Zona tīmeklī: ieslodzītais Lietuvā atgūs pieeju internetam
(atjaunots 17:34 20.01.2017)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina ieslodzītā tiesību pārkāpumu, kam liegta iespēja izmantot internetu.RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Strasbūrā pieņēmusi lēmumu par cilvēktiesību pārkāpumu Lietuvā — pārkāptas kāda labošanas darbu kolonijā ieslodzītā tiesības, informē Sputnik Lietuva.
Informācija liecina, ka ieslodzītajam Henrikam Jankovskim bijis liegts izmantot internetu ar mērķi sameklēt tālmācības iespējas. Jankovskis vērsies Strasbūras tiesā, kad Lietuvas tiesu instances apstiprinājušas kolonijas administrācijas atteikumu interneta lietošanai ieslodzītajam. Viņš apgalvoja, ka vēlējies sameklēt internetā informāciju par tālmācības iespējām.
ECT atzīmēja, ka "Lietuvas inspektori pat nav izskatījuši iespēju nodrošināt ieslodzītajam ierobežotu vai kontrolētu piekļuvi konkrētai valsts administratīvās iestādes lappusei, kas diezin vai būtu varētu radīt risku drošībai."
"Lietuva ir pārkāpusi ieslodzītā tiesības, kurš atrodas labošanas darbu kolonijā… Viņam bija liegta iespēja izmantot internetu ar mērķi sameklēt mācību iespējas," — teikts tiesas lēmumā.
ECT tiesnešu kolēģija paskaidroja, ka "tamlīdzīgi lēmumi pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvenciju, jo cilvēkam ir tiesības piekļūt internetam."
Vienlaikus tiesa neapmierināja ieslodzītā prasību piespriest kompensāciju 30 tūkstošu eiro apmērā — tiesneši nolēma, ka šajā gadījumā pārkāpuma konstatācija ir pietiekams pasākums.
KF vēstniecība atbildēja uz Igaunijas prezidentes interviju par "Krievijas beigām"
(atjaunots 12:20 17.09.2020)
Reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu ar Maskavu, savukārt Igaunijā taisa prognozes par to, kad "aizvērsies iespēju logs" Krievijai.RĪGA, 17. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Igaunijā komentēja prezidentes Kersti Kalulaidas interviju, kurā viņa paziņoja, ka "iespēju logs Krievijai taisās ciet". Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien pārliecinoši apgāzusi daudzus katastrofālus pareģojumus. Savukārt reāli domājoši politiķi Eiropā turpina aktīvu dialogu ar Krieviju, nevis nodarbojas ar "pareģojumiem".
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā portālam ERR paziņoja, ka iespēju logs Krievijai taisās ciet, tāpēc tā kļūstot bīstama. "Te slēpjas risks, ko mēs pastāvīgi cenšamies izskaidrot mūsu rietumu sabiedrotajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Krievija tieši šobrīd ir bīstama – pateicoties tam, ka tā pati redz, kā tās iespēju logs aizveras," paziņoja Kaljulaida.
Krievijas vēstniecībā, komentējot Kaljulaidas vārdus, atzīmēja, ka šāda veida prognozēm ir gara vēsture, tomēr Krievija veiksmīgi tikusi galā ar daudzām krīzēm.
"Neizdevās salauzt Krievzemi tatāru un mongoļu jūga periodā. Netika galā ar Krievijas valsti Napoleona "dižā armija". 1945. gada aprīlī pazemes bunkurā savu bēdīgo galu sagaidīja nenormālais fīrers, kurš izdomāja Krievijas plašumos iekarot "dzīves telpu" viņa pasludinātajam trešajam reiham. Norakstīt mūsu valsti centās ASV prezidents B. Obama, pasludinot, ka sankcijas tās ekonomiku ir "saplosījušas lupatās". Šeit, starp citu, vērojami visnotaļ līdzīgi vērtējumi ar šodien izskanējušajiem Igaunijas prezidentes vārdiem.
Taču ir kāda ķibele – izejot cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem, Krievija turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, veiksmīgi tiekot galā ar tai mestiem izaicinājumiem," teikts vēstniecības komentārā Facebook.
Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka kolektīvie Rietumi, ieviešot sankcijas pret KF, kaitējuši paši sev.
"Ir acīmredzama šajos gados (Krievijā – red.) pieaugusī iekšējo resursu mobilizācija, apritē iegājis agrāk mazpazīstama frāze "importa aizvietošana", savukārt eksportētāji Eiropā, kas bija spiesti izbeigt savu aktivitāti Krievijas tirgū, zaudēja simtiem miljardu dolāru un eiro. Par šo sankciju kaitējumu Eiropas ekonomikai un nogurumu no tām var dzirdēt arī pašā Igaunijā, ņemot vērā to, ka preču apgrozījums starp mūsu valstīm to darbības laikā ir sarucis gandrīz divas reizes (no 5,3 miljardiem dolāru 2014. gadā līdz 2,9 miljardiem dolāru 2019. gadā)," norāda vēstniecība.
Turklāt rietumu "soda pasākumi" nekļuva par šķērsli tam, lai Krievijā tiktu sarīkoti zīmīgi starptautiski pasākumi, lielākie ekonomikas forumi, studentu universiādes, sporta sacensības – tādas, kā, piemēram, Pasaules čempionāts futbolā 2018. gadā.
"Tās netraucēja Krievijai 2019. gadā ieņemt 6. vietu pasaulē un 2. vietu Eiropā pēc IKP apmēra. Savukārt par mūsu valsts tehnoloģisko spēku uzskatāmi liecina 19 kilometrus garā Krimas tilta automobiļu un dzelzceļa atzaru uzbūvēšana īsā laika posmā," atzīmēja vēstniecība.
Noslēgumā diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien apgāza daudzus katastrofālus pareģojumus attiecībā uz tās likteni un tās nākotni.
"Tikmēr mūsdienu Eiropā reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu art Maskavu, apzinoties, ka daudzām mūsu kontinenta problēmām ir visām valstīm kopējs raksturs un ka tās ir jārisina kopīgiem spēkiem, nevis kaitējot kādam," teikts paziņojumā.
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
(atjaunots 11:52 16.09.2020)
Sešas ES valstis kopīgajā paziņojumā aicina "izpildīt visas rekomendācijas drošības jomā", kas minētas 2018. gada pārskatā.RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Latvija un piecas citas Eiropas Savienības valstis pieprasīja no Baltkrievijas "nekavējoties sākt risināt visus kodoldrošības jautājumus" Baltkrievijas AES, vēsta Sputnik Lietuva.
Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Grieķiju un Itāliju nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoram un Kodoldrošības konvencijas pusēm.
ES valstis savā paziņojumā aicina Baltkrieviju nekavējoties atrisināt visus kodoldrošības jautājumus, atklāti sadarboties ar konvencijas pusēm, sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbildes uz jautājumiem, kā arī brīvprātīgi piedalīties progresa vērtējumā.
Puses aicināja Baltkrieviju izpildīt visas rekomendācijas drošības jautājumā, kas iekļautas ES 2018. gada pārskatā par risku un stabilitātes vērtējumu.
Lietuvas un Baltkrievijas strīds BelAES jautājumā
Jau kopš BelAES būvdarbu sākuma Astravjecas apkaimē Lietuva iestājusies pret projektu. Valdība uzskata, ka izraudzītā vieta 50 km attālumā no Viļņas nav droša un "apdraud valsts nacionālo drošību".
Pie tam kodolenerģētikas objektā veiktas visas nepieciešamās IAEA un citu kompetento struktūru pārbaudes un pat papildu inspekcijas. Virkne eskpertu apstiprināja – AES ir droša.
Lietuvai ilgi neizdevās pārliecināt Baltijas valstis atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas. Augusta beigās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Rīga pārtrauks elektroenerģijas iegādes no Baltkrievijas pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, taču pie tam Latvija var turpināt tirgot elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot savienojumu starp Latviju un Krieviju.
Tagi:
Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.
Pēdējās 24h veikti 2402 COVID-19 testi, reģistrēti 17 jauni saslimšanas gadījumi. Latvijā kopā veikti 293 309 izmeklējumi, saslimušas 1515 personas un 1248 izveseļojušās, 36 mirušas.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) September 19, 2020
Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.
SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 6 saslimušie atgriezušies no ārzemēm (Lielbritānija, Krievija), 3 saslimušie ir kontaktpersonas, 8 saslimušajiem tiek precizēti inficēšanās apstākļi. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) September 19, 2020
Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.
Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.
Pēdējās diennakts laikā stacionēts 1 pacients ar COVID-19 (kopā stacionāros ārstējas 8 pacienti, visi ar vidēji smagu slimības gaitu). Kopā no stacionāra izrakstīti 214 pacienti. (@VMNVD dati)
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) September 19, 2020
Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.