Igaunijas banka Krediidipank

ASV sankcijas attiecinātas uz Igaunijas banku

23
(atjaunots 15:15 04.09.2016)
Ceturtdien ASV pavēstīja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas tiek paplašinātas. Melnajā sarakstā iekļuvusi arī Igaunijas banka Krediidipank – 60% tās pieder Krievijas bankai "BM-Bank".

RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Starp organizācijām, uz ko attiecinātas ASV sankcijas, nokļuvusi arī Igaunijas banka Krediidipank, raksta Sputnik Igaunija.

Paplašinātajā personu, firmu un organizāciju sarakstā pret ko vērstas sankcijas sakarā ar Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā, iekļauti 17 Ukrainas pilsoņi, kuru vidū ir 11 valdības locekļi, un vairāki Krievijas uzņēmumi, kas darbojas Krimā, tostarp arī lieli kuģubūves un aizsardzības uzņēmumi.

Tomēr starp šīm kompānijām negaidot izrādījusies arī… Igaunijas banka. Pie tam Igaunija, protams, atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un valsts premjerministrs Tāvi Reivass nesen pavēstīja, ka par sankciju atcelšanu nevarot būt ne runas, ja nav izpildīti Minskas protokoli.

Lēmums iekļaut sankciju sarakstā Krediidipank pieņemts tāpēc, ka aptuveni 60% Igunijas uzņēmuma akciju pieder Krievijas bankai "BM Bank" (BM-Bank PJSC).

Sankciju mērķis ir atraukt no globālajiem finansiālajiem tīkliem sarakstā iekļautās personas, organizācijas un uzņēmumus, ierobežot to iespējas biznesa sfērā un aizliegt ASV uzņēmumiem un personām kārtot ar tiem darījumus. Tas attiecas ne tikai uz ASV bankām, bet arī ārvalstu banku filiālēm ASV. ASV Finanšu ministrija informē, ka šī pasākuma mērķis ir neļaut Krievijas uzņēmumiem apiet spēkā esošās sankcijas.

Krediidipank sabiedrisko attiecību speciālists Alans Soons pavēstīja, ka šī situācija neietekmēs bankas klientus, ja vien tie nav ASV pilsoņi vai rezidenti. Krediidipank ir labi kapitalizēts uzņēmums. 2016. gada 30. jūnijā tā likvīdie aktīvi veidoja

 

23
Pēc temata
Igaunijas ārlietu ministre aicina Krieviju neatteikties no "Normandijas formāta"
Igaunijas mediji uzskata, ka Krievija varētu vienkārši nopirkt Igauniju
Igaunijas uzņēmēji nav apmierināti ar Krievijas sankciju pagarināšanu
Delfinārijs, foto no arhīva

ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā

11
(atjaunots 16:17 30.06.2020)
Eiropas delfīni iet bojā zvejnieku tīklos, tomēr par zīdītāju likteni Biskajas līcī eiropieši ir noraizējušies, bet par jūras cūku iznīcināšanu Baltijā vienkārši nav informēti.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva) paudis bažas par delfīnu likteni Baltijas jūrā, vēsta Sputnik Lietuva

Viņš pastāstīja par traģēdiju Biskajas līcī, kur ik gadus zvejnieku tīklos iet bojā tūkstošiem delfīnu. Eiropieši savākuši vairāk nekā četrus miljonus parakstu, lai informētu par problēmu Eiropas Komisiju.

Baltijas jūrā ir sava traģēdija – uz iznīcības sliekšņa nonācis delfīns, ko dēvē par jūras cūku.

"Tikai šī traģēdija Baltijas jūrā nenozīmē tūkstošiem nāvju. Patiesībā to nevar saskaitīt ne simtos, ne desmitos. Šodien Baltijā palikuši tikai 500 šo dzīvnieku," eirokomisārs uzrakstīja Facebook.

Sinkēvičs pastāstīja, ka jāievēro virkne noteikumu, lai glābtu izmirstošos dzīvniekus. Atbilstoši likumi ir pieņemti, tie prasa, lai dalībvalstis kontrolētu lomu un veiktu drošības pasākumus.

"Problēma ir tā, ka līdz šim noteikumi nav pietiekami īstenoti, dažkārt – vienkārši ignorēti," viņš uzsvēra.

Tāpat, pēc viņa domām, jāpieprasa tehniski pasākumi, lai novērstu dzīvnieku bojāeju tīklos: piemēram, jāizmanto iekārtas, kas turēs delfīnus atstatu no tīkliem, kā arī jāievieš sezonas ierobežojumi tīkliem.

Pie tam, politiķis ir pārliecināts, jākontrolē dzīvnieku piezveja.

"Tikai tā mēs uzzināsim problēmas patiesos mērogus un varēsim pienācīgi aizsargāt delfīnus," piebilda Sinkēvičs.

Viņš apsolīja, ka tuvākajā laikā informēs par jaunu darbu Baltijas jūras reģionam.

Visā pasaulē mīt aptuveni 700 tūkstoši cūkdelfīnu. Suga ir plaši pārstāvēta, tomēr Melnās un Baltijas jūras paveidiem, kas ārēji un ģenētiski atšķiras no citiem cūkdelfīniem, draud izmiršana.

Patlaban cūkdelfīnu skaitu negatīvi ietekmē tādi faktori kā netīša piezveja zivju zvejas laikā, jūru piesārņošana un troksnis, ko rada intensīva kuģošana, derīgo izrakteņu meklējumi un zemūdens būvdarbi.

Zīdītāji cieš arī militāro mācību rezultātā, piemēram, pērnruden pirms NATO mācībām "Ziemeļu krasti 2019" kuģošanas drošības dēļ tika nolemts uzspridzināt 42 britu jūras mīnas, kas palikušas kopš Pirmā pasaules kara laikiem Baltijas jūras rietumu daļā. Šis ir viens no trim lielākajiem cūkdelfīnu dzīves areāliem. Pēc sprādzieniem dzīvnieku aizstāvji atrada 18 beigtus delfīnus.

11
Tagi:
delfīni, ES, Baltijas jūra
Pēc temata
NATO mācībās Baltijas jūrā gājuši bojā 20 delfīni
Zinātnieks pastāstījis par jūras dzīvnieku noslēpumaino uzvedību
Tie ir bērni, nevis kažoki: kāpēc atkal steidzami jāglābj roņu mazuļi
NATO iznīcinātāji, foto no arhīva

Trīs dienas virs Latvijas lidos NATO iznīcinātāji

24
(atjaunots 15:31 30.06.2020)
Mācību Ramstein Alloy mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Vakar Latvijā sākās NATO Gaisa spēku organizētās mācības "Ramstein Alloy". Tās turpināsies līdz 1. jūlijam. Manevros piedalās vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas, vēsta tvnet.lv, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas datiem.

Mācību mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

Mācībās piedalās piecu NATO dalībvalstu un Somijas karavīri.

Nacionālie bruņotie spēki lūdz Latvijas iedzīvotājus ar sapratni uztvert notiekošās mācības un to radīto īslaicīgo troksni.

Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, palielinājusi spēku militāro mācību pasākumu skaitu ar nepārprotami Krievijai naidīgu novirzienu.

Krievija nosūtīja NATO ierosinājumus militārās spriedzes mazināšanai un incidentu novēršanai, taču tika ignorēta, pastāstīja Rudskojs.

Viņš piebilda, ka Krievija, neskatoties uz NATO reakciju, turpinās centienus mazināt spriedzi Eiropā un šogad nerīkos lielas mācības alianses valstu robežu tuvumā. Ģenerālpulkvedis piezīmēja, ka manevrus mācību "Kaukāzs 2020" ietvaros Krievija organizēs valsts iekšienē.

Viņš uzsvēra, ka Krievija ir gatava koriģēt mācību rajonus līdztiesīgā sadarbībā ar NATO, un vēlreiz aicināja aliansi samazināt konfrontācijas līmeni, atturēties no agresīvām darbībām un spēka demonstrācijas koronavīrusa izplatības fonā.

Tāpat Rudskojs paziņoja, ka Krievija iesaka NATO izmantot transponderus kara aviācijas lidojumos Baltijas jūras reģionā.

24
Tagi:
Baltija, militārās mācības, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas

0
(atjaunots 18:01 01.07.2020)
Valdošā koalīcija apspriež mediķu algu paaugstināšanu no nākamā gada, taču nav gatava neko garantēt.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Mediķu algas varētu palielināt par 10%, ja jau no jaunā gada par visiem faktiski strādājošiem tiktu maksātas vienlīdzīgas minimālās sociālās iemaksas, paziņoja Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" intervijā premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Profesionālās mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad palielināt algu nozarē strādājošiem par 10%, savukārt nākamgad - par likumā norādītajiem 20%.

Taču veselības ministre Ilze Viņķele preses konferencē paziņoja, ka neziņa attiecībā uz to, kā un kādā ātrumā Latvijas ekonomika atkopsies no Covid-19 izraisītās krīzes, neļauj ar pārliecību teikt, ka jau šogad mediķu algas varēs palielināt par 10%.

Pēc Kariņa sacītā, ir jāpanāk tas, lai Latvijā vairs nevarētu strādāt nelegāli, nemaksāt minimālās sociālās iemaksas, proti visiem jābūt sagatavotiem dažādiem likteņa triecieniem.

"Ja mēs visi valstī maksātu šo nodokli, tas ieliktu vairāk naudas sistēmā," paskaidroja premjers.

Turklāt papildus tiek meklēti veidi, kā "nedaudz pārbīdīt" valsts budžeta ieņēmumus no esošajiem nodokļiem, lai nozīmētu konkrētu summu veselības aprūpei.

"Šīs divas lietas kombinācijā varētu būt pietiekamas, lai būtu krietni vairāk naudas veselības aprūpes sistēmā un varētu tai skaitā atrisināt algu jautājumu, bet tur ir nepieciešama piecu politisko partiju vienošanās," sacīja Kariņš.

Uz jautājumu, cik liela vienprātība šajā jautājumā ir koalīcijas partneriem, premjers atbildēja, ka idejiski līdz šim visi ir teikuši "jā", bet, kā mēs visi zinām, starp idejisku "jā" un konkrētu "jā" ir vēl daudzi soļi, un es turpinu iet šiem daudzajiem soļiem cauri, mēs ar partneriem strādājam".

Jūnija vidū finanšu ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka neredz iespēju nodot Saeimas balsojumam valsts budžetu bez papildu līdzekļiem skolotāju un mediķu algām un ierosināja ieviest veselības aprūpes nodokli, konsolidējot daļu no sociālā nodokļa un ienākumu nodokļa, nepalielinot kopējo nodokļu slogu uz iedzīvotājiem.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris šonedēļ paziņoja, ka mediķi lūguši tiesībsargam Jurim Jansonam vērsties Satversmes tiesā (ST) sakarā ar viņu algu paaugstinājumu. Iepriekš Jansonam izdevies panākt ST lēmumu par to, ka esošais garantētais minimālo ienākumu līmenis Latvijā neatbilst Satversmei.

0
Tagi:
alga, mediķi, nodokļi, sociālā aizsardzība, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Sociālā nodokļa pieaugums Latvijā var skart 70 tūkstošus cilvēku
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka