Tiesneša āmurs. Foto no arhīva

Lietuvas Augstākā tiesa izskata bijušā omonieša Mihailova advokātu sūdzību

56
(atjaunots 11:34 12.01.2017)
Kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajai tiesai parakstījuši trīs Mihailova aizstāvji: advokāti no Lietuvas Ingrīda Botīriene un Arūns Marcinkevičs, kā arī advokāts no Latvijas Oskars Rode.

RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Lietuvas Augstākās tiesas paplašinātā septiņu tiesnešu kolēģija trešdien sāka izskatīt bijušā Rīgas omonieša Konstantīna Mihailova jeb Konstantīna Ņikuļina advokātu kasācijas sūdzību, kuram piespriests mūža ieslodzījums lietā par septiņu robežsargu bojāeju 1991. gadā, informē Sputnik Lietuva.

Kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajai tiesai parakstījuši trīs Mihailova aizstāvji: advokāti no Lietuvas Ingrīda Botīriene un Arūns Marcinkevičs, kā arī advokāts no Latvijas Oskars Rode. Sēdē trešdien piedalījās divi advokāti no Lietuvas.

Aizstāvība pieprasa anulēt visus agrākos pasludinātos notiesājošos spriedumus un lietu izbeigt, ņemot vērā lietas izskatīšanā tiesas pieļautos pārkāpumus un nepareizu krimināllikuma piemērošanu.

"Nav nekādu pierādījumu līdzzināšanas apstākļiem, nav pierādījumu tam, ka Mliņņiks (Česlavs Mliņņiks, Rīgas OMON komandieris 1991. gadā — red.) būtu vienojies ar Mihailovu. Rīgas OMON nav iespējams izvērtēt kā organizētu grupu vai noziedzīgu organizāciju," — teikts advokātu sūdzībā.

Aizstāvība uzskata, ka apelācijas tiesa ir pārkāpusi starptautisko tiesisko aktu prasības.

"Nav nekādu pierādījumu tam, ka mūsu aizstāvamais būtu izdarījis noziegumu," — tiesas zālē uzsvēra Marcinkevičs.

Arī Mihailovs tiesā uzstājās ar paziņojumu.

"Es vēlos izteikties kā nelikumīgi notiesāts Latvijas un Krievijas pilsonis, kurš desmit gadus nelikumīgi tiek turēts Luķišķu cietumā. Es pilnībā atbalstu savu advokātu sūdzību un lūdzu to apmierināt. Spriedums bez pierādījumiem ir Kriminālkodeksa pārkāpums. Apsūdzībām tīšā slepkavībā sen apritējis noilgums," — uzsvēra Mihailovs.

Aizstāvju sūdzības izskatīšana ilgs divas dienas. Tiesas kolēģijas spriedums būs galīgs un nepārsūdzams.
Konstantīns Mihailovs tika aizturēts 2007. gada novembrī Rīgā. 2008. gada janvārī viņš tika izdots Lietuvai, kur viņam uzrādīja apsūdzību par to, ka 1991. gada jūlijā, kad republikas neatkarība no PSRS vēl nebija atzīta, viņš piedalījies septiņu Lietuvjas muitnieku slepkavībā Medininku postenī, kā arī smagu ievainojumu nodarīšanā vēl vienam Lietuvas muitniekam.

2011. gada maijā Viļņas apgabala tiesa atzina viņu par vainīgu un piesprieda mūža ieslodzījumu. Mihailovs iesniedza apelāciju, ņemot vērā viņa iebildumus pret tiesas spriedumu. Tiesas procesā pirmajā instancē viņš norādīja, ka nav izdarījis noziegumu, kurā tiek apsūdzēts, — naktī, kad tika nošauti Lietuvas robežsargi, viņš atradies OMON bāzē Viļņā.

56
Tagi:
tiesa, Lietuva, OMON
Pēc temata
Baltijas okupācijas muzeji: vēsture dalās
Lietuva iecerējusi pierādīt, ka bijusi PSRS donore
Aleksandrs Mirskis: uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu patiesību
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā

11
(atjaunots 14:59 13.08.2020)
Latvijas un Polijas vadītāji atbalstīja Lietuvas prezidenta plānu; šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vērsās pie Baltkrievijas varasiestādēm ar aicinājumu veikt steidzamus pasākumu konflikta situācijas atrisināšanai valstī, vēsta Sputnik Lietuva.

Pēc Nausēdas sacītā, Lietuva ir ieinteresēta stabilā, demokrātiskā, neatkarīgā un plaukstošā kaimiņā, taču tas nav savienojams ar pēdējo dienu notikumiem.

Viņa ierosinātais plāns sastāv no trīs posmiem.

"Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Tiek ziņots, ka Nausēdas plānu atbalstīja Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda.

Atgādināsim, ka Lietuvā atrodas opozīcijas Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska un viņas bērni.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ĀM vadītāji apsprieda "spēcīgas Eiropas atbildes" nepieciešamību uz nežēlību protestu apspiešanā Baltkrievijā, paziņoja sociālajos tīklos Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

​Viņš piebilda, ka Baltkrievijai ir nepieciešamas jaunas prezidenta vēlēšanas, jo aizritējušās nebija brīvas un demokrātiskas.

Vakar Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda krīzi Baltkrievijā. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas parlamentāro ārlietu komisiju priekšsēdētāji publicēja savstarpēju paziņojumu, kurā aicināja Baltkrievijas varasiestādes pārtraukt spēka pielietošanu pret mierīgajiem protestētājiem un opozīcijas pārstāvju apspiešanu, kā arī atbrīvot politiskos ieslodzītos.

Turklāt iepriekš Lietuvas Seima Ārlietu komiteja piedāvāja neatzīt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, savukārt Aleksandru Lukašenko – par leģitīmu valsts līderi, taču savstarpējā paziņojumā tas netika atspoguļots.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

11
Tagi:
Baltkrievija, Baltija, Polija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Svetlana Tihanovska

Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm

26
(atjaunots 19:17 12.08.2020)
Lietuvas ĀM vadītājs pastāstīja plašāk par to, kā Baltkrievijas opozicionāre Svetlana Tihanovska izrādījās Lietuvā.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents un ārlietu ministrs parunājās ar Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, vēsta Sputnik Lietuva.

Tihanovska ieradās Lietuvā otrdienas naktī. Baltkrievijas Republikas Valsts robežas komiteja publicēja Telegram kanālā kadrus, kā viņa automobilis šķērso robežu robežkontroles punktā "Katlouka – Lavovišķi".

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs paziņoja, ka Baltkrievijas neierobežoja viņas izbraukšanu, bet gan, tieši pretēji, palīdzēja. Republikā viņa iebrauca pēc vīzu režīma, tur viņai un viņa bērniem sniedza nepublisku drošu patvērumu.

Otrdien tika publicēta Tihanovskas uzruna, kurā viņa izskaidroja savu aizbraukšanu no republikas. Pēc viņas sacītā, viņa pieņēma lēmumu "absolūti patstāvīgi", to nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki, nedz priekšvēlēšanu komanda.

Šobrīd Tihanovska, kā jau pienākas, atrodas divu nedēļu pašizolācijā, kas netraucēja viņai aprunāties ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Lietuvas ĀM vadītāju.

Telefonsarunā prezidents painteresējās par viņas pašsajūtu un tuvākajiem nākotnes plāniem, kā arī apsolīja viņai un viņas ģimenes locekļiem politisko patvērumu. Iepriekš Lietuvas līderis uzrakstīja savā Facebook lapā, ka oficiālā Viļņa vienmēr piešķirs patvērumu spēkiem, "kuri ir noskaņoti uz brīvības un demokrātijas celšanu".

Arī Linkēvičs aprunājās ar Tihanovsku, par ko pastāstīja savā Twitter mikroblogā.

​"Aprunājos ar Svetlanu Tihanovsku. Viņa ir možā noskaņojumā. Viņa izteiksies tuvākajā nākotnē," uzrakstīja viņš.

Tāpat sarunā ar žurnālistiem viņš pastāstīja plašāk par to, kā baltkrievu opozicionāre izrādījās Lietuvā. Pēc ministra sacītā, viņš centās sazināties ar viņu, kad viņa vēl atradās Baltkrievijā, taču tas nebija izdevies.

Pēc viņa sacītā, pirmdien Tihanovska apmeklēja Centrālo vēlēšanu komiteju (CVK), un atstāja sūdzību sakarā ar balstu saskaitīšanu kopā ar savu advokātu. Pēc tam advokāts izgāja ārā, bet viņa palika un "tika aizturēta CVK uz septiņām stundām".

"Un pēc tam, es tā saprotu, viņai nebija īpaši daudz izvēles. Tomēr bija kaut kāda saruna ar varas pārstāvjiem, tostarp kaut kāds spiediens. Un viņai vienkārši nebija citas izvēles, kā vien pamest valsti. Cita izvēle nebija pieņemama," atzīmēja ministrs.

Tāpat intervijā ministrs neizslēdza, ka ES var ieviest sankcijas pret Baltkrieviju. Pēc viņa sacītā, valstī notikušās prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, Lietuvā netiek uztvertas kā leģitīmas, jo tajās gandrīz nebija ārvalstu novērotāju, nebija iespēju presei, savukārt Internets vienkārši nestrādāja.

Pēc Linkēviča sacītā, Lietuva negrasās sūtīt apsveikumu ievēlētajam prezidentam Aleksandram Lukašenko.

"Vispār jau, nav ar ko apsveikt pēc būtības," sacīja Linkēvičs.

Vakar Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji savstarpējā paziņojumā aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%. Pie tam Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%. Vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuras turpinās jau vairākas dienas vakaros. Protestētāji būvē barikādes, kārtības sargi izdzenā viņu ar speclīdzekļu palīdzību.

26
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"