Ceļazīme uz Igaunijas robežas

Igaunija aktīvi pārvilina Latvijas uzņēmējus

75
(atjaunots 17:15 15.11.2016)
Saeimā sākusies aktīva diskusija par nākamajā gadā noteikto minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, pret ko aktīvi iestājās uzņēmēju, lauksaimnieku un biedrību pārstāvji, uzsverot, ka daudz cilvēku vairs nevarēs piepelnīties uz pusslodzi, jo darba devējs nevarēs atļauties šīs personas algot.

RĪGA, 15. novembris — Sputnik. Igaunija patlaban aktīvi ''makšķerē'' Latvijas uzņēmējus, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja tās priekšsēdētājs, Nacionālas apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš, informē LETA.

Sēdē bija plaša diskusija saistībā ar no nākamā gada noteikto minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni, pret ko aktīvi iestājās uzņēmēju, lauksaimnieku un biedrību pārstāvji, uzsverot, ka daudz cilvēku vairs nevarēs piepelnīties uz pusslodzi, jo darba devējs nevarēs atļauties šīs personas algot.

Deputāti pieminēja pārdevējus lauku veikalos, kuri strādā uz pusslodzi, lauku tūrisma sētas, kurām pavāri nepieciešami tikai nedēļas nogalēs, vai palīgus lauku darbos, kuri nepieciešami pāris stundas dažas dienas nedēļā.

Nebija apmierināti arī biedrību pārstāvji, skaidrojot, ka parasti tajās pilnu laiku strādā tikai viens cilvēks, un papildu darbaspēks tiek piesaistīts atsevišķos projektos.

Jaunās normas kritiķi uzskata: no nākamā gada var būtiski pieaugt bezdarbnieku pabalstos izmaksājamās summas, savukārt Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji vērsa uzmanību, ka mērķis ir nodrošināt cilvēkus vecumdienās ar pensiju kaut minimālajā apmērā, kā arī palīdzību maternitātes, slimības vai bezdarba gadījumā.

LDDK pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka līdz šim sistēma nebija kārtībā un Latvijā bija ''pusslodzes pensionāri'', kuri, pienākot attiecīgajam vecumam, saprot, ka nav veiktas sociālās iemaksas pienācīgā apmērā.

Komisijas vadītājs Naudiņš retoriski taujāja, vai tiek plānoti ''mikrouzņēmumu kapu svētki''. Deputāts uzsvēra, ka Igaunija patlaban aktīvi ''makšķerē'' Latvijas uzņēmumus, lai tie pārceltu darbību uz kaimiņvalsti, kam noteikti vajadzētu pievērst uzmanību.

Deputāts pavēstīja, ka viņš kā bijušais uzņēmējs saņēmis ielūgumu uz lielu konferenci Rīgā, kurā Latvijas uzņēmējiem tiks stāstīts par biznesa vides priekšrocībām un iespējām Igaunijā.

Komisija nolēma rakstīt vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, izklāstot šodien izrunātās bažas saistībā ar paredzēto regulējumu.

Kā ziņots, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstošu slodzi.

No 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018.gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Par plānotajām izmaiņām satraukumu jau paudušas nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji.

75
Pēc temata
Valdība apliks ar nodokli automašīnas ar ārzemju numuriem
Iespējams, pensijas tiks atbrīvotas no nodokļa
Vai nodoklis vienīgajam īpašumam tiks atcelts?
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

36
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

36
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

0
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka