Tiesneša āmurs. Foto no arhīva

Lietuvas Augstākā tiesa izskata bijušā omonieša Mihailova advokātu sūdzību

56
(atjaunots 11:34 12.01.2017)
Kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajai tiesai parakstījuši trīs Mihailova aizstāvji: advokāti no Lietuvas Ingrīda Botīriene un Arūns Marcinkevičs, kā arī advokāts no Latvijas Oskars Rode.

RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Lietuvas Augstākās tiesas paplašinātā septiņu tiesnešu kolēģija trešdien sāka izskatīt bijušā Rīgas omonieša Konstantīna Mihailova jeb Konstantīna Ņikuļina advokātu kasācijas sūdzību, kuram piespriests mūža ieslodzījums lietā par septiņu robežsargu bojāeju 1991. gadā, informē Sputnik Lietuva.

Kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajai tiesai parakstījuši trīs Mihailova aizstāvji: advokāti no Lietuvas Ingrīda Botīriene un Arūns Marcinkevičs, kā arī advokāts no Latvijas Oskars Rode. Sēdē trešdien piedalījās divi advokāti no Lietuvas.

Aizstāvība pieprasa anulēt visus agrākos pasludinātos notiesājošos spriedumus un lietu izbeigt, ņemot vērā lietas izskatīšanā tiesas pieļautos pārkāpumus un nepareizu krimināllikuma piemērošanu.

"Nav nekādu pierādījumu līdzzināšanas apstākļiem, nav pierādījumu tam, ka Mliņņiks (Česlavs Mliņņiks, Rīgas OMON komandieris 1991. gadā — red.) būtu vienojies ar Mihailovu. Rīgas OMON nav iespējams izvērtēt kā organizētu grupu vai noziedzīgu organizāciju," — teikts advokātu sūdzībā.

Aizstāvība uzskata, ka apelācijas tiesa ir pārkāpusi starptautisko tiesisko aktu prasības.

"Nav nekādu pierādījumu tam, ka mūsu aizstāvamais būtu izdarījis noziegumu," — tiesas zālē uzsvēra Marcinkevičs.

Arī Mihailovs tiesā uzstājās ar paziņojumu.

"Es vēlos izteikties kā nelikumīgi notiesāts Latvijas un Krievijas pilsonis, kurš desmit gadus nelikumīgi tiek turēts Luķišķu cietumā. Es pilnībā atbalstu savu advokātu sūdzību un lūdzu to apmierināt. Spriedums bez pierādījumiem ir Kriminālkodeksa pārkāpums. Apsūdzībām tīšā slepkavībā sen apritējis noilgums," — uzsvēra Mihailovs.

Aizstāvju sūdzības izskatīšana ilgs divas dienas. Tiesas kolēģijas spriedums būs galīgs un nepārsūdzams.
Konstantīns Mihailovs tika aizturēts 2007. gada novembrī Rīgā. 2008. gada janvārī viņš tika izdots Lietuvai, kur viņam uzrādīja apsūdzību par to, ka 1991. gada jūlijā, kad republikas neatkarība no PSRS vēl nebija atzīta, viņš piedalījies septiņu Lietuvjas muitnieku slepkavībā Medininku postenī, kā arī smagu ievainojumu nodarīšanā vēl vienam Lietuvas muitniekam.

2011. gada maijā Viļņas apgabala tiesa atzina viņu par vainīgu un piesprieda mūža ieslodzījumu. Mihailovs iesniedza apelāciju, ņemot vērā viņa iebildumus pret tiesas spriedumu. Tiesas procesā pirmajā instancē viņš norādīja, ka nav izdarījis noziegumu, kurā tiek apsūdzēts, — naktī, kad tika nošauti Lietuvas robežsargi, viņš atradies OMON bāzē Viļņā.

56
Tagi:
tiesa, Lietuva, OMON
Pēc temata
Baltijas okupācijas muzeji: vēsture dalās
Lietuva iecerējusi pierādīt, ka bijusi PSRS donore
Aleksandrs Mirskis: uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu patiesību
NATO

NATO militārās grupas Igaunijā komandieris: "zaļie cilvēciņi" nav mūsu rūpe

35
(atjaunots 13:27 10.05.2021)
Britu pulkvedis Pols Kleitons, Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris, pastāstīja, kā rīkosies alianse militāra uzbrukuma gadījumā Igaunijā.

RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Lēmums par NATO militārā spēka pielietošanu Igaunijā aizņems laiku – tam jāiziet caur vairākiem ķēdes posmiem, pastāstīja Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris pulkvedis Pols Kleitons, vēsta Sputnik Meedia.

Igaunijas televīzijas raidījumā "Välisilm" Lielbritānijas Karalisko bruņoto spēku pulkvedis Pols Kleitons pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par situāciju Ukrainā un Krievijas mācībām "Rietumi 21", kā arī paskaidroja, kā viņa padotie rīkosies, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu.

Padoms Ukrainas kareivjiem

Intervijas pirmajā daļā tika pārrunāts stāvoklis Ukrainā. Igauņu žurnālists apjautājās Kleitonam, kā labāk motivēt Ukrainas kareivjus sēdēt ierakumos, ja viņus "kuru katru brīdi" var nogalināt.

"Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo es dienēju Igaunijā un pats neko tamlīdzīgu neesmu izjutis," viņš teica un piebilda, ka labākā motivācija tādā brīdī būšot domas par draugiem un ģimeni, kas viņu gaida.

Uz jautājumu par Ukrainas nākotni, britu pulkvedis godīgi atbildēja, ka tā nebūt nav tēma, kurā viņš būtu kompetents. Pēc viņa vārdiem, NATO palīdz Ukrainai, apmācot tās karavīrus.

"Pamatā mums likta Ukrainas armijas iedvesmošana un profesionālisma celšana, kas dāvās tai spēcīgākas pozīcijas pašaizsardzībai," ziņoja Kleitons.

Igaunijai nevajag baidīties no "Rietumiem 21"

Jautāts par Igaunijas satraukumu, ko radot Krievijas un Baltkrievijas kārtējās kopīgās mācības "Rietumi", kas ieplānotas šī gada augustā, NATO kontingenta komandieris teica, ka neredz tajās neko neparastu.

Viņš teica, ka NATO turpinās savu ikdienas darbību kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem un nedarīs neko neparastu atbildei uz "Rietumiem 21", lai arī vērīgi sekos darbībām otrpus robežas.

"Es nedomāju, ka mums vajadzētu uztraukties vairāk nekā iepriekšējo mācību "Rietumi" laikā, jo pati NATO klātbūtne Igaunijā jau ir spēcīgs bremzējošs faktors, lai nodemonstrētu alianses vienotību savu sabiedroto aizsardzībā," savas domas pauda Kleitons.

Kopā aizsargāties ir lētāk

NATO militārās grupas vadītājs uzslavēja Igaunijas valdību par to, ka tā vēl aizvien ir gatava atvēlēt vairāk nekā 2% no sava IKP aizsardzībai, un ieteica arī nākotnē biežāk sadarboties ar Latviju un Lietuvu.

"Ņemot vērā militārās tehnikas augstās cenas, jums tas ir vienkāršākais paņēmiens, kā iegūt iespējas, kas ir grūti attaisnojamas atsevišķām valstīm," paskaidroja Kleitons.

Pulkvedis pastāstīja arī par to, ka Rīgā top jauns Ziemeļatlantijas alianses štābs NATO "Ziemeļu divīzijai", kuras sastāvā ir Baltijas valstu militārās vienības Dānijas vadībā.

Kopumā Kleitons ir apmierināts ar igauņu kareivju militāro sagatavotību. "Man patika mācības, ko redzēju. Kā profesionāls kareivis, es sekoju jūsu karavīru spējām pārvietoties ar ekipējumu ļoti īsā laikā, un tā patiešām ir viņu stiprā puse," viņš pastāstīja.

Kā NATO reaģēs, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu

Uz igauņu žurnālista jautājumu par NATO militārās grupas darbībām gadījumā, ja kaut kādi "zaļi cilvēciņi" šķērsos Igaunijas austrumu robežu, pulkvedis atbildēja, ka jautājums ir valsts IeM kompetencē.

"Mēs esam pakļauti aizsardzības ministrijai un strādājam kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem saskaņā ar pavēlēm, ko saņemam no savām galvaspilsētām – Londonas, Parīzes, Kopenhāgenas – un NATO vadības struktūras. Tā ir visai sarežģīta situācija, taču vispirms mēs rīkotos tāpat kā igauņu kareivji," viņš paskaidroja.

Kleitons klāstīja: ja runa būtu par parastu konfliktu, kas pilnībā tiktu identificēts kā Igaunijas drošības apdraudējums, Igaunijas Aizsardzības ministrija uzņemtos atbildību, un viņam pakļautās vienības iejauktos saskaņā ar NATO protokoliem.

"Pavēles šajā gadījumā pienāktu no Briseles, taču es uzturu sakarus arī ar Londonu. Kad lēmums izies cvauri visai ķēdītei un tiks pieņemts, NATO kaujas grupa cīnīsies plecu pie plesa ar Igaunijas 1. kājnieku brigādi," viņš atzina.

Britu pulkvenis konstatēja, ka būtu grūti precīzi pateikt, cik ilgu laiku prasīs tāds lēmums, jo jāņem vērā dažādi riska faktori – no ekonomikas līdz diplomātijai.

NATO paplašina izaicinājumu ģeogrāfiju

NATO kontingents dislocēts Baltijas valstīs, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu". Lēmums pieņemts alianses samitā 2016. gadā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar rūpēm par Baltijas valstu drošību, NATO faktiski pietuvinājusi savas kara bāzes līdz pašām Krievijas robežām.

"Mūsu valstij radīto izaicinājumu ģeogrāfija ir paplašinājusies, pieaugusi militārā spēka loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par savu galveno apdraudējumu, audzē militāro potenciālu pie mūsu robežam," šajā kontekstā norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču Ziemeļatlantijas alianse turpina audzēt potenciālu, un Krievija ir spiesta sniegt asimetrisku atbildi tās militārajiem plāniem.

35
Tagi:
NATO, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Briti kritizēja Polijas lūgumu atsūtīt NATO spēkus Krievijas dēļ
Latvija gatavojas karam ar citplanētiešiem? Komandieris stāsta par "zaļiem cilvēciņiem"
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Džabarovs

Krievijas politiķis pastāstīja par NATO pārkāpto solījumu Igaunijā

39
(atjaunots 10:14 10.05.2021)
Krievijas Federācijas Padomes loceklis uzsvēra, ka ASV lēmums izsēdināt desantu Igaunijā militāro mācību ietvaros ir visīstākā provokācija.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Krievijas Federācijas Padomes loceklis Vladimirs Džabarovs sarunā ar RT komentēja ASV militāros manevrus Igaunijā, vēsta RIA Novosti.

7. maija naktī ASV desantēja Igaunijā vairāk nekā 700 karavīrus, militāro tehniku un ekipējumu mācību "Swift Response" ietvaros. Tallina precizēja, ka lielākā daļa desantnieku ar transporta lidmašīnām ieradušies no ASV.

"Nav ne mazāko šaubu, tā ir visīstākā provokācija. Kad mēs pārvietojam armiju savā teritorijā, to uzskata par apdraudējumu visām valstīm, bet tas, ka viņi atsūtījuši uz Igauniju savu kontingentu, - tā esot norma. Pie tam reiz apsolīja, ka šī valsts būs pasīvs NATO loceklis, bet tagad to pārvērš par aktīvu mērķi iespējamam atbildes triecienam. Lūk, kāda dubulta morāle," teica Džabarovs.

Politiķis uzsvēra, ka tāda rīcība no Vašingtonas puses ir nepieļaujama, un paziņoja: ar tamlīdzīgiem soļiem Savienotās Valstis pūlas provocēt Krieviju "uz kaut kādām darbībām", lai pēc tam pārmestu Maskavai agresiju un ieviestu pret to ierobežojumus.

39
Tagi:
provokācija, militārās mācības, NATO, Igaunija, ASV
Pēc temata
17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?
Krievijas aizsardzības ministrs brīdina NATO par augošo rosību pie KF robežām
Dubulti standarti: mācības Krievijā – slikti, manevri Baltijā – normāla lieta
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Situācija pie skolas Kazaņā, kur notika apšaude

Kazaņā apšaudē skolā gājuši bojā 11 cilvēki

0
(atjaunots 14:15 11.05.2021)
Tatarstānas galvaspilsētā mācību iestādēs ieviests paaugstinātas drošības režīms, pēc apšaudes skolas apkaimē – kontrteroristiskās operācijas režīms.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Kazaņā apšaudē mācību iestādē gājuši bojā 11 cilvēki, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja reģiona ārkārtas dienesti. Iepriekš tika saņemta informācija par sešiem, vēlāk – par deviņiem upuriem. Divi skolēni gājuši bojā, izlecot pa trešā stāva logu.

Pirms tam Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs paziņoja par septiņiem bojāgājušajiem – četriem zēniem un trim meitenēm, 8. klases skolēniem. Hospitalizēti 16 cilvēki – 12 bērni un četri pieaugušie.

Nezināmas personas atklāja uguni Kazaņas 175. vidusskolā. Provizoriski dati liecina, ka šāvuši pusaudži, viens no viņiem ir aizturēts, otrs – likvidēts.

Ar evakuētajiem bērniem strādā psihologi, organizēts "karstās līnijas" darbs.

Visās mācību iestādēs pilsētā pastiprināti drošības pasākumi.

Iepriekš ziņu aģentūras vēstīja: no rīta Tatarstānas policija saņēma ziņu par to, ka 175. skolā dzirdama apšaude. Uzbrukums notika mācību laikā, šāvēji bija vairāki.

Ārkārtas situācijas vietā ieradās vairāk nekā 20 ātrās palīdzības brigādes. Skolas apkaimē ieviests kontrteroristiskās operācijas režīms. Ierosināta krimināllieta.

Traģēdijas vietu apmeklēja Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs, veselības ministrs Marats Sadikovs un prokurors Ilduss Nafikovs.

"Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi," Minnihanovs paziņoja tīklā "VKontakte".

Ēkā turpinās operatīvās darbības.

0
Tagi:
bērni, skola, terorakts, Krievija