Militārās mācības. Foto no arhīva.

Afganistānas veterāns: partizāni mūsdienu Igaunijā - absurds

103
(atjaunots 13:13 03.11.2016)
Daudzus pārsteidza informācija par Igaunijas Aizsardzības savienības regulārajiem treniņiem, kuros cilvēki gatavojas partizānu karam ar "okupācijas armiju". Par to, cik mērķtiecīga ir "partizāņošana" mūsdienu Igaunijas apstākļos pastastīja Tallinas Afganistānas veterānu savienības priekšsēdētājs Oļegs Kuļikovs.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Brīvprātīgo regulārās sacensības notiek Jārvamā reģionā Igaunijā. To mērķis – sniegt cilvēkiem zināšanas, kas varētu noderēt cīņā ar okupācijas armiju, vēsta Sputnik Igaunija.

Šiem pasākumiem bija veltīts raksts arī amerikāņu preses izdevumā The New York Times. Raksta autors ziņo, ka cilvēkus treniņos māca turēt automātu, dzēst ugunsgrēku, jāt un pārvadāt ar zirgiem ievainotos, pazīt ārstnieciskos augus un naktī mežā slēpties no "bruņotiem ienaidniekiem".

Tallinas Afganistānas veterānu savienības priekšsēdētājs Oļegs Kuļikovs uzskata, ka partizānu karam Igaunijā būs rezultāti tikai tad, ja ieročus rokās ņems visi iedzīvotāji, taču pati doma par iespēju mobilizēt tādu cilvēku skaitu ir absurda, uzskata Afganistānas kara veterāns.

Arī valsts reljefs un izmēri vienkārši neļaus partizāniem šeit darboties. Pat situācijā, ja tas būtu iespējams, mūsdienīgās tehnoloģijas, piemēram, infravizori neatstās partizāniem ne mazākās iespējas.

"Tehnoloģijas pašlaik ir attīstījušās tiktāl, ka atrast tās pašas zemnīcas, ierakumus, kanālus un bunkerus nenāksies grūti," – atzīmēja Kuļikovs intervijā Sputnik Igaunija. 

Viņš piebilda, ka Igaunijas Aizsardzības savienības (IAS) treniņiem ir nozīme – tie ļauj brīvprātīgajiem saglabāt formu un nezaudēt militārās iemaņas. Taču ideju par partizānu karu tādā valstī kā Igaunija viņš uzskata par absurdu. Situācija ar "meža brāļiem", kuri cīnījās pret padomju varu pēc Otrā pasaules kara, mūsdienu apstākļos neatkārtosies, uzskata Kuļikovs.

Sputnik Igaunija žurnālists sazinājās ar treniņu dalībnieci, kuras vārds pieminēts amerikāņu avīzē publicētajā rakstā. Vivika Barnabasa ir Igaunijas Aizsardzības savienības Jarvas nodaļas personāla speciāliste. Viņa paskaidroja, ka rakstu New York Times nav lasījusi. Uz žurnālista jautājumu par to, ar kādu mērķi rit treniņi un no kā IAS gatavojas aizsargāties, Barnabasa atteicās atbildēt un ieteica vērsties pie militārās organizācijas preses sekretāra.

IAS sabiedrisko sakaru nodaļas vadītājs Tanels Ruitmans uz žurnālista zvaniem neatbildēja. Viņam tika nosūtīta elektroniskā vēstule ar jautājumiem. Atbilde tika saņemta otrdien vakarpusē. Tajā bija daudzām valsts iestādēm raksturīgā manierē izteiktas apsūdzības portālam Sputnik Igaunija "propagandā" un lūgts ar jautājumiem vairs nevērsties.

103
Pēc temata
Lietuvieši māca britu karavīrus cīnīties ar "Krievijas propagandu"
Polijas karavīrus grūti pārliecināt stāties Baltijas sardzē
ASV karavīri nozaga no bāzes ieročus un internetā pārdeva tos uz Krieviju un Lietuvu
Armijas iztirgošana: Lietuvas tirgū atrodami Latvijas karavīru zābaki
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

17
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

17
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

40
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

40
Tagi:
noziedzība, Lietuva
Latvijas NBS

Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā

0
(atjaunots 17:43 01.06.2020)
Otrdien valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Nacionālo bruņoto spēku skaits joprojām atpaliek no plānotā: 2019. gadā pamatsastāvu bija paredzēts novest līdz 6581 kareivim, taču faktiski ceturtajā ceturksnī pietrūka 7%, jeb 487 kareivji, raksta avīze "Segodņa". Tātad trūkst viena pilnvērtīga bataljona.

Aizsardzības ministrija radusi izeju – rīt valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām", kuri spēs apgūt bruņojumā esošās sistēmas: kāpurķēžu CRVT platformas, M109 haubices, pretgaisa raķetes RBS-70, prettanku SPIKE, radarus. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola kļūs arī par bāzisko iestādi, lai iestātos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur, starp citu, kadeti saņem 900 eiro stipendiju pēc nodokļu samaksas.

Celšanās pusseptiņos no rīta

"Bruņoto spēku jaunās virsniecības paaudzes audzināšanai", kurai ir jāizceļas ar "līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas iemaņām", ir jāsākas pusaudžu vecumā. Turklāt specializētājā skolā varēs likt uzsvaru uz sportu. Konceptuālajā paziņojumā Ministru kabinetam militārās iestādes vadītājs un vicepremjers Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") konstatēja, ka piecu gadu laikā tiem, kas iestājas Nacionālajās aizsardzības akadēmijā, ir samazinājies fiziskās sagatavotības līmenis: 30% nolika sporta eksāmenu ar vērtējumu "apmierinoši" vai "vāji "; profesionālā militārā dienesta pretendentu vidū tādi vispār bija 64%. Tiek atzīmēts, ka NBS pamatsastāva vidū pastāv profesionālās slimības paaugstinātas slodzes dēļ – cieš apakšstilba un pēdas locītavas, ceļgali, mugura.

Tādēļ diena Kalpaka skolas dienesta viesnīcā sāksies plkst. 6:30 (brīvdienās – plkst. 7:30) ar "vieglu fizisku aktivitāti", un pēc tam nodarbības turpināsies – ar pārtraukumu ēdienreizēm – līdz plkst. 20:00, pēc kā sekos brīvais laiks un plkst. 22:30 būs jāiet gulēt. Audzēkņi ikdienas režīmā nēsās militāro formastērpu, savukārt brīvdienas tiks aizpildītas ar sporta sacensībām un lekcijām.

"Motivētie un patriotiski noskaņotie Latvijas Republikas pilsoņi" mācīsies militārajā skolā no 10. līdz 12. klasei, padziļināti apgūstot tehniskos priekšmetus, angļu valodu, sportu, savukārt papildu gadā būs 960 stundu praktiskās kaujas gatavības kurss. Tā programmā būs aptuveni 30 disciplīnas, tai skaitā komandas psiholoģija, NATO struktūra, topogrāfija un orientēšanās…

Interesanti, ka ierindas mācība aizņem tikai 12 stundas, tikmēr šaušanas mācība – 38, bet militārā vadība – 110.

Kurzemes lāča stūrī

Iestāde būs visnotaļ elitāra: paredzēts uzņemt līdz 50 audzēkņiem gadā, ne vairāk par 25 klasē, tātad aptuveni 200 kadeti kopsummā. Pabeidzot Aizsardzības ministrijas finansēto skolu, absolventi iegūs kvalifikāciju "Jaunākā līmeņa militārais vadītājs". Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā viņiem tiks ieskaitīts "jaunā cīnītāja kurss". Savukārt armijā viņi uzreiz varēs iegūt kaprāļa uzplečus, uzsākot profesionālo karjeru. Vai arī kļūt par Zemessardzes leitnantu, pabeidzot civilo augstskolu.

Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt darbam skolā 2021. gadā 60 profesionālus kareivjus un civilos speciālistus, pēcāk palielinot to skaitu līdz 76. Par dislokācijas vietu kļūs Rudbārži – muiža starp Liepāju un Saldu, kur 1919. gada ziemā pulkveža Kalpaka bataljons gatavojās kaujām "un sākās faktiskā Latvijas atbrīvošana no boļševikiem". Līdz neseniem laikiem šajā vietā atradās pamatskola, tās ēku arī pārveidos militārajā iestādē.

2021. gada budžets sastādīs 2 487 640 eiro, savukārt 2023. gadā – 8 094 240 eiro. Kopumā četru gadu laikā skolai plānots iztērēt 20,5 miljonus eiro. Lai stimulētu pedagogu darbu, noteiks 50% algas pielikumu.

0
Tagi:
skola, NBS
Pēc temata
Deviņi no desmit vietējiem iedzīvotājiem ir pret poligona paplašināšanu Daugavpils novadā
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu