Sputnik. Foto no arhīva

Nacionālisti apdraud Sputnik darbību Igaunijā

35
(atjaunots 16:22 22.10.2016)
Sputnik vadība pauda pārsteigumu par to, ka Eiropas Savienības valstī plašsaziņas līdzekļi ir apdraudēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igauņu nacionālisti vēlas bloķēt aģentūras Sputnik darbību šajā valstī, teikts vēstulē, ko vakar saņēma portāla redakcija.

Sputnik Igaunija zīmols
© Sputnik / Вадим Анцупов

Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Černiševa pastāstīja, ka redakcija saņēmusi elektronisko vēstuli no Igaunijas nacionālistiskajām partijām — Igaunijas "Labējā sektora" un Neatkarības partijas. Viņa piebilda, ka vēstuli, iespējams, saņēmis ne tikai Sputnik, jo tajā pieminēti arī Krievijas televīzijas kanāli.

Nacionālisti vēstīja, ka "viņu tēvi un vectēvi cīnījušies pret boļševismu vācu mundieros" un izteica draudus vairākiem Krievijas medijiem un žurnālistiem.

"Pašlaik mēs cenšamies panākt pilnīgu Krievijas televīzijas aizliegumu ar likumu republikas teritorijā. Igaunijas "Labējais sektors" organizē akciju ar mērķi aizvākt Krievijas kanālu satelītu antenas no ēku fasādēm un jumtiem. Neatkarības partija un "Labējais sektors" sāk aktīvi bloķēt holdinga Sputniknews ziņu punkta darbību Igaunijā," — teikts vēstulē.

Sputnik vadība vēstuli uzskata par draudiem un uzsver, ka tamlīdzīgi paziņojumi izskan ED dalībvalstī.

"Pārsteidz tas, ka cilvēki, kuri lepojas ar savu tēvu fašistisko formu, var nākt klajā ar tamlīdzīgiem paziņojumiem Eiropas Savienības valstī un apdraudēt plašsaziņas līdzekļu darbu," — savu viedokli izteica aģentūras galvenā redaktora vietnieks Sergejs Kočetkovs.

Pagājušajā nedēļā nacionālistiskā partija "Tēvzemes savienība un Republika" (IRL) ierosināja Igaunijas valdībai aizliegt Krievijas telekanālu translēšanu valsts teritorijā. Pie tam Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass paziņoja, ka uzskata par kļūdainu ieteikumu aizliegt Krievijas telekanālu translēšanu valsts teritorijā.

Un vairs nenāciet

Oktobra sākumā Aizsardzības ministrija atteicās izsniegt Sputnik Igaunija akreditāciju dalībai Ukrainas aizsardzības ministra Stepana Poltoraka, Igaunijas aizsardzības ministra Hannesa Hanso, valsts aizsardzības spēku komandiera Riho Terrasa un citu amatpersonu preses konferencē.

Igaunijas AM oficiālajā vēstulē norādīts, ka portāls nodarbojas ar "Putina režīma propagandu". AM ieteica žurnālistiem "vairs nevērsties Aizsardzības ministrijā."

Jeļena Černiševa uzsvēra, ka atteikums izsniegt akreditāciju Sputnik Igaunija tiek vērtēts kā vārda brīvības ierobežojums. Šajā situācijā tiks nosūtīti oficiāli pieprasījumi starptautiskajām žurnālistu tiesību aizsardzības organizācijām.

Bloķēšana pēc sirds patikas

Baltijas valstu varas iestādes jau vairākkārt ir traucējušas Krievijas žurnālistu darbu.

Starptautiskās informācijas aģentūras Rossija segodņa un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Marta beigās Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa slēgšanu domēna zonā.lv. Domēna reģistrators vēstulē atsaucās uz Latvijas ĀM pieprasījumu un lēmumu pamatoja ar to, ka esot pārkāpts ES Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Šis lēmums portāla darbu netraucēja (tas atsāka darbu domēna zonā.com) un tikai palielināja apmeklētāju skaitu.

Krievijas valdība paziņoja, ka neonacisma izpausmes Baltijas valstīs kļuvušas par ikdienišķu parādību, un Eiropā mostas nacisms. Pie tam ES vadība izliekas, ka nenotiek nekas briesmīgs.

Sputnik (sputniknews.com) ir ziņu aģentūra un radio ar multivides informācijas centriem vairākos desmitos valstu. Sputnik ietver vietnes vairāk nekā 30 valodās, analogo un ciparu apraidi, mobilās lietotnes un lapas sociālajos tīklos. Sputnik ziņas ik dienas iznāk angļu, arābu, spāņu un ķīniešu valodās.

35
Pēc temata
Sputnik Latvija lasītāju skaits pēc bloķēšanas domēna zonā.lv pieaudzis
ASV uzskata, ka Krievija pārņem informācijas kontroli ar RT un Sputnik palīdzību
Makfols: rietumu līderi un mediji par zemu vērtē Russia Today un Sputnik
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

0
(atjaunots 10:58 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

0
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā