Haubice M777

Latvijas armija bez haubicēm nepaliks

401
(atjaunots 12:09 27.09.2016)
Latvijas aizsardzības ministrija plāno uzlabot armijas cīņasspēju un iepirkt Eiropā jaunas vai lietotas haubices, kuru pašlaik nav Latvijas Bruņoto spēku rīcībā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Aizsardzības ministrija gatavojas iepirkt jaunas vai lietotas pašgājējas kāpurķēžu haubices, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Baltijas valstu armiju vājais apbruņojums ir labi zināms. Militārā spēka globālajā indeksā Latvija ieņem 87. vietu (no 126 valstīm), Lietuva ierindojusies 92. vietā, bet Igaunija – tikai 108. vietā. Piemēram, nebeidzamus jokus rada fakts, ka Igaunijai nav tanku, un mācībām to nācies aizņemties no Latvijas.

Savukārt Latvijas armijai nav haubiču. Tiesa, nesen to nebija arī Lietuvas armijai, taču 2015. gadā Lietuva iegādājās 16 pašgājējas haubices Panzerhaubitze 2000.

Nākamgad arī Latvija noteikti nopirks haubices netiešā artilērijas atbalsta iespēju paplašināšanai, tātad nākamā gada budžetā artilērijai atvēlēti 14 miljoni eiro. Pagaidām nav zināms, kur tieši tiks iepirktas haubices, vai tās būs jaunas vai lietotas, tomēr oktobra sākumā Bergmanis dosies vizītē uz vienu no NATO dalībvalstīm, lai uzsāktu pārrunas par iepirkumu.

Pārāk dārgi BTR

Jāpiebilst, ka iepriekšējais militārās tehnikas iepirkums Latvijas armijas vajadzībām beidzās ar skaļu skandālu. Lietotie BTR, kas tika iepirkti Lielbritānijā, varētu iespiesties atmiņā ar oriģinālo konkursu skolēnu vidū: Aizsardzības ministrija apsolīja pavizināt BTR visus, kuri izdomās kara tehnikai jaunus nosaukumus, un jūlija beigās svinīgi izpildīja solījumu. BTR ieguva tādus nosaukumus kā Virsaitis, Zobens, Pērkons, Vairogs un Glābējs.

Taču drīz vien noskaidrojās, ka aukstā kara laikos ražotie BTR Latvijas budžetam izmaksājuši 250 miljonus eiro: 40 milj. par pašu tehniku un vēl 210 milj. – par infrastruktūru, personāla apmācību, munīciju un militārās tehnikas apkalpošanu. Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ("Vienotība") informēja, ka par šo naudu varētu uzcelt militārās tehnikas rūpnīcu un lūdza Ģenerālprokuratūru pārbaudīt iepirkumu.

Šī skandāla fonā noblāva pat stāsts par sapieru lāpstiņām no Ķīnas, kas salūza jau piecu minūšu laikā pēc zemessargu mācību sākuma.

Bruņuvestes par tautas ziedojumiem

Lietuva nesen veica dārgāko kara tehnikas iepirkumu valsts vēsturē: 88 modernas vācu bruņumašīnas par 386 milj. eiro, kas aizvietos 60. gadu bruņutransportierus. Taču pēc tam, kad Latvijas politiķi uzslavēja Lietuvas armiju par rūpīgo izvēli un gatavību maksāt vairāk par kvalitāti, noskaidrojās, ka lietuviešu specvienībām nav bruņuvestu.

2015. gadā, kad rokudzelžos iekalts noziedznieks nozaga policistiem Kalašņikova automātu un aizbēga no policijas mašīnas, antiterora vienības Aras komandieris atzinās, ka viņa vienībai ir tikai 25 bruņuvestes, uz ko vēl attiecas garantija un ko iespējams nēsāt.

Pēc tam tīklā Facebook sākās līdzekļu vākšana specvienībai vajadzīgo bruņuvestu iepirkšanai. Akcijas organizatore Vītaute Seinauskaite paziņoja, ka 351 cilvēks saziedojuši 11 360 eiro. Par šiem līdzekļiem nopirktas sešas bruņuvestes – par 1850 eiro gabalā.

"Ceru, ka vīriešiem, kuri nēsā šīs vestes ar uzrakstu "Sabiedrības palīdzība", būs kaut par dažiem procentiem labāka motivācija un vīrišķība aizstāvēt lietuviešus. Un tas būs liels solis uz priekšu," – rakstīja Seinauskaite savā lapā Facebook.

401
Pēc temata
Latvija un Lietuva nolēmušas sinhronizēt iepirkumus aizsardzības jomā
Lietuvas Aizsardzības ministriju pieķēra krāpniecībā ar valsts iepirkumiem
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

5
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

5
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

25
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

25
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
Rīdzinieka karte, foto no arhīva

Norēķini ar QR kodu: Rīgu sagaida jaunas sabiedriskā transporta biļetes

0
(atjaunots 15:28 10.07.2020)
"Rīgas satiksme" grasās atteikties no sadarbības ar "Rīgas karte" un pilnveidot e-talonu sistēmu.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Jau līdz gada beigām "Rīgas satiksme" plāno ieviest pasažieriem jaunu brauciena apmaksas veidu – ar QR kodu, vēsta TV3

Šāda projekta īstenošanas iepirkums tiks izsludināts jau šonedēļ.

Valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa pastāstīja, ka "Rīgas satiksme" grasās ieviest jaunus biļešu veidus, lai padarītu to iegādi tehnoloģiskāku, ērtāku un pasažieriem vienkāršāku.

No nākamā gada visu e-talonu sistēmu uzturēs "Rīgas satiksme", savukārt sadarbība ar uzņēmumu "Rīgas karte", vismaz esošajā formātā, tiks izbeigta.

Kā tehniski tiks īstenota šī pāreja, pagaidām īsti nav skaidrs, taču "Rīgas satiksmē" apgalvo, ka rīdzinieku ikdienas dzīvi tas nekādā veidā neietekmēšot.

Sputnik Latvija jau stāstīja par neseno incidentu Rīgas transportā, kad kontrolieri skarbi sagrāba bezbiļetnieku un aizrādīja aculieciniecei, kura centās iejaukties.

0
Tagi:
sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Rīga atjaunojusi visus braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā
Luksemburga – pirmā valsts ar bezmaksas transportu
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"