Igauņu arheologu atraduma noslēpums netiks atklāts

© Sputnik / Шилик / Pāriet pie mediju bankasZemūdens arheologs. Foto no arhīva
Zemūdens arheologs. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Vēl joprojām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kādiem nolūkiem paredzēti keramikas trauki, ko arheologi atraduši pie Naisāras salas. Aizejošajā gadā zemūdens pētījumus neizdevās turpināt, jo turpinājās strīds ar ierēdņiem.

RĪGA, 5. novembris — Sputnik. Joprojām nav atklāts noslēpums, ko vedis XVI gs. nogrimušais kuģis, kas atrasts Naisāras salas rajonā. Arheologiem nav izdevies noskaidrot, no kurienes cēlušies un kam paredzēti noslēpumainie keramikas trauki, kuriem līdzīgi nav atrasti ne muzejos, ne glabātavās. Taču jau ir skaidrs, ka ar šo atradumu saistītie zinātnieki pavisam noteikti nonāks arheoloģijas mācību materiālos, vēsta Sputnik Igaunija.

Зарубежные страны. Израиль - Sputnik Latvija
Kaut kas pārsteidzošs: arheologi pirmo reizi 500 gadu laikā atvēruši Kristus kapu

Kuģa vraku atrada vācu kara jūrnieki un pavēstīja par to zinātniekiem. Igaunijas Jūras muzeja ekspedīcija, ko vadīja arheologs Vello Mass pārmeklēja nelielā XVI gs. kuģīša atliekas un tā tilpnē atrada noslēpumainus lodveida traukus ar atverēm. "Lodes" zinātniekus samulsināja. Iepriekš portāls Sputnik Igaunija vēstīja, ka šo dīvaino trauku izcelsmi un — pats galvenais — nozīmi noskaidrot nav izdevies.

Faktu nav, tikai pieņēmumi

Vēl joprojām tas ir noslēpums. Noslēpumainās kravas izpētes stafeti arheologs Vello Mass nodeva Erki Rusovam no Tallinas universitātes. Viņš šajā jautājumā norādīja, ka iespējams tikai minēt, kas nokļuvis viņa rokās, jo, cik zināms, neviens pasaulē līdz šim nav redzējis neko tiem līdzīgu. Arheologs pavēstīja, ka oficiālā informācija par trauku izpētes rezultātiem tiks publicēta decembra sākumā, taču jau tagad ir skaidrs, ka visi arheologu secinājumi par "lodēm" drīzāk ir pieņēmumi, nevis pierādīti fakti.

Kļuvis zināms, ka Jūras muzejam šogad nav izdevies pabeigt kuģa atlieku un tā kravas izpēti sakarā ar strīdiem, kas radušies attiecībās ar Valsts Senatnes pieminekļu aizsardzības departamentu. Zemūdens arheologs Vello Mass stāstīja, ka visi šosezon ieplānotie pētījumi palikuši nepabeigti, jo atlikti ieilgušā saskaņošanas procesa rezultātā.

Krimas Atlantīda, jeb kā izskatās senā nogrimusī pilsēta Akra - Sputnik Latvija
Video
"Krimas Atlantīda", jeb kā izskatās senā nogrimusī pilsēta Akra

Šķiet, arheologi ir mazliet aizrāvušies 

Portāla Sputnik rīcībā esošā informācija liecina, ka departaments bijis neapmierināts ar to, ka arheologi aizrāvušies ar savu atradumu un no jūras dzīlēm izvilkuši lielāku skaitu artefaktu, nekā bijis atļauts. Taču informācijas avoti skaidro, ka tamlīdzīgi strīdi arheologu un ierēdņu starpā norit gandrīz nepārtraukti un drīzāk atgādina ģimenes kašķi, nevis nopietnu konfliktu. Seku nebūs, un strīdi netraucēs nākamgad turpināt kuģa atlieku izpēti pie Naisāras salas.

Vienlaikus Vello Mass, kurš pašlaik atgūst spēkus pes nopietnas ķirurģiskās operācijas, par departamenta rīcību izsakās nopietni. "Tādēļ, ka neizdevās visu saskaņot ar iestādi, viss ievilkās, līdz sākās rudens vētras, un neko vairs nebija iespējams iesākt, — iepriekš Vello Mass paskaidroja aģentūrai BNS. — Mēs nolēmām nesteigties un atlikām darbus. Acīmredzot, nākampavasar varēsim pastrādāt."

Jūras dzīlēs slēpjas daudzas mīklas 

Arheologs atgādināja, ka šogad Valsts Senatnes pieminekļu aizsardzības departaments nav saskaņojis darbus jūrā retas keramikas izpētei, kas bija atrasta netālu no burukuģa Naisāras rajonā. "Tur mēs paveicām vairāk darba nekā bijām ieplānojuši. Mēs pārsniedzām darbu programmu, un zināmā mērā, protams, departamentam bija taisnība. Taču tur bija atrodami ārkārtīgi neparasti materiāli, un mums šķita, ka tie jāsaglabā zinātnei. Darbu plāns un mūsu faktiskā darbība nedaudz atšķīrās," — atzina Mass.

Sergejs Semjonovs Baltijas jūras dzīlēs, kad niršana vēl bija atļauta - Sputnik Latvija
Baltijas jūras vēsture turpmāk būs noslēpumā tīta

Spriežot pēc arheologa vārdiem, viņš vairs nav pārliecināts, ka strādās jaunajā ekspedīcijā, jo norādīja, ka atraduma mērogi prasa ievērojamus resursus un paplašinātu arheologu sastāvu.

Šovasar Jūras muzejs vēlējās ne tikai turpināt darbu pie arheoloģijas pasaulē traci sacēlušā XVI gs. kuģa, bet arī pārmeklēt Ziemeļu kara laiku karakuģa atliekas, kas atrastas pie Jumindes salas Somu līcī. "Mēs vēlamies noskaidrot, vai tas ir tieši tāds kuģis, kādu mēs iedomājamies," — paskaidroja Mass un atzīmēja, ka arī šajā gadījumā viņš cer, ka tiks izdarīts ievērojams atklājums.

Ziņu lente
0