Menca. Foto no arhīva.

Dānijas politika apdraud Baltijas mencu

85
(atjaunots 12:13 05.10.2016)
Zinātnieki ir satraukti: viņi uzskata, ka Baltijas mencu zveja ir jāsamazina vai pat uz laiku jāpārtrauc, taču Dānija ir gatava cīnīties pret zvejniecības kvotu samazināšanu.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisijas Baltijas jūras padomes vicepriekšsēdētājs Eduards Sterns uzskata, ka Dānijas politikas dēļ nākamās paaudzes var palikt bez Baltijas mencām, raksta The Local.

Pēc Sterna domām, Dānijas un Vācijas politika mencu zvejas kvotu jautājumā nebalstās ne uz zinātnes, ne vēstures datiem, toties ciest var Baltijas zvejnieki.

Okeāna biologs doktors Džordžs Ross, mencu speciālists no Ņūfaundlendas Jūras universitātes, uzskata par kļūdainu valdošo viedokli par to, ka 50% Austrumbaltijas mencu mātīšu var vairoties, sasniedzot 20 cm garumu. Viņš norāda, ka mencu mātīte ir nobriedusi un gatava vairoties, tikai sasniedzot ievērojami lielāku garumu. Un tomēr, pamatojoties uz kļūdainajiem datiem, Dānija ir gatava pieprasīt mencu zvejas kvotu palielināšanu.

2015. gadā zinātniskā padome, kas bija veltīta Baltijas mencas populācijas problēmām Rostokas ostas rajonā, konstatēja, ka zivju stāvoklis ir pasliktinājies, izmēri – samazinājušies, gatavība vairoties iestājas vēlāk. Pie tam palielinājusies pieaugušo zivju mirstība un to parazītu daudzums. Arī Starptautiskā Jūras pētījumu padome (ISEC) apgalvo, ka Austrumbaltijas menca ir apdraudēta, turklāt Rietumbaltijas mencas stāvoklis ir vēl sliktāks.

Rietumbaltijas mencas rezerves krasi samazinās jau kopš 2008. gada. Zvejniekiem, it īpaši Dānijā tika atļauta zveja tādos daudzumos, kas neļauj populācijai atjaunoties.

Taču dāņu politiķi ignorē zinātnieku argumentus – viņi apgalvo, ka zinātnieki pēta datus, taču nekad neesot turējuši rokās īstu zivi. Daži zvejniecības nozares lobisti Dānijā un Vācijā pat apgalvo, ka šie dati vienkārši esot viltoti un mencām klājoties lieliski.

Latvijas šprotes. Foto no arhīva
© Sputnik / Максим Блинов

Eduards Sterns, kurš jaunībā nodarbojies ar laša un krabju zveju Aļaskā un Ņūfaundlendā, ir pārliecināts, ka Rietumbaltijas mencu, labākajā gadījumā, gaida Atlantijas mencas liktenis (tās zveja tika aizliegta 1992. gadā rezervju izsīkuma rezultātā). 2015. gadā saņemtie dati liecina, ka pēc vairāk nekā 20 gadus ilga Atlantijas mencas zvejas moratorija tās populācija beidzot sākusi atjaunoties.

Pēc viņa domām, ir Baltijas mencas glābšanai ir jāsamazina kvotas un zvejas atļaujas jādod nelielām zvejnieku biedrībām, kam draud vienīgā ienākumu avota zudums. Ekonomiskie zaudējumi ir jākompensē no ES fondiem un jāizstrādā izglītojoša programma, kas sniegtu zvejniekiem informāciju par mencu zveju.

Taču tagad no Dānijas un Vācijas ir atkarīgs tas, vai Baltijas jūrā rīt vispār būs zivis.

85
Pēc temata
Latvijas zivrūpnieki: Rinkēviča politika izmaksā pārāk dārgi
Latvijas zivrūpniecībā gaidams kritums
NATO

NATO militārās grupas Igaunijā komandieris: "zaļie cilvēciņi" nav mūsu rūpe

35
(atjaunots 13:27 10.05.2021)
Britu pulkvedis Pols Kleitons, Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris, pastāstīja, kā rīkosies alianse militāra uzbrukuma gadījumā Igaunijā.

RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Lēmums par NATO militārā spēka pielietošanu Igaunijā aizņems laiku – tam jāiziet caur vairākiem ķēdes posmiem, pastāstīja Igaunijā dislocētā NATO kontingenta komandieris pulkvedis Pols Kleitons, vēsta Sputnik Meedia.

Igaunijas televīzijas raidījumā "Välisilm" Lielbritānijas Karalisko bruņoto spēku pulkvedis Pols Kleitons pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par situāciju Ukrainā un Krievijas mācībām "Rietumi 21", kā arī paskaidroja, kā viņa padotie rīkosies, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu.

Padoms Ukrainas kareivjiem

Intervijas pirmajā daļā tika pārrunāts stāvoklis Ukrainā. Igauņu žurnālists apjautājās Kleitonam, kā labāk motivēt Ukrainas kareivjus sēdēt ierakumos, ja viņus "kuru katru brīdi" var nogalināt.

"Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo es dienēju Igaunijā un pats neko tamlīdzīgu neesmu izjutis," viņš teica un piebilda, ka labākā motivācija tādā brīdī būšot domas par draugiem un ģimeni, kas viņu gaida.

Uz jautājumu par Ukrainas nākotni, britu pulkvedis godīgi atbildēja, ka tā nebūt nav tēma, kurā viņš būtu kompetents. Pēc viņa vārdiem, NATO palīdz Ukrainai, apmācot tās karavīrus.

"Pamatā mums likta Ukrainas armijas iedvesmošana un profesionālisma celšana, kas dāvās tai spēcīgākas pozīcijas pašaizsardzībai," ziņoja Kleitons.

Igaunijai nevajag baidīties no "Rietumiem 21"

Jautāts par Igaunijas satraukumu, ko radot Krievijas un Baltkrievijas kārtējās kopīgās mācības "Rietumi", kas ieplānotas šī gada augustā, NATO kontingenta komandieris teica, ka neredz tajās neko neparastu.

Viņš teica, ka NATO turpinās savu ikdienas darbību kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem un nedarīs neko neparastu atbildei uz "Rietumiem 21", lai arī vērīgi sekos darbībām otrpus robežas.

"Es nedomāju, ka mums vajadzētu uztraukties vairāk nekā iepriekšējo mācību "Rietumi" laikā, jo pati NATO klātbūtne Igaunijā jau ir spēcīgs bremzējošs faktors, lai nodemonstrētu alianses vienotību savu sabiedroto aizsardzībā," savas domas pauda Kleitons.

Kopā aizsargāties ir lētāk

NATO militārās grupas vadītājs uzslavēja Igaunijas valdību par to, ka tā vēl aizvien ir gatava atvēlēt vairāk nekā 2% no sava IKP aizsardzībai, un ieteica arī nākotnē biežāk sadarboties ar Latviju un Lietuvu.

"Ņemot vērā militārās tehnikas augstās cenas, jums tas ir vienkāršākais paņēmiens, kā iegūt iespējas, kas ir grūti attaisnojamas atsevišķām valstīm," paskaidroja Kleitons.

Pulkvedis pastāstīja arī par to, ka Rīgā top jauns Ziemeļatlantijas alianses štābs NATO "Ziemeļu divīzijai", kuras sastāvā ir Baltijas valstu militārās vienības Dānijas vadībā.

Kopumā Kleitons ir apmierināts ar igauņu kareivju militāro sagatavotību. "Man patika mācības, ko redzēju. Kā profesionāls kareivis, es sekoju jūsu karavīru spējām pārvietoties ar ekipējumu ļoti īsā laikā, un tā patiešām ir viņu stiprā puse," viņš pastāstīja.

Kā NATO reaģēs, ja Igaunija saskarsies ar uzbrukumu

Uz igauņu žurnālista jautājumu par NATO militārās grupas darbībām gadījumā, ja kaut kādi "zaļi cilvēciņi" šķērsos Igaunijas austrumu robežu, pulkvedis atbildēja, ka jautājums ir valsts IeM kompetencē.

"Mēs esam pakļauti aizsardzības ministrijai un strādājam kopā ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem saskaņā ar pavēlēm, ko saņemam no savām galvaspilsētām – Londonas, Parīzes, Kopenhāgenas – un NATO vadības struktūras. Tā ir visai sarežģīta situācija, taču vispirms mēs rīkotos tāpat kā igauņu kareivji," viņš paskaidroja.

Kleitons klāstīja: ja runa būtu par parastu konfliktu, kas pilnībā tiktu identificēts kā Igaunijas drošības apdraudējums, Igaunijas Aizsardzības ministrija uzņemtos atbildību, un viņam pakļautās vienības iejauktos saskaņā ar NATO protokoliem.

"Pavēles šajā gadījumā pienāktu no Briseles, taču es uzturu sakarus arī ar Londonu. Kad lēmums izies cvauri visai ķēdītei un tiks pieņemts, NATO kaujas grupa cīnīsies plecu pie plesa ar Igaunijas 1. kājnieku brigādi," viņš atzina.

Britu pulkvenis konstatēja, ka būtu grūti precīzi pateikt, cik ilgu laiku prasīs tāds lēmums, jo jāņem vērā dažādi riska faktori – no ekonomikas līdz diplomātijai.

NATO paplašina izaicinājumu ģeogrāfiju

NATO kontingents dislocēts Baltijas valstīs, aizbildinoties ar "Krievijas savaldīšanu". Lēmums pieņemts alianses samitā 2016. gadā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka, aizbildinoties ar rūpēm par Baltijas valstu drošību, NATO faktiski pietuvinājusi savas kara bāzes līdz pašām Krievijas robežām.

"Mūsu valstij radīto izaicinājumu ģeogrāfija ir paplašinājusies, pieaugusi militārā spēka loma starptautisko problēmu risināšanā. NATO uzskata Krieviju par savu galveno apdraudējumu, audzē militāro potenciālu pie mūsu robežam," šajā kontekstā norādīja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču Ziemeļatlantijas alianse turpina audzēt potenciālu, un Krievija ir spiesta sniegt asimetrisku atbildi tās militārajiem plāniem.

35
Tagi:
NATO, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?
Briti kritizēja Polijas lūgumu atsūtīt NATO spēkus Krievijas dēļ
Latvija gatavojas karam ar citplanētiešiem? Komandieris stāsta par "zaļiem cilvēciņiem"
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Džabarovs

Krievijas politiķis pastāstīja par NATO pārkāpto solījumu Igaunijā

39
(atjaunots 10:14 10.05.2021)
Krievijas Federācijas Padomes loceklis uzsvēra, ka ASV lēmums izsēdināt desantu Igaunijā militāro mācību ietvaros ir visīstākā provokācija.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Krievijas Federācijas Padomes loceklis Vladimirs Džabarovs sarunā ar RT komentēja ASV militāros manevrus Igaunijā, vēsta RIA Novosti.

7. maija naktī ASV desantēja Igaunijā vairāk nekā 700 karavīrus, militāro tehniku un ekipējumu mācību "Swift Response" ietvaros. Tallina precizēja, ka lielākā daļa desantnieku ar transporta lidmašīnām ieradušies no ASV.

"Nav ne mazāko šaubu, tā ir visīstākā provokācija. Kad mēs pārvietojam armiju savā teritorijā, to uzskata par apdraudējumu visām valstīm, bet tas, ka viņi atsūtījuši uz Igauniju savu kontingentu, - tā esot norma. Pie tam reiz apsolīja, ka šī valsts būs pasīvs NATO loceklis, bet tagad to pārvērš par aktīvu mērķi iespējamam atbildes triecienam. Lūk, kāda dubulta morāle," teica Džabarovs.

Politiķis uzsvēra, ka tāda rīcība no Vašingtonas puses ir nepieļaujama, un paziņoja: ar tamlīdzīgiem soļiem Savienotās Valstis pūlas provocēt Krieviju "uz kaut kādām darbībām", lai pēc tam pārmestu Maskavai agresiju un ieviestu pret to ierobežojumus.

39
Tagi:
provokācija, militārās mācības, NATO, Igaunija, ASV
Pēc temata
17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?
Krievijas aizsardzības ministrs brīdina NATO par augošo rosību pie KF robežām
Dubulti standarti: mācības Krievijā – slikti, manevri Baltijā – normāla lieta
Militarizācijas dolāri: kādas ir militāro izdevumu tendences pasaulē?

Uzvaras diena pie monumenta Rīgas Atbrīvotājiem

0
(atjaunots 09:38 11.05.2021)
Nožogojumi pie Uzvaras pieminekļa Rīgā nespēja apturēt cilvēkus, kuri godā padomju karavīru lielo varoņdarbu.

9. maijā, Uzvaras dienā no paša rīta cilvēki gāja pie monumenta Rīgas Atbrīvotājiem, lai noliktu ziedus piemiņai par padomju karavīru lielo varoņdarbu, par Uzvaru Lielajā Tēvijas karā.

Cilvēku plūsmu neapturēja arī tas, ka ap pieminekli bija uzstādīti īpaši nožogojumi, kas neļāva nolikt ziedus pieminekļa pakājē.

Ziedus bija ļauts nolikt uz īpaši šim nolūkam paredzētiem galdiņiem, no kuriem tos ņēma un pie pieminekļa lika "Rīgas mežu" darbinieki.

Galu galā jau dienas vidū viss laukums pieminekļa pakājē bija noklāts ar ziediem.


0
Tagi:
Rīga, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim
Apšaudes, blokāde, nāve un Uzvaras karogs: Lielais Tēvijas karš fotogrāfijās
Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Nav kur atkāpties
Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram