Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs

Krievijas vēstnieks par Lietuvas plāniem būvēt žogu uz robežas: smilškastes filozofija

51
(atjaunots 12:32 23.01.2017)
Janvāra sākumā Viļņā paziņoja par plāniem uzbūvēt uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu 45 kilometrus garu un divarpus metrus augstu stiepļu žogu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs ekskluzīvā intervijā Sputnik Lietuva salīdzināja Lietuvas Republikas plānus uzbūvēt žogu uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu ar rotaļām smilškastē.

Republikas premjerministrs Sauļus Skvernelis iepriekš izteicies, ka ar žoga palīdzību Viļņa plāno nodrošināt ES austrumu robežu kontroli un Lietuvas ekonomisko drošību, kā arī cīnīties pret nelegālo migrāciju. Mediji ziņoja, ka nožogojuma celtniecībai uz robežas ar Krieviju Lietuvas valsts budžetā paredzēti 3,6 miljoni eiro.

Valsts robežas apsardzes vadītājs Renāts Požela paziņojis, ka uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu plānots būvēt 45 kilometrus garu un divarpus metrus augstu stiepļu žogu.

Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Lietuvas lēmums norobežoties no Kaļiņingradas apgabala ar žogu.

"Atceros savus četrus mazbērnus, kuri spēlējās smilškastē. Bērni parasti "cep kūkas" ceļ sienas un pilis, norobežojoties viens no otra ar mūriem, un spēlējot "savā" teritorijā zaldātiņus. Acīmredzot vēlmi uzcelt žogu uz robežas diktējusi dzīves filozofija, citiem vārdiem sakot, smilškastes filozofija," — teica Udaļcovs.

ES negrasās maksāt par žoga celtniecību uz Lietuvas un Krievijas robežas, paziņoja ES migrācijas un iekšlietu pārstāve Tove Ernsta. Pēc viņas teiktā, EK atbalsta robežu labiekārtošanu robežkontroles un iekārtošanas pasākumu ietvaros, kas nepieciešami ārējo robežu iekārtošanai, taču nefinansē nožogojumu būvniecību.

Atsaucoties uz Lietuvas iekšlietu ministra Eimuta Misjūna paziņojumu par nodomu celt žogu uz Krievijas robežas, Kaļiņingradas apgabala gubernatora vietas izpildītājs Antons Aļihanovs pavēstīja, ka apgabals ir gatavs piegādāt Lietuvai būvmateriālus.

51
Tagi:
Lietuva, Udaļcovs
Pēc temata
Kaļiņingradas apgabals ir gatavs palīdzēt Lietuvai ar ķieģeļiem nožogojuma celšanai
Lietuva cels nožogojumu uz robežas ar Kaļiņingradu
Apakšstacija. Foto no arhīva

Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

3
(atjaunots 09:10 27.05.2020)
Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.

"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.

"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.

Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).

Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī. 

Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

3
Tagi:
BRELL, Baltija
Pēc temata
Tagad var iztikt bez Lietuvas: Kaļiņingrada ir enerģētiski neatkarīga
Spēkā stājies Baltijas un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas līgums
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

46
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

46
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma