Tiesneša āmurs. Foto no arhīva

Lietuvas Augstākā tiesa izskata bijušā omonieša Mihailova advokātu sūdzību

56
(atjaunots 11:34 12.01.2017)
Kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajai tiesai parakstījuši trīs Mihailova aizstāvji: advokāti no Lietuvas Ingrīda Botīriene un Arūns Marcinkevičs, kā arī advokāts no Latvijas Oskars Rode.

RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Lietuvas Augstākās tiesas paplašinātā septiņu tiesnešu kolēģija trešdien sāka izskatīt bijušā Rīgas omonieša Konstantīna Mihailova jeb Konstantīna Ņikuļina advokātu kasācijas sūdzību, kuram piespriests mūža ieslodzījums lietā par septiņu robežsargu bojāeju 1991. gadā, informē Sputnik Lietuva.

Kasācijas sūdzību Lietuvas Augstākajai tiesai parakstījuši trīs Mihailova aizstāvji: advokāti no Lietuvas Ingrīda Botīriene un Arūns Marcinkevičs, kā arī advokāts no Latvijas Oskars Rode. Sēdē trešdien piedalījās divi advokāti no Lietuvas.

Aizstāvība pieprasa anulēt visus agrākos pasludinātos notiesājošos spriedumus un lietu izbeigt, ņemot vērā lietas izskatīšanā tiesas pieļautos pārkāpumus un nepareizu krimināllikuma piemērošanu.

"Nav nekādu pierādījumu līdzzināšanas apstākļiem, nav pierādījumu tam, ka Mliņņiks (Česlavs Mliņņiks, Rīgas OMON komandieris 1991. gadā — red.) būtu vienojies ar Mihailovu. Rīgas OMON nav iespējams izvērtēt kā organizētu grupu vai noziedzīgu organizāciju," — teikts advokātu sūdzībā.

Aizstāvība uzskata, ka apelācijas tiesa ir pārkāpusi starptautisko tiesisko aktu prasības.

"Nav nekādu pierādījumu tam, ka mūsu aizstāvamais būtu izdarījis noziegumu," — tiesas zālē uzsvēra Marcinkevičs.

Arī Mihailovs tiesā uzstājās ar paziņojumu.

"Es vēlos izteikties kā nelikumīgi notiesāts Latvijas un Krievijas pilsonis, kurš desmit gadus nelikumīgi tiek turēts Luķišķu cietumā. Es pilnībā atbalstu savu advokātu sūdzību un lūdzu to apmierināt. Spriedums bez pierādījumiem ir Kriminālkodeksa pārkāpums. Apsūdzībām tīšā slepkavībā sen apritējis noilgums," — uzsvēra Mihailovs.

Aizstāvju sūdzības izskatīšana ilgs divas dienas. Tiesas kolēģijas spriedums būs galīgs un nepārsūdzams.
Konstantīns Mihailovs tika aizturēts 2007. gada novembrī Rīgā. 2008. gada janvārī viņš tika izdots Lietuvai, kur viņam uzrādīja apsūdzību par to, ka 1991. gada jūlijā, kad republikas neatkarība no PSRS vēl nebija atzīta, viņš piedalījies septiņu Lietuvjas muitnieku slepkavībā Medininku postenī, kā arī smagu ievainojumu nodarīšanā vēl vienam Lietuvas muitniekam.

2011. gada maijā Viļņas apgabala tiesa atzina viņu par vainīgu un piesprieda mūža ieslodzījumu. Mihailovs iesniedza apelāciju, ņemot vērā viņa iebildumus pret tiesas spriedumu. Tiesas procesā pirmajā instancē viņš norādīja, ka nav izdarījis noziegumu, kurā tiek apsūdzēts, — naktī, kad tika nošauti Lietuvas robežsargi, viņš atradies OMON bāzē Viļņā.

56
Tagi:
tiesa, Lietuva, OMON
Pēc temata
Baltijas okupācijas muzeji: vēsture dalās
Lietuva iecerējusi pierādīt, ka bijusi PSRS donore
Aleksandrs Mirskis: uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu patiesību
Krievijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Sanāk, sanāk: igauņu arhitekts iesaka "pārdot" Krievijai Pečorus un Pienarvu

41
(atjaunots 20:39 28.02.2021)
Pazīstamais arhitekts Harri Kivilo nācis klajā pats ar savu plānu, kā atrisināt Igaunijas un Krievijas pierobežas jautājumu. Viņš iesaka Maskavai samaksāt Tallinai par teritorijām, kas jau ir KF sastāvā.

RĪGA, 1. marts – Sputnik. Ja Krievija oficiāli nopirktu no Igaunijas krievu zemes, ko KPFSR reiz atdeva igauņiem saskaņā ar 1920. gada Tartu līgumu un paņēma atpakaļ 1945. gadā, tas varētu novest pie "mūžīga miera" starp divām kaimiņvalstīm, uzskata Igaunijas arhitektu savienības loceklis Harri Kivilo, stāsta Sputnik Meedia.

Igaunijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas tēma, ko nesen dienas gaismā atkal izcēla Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa, radījusi asus strīdus mazās valsts sabiedriskajās un politiskajās aprindās. Ar pušu "apmierināšanas" plānu nācis klajā Igaunijas arhitektu savienības loceklis Harri Kivilo, pazīstams ar savu publicistisko darbību nacionālkonservatīvā garā.

Krievijai nav jēgas ieņemt Igauniju ar militāru spēku

Pēc arhitekta domām, ko publicējis Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE) neoficiālais rupors – "Uued Uudised", Igaunijas valdība varētu ierosināt Kremlim "nopirkt" labā krasta Pienarvu ar Ivangorodu un Pleskavas apgabala Pečoru rajonu, - teritorijas, kas de facto un de iure ietilpst Krievijas sastāvā.

"Igauņi bijuši spiesti iztērēt daudz naudas Aizsardzības spēku izveidei un militārās gatavības nodrošināšanai, lai neļautu Krievijai iekarot Igauniju," apgalvoja Kivilo. Taču, viņš atgādināja, lielāko daļu Igaunijas neatkarības aizsardzības uzdevumu valsts nodevusi NATO, jo Igaunijai nav iespējams uzvarēt karā ar Krieviju.

"Cik igauņi izdzīvos, atjaunos sagrauto valsti un nodrošinās igauņu nācijas un kultūras izdzīvošanu, - protams, tas ir jautājums, atbilde uz kuru kļūs skaidra, kad apklusīs ieroči," konstatēja arhitekts. Taču, pēc viņa domām, karā ar NATO arī Krievija cietīs milzīgus cilvēku upurus un plašu kaitējumu dzīves videi.

"Mēs nezinām, kas uzvarēs šajā karā, Krievija vai NATO, taču ir skaidrs, ka Krievijai nav jēgas ieņemt Igauniju ar spēku," secināja arhitekts.

Daudz vienkāršāk ir nopirkt

"Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš saņēmis no savas tautas mandātu palikt pie varas līdz 2036. gadam, ir daudz darījis, lai izplatītu pareizticību un celtu nacionālo pašapziņu. Viņš ierosināja ASV līderim Džo Baidenam spert kopīgus soļus un ļāva savam ārlietu ministram paziņot, ka Krievija ar Eiropas Savienības valstīm kontaktēsies tieši," raksta igauņu publicists.

Kontrolpunkts uz Krievijas un Igaunijas robežas
© Sputnik / Евгений Ашихмин

Tas viss, pēc Kivilo domām, ļauj secināt, ka Putins plāno pārvērst Krieviju par "pietiekami demokrātisku" Krievijas impēriju, bet pēc tam pamudināt Igaunijas valdību legalizēt krievu valodu ar otrās valsts valodas statusu.

"Pēc pāris gadu desmitiem parādīsies iespēja padarīt Igauniju par Krievijas impērijas daļu, jo gadījumā, ja Igaunijā būs divas oficiālās valodas, krievu valoda, domājams, kļūs par "dienišķās maizes valodu", bet igauņu valoda nespēs kļūt par dominējošo saziņas valodu," viņš izklāstīja savu netālās nākotnes vīziju.

Pirkums padarīs Putinu par "galveno miernesi uz Zemes"

Ņemot vērā šo prognozi, Kivilo uzskata, ka Igaunijas piedāvājums Putinam varētu būt "ļoti piemērots". Piedevām, viņaprāt, summā, ko Maskava samaksātu Tallinai par Krievijas zemēm, varētu ietilpt arī bēdīgi slavenā "kompensācija par padomju laikā Igaunijai nodarītajiem zaudējumiem".

"Tā rīkojoties, abas valstis varētu uz visiem laikiem saglabāt labas kaimiņu attiecības, bet Igaunija pie tam pat nepārkāptu savu konstitūciju. Taču Putins var kļūt par pašu galveno miernesi uz Zemes," uzskata Kivilo.

Tomēr arhitekts pagaidām nav izteicis minējumus par to, cik varētu maksāt zemes, kas Igaunijai nepieder.

Kāpēc vajadzētu pirkt divas reizes

Iepriekš Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa paziņoja, ka Igaunija, sperot "pirmo soli", varētu nodemonstrēt Krievijai savu gatavību ratificēt parakstīto robežlīgumu. Pēc viņas domām, stipras robežas un drošība ir to vērtas.

Lai arī kopš Tartu līguma parakstīšanas pagājis jau vairāk nekā gadsimts, dažs labs Tallinā pat oficiālā līmenī vēl joprojām uzskata, ka tas ir spēkā, un pretendē uz Krievijas zemēm, ko reiz Igaunijai nodeva boļševiki. Maskava neizprot tamlīdzīgu Igaunijas valdības viedokli – KF Tartu miera līgumu pamatoti uzskata tikai par vēsturisku dokumentu, bet teritoriālās pretenzijas – par absurdu.

Uz visām Igaunijas pretenzijām Kremlis reaģē stingri un uzsver, ka Krievijas acīs Tartu līguma, tāpat ka teritoriālo strīdu jautājums KF un Igaunijas attiecībās ir slēgts uz visiem laikiem. Jautājums par "padomju laikā nodarīto zaudējumu kompensēšanu", ko Igaunija laiku pa laikam pacilā, Krievijā rada vienīgi smieklus.

Savukārt par ideju piedāvāt Kremlim iespēju nopirkt no Igaunijas zemes, kas pieder Krievijai, var atsaukt atmiņā arī to, ka atbilstoši 1721. gadā noslēgtā Nīštates līguma noteikumiem Krievija jau nopirkusi no Zviedrijas visu Estlandi kopā ar Livoniju piedevām par 2 miljoniem jefimku, tas ir, par 56 tonnām sudraba. 2019. gadā Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis jau ierosināja Igaunijai atgriezties pie Nīštates līguma Tartu mierlīguma vietā.

*Par jefimku krievi sauca joahimstāleri – 28 gramus smagu monētu, ko kala Joahimstāles pilsētā (tagadējā Jahimova) Čehijā ar svētā Joakima attēlu no augstas raudzes sudraba. Tas bija toreizējās Eiropas valūtas etalons.

41
Rail Baltica Centrālā mezgla būvdarbu oficiālā atklāšana, foto no arhīva

Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm

66
(atjaunots 15:53 28.02.2021)
Rail Baltica, domājams, uzbūvēs – vecā Eiropa un NATO ir ieinteresētas noslēgt projektu, tomēr maģistrāles uzturēšanas slogs pilnībā gulsies uz Baltijas valstu pleciem, turklāt ekonomisku labumu tā nenesīs.

RĪGA, 1. marts – Sputnik. Latvija un Lietuva aicināja Eiropas Savienību nodrošināt tālāko Rail Baltica finansējumu, vēstīja Sputnik Lietuva. "Lietuvas dzelzceļa" vadītājs Mants Bartuška sūdzējās, ka kompānija izsludinājusi iepirkumus gandrīz par 500 miljoniem eiro, bet saņēmusi finansējumu tikai par 300 miljoniem. Eiropas finansējums ir ļoti nozīmīgs Rail Baltica sekmīgai realizācijai, uzsvēra Bartuška.

Projekts Rail Baltica jau kopš paša sākuma nebija ekonomiska, bet gan militāra un politiska iecere, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs. Viņš atgādināja, ka projekts parādījās, kad NATO pūlējās izprast, kā militārā tehnika tiks nogādāta uz Baltiju konflikta gadījumā ar Krieviju.

"Ceļš apvieno Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju ar perspektīvu būvēt zemūdens tuneli uz Somiju. Rodas jautājums, ko pa to vadās. Projektam nav nekādas ekonomiskās perspektīvas – Baltijai nav, ko vadāt pa dzelzceļu: labi attīstīts autoceļu tīkls, smagām kravām tiek izmantoti jūras pārvadājumi, bet pasažieri dod priekšroku aviācijas maršrutiem," teica Zubecs sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts atzīmēja, ka Rail Baltica finansēšanai nav vajadzīgi paši lielākie līdzekļi – ES piešķir daudz lielākas summas dažādiem infrastruktūras projektiem.

"Jāsaprot, ka daži miljardi eiro, ko izmaksā šis ceļš, netiks Baltijas valstīm, bet gan vecajai Eiropai. Tie ir ritošā sastāva, iekārtu un dzelzceļa sliežu iepirkumi. Šim ceļam viss tiks atvests, tāpēc Rietumeiropa te finansē sevi, nevis Baltiju," paskaidroja Zubecs.

Viņš norādīja, ka Rail Baltica, domājams, uzbūvēs, ņemot vērā to, ka vecā Eiropa ir ieinteresēta noslēgt projektu, turklāt aiz tā stāv NATO.
"NATO piespiedīs ES piešķirt naudu un uzbūvēt šo ekonomiski neizdevīgo maģistrāli. Pati Rail Baltica ekspluatācija Baltija valstīm nesīs zaudējumus.

Dzelzceļi ir labi augsta iedzīvotāju blīvuma apstākļos, ar ko Baltijas valstis nevar palepoties. Tomēr nāksies apkalpot maģistrāli, remontēt un iepirkt tehniku. Rail Baltica pārvēršas par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm, aizbildinoties ar kopīgas infrastruktūras radīšanu," secināja ekonomists.

Saskaņā ar projektu, Rail Baltica ar Eiropas standarta sliežu ceļu platumu ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā vajadzēja nest 16 miljardu peļņu. Nesenā ekspertīze parādīja, ka projekta īstenošanas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.

66
Tagi:
Latvija, Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Jevgeņija Zaiceva

Krīze vēl ir priekšā: Zaiceva kritizē Latvijas Ekonomikas ministriju

0
(atjaunots 11:25 03.03.2021)
Rodas iespaids, ka Latvijas Ekonomikas ministrija liek lietā pašu rokām taisītus matemātiskos modeļus un neņem vērā reālos skaitļus, norāda neatkarīgā ekonomiste Jevgeņija Zaiceva.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrija informēja, ka koronavīrusa dēļ ieviestie ierobežojošie pasākumi izmaksa budžetam simts miljonus eiro mēnesī. Pēc iestādes informācijas, Latvijas IKP pērn samazinājās par 3,6%, eksports – par 2,7%, imports – par 3,3%.

Latvijas valsts eksperti nosauc skaitļus, nepaskaidrojot, ko tie tieši nozīmē, pastāstīja Sputnik Latvija neatkarīgā ekonomiste Jevgeņija Zaiceva.

"Budžetam ir ieņēmumu un izdevumu daļa. Tāpēc izteikumu par to, cik valstij izmaksā ierobežojumi, var saprast divējādi. Vai tas nozīmē, ka valsts mēnesī tērē simts miljonus biznesa atbalstam, vai runa ir par neiemaksāto nodokļu summu?" klāsta Zaiceva.

Pēc viņas vārdiem, valsts kases pārskatā par janvāri figurē Latvijai unikāls kopējā budžeta proficīts 82 miljonu eiro apmērā. Zaiceva uzsvēra, ka 30 gadu laikā proficīts Latvijas gada budžetā ir bijis tikai vienu reizi.

"Rodas iespaids, ka Latvijas Ekonomikas ministrija liek lietā pašu rokām taisītus matemātiskos modeļus un neņem vērā reālos skaitļus," norādīja Sputnik.

Pēc ekonomistes domām, reālā statistika rāda, ka krīze Latvijā vēl ir priekšā.

"Zaudējumi gada budžeta izpildē ir septiņi procenti, un bezdarba līmenis nav īpaši liels... Tirdzniecības centri pagājušajā nedēļā izkāruši baltus karogus, proti, viņu biznesa izturības rezerve beidzas. Pagaidām dīkstāvē esošās nozares – sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecības centri, viesnīcas – neatlaiž savus darbiniekus un cilvēkiem ir kaut kāda nauda. Bet kas būs tālāk?" Zaiceva secināja.

Latvijas Ekonomikas ministrija šī gada pirmajā ceturksnī, ņemot vērā esošos ierobežojošos pasākumus, sagaida ekonomiskās aktivitātes kritumu. Pēc resora prognozēm, otrajā ceturksnī, sākoties pavasara sezonas darbiem, un līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, ekonomiskā aktivitāte sāks augt. Pēc provizoriskām prognozēm, Latvijā IKP pieaugums 2021. gadā sastādīs 3% vai pat vairāk.

Кризис еще впереди: Зайцева раскритиковала Минэкономики Латвии
0
Tagi:
krīze, IKP, Latvija
Pēc temata
Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet
Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi