Militārās mācības. Foto no arhīva.

Times: Lietuvā tiek apmācīti partizāni "Krievijas okupācijas" gadījumam

55
(atjaunots 08:49 03.01.2017)
Brīvprātīgie gatavojas partizānu karam, bīstoties no augošās spriedzes, kas varētu būt saistīts ar rietumvalstu un Krievijas militārā potenciāla palielināšanos Austrumeiropā.

RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Lietuvas Strēlnieku savienības brīvprātīgie organizē mācības gadījumam, ja no Krievijas puses notiktu "okupācija", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avīzē Times sniegto informāciju.

Mācībās strēlnieki apguva "lamatu" organizēšanu, atzīmēja izdevuma žurnālists Toms Parfits, kurš pasākumu apmeklēja pēc lietuviešu ielūguma. Brīvprātīgie gatavojas partizānu karam, bīstoties no augošās spriedzes, kas varētu būt saistīts ar rietumvalstu un Krievijas militārā potenciāla palielināšanos Austrumeiropā.

"Mums jābūt gataviem aizsargāt mūsu valsti no ienaidnieka," – avīzē stāsta viens no manevru dalībniekiem, 35 gadus vecais uzņēmējs Mantass Rauķis, kurš nodarbojas ar segu un spilvenu tirdzniecību. Rauķis iestājās Strēlnieku savienībā pirms gada "krievu tēmas dēļ Krimā".

Lietuvas Strēlnieku savienības štāba virsnieks Dovids Rogulis pastāstīja, ka savienības locekļu skaits strauji pieaudzis pēc Krimas pievienošanās Krievijai. Pirms diviem gadiem organizācijā darbojās mazāk nekā 2 tūkstoši pieaugušo, toties tagad – jau 4500. Pie tam jauniešu korpusā skaits pieaudzis no 5 līdz 6 cilvēkiem. Savienības brīvprātīgo vidū ir pat Lietuvas parlamenta deputāts, bijušais ārlietu ministrs. Viņš strēlnieku pulkam pievienojies pirms diviem gadiem.

"Iestājos, lai būtu kopā ar citiem cilvēkiem, kuri gatavi rīkoties, ja mūsu valsts būs apdraudēta. Protams, nedomāju, ka mēs varam sacensties ar profesionāļiem, taču varētu pildīt savu pienākumu aizmugurē, darbojoties kā partizāni," – atzīmēja viņš.

Lietuvas regulārajā armijā dien vairāki tūkstoši karavīru, taču šogad reģionā parādīsies liels skaits Ziemeļatlantijas alianses kareivju. NATO vadība izvietos Baltijas valstīs un Polijā četrus pastiprinātos bataljonus un taktiskās grupas. Vairāku Eiropas valstu teritorijā parādīsies arī amerikāņu sauszemes karaspēku tanku brigāde.

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, uzstājoties AM kolēģijas sēdē, informēja par NATO militārā potenciāla liela mēroga pieaugumu pie Krievijas robežām. Ministrs norādīja, ka pēdējo 10 gadu laikā trīskārt pieaudzis alianses izlūklidmašīnu lidojumu skaits pie Krievijas robežām, turklāt pie rietumu robežām tas pieaudzis pat astoņkārt. Pie tam 2016. gadā NATO divkārt pieaugusi militāro mācību intensitāte, un lielākā daļa no tām vērstas pret Krieviju.

55
Pēc temata
Afganistānas veterāns: partizāni mūsdienu Igaunijā - absurds
Latvijas aizsardzības budžets aug vēja spārniem
Vairums igauņu uzskata, ka Igaunijas valsts aizsardzība ir labi attīstīta
Aizsardzības ministrija guvusi mācību no lāpstu iepirkuma un pārbaudīs pirkumus pirms iegādes
Aleksandrs Nosovičs

Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā

44
(atjaunots 09:37 14.08.2020)
Polija un Lietuva jau ilgus gadus aktīvi iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās, konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltijas valstis un Polija izstrādājušas plānu krīzes noregulēšanai Baltkrievijā. Tas sastāv no trim posmiem. Ziņas par plānu atklāja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Mēs aicinām Baltkrievijas valdību steidzami mazināt eskalāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzami atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas valdība beidzot sāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.
Viņš brīdināja, ka pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas sankcijas ES un nacionālajā līmenī, ja šī starpniecības iniciatīva cietīs neveiksmi.

"Tikai Krievijai ir aizliegts iejaukties citu valstu lietās. Visiem pārējiem – ja tās ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV sabiedrotie, vai it īpaši, ja tās ir pašas ASV, - ir tiesības līst citu valstu iekšpolitikā un pat organizēt provokācijas un rīkot masu nekārtības. To mēs redzam Baltkrievijā," teica Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva, komentējot Nausēdas plānu.

Nosovičs atzīmēja, ka Polija ļoti aktīvi piedalās masveida protestu organizācijā Baltkrievijā – Polijas valsts mediji pat izveidojuši veselu Telegram kanālu tīklu, ar kuru starpniecību tiek koordinēti protesti kaimiņvalstī. Tieši tāpat rīkojas Lietuva jau pēdējos 20 gadus. Eksperts atgādināja, ka agrāk vairākas reizes izcēlušies skandāli – Lietuvas valsts drošības dienesti pieķerti nadas izzagšanā, ko piešķīrusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde baltkrievu aģentu vajadzībām ar mērķi gatavot "krāsaino revolūciju" Baltkrievijā pret Lukašenko.

"Lietuva ir organizējusi veselu infrastruktūru baltkrievu opozīcijas ražošanai – tā ir Eiropas humanitārās universitātes darbība Viļņā, nekomerciālo organizāciju darbība, kas padzītas no Minskas par mēģinājumiem organizēt masu nekārtības. Lietuvas acīs iejaukšanās Baltkrievijas lietās ir absolūta norma," konstatēja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados bija ļoti labi saskatāms, ka Lietuvas valdība cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozīciju jautājumā par pretestību BelAES ekspluatācijas sākumam.

Носович: Литва и Польша активно вмешиваются во внутренние дела Беларуси
44
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva zaudējusi jebkādu pieklājību cīņā pret Baltkrievijas AES
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā

20
(atjaunots 14:59 13.08.2020)
Latvijas un Polijas vadītāji atbalstīja Lietuvas prezidenta plānu; šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vērsās pie Baltkrievijas varasiestādēm ar aicinājumu veikt steidzamus pasākumu konflikta situācijas atrisināšanai valstī, vēsta Sputnik Lietuva.

Pēc Nausēdas sacītā, Lietuva ir ieinteresēta stabilā, demokrātiskā, neatkarīgā un plaukstošā kaimiņā, taču tas nav savienojams ar pēdējo dienu notikumiem.

Viņa ierosinātais plāns sastāv no trīs posmiem.

"Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Tiek ziņots, ka Nausēdas plānu atbalstīja Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda.

Atgādināsim, ka Lietuvā atrodas opozīcijas Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska un viņas bērni.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ĀM vadītāji apsprieda "spēcīgas Eiropas atbildes" nepieciešamību uz nežēlību protestu apspiešanā Baltkrievijā, paziņoja sociālajos tīklos Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

​Viņš piebilda, ka Baltkrievijai ir nepieciešamas jaunas prezidenta vēlēšanas, jo aizritējušās nebija brīvas un demokrātiskas.

Vakar Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda krīzi Baltkrievijā. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas parlamentāro ārlietu komisiju priekšsēdētāji publicēja savstarpēju paziņojumu, kurā aicināja Baltkrievijas varasiestādes pārtraukt spēka pielietošanu pret mierīgajiem protestētājiem un opozīcijas pārstāvju apspiešanu, kā arī atbrīvot politiskos ieslodzītos.

Turklāt iepriekš Lietuvas Seima Ārlietu komiteja piedāvāja neatzīt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, savukārt Aleksandru Lukašenko – par leģitīmu valsts līderi, taču savstarpējā paziņojumā tas netika atspoguļots.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

20
Tagi:
Baltkrievija, Baltija, Polija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

0
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību