Dzelzceļš. Foto no arhīva

Pēdējais Eiropas brīdinājums: Rail Baltica līgums ir parakstīts

49
(atjaunots 08:45 10.10.2016)
Visi deviņi projekta Rail Baltica dalībnieki, tostarp arī Lietuvas dzelzceļš, parakstīja līgumu par tā īstenošanu un finansēšanu tikai pēc tam, kad Lietuvai apsolīja atņemt ES finansējumu.

RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Vakar Lietuvas dzelzceļa kompānija Lietuvos gelezinkeliai parakstīja līgumu par projekta Rail Baltica izpildes un finansēšanas noteikumiem, žurnālistiem paziņoja Baltijas kopuzņēmuma AS RB Rail vadītāja Baiba Rubesa.

Viņa atzīmēja, ka līdz ar to ievērojami samazināsies Lietuvai piešķirtā ES finansējuma sarukuma risks, taču tas nav pazudis pilnībā.

Rubesa pavēstīja, ka lielāka skaidrība šajā jautājumā parādīsies nākamnedēļ, kad sāksies pārrunas Lietuvas, RB Rail un ES atbildīgo struktūru starpā. Viņa pauda pārliecību, ka projekts turpināsies, jo Rail Baltica ir ļoti svarīga visām Baltijas reģiona valstīm.

Tātad visas deviņas puses: RB Rail, Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija, Lietuvas Transporta un sakaru ministrija, Rail Baltic Estonia, Igaunijas tehniskais regulators, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, Rail Baltica Statyba un Lietuvos gelezinkeliai ir parakstījušas dokumentu un noslēgušas līguma noslēgšanas formālo procesu.

Pēc līguma parakstīšanas RB Rail sāks izstrādāt nepieciešamos mehānismus, lai ieviestu līgumā formulētos principus. Tas ir ļoti svarīgi īstermiņa un vidējā termiņa darbu grafika izpildei.

Piespiedu kārtā

Līguma parakstīšanu no visām deviņām pusēm izdevās panākt tikai pēc tam, kad Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) apsolīja atkārtoti izskatīt projektu un atņemt finansējumu, kas Lietuvai tika piešķirts 2014.-2015. gg. Līdz šim Lietuvos gelezinkeliai ziņoja, ka uzņēmumam ir neizdevīgi parakstīt līgumu par konkursa iepirkumiem Rail Baltica vajadzībām, jo tas uzliks saistības atbildēt par kopuzņēmuma RB Rail kļūdām un nedos iespēju piedalīties būvdarbu konkursos projekta ietvaros.

Jāpiebilst, ka šis ir jau otrs gadījums divu mēnešu laikā, kad Rail Baltica dalībnieki par kaut ko vienojas tikai pēc nepārprotamiem draudiem atņemt ES finansējumu. Piemēram, augusta beigās Eiropas Parlamenta Tūrisma un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Maikls Krāmers pavēstīja, ka atvēlētie līdzekļi tiks nodoti Vācijai, Austrijai vai Francijai, ja Baltijas valstīm tuvākajā laikā neizdosies vienoties.

Pēc tam astoņi projekta dalībnieki no deviņiem galu galā saņēmās un pēdējā brīdī parakstīja līgumu, taču Lietuvas dzelzceļam, šķiet, bija vajadzīgs vēl viens, pats pēdējais brīdinājums.

Varam tikai iedomāties, kā izskatīsies ilgi gaidītie būvdarbi, kuru rezultātā taps dzelzceļš, kam vajadzētu savienot Latviju ar Eiropas Savienības valstīm, kā arī to, cik bieži ES ierēdņiem nāksies apsolīt jau rīt atņemt finansējumu, ja visi dalībnieki nekavējoties nevienosies.

49
Pēc temata
ES var atņemt naudu, kas bija piešķirta Rail Baltica finansēšanai
Rail Baltica izmaksās Baltijas valstīm piecus miljardus eiro
Rail Baltica stāv uz optimisma sliedēm
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

32
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

32
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Urmass Reinsalu

Tankiem arī vajadzīgs ceļš: Baltija pandēmijas laikā uztraucas ne tikai par tūristiem

27
(atjaunots 17:06 03.06.2020)
Igaunijas ārlietu ministrs pastāstīja, kad tiks atvērtas robežas, vai ir vērts jau tagad rezervēt ceļojumus, kā arī pauda bažas par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām krīzes laikā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Virkne valstu jau sākušas pavērt robežas un atjauno aviosatiksmi, tomēr nav garantijas, ka reisi, uz ko patlaban pieejamas biļetes par pievilcīgām cenām, notiks, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu interlvijā avīzei Maaleht. Tāpat viņš norādīja, ka Krievija, domājams, vēl ilgi būs slēgta.

"Mēs iesakām pagaidām atteikties no braucieniem uz ārzemēm. Koronavīrusa izplatības risks būs augstāks, ja cilvēki sāks ceļot," teica Reinsalu.  

Viņš atklāja, ka pašlaik ES apspriež ārzemnieku uzņemšanas kārtību, piemēram, vairākas Eiropas valstis izskata iespējas ieviest izziņas par veselības stāvokli, ar ko nebūs jāpaliek karantīnā pēc robežas šķērsošanas.

Dienvidvalstis, kam tūrisms ir svarīgs ekonomikas elements, vēlas atvērt robežas pēc iespējas ātrāk. Dažas valstis iesaka visiem ES locekļiem rīkoties vienādi, izstrādājot vienotus noteikumus, tomēr pagaidām tāds lēmums Briseles līmenī vēl nav pieņemts.

Reinsalu uzskata, ka Baltijas valstis racionāli risina jautājumu par robežu atvēršanu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju reģionā.

"Mūsu reģionā situācija ar koronavīrusu ir atšķirīga. No vienas puses – Krievija un Baltkrievija, no otras –Zviedrija, kur situācija ar vīrusa izplatību atšķiras no mūsējās. Domājams, Krievija būs slēgta vēl ilgu laiku," teica ministrs.

Taujāts par tūrisma braucieniem rudenī, Reinsalu pauda šaubas par to, vai visi pašlaik pārdotie ceļojumi, piemēram, uz Turciju vai ASV patiešām notiks.

"Atklāti sakot, tas ir risks gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri pērk ceļojumus. (..) ASV robežas patlaban ES pilsoņiem ir slēgtas. Turcijā ir spēkā divu nedēļu karantīna pēc ierašanās. Kaut kādas valstis var ieviest papildu ierobežojumus, par kuriem mums patlaban nekas nav zināms," atzīmēja politiķis.

Reinsalu piebilda: lai arī patlaban pieejamas aviobiļetes par labām cenām, tas nebūt nenozīmē, ka reisi notiks, tāpēc iesaka nesteigties ar ārvalstu braucieniem.

Bet tanki?

Intervijā ministrs pastāstīja arī par to, kā veidojās notikumi, kad valstis viena pēc otras sāka slēgt robežas. Reinsalu norādīja kādu daiļrunīgu faktu: Baltijas valstis tolaik raizējās ne tikai par citās valstīs iestrēgušajiem saviem valstspiederīgajiem, bet arī par krīzes militāro aspektu. Piemēram, pārrunās ar Eiropas valstu līderiem par Baltijas valstu iedzīvotāju atgriešanos caur Poliju, Reinsalu vērsies pie NATO Padomes – raizējies par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām.

"Atsaucot atmiņā šo situāciju, jāpiebilst, ka pārrunu bija daudz. Vācijas prezidents zvanīja Polijas prezidentam, ārlietu ministri pastāvīgi sazinājās, Jiri Ratass zvanīja Polijas premjerministram. Es lūdzu palīdzību pat NATO Padomē, jo tā ir arī viņu problēma – ja transporta haoss stiepjas līdz Berlīnei, pat tanki netiks cauri, ja pēkšņi radīsies tāda iespēja," pastāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.

27
Tagi:
Urmass Reinsalu, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības
Polijā vērtē, kā pandēmija ietekmējusi ASV potenciālu "savaldīt" Krieviju
NATO pārskatīja visu militāro mācību programmu koronavīrusa dēļ
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, foto no arhīva

Pabriks pastāstījis, izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm

0
(atjaunots 10:35 05.06.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs uzskata, ka modernu izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm var tikai skolēni, pareizāk sakot, aizsardzības mācības nodarbības skolās.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Šī gada februārī Saeima apstiprināja likumprojektu, kas paredz obligātas aizsardzības mācības skolās no 2024./25. mācību gada 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī profesionālo mācību iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņiem.

Pie tam valsts aizsardzības priekšmets parādījās skolās jau 2019. gadā. Tiesa, patlaban tas ir fakultatīvs.

Tomēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka jau tagad nav pieļaujams nepievērst uzmanību "valsts aizsardzībai", - pēc viņa domām, tas ir "vienīgais veids, kā modernu izaicinājumu priekšā spējam garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm", vēsta Rus.lsm.lv.

Alternatīva šīm nodarbībām ir – obligātais dienests visiem - gan sievietēm, gan vīriešiem.

Taču obligātā dienesta Latvijā nav, tāpēc AM kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju strādā pie aizsardzības mācības pasniedzēju, instruktoru sagatavošanas skolām un koledžām.

Atgādināsim, ka aizsardzības mācības skolēniem plānots organizēt reizi mēnesī 8 stundas ilgā nodarbībā divu gadu garumā. Ja skolēns reliģisku apsvērumu vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt šīs nodarbības, viņam tiks nodrošināta individuālu apmācību iespēja,

Plānots, ka aizsardzības mācības pasniegs Jaunsardzes centra instruktori. Kursu veidos trīs bloki.

Pirmais bloks – nodarbības par tādiem jēdzieniem, kā pilsoniskums, patriotiskums, politiskā aktivitāte. Otrais bloks – rakstura īpašības, līdera spējas, mērķu nospraušana, publiskas uzstāšanās, spēja pārliecinoši izteikties. Trešais bloks saistīts ar militārajām mācībām – ierindnieka, sakarnieka iemaņas, ieroču lietošana, darbības lauka apstākļos.

0
Tagi:
Latvija, skola, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Bergmanis pastāstīja, kāpēc Latvijā nevar atjaunot obligāto iesaukumu militārajā dienestā
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Militārajai nodaļai būt, savukārt obligātajai iesaukšanai – nē