Bez Krievijas naftas tranzīta Baltija zaudēs miljardu eiro

Bez Krievijas naftas tranzīta Baltija zaudēs miljardu eiro

67
Saskaņā ar Igaunijas ostu pārskatiem, Krievijas atteikuma dēļ izmantot Baltijas ostas, jēlnaftas un naftas produktu tranzīta apjoms 2015. gadā samazinājās par 5,8 miljoniem tonnu, rezultātā Igaunija zaudējusi vairāk nekā 9,5 miljonus eiro.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Gadījumā, ja 2018. gadā Krievija pārtrauks naftas eksportu cauri Lietuvu, Latviju un Igauniju un pārorientēsies uz savām ostām, Baltijas valstis zaudēs vairāk nekā 1 miljardu eiro pastāvīgas peļņas, raksta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RT. Piektdien Latvijas parlamenta sēdē tika pārrunāta iespēja samazināt ostu zaudējumus.

Iepriekš uzņēmuma "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs paziņoja, ka līdz 2018. gadam kravas plūsmas tiks pārorienētas plūsmas no Rīgas un Ventspils uz Ustjlugu un Primorsku, kā arī Novorossijsku – ostu Melnajā jūrā.

Latvija pirmā cietīs no šiem jauninājumiem: Ventspils un Rīgas ostas tradicionāli piedalījās Krievijas naftas eksportā. Rīgas ostas preses dienestā informēja, ka nākotnē tai nāksies pārorientēties uz Āzijas tirgu, īpaši Ķīnas.

"Īstermiņā (1-2 mēneši. — Red.) zaudējumi, pēc sākotnējām aplēsēm, varētu sastādīt no 40,6 miljoniem  līdz 57,2 miljoniem eiro,"— informēja resorā.

Baltijā ir izvietotas sešas lielās ostās. Gada laikā viena osta var zaudēt apmēram 300 miljonus eiro — kopumā vairāk nekā 1 miljards eiro.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas preses dienesta datiem, kopš 2016. gada caur ostu tika eksportēts aptuveni 10,1 milj. tonnu naftas produktu, — tikai Krievijas naftas apjoms sasniedzis 6,5 milj. tonnu. Turklāt kopš 2010. gada pakāpeniski krities kravu apgrozījums caur citām ostām, tai skaitā Igaunijas.

Kā teikts oficiālā Igaunijas ostas pārskatā, Krievijas pakāpeniska atteikšanās dēļ izmantot Baltijas ostas, naftas un naftas produktu tranzīta apjoms 2015. gadā samazinājās par 5,8 miljoniem tonnām. Rezultātā Igaunija zaudējusi vairāk nekā 9,5 miljonus eiro.

Ostas vadība atteicās komentēt, gaidīto zaudējumu apjomu, paskaidrojot, ka šī esot slepena informācija.

67
Pēc temata
Krievija pārtrauks naftas eksportu caur Baltijas ostām
Brīvības cena: kāpēc Latvija nav kļuvusi par Baltijas Šveici
Krievijas sankciju dēļ ledlauzis Tallinas ostā nes milzu zaudējumus
Lietuvas ostas ir vienīgās Baltijā ar augošu kravu apgrozījumu
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

8
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

8
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
Eiro un kalkulators, foto no arhīva

Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies

14
(atjaunots 12:58 09.07.2020)
Baltijas valstu ekonomiskais stāvoklis turpina būt nevis vienkārši sarežģīts, būtībā, tās nonākušas bezizejā; turklāt neviens nepiedāvā krīzes pārvarēšanas mehānismus, mierinot iedzīvotājus ar gaišām prognozēm.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisija uzlabojusi ekonomisko prognozi Lietuvai 2020. gadam, vēsta Sputnik Lietuva. Saskaņā ar jauno ekspertu vērtējumu, republikas IKP samazināsies mazāk, nekā iepriekš gaidīts, - par 7,1%, nevis par 7,9%.

Nepilnā pandēmijas krīzes izraisīto seku novērtējuma dēļ šādas prognozes ir visnotaļ nosacītas, atzīmēja ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centa vadītājs Vasīlijs Koltašovs.

"Pagaidām nav zināms, cik stipri attīstīsies krīze Eiropas Savienībā un eiro zonā, bet tas radīs tiešu ietekmi uz visu Baltijas valstu ekonomiku. Šobrīd nevar precīzi prognozēt, vai IKP kritums būs 7,1% vai 7,9%. Skaisti aprēķināt var vienmēr, šim nolūkam arī pastāv matemātiskās metodes. Taču lieta ir tajā, ka reālais ekonomiskais stāvoklis neuzlabosies," paskaidroja Koltašovs Sputnik Latvija.

Pēc eksperta sacītā, Baltijas valstu stāvoklis nav vienkārši sarežģīts, bet gan, būtībā, tās nonākušas bezizejā.

"Baltijas valstu ekonomiskās attīstības stratēģija ir atdūrusies pret objektīvām robežām, un krīzes pārvarēšanas ceļi nav skaidri. IKP kritīsies nedaudz mazāk vai nedaudz vairāk, bet kas būs tālāk? Kāds attīstības mehānisms tiks pielietots?" spriež Koltašovs.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Viņš konstatēja, ka neviens nekādus mehānismus nepiedāvā un nestāsta par tiem. "Vienkārši cenšas nomierināt cilvēkus ar paziņojumiem, ka IKP kritums nebūs tiks dramatisks," piebilda eksperts.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesušas vērienīgus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā jomā, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu aizliegšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ievērojami cietusi Baltijas valstu ekonomika. Lielus zaudējumus piedzīvo viesnīcas un tūrisms, sabiedriskās ēdināšanas nozare un pārvadājumi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, eiro zonas IKP 2020. gadā kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%. Taču ES valstis joprojām nespēj vienoties par Eiropas antikrīzes fonda parametriem, kura līdzekļi ir paredzēti pandēmijas seku likvidācijai Eiropā.

14
Tagi:
ekonomiskā krīze, Baltija
Pēc temata
SVF: Baltijas valstu vidū Latvijas ekonomika cietīs visvairāk
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
Militārās mācības, foto no arhīva

Uzirdināja pludmali: Jūrmalciema iedzīvotāji noguruši karot ar armiju

2
(atjaunots 16:36 09.07.2020)
Mācību laikā Nīcas novadā kareivji izdangāja vietējo ceļu, kā arī izbrauca ar bruņutehniku pa pļavām un pa pludmali.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Militārās mācības Nīcas novadā jau ne pirmo reizi bojā ceļus, vēsta Skaties.lv.

Ivars Krieders dzīvo Jūrmalciemā. Nokļūt pie viņa mājās pēc militārajām mācībām ir praktiski neiespējami: uz izdangātā smilšu ceļa pastāvīgi iestrēgst automobiļi. Mācību laikā pagalmā iebrauca divas armijas mašīna. Kareivji nesaprata, kur atrodas, kā nokļūt pie jūras, tādēļ, ilgi nedomājot, brauca pa īsāko ceļu – caur pļavu.

Arī viņa kaimiņš Jānis Cibulis ir neapmierināts – tagad uz jūru nākas doties ar kājām, ar mašīnu nevar izbraukt.

"Ja kaut kas ir tagad vajadzīgs, ātrā palīdzība, tad mums iznāk, ka līdz šai vietai, iepriekš jau tur ir ceļš izdangāts, tad jānes uz nestuvēm līdz šai vietai, līdz ātrajai palīdzībai," sūdzas Jānis.

Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības mācību laikā šī gada jūnijā armijas vienības pārvietojās pa ciema teritoriju ar militāro tehniku un atstāja aiz sevis pamatīgu postažu. Tā ir bijis arī agrāk, tādēļ vietējās domes pacietības mērs šoreiz ir pilns.

"2017. gadā tad mums bija arī problēmas, pa šo ceļu, pa kuru mēs braucām, kur uzbērta grants, ja nemaldos, 600 metru garumā. Armija par saviem līdzekļiem saveda kārtībā, bet pagāja mums kādi trīs mēneši, kamēr tikām pie laba rezultāta. Kamēr nebijām aizrakstījuši aizsardzības ministram vēstuli," saka Nīcas novada domes pārstāvis Aigars Veiss.

Militārā tehnika sabojājusi arī Jūrmalciema pludmali, vienu no tīrākajām Latvijā.

"Pa pludmali viņi braukāja tā kā pa lielo autostrādi. Kaut gan principā viņiem ir atsevišķs ceļš, atsevišķa piebrauktuve, un viņi varēja to darīt visu no tās puses," pastāstīja Veiss.

Pēc viņa sacītā, armija vietējiem iedzīvotājiem sagādājusi vilšanos.

Vides dienesta pārstāvis Jānis Junkurs paskaidroja, ka pārbaudes tika veiktas gan pirms, gan pēc mācībām, un kaitējums dabai neesot konstatēts. Pludmale patiešām ir uzirdināta, taču lietus un vējš pakāpeniski izlīdzinās nestabilās smiltis.

NBS Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis atvainojās Jūrmalciema iedzīvotājiem par sabojāto ceļu. Viņš paskaidroja, ka jau 27. jūnijā pārstāvji devās uz ciemu un saveda kārtībā ceļu. Masulis apsolīja, ka nākotnē, kamēr ceļi netiks sakārtots sākotnējā izskatā, mācību dalībnieki nepametīs rajonu.

Tāpat viņš apsolīja turpmāk pats personīgi tikties ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, lai informētu viņus par plānoto mācību norisi un atbildētu uz visiem jautājumiem

2
Tagi:
militārās mācības, Latvija, NBS
Pēc temata
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus