Tiesneša āmurs. Foto no arhīva

Lietuvas Augstākā tiesa izskata bijušā omonieša Mihailova advokātu sūdzību

55
(atjaunots 11:34 12.01.2017)
Kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajai tiesai parakstījuši trīs Mihailova aizstāvji: advokāti no Lietuvas Ingrīda Botīriene un Arūns Marcinkevičs, kā arī advokāts no Latvijas Oskars Rode.

RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Lietuvas Augstākās tiesas paplašinātā septiņu tiesnešu kolēģija trešdien sāka izskatīt bijušā Rīgas omonieša Konstantīna Mihailova jeb Konstantīna Ņikuļina advokātu kasācijas sūdzību, kuram piespriests mūža ieslodzījums lietā par septiņu robežsargu bojāeju 1991. gadā, informē Sputnik Lietuva.

Kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajai tiesai parakstījuši trīs Mihailova aizstāvji: advokāti no Lietuvas Ingrīda Botīriene un Arūns Marcinkevičs, kā arī advokāts no Latvijas Oskars Rode. Sēdē trešdien piedalījās divi advokāti no Lietuvas.

Aizstāvība pieprasa anulēt visus agrākos pasludinātos notiesājošos spriedumus un lietu izbeigt, ņemot vērā lietas izskatīšanā tiesas pieļautos pārkāpumus un nepareizu krimināllikuma piemērošanu.

"Nav nekādu pierādījumu līdzzināšanas apstākļiem, nav pierādījumu tam, ka Mliņņiks (Česlavs Mliņņiks, Rīgas OMON komandieris 1991. gadā — red.) būtu vienojies ar Mihailovu. Rīgas OMON nav iespējams izvērtēt kā organizētu grupu vai noziedzīgu organizāciju," — teikts advokātu sūdzībā.

Aizstāvība uzskata, ka apelācijas tiesa ir pārkāpusi starptautisko tiesisko aktu prasības.

"Nav nekādu pierādījumu tam, ka mūsu aizstāvamais būtu izdarījis noziegumu," — tiesas zālē uzsvēra Marcinkevičs.

Arī Mihailovs tiesā uzstājās ar paziņojumu.

"Es vēlos izteikties kā nelikumīgi notiesāts Latvijas un Krievijas pilsonis, kurš desmit gadus nelikumīgi tiek turēts Luķišķu cietumā. Es pilnībā atbalstu savu advokātu sūdzību un lūdzu to apmierināt. Spriedums bez pierādījumiem ir Kriminālkodeksa pārkāpums. Apsūdzībām tīšā slepkavībā sen apritējis noilgums," — uzsvēra Mihailovs.

Aizstāvju sūdzības izskatīšana ilgs divas dienas. Tiesas kolēģijas spriedums būs galīgs un nepārsūdzams.
Konstantīns Mihailovs tika aizturēts 2007. gada novembrī Rīgā. 2008. gada janvārī viņš tika izdots Lietuvai, kur viņam uzrādīja apsūdzību par to, ka 1991. gada jūlijā, kad republikas neatkarība no PSRS vēl nebija atzīta, viņš piedalījies septiņu Lietuvjas muitnieku slepkavībā Medininku postenī, kā arī smagu ievainojumu nodarīšanā vēl vienam Lietuvas muitniekam.

2011. gada maijā Viļņas apgabala tiesa atzina viņu par vainīgu un piesprieda mūža ieslodzījumu. Mihailovs iesniedza apelāciju, ņemot vērā viņa iebildumus pret tiesas spriedumu. Tiesas procesā pirmajā instancē viņš norādīja, ka nav izdarījis noziegumu, kurā tiek apsūdzēts, — naktī, kad tika nošauti Lietuvas robežsargi, viņš atradies OMON bāzē Viļņā.

55
Tagi:
tiesa, Lietuva, OMON
Pēc temata
Baltijas okupācijas muzeji: vēsture dalās
Lietuva iecerējusi pierādīt, ka bijusi PSRS donore
Aleksandrs Mirskis: uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu patiesību
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

6
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


6
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju
Formas ziedo pārtiku, vēlāk no tās pagatavos pusdienas Latvijas ārstiem, foto no arhīva

Vieni sarūpējuši produktus, citiem trūkst uztura: Covid-19 sašķēlis Lietuvu

7
(atjaunots 13:37 29.05.2020)
Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Karantīnas laikā bezdarbnieku skaits Lietuvā pieaudzis aptuveni par 40 tūkstošiem, cilvēkiem beidzas nauda pirmās nepieciešamības precēm, arī pārtikai, raksta Sputnik Lietuva.

"Pārtikas banka", kas jau no 2001. gada palīdz trūcīgajiem, atzīmēja, ka karantīnas laikā ierasto klientu pulku papildinājuši tie, kas zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

"Pirms karantīnas pēc palīdzības pārsvarā vērsās seniori, invalīdi vai daudzbērnu ģimenes, bet tagad mēs jūtam, ka pēc palīdzības sākuši vērsties tie, kas zaudējuši darbu. Šķiet, situācija tikai pasliktinās. Būtiski pieaudzis palīdzības lūgumu skaits: aizvien lielāks skaits cilvēku lūdz ēdienu paši sev, saviem tuviniekiem un kaimiņiem. Tikai Viļņā vien karantīnas laikā papildus izdalījām tūkstošiem maisiņu ar pārtikas produktiem, un pieprasījums nerimstas," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Aptauja parādīja, ka 53% lietuviešu karantīnas laikā sarūpēja produktus, lai arī vairāk nekā puse no viņiem šos krājumus neizmantoja. Pie tam 28% respondentu parūpējās par lielākiem pārtikas krājumiem nekā parasti, 16% sagādāja pārtikas produktus, lai arī parasti krājumus neveido, bet 9% parūpējās par lielu apjomu papildu produktu krājumu.

Lielā graudu pārstrādes uzņēmuma "Malsena" vadītājs Maris Dužins atklāja, ka karantīnas laikā ilgstoši glabājamu produktu  pārdošanas apjomi pieauga vairākkārt.

Tomēr nebūt ne visiem bija iespēja izveidot rezerves. Vēl vairāk, organizācijas, kas atbalsta trūkumcietējus, pašas cieta produktu ažiotāžas rezultātā.

"Kad sākās karantīna, cilvēki vienkārši noslaucīja visu no veikalu plauktiem un gādāja krājumus, bet karantīnas dēļ mūsu organizācija pat zaudēja iespēju savākt produktus ar ilgu glabāšanas termiņu nabagajiem. Cilvēki sociāli nelabvēlīgā stāvoklī var tikai sapņot par pilniem plauktiem skapjos un pārtikas krājumiem. Pašlaik mēs saskaramies ar šo produktu traģisku trūkumu – mums ir rezerve tikai dažām dienām, un pieprasījums strauji aug," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Koronavīrusa pandēmijas un izsludinātās karantīnas dēļ Lietuvā nenotika "Pārtikas bankas" ikgadējā akcija. Zaudējumi ir milzīgi – organizācijai nebija iespēju savākt aptuveni 240 tonnas pārtikas produktu ar ilgstošu glabāšanas termiņu un palīdzēt 53 tūkstošiem trūkumcietēju.

Tagad "Pārtikas bankas" mikroautobuss braukā pa valsti un savāc produktus, kas nav noderējuši tālredzīgajiem lietuviešiem.

7
Tagi:
pārtika, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Pārtikas Latvijā pietiks visiem: atliek vienīgi aizvest to līdz veikaliem
Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas
Rietumi cietīs badu Krievijas dēļ
Amerikāņu "izdzīvotāji" triumfē