Igaunijas lauku lietu ministrs Martins Repinskis

Jaunības kļūdas: igauņu ministrs slēpis sodāmību

38
(atjaunots 09:46 04.12.2016)
Ostaps Benders savulaik vāca kopā naudu savam labi pazīstamajam pasākumam, bet Igaunijas jaunais lauku lietu ministrs Martins Repinskis jaunībā mēģinājis iedzīvoties uz klosteru kapu atjaunošanas rēķina.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņojis, ka jaunās valdības darbības pirmās desmit dienas bija veltītas viena cilvēka – lauku lietu ministra Martina Repinska – problēmām, vēsta Sputnik Igaunija.

Martins Repinskis ir viens no jaunākajiem Rīgikogu deputātiem, viņš ir tikai trīsdesmit gadus vecs. Igaunijas parlamentā viņš ievēlēts no Centra partijas, liekot lietā viegli iegaumējamu lozungu: "Tiku galā ar kazām, tikšu galā arī parlamentā" (viņam pieder viena no lielākajām un veiksmīgākajām kazu fermām Igaunijā). Pēc Tāvi Reivasa valdības krišanas par jauno Igaunijas premjerministru kļuva Centra partijas līderis Jiri Ratass, kurš piedāvāja lauku lietu ministra portfeli Martinam Repinskim.

Tūlīt pēc stāšanās amatā Repinskim nācās atbildēt uz lielu skaitu jautājumu par viņa uzņēmējdarbību, un vēlāk žurnālisti izrakņāja kaut ko pavisam pārsteidzošu: 2002. gada augustā viņš saņēmis nosacītu sodu par krāpšanās mēģinājumu.

Apsūdzība liecina, ka 2001. gada oktobrī Repinskis, tolaik 15 gadus vecs pusaudzis, publicējis avīzē sludinājumu, kurā aicinājis cilvēkus ziedot līdzekļus Kuremajes klostera apgānīto kapu atjaunošanai, un norādījis sava bankas konta rēķinu.

Viņš pats skaidroja, ka par tādu rīcību izšķīries tāpēc, ka viņa vecāki, kas līdz šim strādāja Ida-Viru slānekļu rūpniecībā, tolaik palikuši bez darba, un ģimenē nav bijis naudas pat apģērba iegādei. Repinskis pastāstīja, ka vēlāk palīdzējis klosterim ar līdzekļiem un saņēmis Kuremajes klostera priekšnieces svētību, pirms sēsties ministra krēslā.

Jiri Ratass atzina, ka pirmās desmit darba dienas premjera postenī veltījis jautājumiem par lauku dzīves ministra pagātni un solījis tuvākajā laikā pieņemt lēmumu šajā sakarā.

38
Pēc temata
Igaunijas parlaments izteica neuzticību Reivasa valdībai
Aviokompānijas airBaltic lidmašīna Boeing 737-33A

Lidsabiedrība airBaltic atvērusi filiāli Lietuvā, lai uzsāktu lidojumus uz Kijevu

6
(atjaunots 15:22 30.11.2020)
Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic filiāles atvēršana Lietuvā ir saistīta ar ieceri īstenot reisus uz Kijevu.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic atvērusi filiāli Lietuvā, lai gūtu iespēju īstenot lidojumus uz Kijevu – no Latvijas veikt reisus šajā maršrutā šobrīd ir aizliegts, paziņoja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss, vēsta Baltic Course.

"Tas ir tehnisks lēmums, jo mēs vēlamies īstenot reisus uz tā saucamajām trešajām valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā. Pārsvarā runa ir par lidojumiem uz Kijevu. Tādēļ mums ir nepieciešama firma Lietuvā. Citu iemeslu šim lēmumam nav," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka Lietuvas atļauja lidojumu īstenošanai vēl ir paredzēts saņemt.

Kompānijas airBaltic filiāle Lietuvā tika reģistrēta novembra sākumā. Latvijas lidsabiedrībā paskaidroja, ka ziemas sezonā no Lietuvas ir plānoti maršruti uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Minheni, Oslo, Parīzi, kā arī Rīgu un Kijevu.

Saskaņā ar Lietuvas lidostu pārvaldes kompānijas Lietuvos oro uostai datiem, no Lietuvas atļauts īstenot lidojumus uz sekojošām valstīm, kuras nav ES vai EEZ valstis: Baltkrievija, Ukraina, Turcija. Janvārī plānots pievienot šim sarakstam Izraēlu.

Aviokompānija airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Tallinas un Viļņas uz 60 pilsētām dažādās pasaules valstīs. Galvenais pārvadātāja akcionārs ir Latvijas valsts – tai pieder 96,14% akciju.

2020. gada pirmajā pusgadā airBaltic atskaitījās par zaudējumiem 185 miljonu eiro apmērā. Ar Eiropas Komisijas atļauju valdība dotēja nacionālo lidsabiedrību 250 miljonu eiro apmērā un norakstīja tās parādus 37 miljonu eiro apmērā. Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits neizslēdz, ka airBaltic var būt nepieciešama jauna palīdzība no valsts puses.

6
Tagi:
Lietuva, airBaltic
Pēc temata
Latvija airBaltic varētu lūgt valdībai piešķirt vēl līdzekļus, lai izdzīvotu
Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Kārtējais skandāls ar airBaltic: lidsabiedrība pārdod biļetes uz neeksistējošiem reisiem
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

Varšava lūgusi atsūtīt uz Baltkrieviju karavīrus no Baltijas

59
(atjaunots 17:56 29.11.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atklāja, ka saņēmis nacionālo specdienestu informāciju par Polijas plāniem Baltkrievijā.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Varšava lūgusi NATO organizēt speciālos spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā, lai izmantotu tos cīņai pret Baltkrievijas valdību, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Piektdien Lukašenko, tiekoties ar Minskas 6. klīniskās slimnīcas kolektīvu, atklāja dažus fragmentus no specdienestu datiem – viņš aprakstīja Rietumu politiķu attieksmi pret notikumiem Baltkrievijā un plānus attiecībā pret valsti. Prezidents precizēja, ka informāciju saņēmis burtiski dienu iepriekš no Valsts drošības komitejas. Lukašenko norādīja, ka pirmās ziņas datētas ar augusta vidu, un citēja Polijas premjerministra Mateuša Moravecka teikto: "Baltkrievijas nākotne Polijai ir principiāla. Baltkrievijas rietumu teritorijas vēsturiski piederējušas Polijai... Varšava spērusi virkni konkrētu soļu, lai palīdzētu revolūcijai Baltkrievijā: finansiālais atbalsts caur poļu un poļu-amerikāņu solidaritātes programmām ar Lukašenko režīma upuriem, ielūgumi baltkrievu studentiem, vienkāršoti robežu šķērsošanas noteikumi, atbalsts neatkarīgajiem medijiem un NKO," vēsta Sputnik Baltkrievija

"Polijas oficiālās amatpersonas aicina NATO izveidot speciālus drošības spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā. Saskaņā ar ieceri, šo armiju būtu iespējams izmantot cīņai ar varu Baltkrievijā," Lukašenko citēja Moravecka paziņojumu.

Saskaņā ar Baltkrievijas prezidenta rīcībā esošajiem datiem, Polijas premjerministrs atzīmējis, ka "revolūcijas uzvara Baltkrievijā arī ir Polijas nacionālo interešu lokā".

31. augustā, saskaņā ar VDK datiem, Polijā izskanējuši sekojoši vārdi: "Laiks tiešām pārrunām starp režīmu un opozīciju vēl nav pienācis. Lukašenko režīms vēl ir pārāk saliedēts, viņu atbalsta armija un VDK, bet strādnieki vispār neatbalsta nekādu revolūciju. Tagad mums ir jāgaida un jāseko notikumu attīstībai."

Lukašenko pastāstīja, ka Varšava ierosinājusi radīt Baltkrievijā situāciju, lai "tās ekonomika sabrukumu, rublis zaudētu, plaukti veikalos izrādītos tukši".

"Mums ir jāpārliecina Turcija, Grieķija, Azerbaidžāna un Armēnija neeksportēt pārtikas produktus koronavīrusa riska dēļ," Baltkrievijas prezidents nolasīja Polijas plānus.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

"Mums ir jārisina divas problēmas. Pirmā: mums jāsagatavojas problēmas militāram risinājumam, jāpalaiž atbilstoši mehānismi, kas nepieciešami šim risinājumam. Otrā: mums jāparāda Krievijai, ka nevēlamies, lai tā Baltkrievijā izmantotu jebkādas bruņotas struktūras," Lukašenko citēja septembrī izskanējušo informāciju.

Lukašenko ieguva balsu vairākumu prezidenta vēlēšanās valstī 9. augustā – viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus, valstī sākās protesta akcijas. Tās turpinās vēl joprojām, un tiesībsargājošās iestādes ziņo, ka akcijas radikalizējas.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka protesta akcijas tiek koordinētas no ārzemēm. Lukašenko apsūdzēja Rietumus par tiešu iejaukšanos valsts iekšējās lietās un atzīmēja: nekārtības stimulē ASV, eiropieši tām "piespēlē". Starp valstīm, no kurām tiek koordinētas protesta akcijas, ir Polija, Čehija, Lietuva un Ukraina, norādīja Lukašenko.

59
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltija, bruņotie spēki, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
"Paldies, ka atbraucāt!" Tihanovska un Rinkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā
Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju