Krievijas un ES karogi. Foto no arhīva

Baltijas valstu premjerministri aicinājuši pagarināt sankcijas pret Krieviju

28
(atjaunots 23:05 14.12.2016)
Ierosinājums pagarināt sankcijas pret Krieviju sniegts paziņojumā, kas publicēts pēc Baltijas valstu valdību vadītāju tikšanās 9. decembrī, Rīgā.

RĪGA, 11. decembris — Sputnik. Pret Krieviju vērstie ierobežojošie pasākumi ir jāpagarina līdz brīdim, kad pilnībā būs izpildītas Minskas vienošanās, teikts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministru — Māra Kučinska, Aļģirda Butkēviča un Jiri Ratasa kopīgajā paziņojumā, kas publicēts pēc politiķu tikšanās, vēsta RIA Novosti.

"ES pašreizējā sankciju politika un principi ir jāsaglabā līdz brīdim, kad Krievija sāks ievērot starptautiskās tiesības un īstenos Minskas vienošanās principus," — teikts premjerministru kopīgajā paziņojumā.

Butkēvičs norādīja, ka nav citu iespēju ietekmēt Krieviju.

"Pagaidām mēs neredzam ne mazākās Krievijas pūles to paveikt (īstenot Minskas vienošanās — red.). Lietuva līdz ar citiem partneriem arī turpmāk vispusīgi atbalstīs Kijevu, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk īstenotu būtiskās reformas," — paziņojumā minēti Butkēviča vārdi.

Tikšanās gaitā Baltijas valdību vadītāji vienojās par to, ka Latvija, Lietuva un Igaunija turpinās aktīvu sadarbību ar "Austrumu partnerības" valstīm un turpinās stiprināt ES politisko un finansiālo atbalstu.

Iepriekš Kijeva, ASV un ES vairākkārt pārmetušas Maskavai iejaukšanos Ukrainas lietās. Krievija noraida šādas apsūdzības un uzskata tās par nepieņemamām. Maskava atkārtoti informē, ka nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā un nav iesaistīta notikumos tās dienvidaustrumu rajonos. Krievija ir ieinteresēta, lai Ukraina pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi. Krievijas Ārlietu ministrija skaidro, ka Krievija nav Minskas protokolu subjekts un var tikai ietekmēt konfliktā iesaistītās puses.

28
Pēc temata
Stoltenbergs aicina turpināt sankcijas pret Krieviju
Forbes: Krievijas sankciju radītie zaudējumi
Vešņakovs: Maskava atbildēs Rīgai ar līdzīgiem pasākumiem
Itāļu uzņēmējs: mūsu ģimenes bizness ir miris sankciju dēļ
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis

Pierunājuši: Polija atvērs robežas ar Baltijas valstīm

16
(atjaunots 22:54 05.06.2020)
Lietuvas premjerministram sekmējies labāk nekā Baltijas valstu ārlietu ministriem, - Polija piekritusi atvērt savas robežas.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Nākamnedēļ Baltijas valstis un Polija atjaunos brīvu pārvietošanos saviem pilsoņiem, vēsta Sputnik Lietuva.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis savā lapā Facebook atklāja, ka pēc pārrunām ar savu poļu kolēģi Mateušu Moravecki viņām ir divi svarīgi un labi jaunumi.

"Pirmkārt, mēs vienojāmies nākamnedēļ atjaunot cilvēku brīvu pārvietošanos starp Baltijas valstīm un Poliju. To steidzamā kārtībā saskaņos valstu atbildīgās ministrijas," viņš pastāstīja.

Tāpat, pēc Skverneļa vārdiem, Moraveckis apstiprinājis Polijas atbalstu Lietuvas pozīcijai jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES (atgādināsim, ka Lietuva kategoriski iebilst gan pret pašu AES, gan pret iepirkumiem no tās).

Tallinā
© Sputnik / Вадим Анцупов

Šonedēļ Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministri, tiekoties Tallinā, apsprieda iespēju atvērt robežas, tomēr tikšanās laikā Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs neatbalstīja savu Baltijas kolēģu ierosinājumu. Pie tam diplomāts pieļāva, ka pēc zināma laika varētu nākt lēmums par robežu atvēršanu tūristiem.

Pašas Baltijas valstis jau maija vidū atļāva savu valstspiederīgo brīvu pārvietošanos, iebraukšana atļauta arī eiropiešiem, kuru valstīs inficēšanās līmenis nepārsniedz 15 cilvēkus uz 100 tūkstošiem cilvēku. Polija ir starp minētajām valstīm.

16
Tagi:
robeža, Baltija, Polija
Pēc temata
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

35
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

35
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Margarita Dragile

Dragile: Saeima vēlas kontrolēt, krievi Latvijā svin 9. maiju

0
(atjaunots 15:26 06.06.2020)
Saeima pieņēmusi stingrākus noteikumus par Sarkanās armijas formas lietojumu – politiķi ir nobažījušies par to, ka pašvaldības atļaus krieviem 9. maijā iziet uz ielas ar kara laiku PSRS atribūtiem.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Saeima pieņēmusi stingrākus noteikumus par PSRS un nacistiskās Vācijas militārās formas lietojumu publiskos pasākumos. Politiķi ņēmuši vērā prezidenta piezīmes un atņēmuši pašvaldībām tiesības ļaut atsevišķos gadījumos izmantot totalitāro režīmu simbolus.

Saeima nolēmusi saglabāt kontroli pār masu pasākumiem, kas saistīti ar 9. maiju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja viena no akcijas "Nemirstīgais pulks" organizatorēm Latvijā Margarita Dragile.

"Acīmredzama ir Saeimas vēlēšanās kontrolēt situāciju, lai nepieļautu intereses parādīšanos un neparādītu, cik vērtīgs ir tas, kas svarīgs Latvijas krievu kopienai," uzsvēra Dragile.

Viņa atzīmēja, ka visus Latvijas krievu kopienas pasākumus pavada juristi un tiesībsargi.

"Speciālisti vienmēr rūpīgi iepazīstas ar atbilstošajām likuma normām. Esmu pārliecināta, ka mēs varēsim atrast risinājumu, kas ļaus veterāniem 9. maijā uzvilkt savu formu un ņemt rokās karogus, kā arī pasargās šo pasākumu organizatorus un dalībniekus," apliecināja Dragile.

23. aprīlī Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kuri aizliedz publiskos pasākumos nēsāt bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un varasiestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu lietošanu.

Krievija šādas likuma normas nosodīja, atzīmējot, ka Latvijas politiķi ne tikai pielīdzinājuši padomju karavīra formastērpu nacistu mundierim, bet arī pielāgojuši savas ļaunprātīgās iniciatīvas Lielās Uzvaras 75. gadadienai. Sarkanās armijas formastērpa aizliegumu Latvijā Krievijas Ārlietu ministrija nosauca par zaimojošu iniciatīvu un ņirgāšanos par padomju karavīru piemiņu, kuri ziedojuši savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu.

0
Tagi:
saeima, nacionālisms, Uzvaras diena
Pēc temata
Tādu likumu izpildīt nevar: policija iebilst pret grozījumiem par Georga lentes aizliegumu
Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu