Preses kioski. Foto no arhīva

Visu cīņai ar "Kremļa drakonu": Eiropu biedē Krievijas plašsaziņas līdzekļi

51
(atjaunots 14:58 19.10.2016)
Somijā Eiropas krievvalodīgo sabiedrību mediju sašķeltībai veltītajā konferencē tika apspriests jautājums par to, vai pieļaujama cenzūra cīņai ar "Kremļa propagandu".

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Pagājšnedēļ Helsinkos notika Eiropas krievvalodīgo sabiedrību mediju sašķeltībai veltīta konference. Tas ir, vienkāršāk izsakoties, migrantu avīžu, žurnālu, televīzijas, radio un dažādu interneta redakciju problēmām. Runāts tika par dažādām lietām — par neatkarīgajiem krievu medijiem emigrācija, par Kremļa politikas atbalstu no krievvalodīgo emigrantu puses Vācijā, par krievu diasporām Anglijā un krievvalodīgajiem medijiem Somijā.

Krievijas cenzūru paturam prātā, Eiropā valdošos ierobežojumus — ne
Starptautiskās informācijas aģentūras Rossija segodņa un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Kā sarkans pavediens cauri pirmās dienas ziņojumiem ritēja runas par "Kremļa propagandu" un kontrpropagandas nepieciešamību. Ņemot vērā to, ka neviena Krievijas valsts mediju pārstāvja konferencē nebija, diskusija izskatījās vienpusēja.

Piemēram Francijas Grenobles un Alpu universitātes profesore Olga Broņņikova auditorijai pastāstīja, kādas problēmas ir saistītas ar "Krievijas valsts cenzūru" neatkarīgajos Krievijas medijos. Kā piemēru viņa minēja interneta portālus grani.ru un Meduza un īsumā pastāstīja, kā viņi cīnās ar aizliegumiem.

Atmiņā atausa stāsts par Sputnik aizliegumu Latvijā un telekanāla "Rossija" translācijas aizliegumu uz sešiem mēnešiem. Ja nu pēkšņi esat aizmirsuši, atgādināšu, ka interneta portāla, ko jūs pašlaik apmeklējat, darbību Latvijas varas iestādes ir aizliegušas. Tāpēc ziņojums par cenzūras apkarotājiem mani ļoti ieinteresēja. Galu galā, cenzūra cīnās ar mani.

Olga Broņņikova pavēstīja, ka Roskomnadzora aizliegtais portāls grani.ru nepārtraukti maina "spoguļus", tādēļ zaudē auditoriju. Arī Sputnik Latvijā saskārās ar līdzīgu problēmu: to bloķēja domēna zonā.lv, taču pēc pārejas domēna zonā.com Sputnik auditorija pat pieauga. Aizliegums kļuva par lielisku reklāmu.

Sputnik Igaunija zīmols
© Sputnik / Вадим Анцупов

Nav gadījies arī dzirdēt, ka Latvijas kabeļtelevīzijas operatoriem būtu radušās problēmas ar telekanāla "Rossija" pārdošanu. Neskatoties uz telekanālu milzīgo konkurenci, skatītāji ir gatavi maksāt par šo kanālu, un "Rossija" auditorija Latvijā ir milzīga.

Ko tad jūs gribat? Labi izstrādāts produkts vienmēr ir pieprasīts. Negribu apgalvot, ka visas Latvijas ierēdņu pretenzijas pret telekanālu būtu pavisam nepamatotas. Tomēr telekanāla programmas ir interesantas, tās labprāt skatās, un aizliegums tikai pastiprina interesi.

Vācija Putina ietekmē

Ļoti interesantu ziņojumu sniedza Saporo universitātes starptautiskais zinātniskais līdzstrādnieks Nikolajs Mitrohins. Viņš izpētījis krievu emigrantu kopienas Vācijā (Vācijā dzīvo 4 miljoni krievu emigrantu) un secinājis, ka lielākā daļa krievu tautiešu oficiālo dalībnieku ir pieklājīgi ļautiņi. Taču sociālajos tīklos izveidotajās emigrantu grupās miermīlīgi sadzīvo tādi "kārtīgiem" pilsoņiem neraksturīgi noskaņojumi kā islāmofobija, Putina atbalsts, vēlme fotografēties ar ieročiem.

Tāpat kā citi referenti, Mitrohins runāja par "Dzimtenes iedomātā tēla" fenomenu un migrantu objektivitātes trūkumu. Viņš skaidroja, ka Kremļa iespaids uz tiem, kas bēguši no tā varas, ir ļoti liels, un norādīja, ka aptuveni 200 krievvalodīgo karavīru no Vācijas devušies karot uz Donbasu. Tas viss ļoti satrauca referentu, nerunājot jau par auditoriju. Kā pretoties Kremļa propagandai? Šo jautājumu uzdeva gan referenti, gan zāle.

Sputnik korespondents pajautāja Mitrohinam, kāda ir atšķirība starp "proputiniskajiem" un "antiputiniskajiem" marginālajiem Vācijas iedzīvotājiem. Mitrohins pavēstīja, ka, sak, Vācijā "proputiniskie margināļi" ir manāmāki, dibina mikropartijas un pulcē mītiņus, kuros piedalās pat 1000 cilvēki, taču tāda mēroga "antiputiniskos margināļus" viņš nav redzējis.

Grūti teikt, ko Mitrohins nodēvētu par "proputiniskajiem margināļiem" Latvijā, taču daudzi latvieši šādu apvienību kategorijā iekļautu partiju "Par dzimto valodu". Tās dibinātāju vidū ir arī nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, kurš savulaik politisku apsvērumu dēļ izraidīts no Krievijas un sagādājis Kremlim tikpat lielas galvassāpes, kā viņa politiskie pretinieki Latvijā. Tātad naktī "visi kaķi ir pelēki".

Krievu migranti Eiropā

Publikas uzmanībai tika piedāvāti arī iespaidīgi krievvalodīgajām diasporām veltīti pētījumi.

Izrādās, eksistē "digitālā" diaspora, tas ir, diaspora, ko vieno nevis personīgās tikšanās, bet gan sakari internetā. Ir "nejaušā" diaspora — krievu apvienība valstī, kurp neviens no viņiem nav emigrējis, bet gan izrādījušies PSRS sabrukuma rezultātā. Cilvēks dzīvoja savā dzimtenē un — hop! — pēkšņi nokļuva svešumā. Digitālās un nejaušās diasporas pārstāvju izturēšanās atšķiras no īsto migrantu diasporu pārstāvju uzvedības. Tomēr gan vieniem, gan otriem raksturīgs "no jauna izdomātās dzimtenes" fenomens, kura veidošanā liela loma piešķirta televīzijai.

Kā bez maksas "nopirkt" lasītāju un skatītāju

Godīgi sakot, galvenais jautājums, ko diskusiju dalībnieki uzdeva viens otram: "Kā pretoties krievu medijiem?" manī radīja īpašu nepatiku — tas bija pārāk acīmredzams. Jebkurš migrants ir patērētājs. Ja ir iespēja izvēlēties, viņš izvēlēsies kvalitatīvu produktu. Ļoti reti Migrantu preses rīcībā gadās resursi, kas dāvā iespēju konkurēt ar Krievijas medijiem. Krievijas plašsaziņas līdzekļi ārzemēs pagaidām piekāpjas tikai no vietējo ziņu sniegšanas viedokļa. Taču arī pie tam Krievijas pašreizējais iespaids uz krievu migrantiem ir milzīgs, pateicoties kabeļtelevīzijas kanāliem un interneta vietnēm. Izglītotu cilvēku spriedelēšana par to, kā bez maksas izskaidrot migrantiem, ka Eiropas valstu viedoklis ir pareizāks, izraisīja tikai līdzjūtību.

Dzīvoju pie Eiropas un Krievijas kultūru robežas, tāpēc redzu, kā karo abu pušu mediji. Tādā atmosfērā zūd ticība visiem, taču priekšroka tiek dota nevis ticamākajam (visi mediji atļaujas izmantot propagandas metodes), bet gan interesantākajam resursam.

Konferencē, kas šķietami bija veltīta krievvalodīgo migrantu sašķeltajai mediju telpai, bet patiesībā — Krievijas propagandas apspriešanai, tika izmantots tāds daudzums propagandisku šablonu, demonstrēta "komisāru" cienīgs zināšanu trūkums ("pareiza" izpratne ir svarīgāka nekā būtība) un vienpusējs viedoklis, ka nevarēju ne aizklausīties.

Negribu līdzināties referentiem un mālēt melnā krāsā visus: daļa referentu bija objektīvi neitrāla un propagandas jautājumus neskāra vispār — viņi runāja tikai par kultūru starpību, par to, kā organizēta migrantu pasaule. Taču bija arī tādi, kuri "cīņā ar Kremļa drakonu" paši pārvērtās par drakoniem. Tādas metamorfozes bija atbaidošas un nepatīkamas. Pret Krievijas presi paustajā kritikā bija saskatāmas objektivitātes pazīmes, taču no pašas objektivitātes nebija ne smakas. Tikai pašas konferences atšķirīgā organizācija liecināja — tā notikusi Eiropā.

51
Pēc temata
ASV uzskata, ka Krievija pārņem informācijas kontroli ar RT un Sputnik palīdzību
Makfols: rietumu līderi un mediji par zemu vērtē Russia Today un Sputnik
Telekanāls "RTR-Planēta" atgriežas Latvijā: ir pieprasījums
Eksperti par informācijas karu: ar aizliegumu neko nepanāksi
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

6
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

6
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

20
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

20
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19

0
(atjaunots 21:17 21.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ar nepacietību gaida koronavīrusa pandēmijas beigas, bet tikmēr stāsta sekotājiem sociālajos tīklos savus sapņus.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā pastastīja sekotājiem par to, ko redzēja savā sapnī, kurš skāra jau visiem sāpīgo tematu – koronavīrusu.

Viņķele pastāstīja, ka sapnī viņa veica kādas aptiekas inspekciju, par kuru tika saņemtas sūdzības, ka tā tirgo maskas ar defektu, it kā tām gumijas ir par īsu.

"Ja vien būtu tik daudz vārdu, lai izteiktu, cik ļoti gaidu Covid pandēmijas beigas..." noslēdz savu publikāciju ministre.

​Iepriekš Viņķele pirmajā obligātā sejas masku režīma spēkā stāšanās dienā Latvijā izbrauca ar tramvaju Rīgā un pārbaudīja, kā pilsētnieki ievēro jaunos noteikumus. Kopumā viņa bijusi gandarīta.

Atgādināsim, ka no 7. oktobra sejas maska bija jālieto tikai sabiedriskajā transportā, taču kopš pagājušās nedēļas šī prasība tiek piemērota visām sabiedriskām vietām. Pašlaik ierobežojumi ir spēkā līdz 6. novembrim, tomēr valdība neizslēdz, ka sejas masku lietošanas prasība sabiedriskās vietās var tikt pagarināta arī līdz gada beigām, kā arī var tikt ieviesti arī papildu pasākumi ar mērķi novērst Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, Ilze Viņķele
Pēc temata
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Viņķele: plānveida medicīnisko pakalpojumus neatcels pilnībā
"Aizej pa labam, citādi padzīs": Gobzems aicina Viņķeli atkāpties no ministres amata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem