Zona tīmeklī: ieslodzītais Lietuvā atgūs pieeju internetam
(atjaunots 17:34 20.01.2017)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina ieslodzītā tiesību pārkāpumu, kam liegta iespēja izmantot internetu.RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Strasbūrā pieņēmusi lēmumu par cilvēktiesību pārkāpumu Lietuvā — pārkāptas kāda labošanas darbu kolonijā ieslodzītā tiesības, informē Sputnik Lietuva.
Informācija liecina, ka ieslodzītajam Henrikam Jankovskim bijis liegts izmantot internetu ar mērķi sameklēt tālmācības iespējas. Jankovskis vērsies Strasbūras tiesā, kad Lietuvas tiesu instances apstiprinājušas kolonijas administrācijas atteikumu interneta lietošanai ieslodzītajam. Viņš apgalvoja, ka vēlējies sameklēt internetā informāciju par tālmācības iespējām.
ECT atzīmēja, ka "Lietuvas inspektori pat nav izskatījuši iespēju nodrošināt ieslodzītajam ierobežotu vai kontrolētu piekļuvi konkrētai valsts administratīvās iestādes lappusei, kas diezin vai būtu varētu radīt risku drošībai."
"Lietuva ir pārkāpusi ieslodzītā tiesības, kurš atrodas labošanas darbu kolonijā… Viņam bija liegta iespēja izmantot internetu ar mērķi sameklēt mācību iespējas," — teikts tiesas lēmumā.
ECT tiesnešu kolēģija paskaidroja, ka "tamlīdzīgi lēmumi pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvenciju, jo cilvēkam ir tiesības piekļūt internetam."
Vienlaikus tiesa neapmierināja ieslodzītā prasību piespriest kompensāciju 30 tūkstošu eiro apmērā — tiesneši nolēma, ka šajā gadījumā pārkāpuma konstatācija ir pietiekams pasākums.
Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.
Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.
Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.
Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.
Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.
Lietuvas aizsardzības ministrs lielos izdevumus aizbildina ar "situāciju reģionā"
(atjaunots 10:19 26.10.2020)
Politiķis paskaidroja, ka ar tādiem izdevumiem valsts spēs labāk uzņem sabiedroto papildspēkus nepieciešamības gadījumā.RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apliecināja kolēģiem, ka valsts turpinās atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, jo "tā rīkoties liek situācija reģionā", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz resora preses dienestu.
Savu pārliecību viņš pauda NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē, kas tika organizēta video formātā.
Aizsardzības ministrs atgādināja, ka valstī jau sesto gadu pēc kārtas aug investīcijas aizsardzībā alianses līmenī. Karoblis uzskata, ka tādējādi tiekot demonstrēta NATO vienotība un perspektīvas – "gatavības palielināšana reakcijai uz mainīgajiem un augošajiem draudiem".
"Pirms diviem gadiem Lietuva pirmo reizi sasniedza NATO mērķi – 2% no IKP aizsardzības fnansēšanai. Mēs noteikti to uzturēsim arī turpmāk: to liek darīt tagadējā ģeopolitiskā situācija reģionā. Mēs varēsim labāk uzņemt sabiedroto papildspēkus – mēs esam valsts uz NATO ārējās robežas, kam raksturīga nestabilitāte," informēja Lietuvas ministrs.
Ziemeļatlantijas alianse pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis, arī Lietuva, aktīvi noslēdz ar ASV aizardzības līgumus par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē NATO militāros kontingentus.
Pie tam Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij un Ziemeļatlantijas aliansei tas ir ļoti labi zināms.
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens". RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.
Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.
Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".
"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.
Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms".