Lietuva. Viļņa. Foto no arhīva

Lietuva iecerējusi pierādīt, ka bijusi PSRS donore

59
(atjaunots 12:14 18.09.2016)
Eksperti pēc PSRS finansiālo dokumentu analīzes secinājuši, ka Lietuva esot bijusi tipiska kolonija. Krievijas varas iestādes nepievienojas Baltijas valstu viedoklim tā saucamās "okupācijas" jautājumā.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Nākamnedēļ Latvijas valdības ekspertu grupa nogādās Lietuvā arhīvā saņemto finansiālo dokumentu analīzes rezultātus, kuros esot atrodami pierādījumi tam, ka Lietuva PSRS laikos bijusi donore, informēja Lietuvas iedzīvotāju genocīda pētījumu centra direktore Birute Burauskaite, ziņo Sputnik Igaunija.

Padomju okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija Latvijā tika izveidota 2005. gadā. Tā saņem finansējumu no valsts budžeta, tomēr laikā no 2008. līdz 2014. gadam nestrādāja līdzekļu trūkuma dēļ.

"Viņi (eksperti — red.) aprēķinājuši zaudējumus un laiduši klajā relīzi, ko iesniegs Lietuvai. Taču analīze nav veikta par simt procentiem. Apkopojot informāciju, viņus pašus pārsteidzis fakts, ka finanšu plūsmas no republikas sūtītas uz Maskavu un no Maskavas atpakaļ — tāpat kā pašlaik budžeta līdzekļi tiek sadalīti pašvaldību starpā. Līdzīgs mehānisms darbojās starp republikām. Šis finanšu dokumentos norādītās naudas plūsmas pierāda, ka mēs bijām tipiska kolonija," — Burauskaites teikto citē RIA Novosti, atsaucoties uz Lietuvas ziņu aģentūru BNS.

Lietuvas iedzīvotāju genocīda pētījumu centra direktore pavēstīja, ka ir jāpārtrauc diskusijas par to, ka PSRS bijusī centrālā daļa ieguldījusi līdzekļus Lietuvā. "Viņi uzskata, ka mēs esam parādnieki. Finansiālo dokumentu jaunie aprēķini liecina, ka tās ir muļķības: ja arī viņi cēla kaut kādas rūpnīcas, tad to darīja savās interesēs. To es zinu precīzi, ekonomisti aprēķināja, ka šīs investīcijas atmaksājās 2-3 gadu laikā, nekas netika darīts, lai mēs paliktu parādā," — viņa teica.

2000. gadā Lietuvas valdība izsniedza komisijai informāciju, kurā norādīts, ka tā saucamās "padomju okupācijas" laikos Lietuvas zaudējumi esot sastādījuši vairāk nekā 20 miljardus ASV dolāru. Toreiz parlaments pieņēma likumu, kas šo faktu apstiprina, taču nekādi pasākumi likuma īstenošanai netika veikti.

Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Сергей Гунеев

Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. 2015. gadā Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par darbības koordināciju, kuras mērķis ir izvirzīt prasības Krievijai — PSRS tiesību mantiniecei — par "padomju okupācijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju. Latvijas varas iestādes padomju gados valstij nodarītos zaudējumus vērtēja 185 miljardu eiro apmērā, bet vēlāk Latvijas komisija zaudējumu summu palielināja līdz 300 miljardiem. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot Pazderes vārdus, piezīmēja, ka prasības Krievijai izmaksāt kompensācijas par padomju pagātni daudzu miljardu apmērā izvirza "slimi cilvēki". Viņš uzsvēra, ka Maskava nav centusies noturēt Padomju Savienības sastāvā Baltijas valstis, kad tās izstājās no PSRS, un radījusi tajās rūpniecību, modernizējusi ekonomiku un ieguldījusi daudz lielākus līdzekļus nekā pašā KPFSR.

Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.

59
Pēc temata
"Jūs pajokojāt, es pasmējos": Krievijas atbilde uz informāciju par zaudējumiem
Latvija vēlas saņemt 185 miljardus eiro par "padomju okupāciju"
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

18
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

18
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

41
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

41
Tagi:
noziedzība, Lietuva

Protesti ASV: amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai

0
(atjaunots 17:10 02.06.2020)
ASV nenorimst plaša mēroga protesti afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas dēļ. Vīrietis nomira maija beigās pēc tam, kad viņu aizturēja policija Mineapolisā, Minesotas štatā.

Incidents izprovocēja protestus visā valstī. Jau vairākas dienas simtiem cilvēku iziet Mineapolisas, Ņujorkas, Vašingtonas un citu ASV lielpilsētu ielās, protestējot pret policistu patvaļību.

Daudzās vietās mierīgas demonstrācijas ātri pāraugušas nekārtībās un sadursmēs ar policiju. Dalībnieki rīko grautiņus, apzog veikalus, dauza skatlogus un aizdedzina atkritumu konteinerus.

Protestu laikā cietis arī RIA Novosti korespondents Mihails Turgijevs, sakarā ar ko Krievijas vēstniecība nosūtīja notu Valsts departamentam.

Tikmēr vairākos štatos policijai palīgā nosūtīta ASV Nacionālā gvarde, taču nedz tā, nedz gumijas lodes un asaru gāze nevar apspiest protestu noskaņojumu.

Šajā fonā bijusī Baraka Obamas padomdevēja Sjuzana Raisa uzstājās ar apsūdzībām pret Krieviju. Pie kā šoreiz ir vainīga Maskava un kāds sakars ar šo stāstu ir Donalda Trampa bunkuram – stāstām mūsu video.

0