, Skulte, Vangaži, Saurieši, Slāvu tilts, Torņakalns, Zasulauks, Imanta, Jaunmārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Baldone, Iecava un Bauska). Salīdzinājumam: Igaunijā – 12, Lietuvā – 10 stacijas.

Projektētāji vēlas moduļu stacijas ar vienotu dizainu. Iznāk trīs moduļi.

Pirmais – vienkārši nojume (Latvijā: Tūja, Vangaži, Slāvu tilts, Zasulauks, Ķekava, Salaspils, Baldone).

Otrais: nojume ar uzgaidāmo telpu (Latvijā: Skulte, Saurieši, Jaunmārupe, Olaine, Iecava).

Trešais – nojume ar uzgaidāmo telpu un stacijas ēku ar augstu viļņa formas jumtu un lielu stiklojumu (Latvijā: Salacgrīva, Torņakalns, Imanta, Bauska).

Visas šīs moduļu konstrukcijas iespējams pielāgot vienu otrai, un nākotnē nepieciešamības gadījumā visas būves varēs pagarināt.

Atliek cerēt, ka dizaineri pārdomājuši, kā uzturēt kārtībā viļņa formas jumtus, vajadzības gadījumā – notīrīt no tiem sniegu, kā regulāri mazgāt iestiklojumu, vai paredzētas citas ekspluatācijas nianses, ar ko nāksies nodarboties vēlāk.

Lai ar tamlīdzīgu reģionālo staciju tēlu vienveidību ātrvilcienu pasažieri zinātu, kādā valstī atrodas, staciju jumtus Latvijā un granti ap kokiem plānots nokrāsot tumšsarkanu, Igaunija – zilu, Lietuvā – zaļu. Dizaineri to dēvē par reģionālo identifikāciju.

Tunelis tomēr, tikai ar četrām joslām!

Jautājumā par to, kā savienot dzelzceļa Rail Baltica nogriezto Imantas un Zolitūdes savienojumu, noticis "konceptuāls teorētisks pavērsiens".

Satiksmes ministrijas konsultatīvās koordinācijas padomes sēdē secināja: Anniņmuižas bulvāri Imantā un Anniņmuižas ielu Zolitūdē var savienot nevis tilts, bet gan tunelis.

Tātad tas jau ir trešais tuneļa variants aizvadītajā desmitgadē. Taču tagad sola "uzlabota plānojuma" tuneli. Plānots to būvēt četrās joslās (iepriekš bija iecerēts divu joslu ceļš) – pa vienai joslai abos virzienos autotransportam un pa vienai joslai – sabiedriskajam transportam. Nākotnē sabiedriskā transporta joslā, iespējams, uzbūvēs arī tramvaja sliedes.

Kājāmgājējiem un velosipēdistiem paredzēts atsevišķs savienojums, lai cilvēki nepārvietotos automašīnu tuvumā.

Līdztekus tunelim galvaspilsētas valdība nākusi klajā ar ideju labiekārtot bijušās vecās Anniņmuižas teritoriju un uzbūvēt Muižas ielu līdz dzelzceļam un tur nodrošināt kājāmgājējiem vēl vienu divlīmeņu dzelzceļa pāreju no Imantas uz Zolitūdi.

Bet caur Poliju - lidmašīnā?

Mazliet satrauc fakts, ka nekas nav dzirdams par kāda trases iecirkņa būvdarbiem Polijā – bet tā neizdosies nonākt ne Varšavā, ne tālāk – Eiropā.

Pagaidām tiek apspriesta tikai trase no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Savienot sliedes ar jebkuru dzelzceļu Polijā ir tehniski iespējams, tomēr pagaidām austrumu vojevodistēs nav ātrgaitas dzelzceļa iecirkņu Polijas un Lietuvas robežas rajonā.

Oficiāli avoti ziņo, ka Rail Baltica būvdarbu kopējās izmaksas varētu sastādīt 5,8 miljardus eiro. Nesen kļuva zināms, ka izdevumi var pieaugt līdz 7 miljardiem eiro, taču pēc tam ziņu aģentūras vēstīja, ka informācija nav apstiprinājusies.

33
Tagi:
Igaunija, Polija, Lietuva, Latvija, Rail Baltica
Pēc temata
Rail Baltica projekta nolūkos starp Imantu un Zolitūdi parādīsies ceļa pārvads
Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts
Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"
Salaspils

Kur krievu kultūra ir lieka: Salaspils vadība aizliegusi krievu Kultūras namu

0
(atjaunots 07:01 09.03.2021)
Salaspilī izcēlies skandāls: pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie, vietējās varas likvidējušas krievu Kultūras namu.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.

Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.

Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.

Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"

Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.

Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.

Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.

0
Pēc temata
Vai Latviju pārvalda koloniālā administrācija, taujā radošā inteliģence
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde