Kaļiņingradas apgabals ir gatavs palīdzēt Lietuvai ar ķieģeļiem nožogojuma celšanai

Kaļiņingradas apgabals ir gatavs palīdzēt Lietuvai ar ķieģeļiem nožogojuma celšanai

75
(atjaunots 09:24 17.01.2017)
Kaļiņingradas apgabalā netic Lietuvas spējām uzcelt 135 kilometru garu nožogojumu uz robežas ar Krieviju tikai par 3,6 miljoniem eiro, taču katram gadījumam ir gatavi pārdot ķieģeļus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Kaļiņingradas apgabalā gubernatora pienākumu izpildītājs Antons Alihanovs apšaubīja Lietuvas iespējas uzbūvēt žogu uz robežas ar KF un piedāvāja Baltijas republikai iegādāties ķieģeļus Krievijā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz telekanālu "Rossija 24".

Iepriekš kļuva zināms, ka Lietuvas budžets šogad paredz žoga būvniecību uz Krievijas-Lietuvas robežas pie Kaļiņingradas. Žoga kopējais garums būs 135 kilometri: no vietas, kur satiekas trīs valstis — Polija, Lietuva un Krievija — līdz Nemunai. Nožogojuma celtniecībai varas iestādes plāno iztērēt 3,6 miljonus eiro.

Alihanovs aicinājis nemeklēt Lietuvas valdības plānos pret Krievijas vērstus nodomus un apliecinājis, ka pat ja žoga būvniecības projekts tiks īstenots, tas nenovedīs pie negatīvām ekonomiskām sekām Kaļiņingradas apgabalā. Gluži pretēji — rūpnīca Krievijā, kas strādā pie robežas ar Baltijas republiku, varētu piegādāt ķieģeļus žoga būvniecībai.

Tāpat viņš sacīja, ka Krievijas puse atbalsta visas iniciatīvas, kas vērstas uz "robežas caursskatāmības" uzturēšanu un cīņu ar kontrabandu.

"Mums uz robežas ar Lietuvu ir lieliska ķieģeļu rūpnīca "Pjatij element". Ja kolēģi no Lietuvas vēlas, mēs varētu viņiem piegādāt ķieģeļus, lai viņi uzceltu šo sienu," — sacīja ierēdnis.

Viņš atzinis, ka kontrabandas problēmas satrauc Maskavu ne mazāk kā Viļņu, jo "ir incidenti gan no Lietuvas, gan no mūsu puses". Alihanovs apliecinājis, ka "kontrabandas atbalsts noteikti nav mūsu ekonomikas pamats."

"Ja kolēģi uzskata, ka nožogojuma celšana veicinās cīņu ar kontrabandu, — lūdzu, droši uz priekšu," — teica gubernatora pienākumu izpildītājs.

Par Lietuvas nodomu būvēt nožogojumu uz robežas ar Krievijas Federāciju 14. janvārī paziņojis intervijā laikrakstam Lietuvos zinios Lietuvas Iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns. Šo iniciatīvu viņš paskaidrojis ne tikai ar nepieciešamību cīnīties pret kontrabandistiem un nelegāliem, bet arī ar sliktu ģeopolitisko situāciju.

"Žogs — tā ir zīme, ka kaimiņvalsti mēs uzskatām par agresoru," — uzsvēra ministrs.

Pēc viņa teiktā, jaunais nožogojums būs aptuveni 135 kilometrus garš un pacelsies vietā, kur satiekas trīs valstis — Polija, Lietuva un Krievija. Darbi jāpabeidz šogad, no valsts budžeta tiks piešķirti aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Latvijas kolēģi un ražotāji arī varētu palīdzēt lietuviešiem. Latvija jau būvē nožogojumu uz robežas ar Krieviju apmēram 2,7 m augstu un 92 km garu, kura vērtība 2019. gadā sasniegs 17 miljonus eiro, bet Latvijas uzņēmums Žogu fabrika 2015. gadā palīdzējis uzcelt dzeloņstiepļu nožogojumu uz Ungārijas robežas ar Serbiju un Horvātiju, paredzētu aizsardzībai pret bēgļiem. Igaunija arī plāno uzbūvēt 2,5 m augstu un 108 km garu nožogojumu uz robežas ar Krievijas Federāciju. Darbus plānots pabeigt līdz 2018. gadam.

75
Tagi:
Krievija, Lietuva
Pēc temata
Čehija un Lietuva organizē kopīgas militārās mācības Training Bridge 2017
Latvija desmit mēnešos joprojām eksportē un importē mazāk nekā Lietuva un Igaunija
Augs Krievijas telekanālu cenas Lietuvā
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

14
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

14
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

16
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

16
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

"Der tikai iekuram": sociālie tīkli izsmēja Latvijas Nacionālo attīstības plānu

0
Saeimas apstiprinātais Nacionālais attīstības plāns līdz 2027. gadam, izskatās, nav īpaši iepriecinājis sociālo tīklu lietotājus: zem Latvijas premjerministra tvīta izveidojās vesela ķēde ar sarkastiskiem komentāriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) tika apstiprināts Saeimā ceturtdien, 2. jūlijā.

Saeimas preses dienests raksturoja NAP 2027 kā plānu, kura mērķis ir mainīt sabiedrības paradumus, celt dzīves līmeni, izveidot zinošu sabiedrību, veidot efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī atbildības veicināšanu attiecībā uz apkārtējās vides jautājumiem.

"Šodien, Saeimai apstiprinot Nacionālās attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, sākam gatavoties paradumu maiņai, kas ir mūsu ceļš uz pārtikušu, stipru Ziemeļvalsti. #NAP ir kopīga darba rezultāts, strādāsim pie tā ieviešanas dzīvē!" palielījās Twitter ar jauno plānu valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš.

​Taču publika, izskatās, nenovērtēja politiķa iedvesmojumu – komentētāji nežēloja dzēlīgus izteicienus.

"Kādai vēl paradumu maiņai? Pirms ēšanas dzersim ūdeni, lai vēderā mazāk vietas? Šai "koalīcijai" vispār nav nekādas vīzijas par Latviju un tās nākotni. Šis plāns - tāpat kā visi pārējie dižplāni - der tikai iekuram," atcirta pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​​"​Iespējams kļūdos, bet man tas atgādina PSKP uzsaukumus kārtējam partijas kongresam. Lai veicinātu nodokļu iekasēšanu un investīciju piesaistīšanu pirmām kārtām jāvienkāršo nodokļu sistēma un jālikvidē OIK," sniedz padomu premjerministram Ēriks Zarahovičs.

​​"​Jūs un jūsu kolēģi jau dzīvo kā ziemeļvalstī, tā ka viss kārtībā! Tas, ka lielākā daļa dzīvo kā Mozambikā, nemainīsies vēl ilgi, un nevajag lūdzu ņirgāties par cilvēkiem, piemēram, pensionāriem vai minimālās algas saņēmējiem..." raksta Arvis.

​​"​Lieciet mierā sociālo budžetu! Sociālais budžets ir paredzēts pensijām. Pensionāri ir galīgi nabagi, ap 14000 pensionāru saņem vecuma pensiju līdz 100€ mēnesī. Bet jūs vēlaties uz sociālā budžeta vēl uzsēdināt veselības ministriju. Banānu republika, nevis ziemeļvalsts!" pauž sašutumu par valdības plāniem Normunds K.

​"​​Vai nevajadzētu sākumā izteikt reālākus plānus, kā, piemēram, sasniegt pārējo Baltijas valstu līmeni un tikai tad sapņot par ziemeļvalstu līmeni?"​ piedāvā Dainis.

​​"​​​Varbūt sākumā Turcijas līmeni?"​​ interesējas Valters Korālis.

​​"​Pēdējo 10 gadu dati gan rāda, ka mēs pat sākam atpalikt no saviem Austrumeiropas kaimiņiem..." atzīmē lietotājs ar segvārdu San man Jans.

​Atgādināsim, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Nacionālais attīstības plāns
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija vēl nav zaudējusi Krievijas tranzītu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē