Mežacūka. Foto no arhīva

Igauņiem nāksies apēst visas mežacūkas

50
(atjaunots 16:26 22.10.2016)
Cīņā ar Āfrikas cūku mēri igauņu mednieki nošāvuši aptuveni 50 tūkstošus mežacūku. No dzīvnieku gaļas tiek ražoti konservi, kuru eksports ir aizliegts un glabāšanas termiņš najv bezgalīgs, tāpēc visas šīs mežacūku gaļas tonnas nāksies apēst pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Mežacūku gaļas konservu eksports Āfrikas cūku mēra karantīnas dēļ ir aizliegts, tāpēc valsts iedzīvotājiem nāksies ātri apēst apmēram pusotru tūkstoti tonnu mežacūku gaļas, vēsta Sputnik Igaunija.

Cūku audzēšanas komplekss. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Visā Igaunijas teritorijā, ieskaitot Sāremā salu, spēkā stājušies ES ieviestie ierobežojumi Āfrikas cūku mēra epizootijas dēļ. Karantīnas zonu uzturēšanas noteikumi paredz realizācijas aizliegumu, tostarp arī pārstrādātas mežacūku gaļas tirdzniecības aizliegumu. Igaunijas veterinārā dienesta ģenerāldirektora vietas izpildītājs Oļegs Kalda aģentūrai BNS paskaidroja, ka šīs slimības ierosinātājs — vīruss iet bojā termiskas apstrādes gaitā, tāpēc riska inficēties ar konservu starpniecību nav. Tomēr izņēmumus noteikumi neparedz, un izvest mežacūku gaļu no Igaunijas ir aizliegts.

Vidēji mežacūka sver aptuveni 50 kg, pēc apstrādes no kuiļa iegūst 62-64% gaļas, no puscūča — aptuveni 57%. Ņemsim vidējo rādītāju — apmēram 60%. Mednieki gan smīnīgi atgādina, ka konservos izmanto ne tikai gaļu, taču izliksimies, ka neko neesam dzirdējuši — kāpēc mums, patērētājiem, vajadzētu pārāk daudz zināt, no kā ražo konservus. Tātad aprēķina pamatā ņemsim 30 kg gaļas, ko iegūst no katras mednieku nošautās mežacūkas.

Līdz jūnija beigām Igaunijā bija nošauti 40 tūkstoši mežacūku, pēdējo mēnešu laikā — vēl apmēram 7,5 tūkstoši dzīvnieku. Apkārtējās vides aģentūra izsniegusi licences 18 272 dzīvnieku nogalināšanai (teorēriski apmēram tik daudz mežacūku palikušas Igaunijas mežos, un to pilnīga iznīcināšana faktiski ir vienīgā iespēja apturēt ĀCM), taču medniekiem izdevies atrast tikai 7540 dzīvniekus — nedaudz vairāk kā 40% kvotas.

ĀCM uzliesmojums
© Sputnik / Konstantin Chalabov

Tagad visiem jāsaņemas un jānotiesā konservi 

Atgriezīsimies pie aprēķiniem. Tātad nošauti apmēram 50 000 dzīvnieku, no kuriem (vidēji pa 30 kg no dzīvnieka) iegūtas apmēram 1500 tonnas gaļas. Salīdzinājumā ar tiem vairākiem desmitiem tūkstošu tonnu vietējās cūkgaļas, ko apēd igauņi, pusotrs tūkstotis tonnu mežacūkas nav nekas liels. Tomēr ar to ir pietiekami, lai ietekmētu nozares apgrozījuma statistiku. Protams, nelielu daļu apēduši paši mednieki, viņu radi, draugi un draugu draugi, tomēr lielāko daļu viņi pārdeva pārstrādātājiem. Gaļas pārstrādes uzņēmumu valstī ir pietiekami, un, lai arī 90% nozares apgrozījuma nodrošina lielās fabrikas, mazo un vidējo uzņēmumu skaits ir lielāks, tāpēc medniekiem nerodas grūtības ar gaļas pārdošanu.

No šī milzīgā daudzuma mežacūkas gaļas uzņēmumi joprojām turpina ražot konservus. To derīguma termiņš ir ilgs, taču ne bezgalīgs — aptuveni divi gadi (precīzs termiņš ir atkarīgs no receptes). Neviens neļaus konservus pārdot ārzemēs — lai arī ĀCM karantīna drīz tiks atcelta, paši konservi tik un tā ražoti lieguma periodā. Tātad visu šo konservu kalnu būs jāapēd pašiem Igaunijas iedzīvotājiem.

Katram apzinīgam igaunim ar veselīgu kuņģi nāksies uzņemties apēst apmēram kilogramu mežacūkas gaļas, lai atvieglotu atbrīvošanos no krājumiem. Kopumā nekas traģisks — vidējais gaļas patēriņa rādītājs uz vienu Igaunijas iedzīvotāju veido apmēram 60 kilogramus gaļas gadā, tāpēc pusotra gada laikā — līdz konservu derīguma termiņa beigām produkta krājumus itin labi var iznīcināt. Jāpatur taču prātā arī tas, ka tuvākajos gados ar mežacūku gaļu klāsies plāni — kā jau teicām, iznīcināti gandrīz visi dzīvnieki valstī. Tāpēc it nemaz nenāks par ļaunu saēsties uz priekšu.

50
Pēc temata
Āfrikas cūku mēris Igaunijā: vīruss konstatēts fermā ar 4000 cūkām
Cūku mēris tuvojas Rīgai
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

35
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

35
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

33
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

33
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

0
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

0
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu