Okupācijas muzejs Rīgā. Foto no arhīva

Baltijas okupācijas muzeji: vēsture dalās

145
Franču žurnālists Pjērs Azāns apstaigāja okupācijas muzejus Viļņā, Rīgā un Tallinā, lai salīdzinātu, kā tajos atspoguļoti nacistiskās un padomju varas periodi Baltijas valstu vēsturē.

RĪGA, 4. oktobris – Sputnik. Baltijas valstu okupācijas muzeji ar mainīgiem panākumiem cenšas vienlaikus pastāstīt par nacistu un padomju režīmu noziedumiem, raksta žurnālists Pjērs Azāns portāla Slate versijai franču valodā. Raksta pilno tulkojumu publicēja portāls InoSMI.

Genocīda upuru muzejs Viļņā ieņēmis bijušo KGB štāba ēku, kurā no 1941. līdz 1943. gadam atradās gestapo. Uz fasādes iegravēti vārdi ar dzimšanas un nāves datiem, turklāt gandrīz visi – no 1944. līdz 50. gadu sākumam, staļinisko represiju gadi.

Pirmā zāle veltīta Molotova-Ribentropa paktam, nākamajās zālēs redzami komunisma noziegumi, kas pastrādāti pēc tam, kad Sarkanā armija padzina nacistus un līdz neatkarības iegūšanai 1991. gadā. Genocīda upuru muzejs lielāko uzmanību pievērš 21 500 lietuviešu liktenim, ko nogalinājusi padomju vara no 1940. līdz 1941. gadam, no 1944. līdz 1990. gadam, kā arī 50 tūkstošiem nometņu un deportāciju upuru.

Vienlaikus 200 tūkstošu ebreju (96% ebreju tautības iedzīvotāju) iznīcināšana nacistu un viņu līdzskrējēju – lietuviešu rokām pieminēta tikai garāmejot, uz plāksnītes otrajā zālē. Tikai muzeja pagrabos viena no KGB kamerām pārbūvēta (pie tam tikai pirms dažiem gadiem, starptautiskā spiediena rezultātā) ebreju likvidācijas piemiņai.

Līdzās sīkā ēkā izvietots Holokausta muzejs. Dažās nelielās zālēs redzams liels skaits fotogrāfiju un dokumentu, kas pierāda ebreju iznīcināšanu Lietuvā. Pie sienas – karte, kurā apzīmētas masveida slepkavību vietas visā valstī. Lietuva ir milzīga ebreju kapsēta.

Okupācijas muzejs Rīgā atrodas pagaidu telpās vecpilsētas nomalē. Vārds "okupācija" nosaukumā izmantots vienskaitlī, un runa ir tieši par padomju okupāciju, lai arī no 1941. līdz 1944. gadam te valdīja nacisti. Pateicoties Latviešu vēsturnieku komisijas darbam, pastāvīgajā ekspozīcijā atainots arī vācu varas periods.

Muzeja direktors Gunārs Nāgels, Austrālijas izcelsmes latvietis, pastāstīja, ka cīņā par muzeja paplašināšanu un modernizāciju viņam traucē partija "Saskaņa", kam pieder vara pilsētā.

"Krieviem atbrīvošanās no nacisma nozīmēja brīvību, bet latviešiem tā nozīmēja tikai vienas okupācijas nomaiņu pret otru, — skaidro Gunārs Nāgels. – Daudziem krieviem nepatīk, ka muzejs atgādina par padomju okupācijas gadu desmitiem, bet daudziem latviešiem pie sirds neiet tas, ka muzejs stāsta par vairāku latviešu līdzdalību 50 tūkstošu ebreju tautības līdzpilsoņu bojāejā."

Savukārt Tallinas Okupāciju muzejā (vārds lietots daudzskaitlī), atšķirībā no Viļņas un Rīgas, igauņu sadarbība ar nacistisko Vāciju netiek slēpta: filmās un fotogrāfijās redzams, kā Trešā Reiha karavīri tika sveikti kā atbrīvotāji, kā igauņi 1943. gadā varonīgi cīnījušies Vērmahta armijā pret Padomju valsti.

2016. gada februārī Muzejs informēja par saviem modernizācijas plāniem un vēstīja, ka vēlas mainīt nosaukumu un kļūt par Brīvības muzeju. Taču igauņu vecākā paaudze tam pretojās, tāpēc tika atrasts kompromiss: Okupāciju un brīvības muzejs.

145
Pēc temata
Atmiņas diena – gan ar naidu, gan cerību
Armens Gasparjans: grūti pretoties totālai vēstures falsifikācijai
"Padomju okupācijas" nodarītie zaudējumi sasnieguši 300 miljardus
Akadēmiķis Čubarjans: gaidām signālu no Latvijas
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

18
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

18
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

40
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

40
Tagi:
noziedzība, Lietuva
Latvijas Aizsardzības ministrija

Viņiem pielaidi nevajag: organizācija ar ārvalstu sponsoriem pēta AM iepirkumus

0
(atjaunots 12:39 02.06.2020)
Izrādās, ka organizācijām ar ārvalstu finansējumu nav obligāti saņemt pielaidi valsts noslēpumam, lai visdetalizētākajā veidā izpētītu ziņas par Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkumiem ārkārtējās situācijas periodā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Lai saņemtu pielaidi aizsardzības iestādes iepirkumu dokumentācijai, parastiem mirstīgajiem, piemēram, uzņēmējiem, jāiziet sarežģīta pārbaudes procedūra un jāsaņem individuālās drošības sertifikāts. Savukārt organizācijai "Delna", kura saņem ārvalstu finansējumu, šim nolūkam pietika ar vienkāršu sadarbības līgumu, vēsta Neatkarīgā

Šī gada aprīlī sabiedrība par atklātību "Delna" un Aizsardzības ministrija noslēdza sadarbības līgumu par iepirkumu uzraudzību ārkārtējās situācijas periodā. Līgums ļauj organizācijai, kura saņem ārzemju finansējumu, saņemt brīvu pieeju Aizsardzības ministrijas informācijai, "tai skaitā grāmatvedības un finanšu dokumentiem, iepirkumu dokumentācijai un noslēgtajiem līgumiem, šo līgumu ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī citiem ar iepirkumu saistītajiem dokumentiem, informācijai, telpām un citām materiālām vērtībām" saistībā ar individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādi. "Delna" ir saņēmusi tiesības piedalīties Iepirkumu komisijas sēdēs un aptaujās ministrijas amatpersonas.

Uz jautājumu par to, vai "Delna" pārstāvjiem nav jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, pirms viņi sāk pētīt aizsardzības iestādes iepirkumus, ministrijas Publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins paziņoja, ka līgums ar "Delna" nav saistīts ar valsts noslēpumu.

"Arī pats iepirkumu process un ar to saistītie dokumenti nav informācija, kas satur valsts noslēpumu, kā arī darbam ar tiem jautājumiem, kuri ir iepirkumu darba grupas kompetencē, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam," paziņoja Galkins.

Viņš uzsvēra, ka "Delna" pārstāvji nevar saņemt piekļuvi objektiem, kas satur valsts noslēpumu, jo neatrodas telpās, kur šie objekti tiek glabāti, apstrādāti vai apspriesti.

Neatkarīgā vērsās arī Satversmes Aizsardzības birojā, lai noskaidrotu, vai kādam no "Delna" darbiniekiem ir pielaide valsts noslēpumam.

Birojā paziņoja, ka jautājums par pielaidi valsts noslēpumam Aizsardzības ministrijā vai NBS nav SAB kompetencē, bet gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kompetencē.

"SAB neizsniedz speciālās atļaujas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem," atzīmēja iestādē.

Saskaņā ar pēdējo pieejamo "Delna" atskaiti par 2018. gadu, ziedojumus organizācijai veikušas gan juridiskās personas, gan privātpersonas. Starp juridiskajām personām visvairāk līdzekļu tai ieskaitījusi ārzemju organizācija Transparency International, kas ir saistīta ar Džordžu Sorosu (75 465 eiro), un Vācijas vēstniecība (15 437 eiro).

0
Tagi:
Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Pabriks pastāstīja, kā ārkārtas situācijas režīmā tiek sargātas Latvijas robežas
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem