Okupācijas muzejs Rīgā. Foto no arhīva

Baltijas okupācijas muzeji: vēsture dalās

147
Franču žurnālists Pjērs Azāns apstaigāja okupācijas muzejus Viļņā, Rīgā un Tallinā, lai salīdzinātu, kā tajos atspoguļoti nacistiskās un padomju varas periodi Baltijas valstu vēsturē.

RĪGA, 4. oktobris – Sputnik. Baltijas valstu okupācijas muzeji ar mainīgiem panākumiem cenšas vienlaikus pastāstīt par nacistu un padomju režīmu noziedumiem, raksta žurnālists Pjērs Azāns portāla Slate versijai franču valodā. Raksta pilno tulkojumu publicēja portāls InoSMI.

Genocīda upuru muzejs Viļņā ieņēmis bijušo KGB štāba ēku, kurā no 1941. līdz 1943. gadam atradās gestapo. Uz fasādes iegravēti vārdi ar dzimšanas un nāves datiem, turklāt gandrīz visi – no 1944. līdz 50. gadu sākumam, staļinisko represiju gadi.

Pirmā zāle veltīta Molotova-Ribentropa paktam, nākamajās zālēs redzami komunisma noziegumi, kas pastrādāti pēc tam, kad Sarkanā armija padzina nacistus un līdz neatkarības iegūšanai 1991. gadā. Genocīda upuru muzejs lielāko uzmanību pievērš 21 500 lietuviešu liktenim, ko nogalinājusi padomju vara no 1940. līdz 1941. gadam, no 1944. līdz 1990. gadam, kā arī 50 tūkstošiem nometņu un deportāciju upuru.

Vienlaikus 200 tūkstošu ebreju (96% ebreju tautības iedzīvotāju) iznīcināšana nacistu un viņu līdzskrējēju – lietuviešu rokām pieminēta tikai garāmejot, uz plāksnītes otrajā zālē. Tikai muzeja pagrabos viena no KGB kamerām pārbūvēta (pie tam tikai pirms dažiem gadiem, starptautiskā spiediena rezultātā) ebreju likvidācijas piemiņai.

Līdzās sīkā ēkā izvietots Holokausta muzejs. Dažās nelielās zālēs redzams liels skaits fotogrāfiju un dokumentu, kas pierāda ebreju iznīcināšanu Lietuvā. Pie sienas – karte, kurā apzīmētas masveida slepkavību vietas visā valstī. Lietuva ir milzīga ebreju kapsēta.

Okupācijas muzejs Rīgā atrodas pagaidu telpās vecpilsētas nomalē. Vārds "okupācija" nosaukumā izmantots vienskaitlī, un runa ir tieši par padomju okupāciju, lai arī no 1941. līdz 1944. gadam te valdīja nacisti. Pateicoties Latviešu vēsturnieku komisijas darbam, pastāvīgajā ekspozīcijā atainots arī vācu varas periods.

Muzeja direktors Gunārs Nāgels, Austrālijas izcelsmes latvietis, pastāstīja, ka cīņā par muzeja paplašināšanu un modernizāciju viņam traucē partija "Saskaņa", kam pieder vara pilsētā.

"Krieviem atbrīvošanās no nacisma nozīmēja brīvību, bet latviešiem tā nozīmēja tikai vienas okupācijas nomaiņu pret otru, — skaidro Gunārs Nāgels. – Daudziem krieviem nepatīk, ka muzejs atgādina par padomju okupācijas gadu desmitiem, bet daudziem latviešiem pie sirds neiet tas, ka muzejs stāsta par vairāku latviešu līdzdalību 50 tūkstošu ebreju tautības līdzpilsoņu bojāejā."

Savukārt Tallinas Okupāciju muzejā (vārds lietots daudzskaitlī), atšķirībā no Viļņas un Rīgas, igauņu sadarbība ar nacistisko Vāciju netiek slēpta: filmās un fotogrāfijās redzams, kā Trešā Reiha karavīri tika sveikti kā atbrīvotāji, kā igauņi 1943. gadā varonīgi cīnījušies Vērmahta armijā pret Padomju valsti.

2016. gada februārī Muzejs informēja par saviem modernizācijas plāniem un vēstīja, ka vēlas mainīt nosaukumu un kļūt par Brīvības muzeju. Taču igauņu vecākā paaudze tam pretojās, tāpēc tika atrasts kompromiss: Okupāciju un brīvības muzejs.

147
Pēc temata
Atmiņas diena – gan ar naidu, gan cerību
Armens Gasparjans: grūti pretoties totālai vēstures falsifikācijai
"Padomju okupācijas" nodarītie zaudējumi sasnieguši 300 miljardus
Akadēmiķis Čubarjans: gaidām signālu no Latvijas
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

0
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

0
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ