Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis

Baltijas atomkaislības: izdzīvošana vai ekonomika

44
(atjaunots 05:29 18.01.2017)
Lietuvai Astravjecas AES elektroenerģijas importa ierobežošana ir izdzīvošanas, nevis ekonomikas jautājums.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) drošība Lietuvai ir izdzīvošanas jautājums, kamēr citas valstis uz to raugās caur ekonomikas prizmu, otrdien norādījis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, reaģējot uz Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izteikumu, ka Latvija neapsver iespēju ierobežot elektroenerģijas pirkšanu no šīs spēkstacijas, ziņo aģentūra LETA.

Rinkēvičs intervijā ziņu aģentūrai BNS Lietuvā iepriekš sacījis, ka Latvijas valdība atbalsta Lietuvas nostāju jautājumā par nepieciešamību pieprasīt šai kodolspēkstacijai augstākus drošības standartus, tomēr neplāno pieņemt likumus, kas paredzētu ierobežot elektroenerģijas pirkšanu no tās.

BelAES, kas tiek celta netālu no Astravjecas pilsētas
© Sputnik / Виктор Толочко

Pēc viņa teiktā, Latvija saprot kaimiņvalsts bažas, taču ietur nostāju, ka "pēc iespējas vairāk jārunā ar baltkrieviem". Vienlaikus Rinkēvičs piebildis, ka Lietuvas iekšpolitikā tas ir "karsts jautājums", bet norādījis, ka iekšpolitiku nedomā komentēt."

"Latvijas puse tiešām saprot un atbalsta [nostāju], ka šim objektam jāatbilst visām drošības normām, starptautisko organizāciju monitoringa prasībām," — intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio sacījis Skvernelis. (..) Ir pilnīgi dabiski, ka mums tas ir izdzīvošanas jautājums, politisks jautājums, bet citām valstīm tas ir ekonomisks jautājums, un daudzas valstis uz to raugās caur savu interešu un ekonomikas prizmu."

Iepriekšējā Lietuvas valdība pērn jūnijā apstiprināja Astravjecas AES un citu trešo valstu kodolstacijās ražotās elektrības embargo plānu, kas paredz, ka no 2018. gada, kad plānots pabeigt pirmo Baltkrievijas AES energobloku, tajā saražotās elektrības imports uz Lietuvu un vienlaikus citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiktu organizēts tikai caur elektrības biržas "Nord Pool" Lietuvas zonu.

Galīgo lēmumu par nedrošās trešo valstu spēkstacijās ražotas elektroenerģijas importa ierobežošanu Lietuvas valdība gatavojas pieņemt šonedēļ.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas — Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

44
Tagi:
AES, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Lietuvas prezidente: Baltkrievijas AES iespējams izmantot pret Baltiju
Lietuva rosina izvērtēt Ostroveckas AES projekta īstenošanu
Elektriskā apakšstacija, foto no arhīva

Lietuva novembra sākumā atslēgsies no Baltkrievijas elektrības

30
(atjaunots 10:36 28.10.2020)
Līdz ar elektroenerģijas ražošanas sākumu BelAES Lietuva samazinās līdz nullei caurlaides spēju komerciālajai elektrības plūsmai no Baltkrievijas, vēsta Litgrid.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Lietuvas elektrotīklu operators "Litgrid" saņēmis informāciju no Baltkrievijas valsts uzņēmuma "Belenergo" par to, ka laikā no 1. līdz 10. novembrim Baltkrievijas AES sāks elektrības ražošanu. Saskaņā ar likumu par BelAES ražotās elektrības boikotu, Lietuvas operators līdz ar ražošanas sākumu samazinās caurlaides spēju līdz nullei elektroenerģijas importam no Baltkrievijas.

Par saņemto informāciju "Litgrid" informēja tirgus dalībniekus caur biržas "Nord Pool" sistēmu.

"Saņemot informāciju par elektroenerģijas ražošanas sākumu vai fiksējot Litgrit sistēmas kontroles centrā datus reālajā laikā, kas parādīs ražošanu BelAES, mēs nekavējoties samazināsim caurlaides spēju līdz nullei megavatu komerciālajām elektrības plūsmām no Baltkrievijas," informēja "Litgrid" pagaidu vadītājs Vidmants Grušs.

Tāpat pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva vairs nenodrošinās elektroenerģijas rezerves Baltkrievijai.

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem.

Pret stacijas būvniecību aktīvi uzstājas Lietuva, kura aicina arī citas valstis boikotēt staciju. Lietuvas pozīciju atbalstījusi Polija. Latvija un Igaunija iepriekš atturējās atbalstīt boikotu. Iepriekš nedēļā Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskās iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus. Taču jau pēc nedēļas viņš paziņoja, ka Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju BelAES palaišanas gadījumā.

30
Tagi:
elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Baltic Pride 2013, Viļņā

Igaunijā varētu legalizēt vai uz visiem laikiem aizliegt viendzimuma laulības

29
(atjaunots 10:28 28.10.2020)
Igaunijā sākta parakstu vākšana petīcijai par viendzimuma laulību legalizāciju, bet valdība gatavo referendumu par Konstitūcijas grozījumiem, kas padarīs tādas laulības par neiespējamām.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Partijas "Igaunijas zaļie" iesniegtā petīcija, kas aicina legalizēt viendzimuma laulības, trīs dienu laikā savākusi vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu, stāsta Postimees.

Petīcija publicēta vietnē Rahvaalgatus.ee, kurā ikviens var vērsties pie valsts parlamenta. Izskatīšanai tiek nodotas petīcijas, ko parakstījuši vismaz tūkstoš cilvēki.

Parlamentā petīcija nonāks tikai nākamajā gadā – līdz Ziemassvētkiem tā vāks parakstus. Pēc tam parlaments lems, kāda komisija to izskatīs: Sociālo lietu komisija, kuras kompetencē ir ģimenes jautājumi, vai Konstitūcijas komisija, ja petīcija tiks izskatīta kā cilvēka pamattiesību tēma.

2014. gadā Rīgikogu pieņēma Kopdzīves likumu, kas faktiski ļauj viena dzimuma cilvēkiem noslēgt civilu partnerību, taču līdz šim nav pieņemti šīs sfēras regulēšanai nepieciešamie lietišķie akti.

"Ar Kopdzīves likumu patiešām bija sarežģīti, jo tam bija vajadzīgi lietišķie akti. Būtu vienkārši grozīt likumu par ģimeni, nāktos mainīt tikai viena paragrāfa formulējumu, un viss varētu sākt strādāt," pastāstīja "Zaļo" līdere Zuleiha Izmailova.

Viņa atzīmēja, ka spriedze sabiedrībā ir liela, un, iespējams, politiķiem šķitīs labāk svītrot tēmu no dienas kārtības un dzīvot tālāk.

"Mums ir daudz problēmu: klimata krīze, ekonomiskā krīze, krīze veselības aprūpes jomā. Mums jānodarbojas ar svarīgiem jautājumiem, un, ja mūsu valdībai vajag vairākas nedēļas, lai sapulcētos un konstatētu, ka ir punkti Konstitūcijā, ko viņi ir gatavi ievērot, kā tas izskanēja valdības deklarācijā ceturtdien, tas nav nopietni. Naida kurināšana un kaitināšana varētu beigties, un pienāktu laiks risināt īstās problēmas," klāstīja Izmailova.

Ceturtdien Igaunijas valdība no jauna apstiprināja, ka 2021. gada pavasarī plāno organizēt valstī referendumu par laulībām: pilsoņiem ierosinās iekļaut Konstitūcijā punktu par to, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība. Referendums bija viens no noteikumiem koalīcijas līgumā ar konservatīvo partiju EKRE.

Jautājums par referendumu atkal kļuva aktuāls, kad tika pārvarēta valdības krīze: valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE) intervijā portālam Deutsche Welle cita starpā apsūdzēja LGBT pārstāvjus par "homopropagandu" un ieteica viņiem "bēgt uz Zviedriju".

Prezidente Kersti Kaljulaida, pazīstama ar savu atbalstu LGBT, paziņoja, ka Helme savu uzskatu dēļ nav piemērots iekšlietu ministra amatam, premjerministrs Jiri Ratass (Centriskā partija) atgādināja pilsoņiem, ka valsts nevērtē viņus no seksuālās orientācijas viedokļa, tomēr galu galā izdevās izvairīties no valdošās koalīcijas sabrukuma. Triju koalīcijas partiju līderi parakstīja paziņojumu, kurā solīja ar cieņu izturēties pret visiem Igaunijas iedzīvotājiem.

Vienlaikus petīcija par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību portālā Manabalss.lv, kas ierosina legalizēt bez laulības reģistrācijas dzīvojošo pāru attiecības, kopš 17. oktobra savākusi vairāk nekā 13 tūkstošus parakstu.

29
Tagi:
Igaunija, viendzimuma attiecības, LGBT
Pēc temata
Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

0
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

0
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā