Latvijas armijas bruņutransporteris Pērkons. Foto no arhīva

Latvija un Lietuva nolēmušas sinhronizēt iepirkumus aizsardzības jomā

76
(atjaunots 10:08 16.09.2016)
Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojušies apspriesties par iepirkumiem aizsardzības jomā, lai abu valstu bruņoto spēku ekipējums un bruņojums būtu savietojams.

RĪGA, 16. septembris — Sputnik. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks, tiekoties Marijampolē (Lietuva) parakstīja komunikē par aizsardzības iepirkumu sinhronizēšanu.

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas pārstāves Dainas Ozoliņas stāstīto aģentūrai LETA, Bergmanis norādīja, ka šī dokumenta parakstīšana ir vēsturisks notikums, jo īpaši pēc Baltijas valstīm nozīmīgajiem Varšavas samita lēmumiem.

"Mēs stiprināsim sadarbību, lai mūsu bruņoto spēku ekipējums un bruņojums būtu savietojams ne tikai Latvijas un Lietuvas, bet arī visa reģiona ietvaros," — norādīja aizsardzības ministrs.

Komunikē par iepirkumu sinhronizāciju aizsardzības jomā paredz informācijas apmaiņu par aizsardzības spēju attīstību un ar to saistītajiem iepirkumiem, organizēt tikšanās un pārrunas ar piegādātājiem, kā arī seminārus par plašākām sadarbības iespējām.

Abās valstīs nākas saskarties ar mīklainiem un amizantiem gadījumiem, kas saistīti ar iepirkumiem aizsardzības jomā. Piemēram, Latvija Lielbritānijā iegādājās pārāk vecus un dārgus BTR, bet Ķīnā — sapieru lāpstiņas, kas saliecās pēc pirmās lietošanas. Savukārt Lietuvā vēl joprojām tiek izmeklēta lieta par nažu, caurduru un sadales dēļu iegādi armijas vajadzībām par cenu, kas astoņkārt pārsniedz tirgus cenas.

76
Pēc temata
Igaunijas prezidentu pārsteidz kaimiņvalstu nevēlēšanās iestāties NATO
Spiegs netiks cauri: Latvijas MK vairs nepublicēs karavīru atalgojumus
Lietuva nopirks vācu bruņutehniku par 386 milj. eiro
Latvijas vēstnieks NATO priecājas par dialogu ar Krieviju
Pāvels Feldmans

Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas

19
(atjaunots 09:53 05.12.2020)
Ar Krieviju saistītās spriedzes pastāvīgā audzēšana ir Baltijas valstu izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos – tikai tad Rietumi tās atceras un atvēl investīcijas.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Latvija, Lietuva, Čehija un Slovākija atbalstījušas ciešāku sadarbību ar NATO partneriem – Ukrainu un Gruziju – ar mērķi nodrošināt drošību Melnās jūras reģionā, vēsta Sputnik Lietuva. Krievija "turpina paplašināt militāro spēku Krimā un aizvien aktīvāk izvērš spēkus Melnās jūras reģionā. NATO uz to atbild, paplašinot savu klātbūtni uz sauszemes, jūrā un gaisā," videokonferencē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ja Baltijas valstis nebīdītu uz priekšu Krievijas tēmu, tās diezin vai izpelnītos Rietumu uzmanību, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu institūta direktora vietnieks, politoloģijas zinātņu kandidāts Pāvels Feldmans.

"It kā jau šķiet: kur ir Baltijas valstis, kur – Melnā jūra. No pirmā acu uzmetiena, reģionus absolūti nesaista drošības jautājumi, taču Latvija, Lietuva un Igaunija pašlaik cenšas būt NATO galvenie apakšuzņēmēji jautājumos par attiecību saasināšanu ar Krieviju... Pastāvīga spriedzes audzēšana – tā viņiem ir izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos," paskaidroja Feldmans.

Eksperts norādīja, ka pašmāju ekonomikas negatīvās attīstības apstākļos – iedzīvotāji slīgst nabadzībā, rūpniecība sabrūk – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nekas cits neatliks, kā vien piesaistīt lielo partneru uzmanību Rietumos jautājumos par stāšanos pretī iedomātiem Krievijas draudiem Baltijas reģionā un Eiropas dienvidos, lai arī patiesībā Krievija nevienu neapdraud.

"Ja Baltijas republikas nebūtu pozicionējušas sevi kā Rietumu priekšpostenis "bīstamās" un "šausmīgās" Krievijas priekšā, Rietumi par tām vispār neinteresētos. Tām nav, ko piedāvāt ne Rietumeiropai, ne ASV, bet tagad tās kļūst ļoti vajadzīgas un lietderīgas, daži viņas atceras un novirza investīcijas," atzīmēja Feldmans.

Pēdējos gados no Baltijas valstu puses regulāri skan apgalvojumi par Krievijas augošajiem draudiem. Ar šo ieganstu alianse būtiski paplašinājusi savu klātbūtni pie Krievijas rietumu robežām, lai arī tās vadībai labi zināms: Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus.

Iepriekš Stoltenbergs pazinoja, ka Melnās jūras reģionam ir stratēģiska nozīme NATO acīs, tāpēc aliansei ir svarīgi nākotnē nostiprināt savas pozīcijas reģionā KF augošās klātbūtnes dēļ. Krievijas Valsts dome savukārt atbildēja, ka NATO pie Melnās jūras krastiem "uzvedas kā agresīvs provokators", un Maskava sper soļus tikai atbildei uz tamlīdzīgu alianses politiku.

Невидимки: Фельдман объяснил, почему Балтии в НАТО не выжить без РФ
19
Tagi:
Krievija, Baltija, NATO
Pēc temata
Militārais eksperts: Krievijas reakcija uz provokācijām kaitina NATO
Izspēlē raķešu uzbrukumus: Šoigu stāsta par NATO iznīcinātājiem pie Krievijas robežām
Krievijas iznīcinātāji pārtvēruši NATO lidmašīnas virs divām jūrām
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
BelAES

Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES

22
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
Lietuvas Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar instrukciju par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Lietuvas Iekšlietu ministrija publicējusi savā lapā Facebook instrukciju valsts pilsoņiem par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos, vēsta RIA Novosti.

"Saņemot informāciju par iespējamu avāriju BelAES, katra iedzīvotāja rīcībā jābūt pārtikas un ūdens krājumam vismaz 72 stundām, līdz jūs saņemsiet speciālo dienestu palīdzību," rekomendācijas paziņoja valsts Iekšlietu ministrijas preses dienesta vadītājs Mindaugs Bajarūns nacionālās televīzijas programmā.

Starp produktiem, kuru sarakstu Facebook publicēja IeM, iekļauti gaļas un dārzeņu konservi, putraimi, eļļa, cukurs, garšvielas, sāls, medus, tēka, kā arī 12 litri minerālūdens. Sniegti norādījumi, kur un kā glabāt produktus. Evakuācijas gadījumam resors ieteica parūpēties par atbilstošu somu.

Lietuvas valdība jau pirms BelAES ekspluatācijas sākuma iepirka 4 miljonus joda tablešu. Ar tām apgādās iedzīvotājus 100 km rādiusā no BelAES. Jods tabletēs tiek izmantots kodolavāriju apstākļos, lai aizsargātu organismu no radiācijas ietekmes. Bija plānots, ka tabletes izdosies izdalīt līdz 17. novembrim, tomēr vien 40% iedzīvotāju atsaukušies uz aicinājumu nodrošināt preparāta krājumus.

Lietuva sāka kritizēt Baltkrievijas topošo atomelektrostaciju jau pirms tās būvdarbiem un tagad cenšas aizliegt Baltkrievijas elektroenerģijas importu ES.

Novembra sākumā Astravjecā, Baltkrievijā notika BelAES ekspluatācijas sākuma oficiālā ceremonija. Tai bija izraudzīts Krievijā izstrādātais AES projekts ar 3+ paaudzes reaktoriem VVER-1200, kas atbilst augstākajām starptautiskajām drošības prasībām. Stacijas pirmā bloka ekspluatācija pilnā mērā sāksies 2021. gada pirmajā ceturksnī, otrs bloks tiks ieslēgts 2022. gadā.

22
Tagi:
BelAES, Lietuva
Pēc temata
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
Latvija bloķē Baltkrieviju un pieprasa no KF elektroenerģijas izcelsmes pierādījumus
Lietuvā palielinās sirēnu skaitu BelAES "avārijas" gadījumam
Covid-19

Covid-19 gadījumu skaits atkal tuvojas 800, 11 cilvēki miruši

0
(atjaunots 18:28 05.12.2020)
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem.

RĪGA, 5. decembris - Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā valstī fiksēti 794 Covid-19 gadījumi. Diennakts laikā veikti 8695 Covid-19 testi, tātad apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Līdztekus publicēta informācija par 11 pacientu nāvi ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Trīs no viņiem piederēja pie 60-70 gadu vecuma grupas, seši cilvēki – pie 75-85 gadu vecuma grupas, divi bija vecāki par 85 gadiem.

Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 20 787 koronavīrusa gadījumi.

Iepriekš vēstīts, ka no 3. decembra smagās epidemioloģiskas situācijas fonā spēkā stājušies jauni ierobežojumi. Tagad visiem iedzīvotājiem jāievēro princips "2+2": cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, var tikties tikai divatā, viņiem jāievēro 2 metru distance. Aizliegti privāti pasākumi, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Maskas jāvalkā visas telpās, arī darba vietā. Izņēmums pieļaujams mājās.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam tagad jānodrošina 15 kvdrātmetru telpa. Noteikti arī citi ierobežojumi.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos