Lietuva. Viļņa. Foto no arhīva

Lietuva iecerējusi pierādīt, ka bijusi PSRS donore

59
(atjaunots 12:14 18.09.2016)
Eksperti pēc PSRS finansiālo dokumentu analīzes secinājuši, ka Lietuva esot bijusi tipiska kolonija. Krievijas varas iestādes nepievienojas Baltijas valstu viedoklim tā saucamās "okupācijas" jautājumā.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Nākamnedēļ Latvijas valdības ekspertu grupa nogādās Lietuvā arhīvā saņemto finansiālo dokumentu analīzes rezultātus, kuros esot atrodami pierādījumi tam, ka Lietuva PSRS laikos bijusi donore, informēja Lietuvas iedzīvotāju genocīda pētījumu centra direktore Birute Burauskaite, ziņo Sputnik Igaunija.

Padomju okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija Latvijā tika izveidota 2005. gadā. Tā saņem finansējumu no valsts budžeta, tomēr laikā no 2008. līdz 2014. gadam nestrādāja līdzekļu trūkuma dēļ.

"Viņi (eksperti — red.) aprēķinājuši zaudējumus un laiduši klajā relīzi, ko iesniegs Lietuvai. Taču analīze nav veikta par simt procentiem. Apkopojot informāciju, viņus pašus pārsteidzis fakts, ka finanšu plūsmas no republikas sūtītas uz Maskavu un no Maskavas atpakaļ — tāpat kā pašlaik budžeta līdzekļi tiek sadalīti pašvaldību starpā. Līdzīgs mehānisms darbojās starp republikām. Šis finanšu dokumentos norādītās naudas plūsmas pierāda, ka mēs bijām tipiska kolonija," — Burauskaites teikto citē RIA Novosti, atsaucoties uz Lietuvas ziņu aģentūru BNS.

Lietuvas iedzīvotāju genocīda pētījumu centra direktore pavēstīja, ka ir jāpārtrauc diskusijas par to, ka PSRS bijusī centrālā daļa ieguldījusi līdzekļus Lietuvā. "Viņi uzskata, ka mēs esam parādnieki. Finansiālo dokumentu jaunie aprēķini liecina, ka tās ir muļķības: ja arī viņi cēla kaut kādas rūpnīcas, tad to darīja savās interesēs. To es zinu precīzi, ekonomisti aprēķināja, ka šīs investīcijas atmaksājās 2-3 gadu laikā, nekas netika darīts, lai mēs paliktu parādā," — viņa teica.

2000. gadā Lietuvas valdība izsniedza komisijai informāciju, kurā norādīts, ka tā saucamās "padomju okupācijas" laikos Lietuvas zaudējumi esot sastādījuši vairāk nekā 20 miljardus ASV dolāru. Toreiz parlaments pieņēma likumu, kas šo faktu apstiprina, taču nekādi pasākumi likuma īstenošanai netika veikti.

Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Сергей Гунеев

Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. 2015. gadā Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par darbības koordināciju, kuras mērķis ir izvirzīt prasības Krievijai — PSRS tiesību mantiniecei — par "padomju okupācijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju. Latvijas varas iestādes padomju gados valstij nodarītos zaudējumus vērtēja 185 miljardu eiro apmērā, bet vēlāk Latvijas komisija zaudējumu summu palielināja līdz 300 miljardiem. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot Pazderes vārdus, piezīmēja, ka prasības Krievijai izmaksāt kompensācijas par padomju pagātni daudzu miljardu apmērā izvirza "slimi cilvēki". Viņš uzsvēra, ka Maskava nav centusies noturēt Padomju Savienības sastāvā Baltijas valstis, kad tās izstājās no PSRS, un radījusi tajās rūpniecību, modernizējusi ekonomiku un ieguldījusi daudz lielākus līdzekļus nekā pašā KPFSR.

Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.

59
Pēc temata
"Jūs pajokojāt, es pasmējos": Krievijas atbilde uz informāciju par zaudējumiem
Latvija vēlas saņemt 185 miljardus eiro par "padomju okupāciju"
Datormācības skolā, foto no arhīva

Igaunijā vecāko klašu skolēni pamet mācības pēc pārejas pie tālmācībām

23
(atjaunots 00:26 01.12.2020)
Līdz gada beigām ģimnāziju audzēkņi divos Igaunijas apriņķos mācīsies tikai attālināti Covid-19 izplatības dēļ.

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma no 30. novembra ieviest tālmācības visiem ģimnāziju audzēkņiem Harju (galvaspilsētas) un Austrumviru apriņķī, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, vēsta ERR.

Pašlaik ir atbalstīts viens izņēmums: klātienes konsultācijas atļauts rīkot tiem, kas ziemā kārto starptautiskos eksāmenus svešvalodā. Iespējams, nākamnedēļ atļaus klātienes mācības nelielās apriņķa ģimnāzijās, kur vecākajās klasēs bieži vien mācās mazāk nekā 10 cilvēki.

"Attiecībā uz vienlaicīgām mācībām klātienē un attālināti – es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo dekrēts tomēr ir pieņemts līdz 10. janvārim. Kā mēs redzam, Eiropā koronavīrusa saslimstības līmenis ir daudz augstāks un dzīve "slēdzas ciet". Protams, mēs iespēju robežās cenšamies "turēt dzīvi atvērtu", taču kaut kur mums ir jāsamazina kontakti," saka izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs (Centra partija).

Tomēr galvaspilsētas Lāsnamē ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka tālmācības slikti ietekmēs skolēnus. Viņš atgādināja, ka pēc pavasara karantīnas daži absolventi pameta mācības, un ir pārliecināts, ka attālinātais režīms daudzus ir izsitis no sliedēm.

"Mācību stunda tiešsaistē nesniedz to efektivitāti," pārliecināts viņš. Pēc viņa sacītā, visvairāk tas skar tādu priekšmetu apgūšanu kā igauņu valoda un matemātika.

Ābs atgādināja, ka lēmumam ieviest tālmācības ģimnāziju skolēniem ir jāsamazina skolēnu kontakti. Saskaņā ar ierēdņu vērtējumu, tas veicina Covid-19 izplatības samazināšanos.

Taču Presņecovs atbildēja, ka daudzi izlaiduma klašu skolēni jau strādā, un darbā joprojām turpinās kontaktēt ar citiem cilvēkiem.

Tallinas varasiestādes cer, ka valdība atļaus galvaspilsētas skolām kombinēt mācības klātienē un attālināti.

"Mēs neesam pret attālinātām mācībām, taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā arī saprātīga pieeja, kas sniegtu bērniem iespēju nākt uz skolu, saņemt mācības klātienē, palikt skolas uzraudzībā un saglabāt saikni ar skolotājiem," paskaidroja Tallinas mērs Mihails Kilvarts (Centra partija). "Diemžēl politiskā sistēma ir izveidota tā, ka pat ar divu ministru viedokli nepietiek tam, lai tiktu pieņemts lēmums valdības līmenī. Tur, kur ir koalīcija, un valdībā mums ir koalīcija, lēmumi tiek pieņemti ar trīs partiju konsensu, un tas bieži vien paredz apspriešanu, kompromisu meklējumus un rezultātā lēmumus, kuri bieži vien neapmierina nevienu."

Aizritējušajā diennaktī Igaunijā tika veikti 3934 koronavīrusa testi, no kuriem pozitīvi izrādījušies 256, jeb 6,5%. Diennakts laikā Covid-19 radīto komplikāciju dēļ miruši 6 cilvēki.

Saskaņā ar Veselības departamenta 30. novembra rīta datiem, ar Covid-19 stacionēto skaits ir 203 cilvēki. Kumulatīvā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā palielinājusies līdz 335,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

23
Tagi:
attālinātās mācības, Igaunija
Pēc temata
Krivcova: katram bērnam "tālmācībās" ir tiesības uz bezmaksas datoru
Sohina: IZM neatzīst krievu skolēnu tiesību pārkāpumu tālmācībās
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Lietuvas robežsargi, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji atraduši veidu, apmeklēt kaimiņus, neievērojot pašizolāciju

43
(atjaunots 23:32 30.11.2020)
Šādi rīkojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī lietuvieši, kuri brauc uz Latviju un nevēlas šeit aizkavēties uz ilgāku laiku.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji, kuri nevēlas ievērot pašizolāciju pēc Lietuvas apmeklēšanas, atklājuši veidu, kā apiet šos ierobežojumus, raksta Latvijas Avīze ar atsauci uz avīzes Kurzemes Vārds novērojumiem.

Šis veids ir visnotaļ vienkāršs un efektīvs, lai gan neviennozīmīgs. Tas tomēr ir nopietns pārkāpums un nav šāda riska vērts. Tomēr ir tādi, kas, neraugoties uz pasākuma riskantumu, šķērso robežu.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Piemēram, kāds autobraucējs pastāstīja izdevumam, ka, lai iebrauktu Lietuvā un atgrieztos Latvijā, neievērojot pašizolāciju, pirms brauciena ir jāizslēdz mobilais telefons, izvelkot no tā bateriju, vai arī vispār jāatstāj telefons mājās. Izņemot to, vīrietis ieteica neizmantot bankas karti Lietuvā, bet gan savlaicīgi izņemt naudu bankomātā Latvijas teritorijā.

Auto cienītājs atzīmēja, ka tikpat svarīgi ir pārbaudīt robežsargu klātbūtni uz ceļa. Šim nolūkam viņš vienmēr vadā līdzi binokli. Gadījumā, ja ceļš ir brīvs viņš brauc. Iebraucot no Latvijas Lietuvā, karantīna nav nepieciešama, tādēļ tajā virzienā robežu var šķērsot bez ierobežojumiem.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles cents savā Facebook lapā publicēja valstu sarakstu, ierodoties no kurām ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, sarakstā ir arī Lietuva.

43
Tagi:
karantīna, robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
"Starptautiskā migrācija jāaptur": Dombrava izmisīgi aicina slēgt valsts robežas
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
Atvedīs no Maskavas! Latvijā ārkārtējā situācija, bet Dombrava atkal krīt panikā
Ir laiks slēgt Latvijas robežas: Nacionālā apvienība piedāvās valdībai apņēmīgus soļus
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi