NATO. Foto no arhīva

NATO budžeta komisijas vadību uzņēmies bijušais futbolists no Lietuvas

14
(atjaunots 15:36 02.09.2016)
Toms Gražūns, Lietuvas Republikas Aizsardzības ministrijas kanclers uz trim gadiem pārņem NATO budžeta komitejas vadību. Iepriekš Gražūns bija profesionāls futbolists.

RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Tuvākos trīs gadus NATO budžeta komisiju vadīs agrākais Lietuvas Republikas Aizsardzības ministrijas kanclers Toms Gražūns.

NATO budžeta komitejā strādā 28 alianses dalībvalstu pārstāvji un priekšsēdētājs. Komiteja kontrolē budžeta izpildi, risina NATO militārā un civilā budžeta svarīgākos finansiālos uzdevumus, izskata finansēšanas jautājumus ar NATO kopīgo finansējumu saistītos jautājumus.

Šogad NATO militārais budžets sasniedza gandrīz 1,164 miljardus eiro, bet civilais budžets — 222,6 miljonus eiro.

Iepriekš Toms Gražūns strādāja Lietuvas Seima Budžeta komitejā, valsts Aizsardzības ministrijā, kā arī Briselē, Lietuvas pastāvīgajā misijā NATO. Agrak viņš bija profesionāls futbolists — aizsargs pazīstamos Lietuvas klubos, piemēram, "Žalgiris" un "Vetra".

Arī agrāk kādreizējie sportisti pēc profesionālās karjeras noslēguma ir uzsākuši karjeru aizsardzības jomā. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis 1992. gadā bija Latvijas olimpiskās izlases karognesējs.

 

14
Pēc temata
Krievvalodīgie iedzīvotāji nobažījušies par NATO spēku izvietošanu Latvijā
Pat aukstā kara laikos NATO nav izvietojusi vienības Baltijā
Igaunijas prezidentu pārsteidz kaimiņvalstu nevēlēšanās iestāties NATO
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, foto no arhīva

Igaunijas ĀM vadītājs neatbalstīja "tūrisma burbuli" ar Sanktpēterburgu

2
(atjaunots 19:52 29.10.2020)
Igaunijas valdība pagaidām nav apspriedusi brīvas pārvietošanās iespēju ar Krievijas Ļeņingradas apgabalu.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu nav sajūsmā par autobusu kompānijas Lux Express piedāvāto ideju izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju, pastāstīja viņš Radio 4 raidījumā "Lieliskais četrinieks".

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Taču, pēc Reinsalu sacītā, Ministru kabinets šo ideju neapsprieda, savukārt pats viņš to neatbalsta.

"Pirmkārt, es neesmu dzirdējis, ka piedāvājums par tūrisma burbuli ar Pēterburgu vai Ļeņingradas apgabalu būtu izskanējis Somijas valdības līmenī. Spēkā esošie Somijas noteikumi šādu iespēju neparedz. Taču Igaunijas valdība piedāvāja izveidot šādu burbuli Somijas virzienā, un somi vienkārši to pieņēma zināšanai. Kas attiecas uz brīvu pārvietošanos ar Krieviju pandēmijas apstākļos… es pret to attiecos piesardzīgi, teikšu godīgi," sacīja Reinsalu.

Šādas attieksmes iemesls, pēc viņa sacītā, ir Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita izaugsme Eiropā, tostarp Igaunijā un Krievijā.

"Ņemot vērā visus šos apstākļus, es uzskatu, ka brīvas pārvietošanās veicināšana nav pamatota no veselības viedokļa," paskaidroja ministrs.

Pēc Reinsalu sacītā, valdība šo jautājumu nav apspriedusi, jo oficiāli tas netika izvirzīts.

"Šāda piedāvājuma nav uz valdības apspriešanas galda, jo to neviens arī nav izdarījis – nedz no Krievijas puses, nedz šeit Igaunijā, līdz ar to, šāda piedāvājuma arī nav. Un es uzsvēršu, ka visi šie lēmumi un ierobežojumi, kas tiek ieviesti gan Eiropas robežu ietvaros, gan ar trešajām valstīm, tie nav politiski, tie izriet tikai un vienīgi no tautas veselības apsvērumiem. Ierobežojumus, kurus Krievija ieviesa attiecībā pret Igauniju, Eiropu un otrādi, tie visi ir attiecīgi vienādi," sacīja ĀM vadītājs.

Saskaņā ar vakardienas datiem, kumulatīvā 14 dienu saslimstība Igaunijā sastādīja 52,07 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

2
Tagi:
tūrisms, koronavīruss, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Eksperts: aviācijas atjaunošana Latvijā ilgs gadiem
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Igaunijā aicina nedēmonizēt braucienus uz ārzemēm
Elektriskā apakšstacija, foto no arhīva

Lietuva novembra sākumā atslēgsies no Baltkrievijas elektrības

32
(atjaunots 10:36 28.10.2020)
Līdz ar elektroenerģijas ražošanas sākumu BelAES Lietuva samazinās līdz nullei caurlaides spēju komerciālajai elektrības plūsmai no Baltkrievijas, vēsta Litgrid.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Lietuvas elektrotīklu operators "Litgrid" saņēmis informāciju no Baltkrievijas valsts uzņēmuma "Belenergo" par to, ka laikā no 1. līdz 10. novembrim Baltkrievijas AES sāks elektrības ražošanu. Saskaņā ar likumu par BelAES ražotās elektrības boikotu, Lietuvas operators līdz ar ražošanas sākumu samazinās caurlaides spēju līdz nullei elektroenerģijas importam no Baltkrievijas.

Par saņemto informāciju "Litgrid" informēja tirgus dalībniekus caur biržas "Nord Pool" sistēmu.

"Saņemot informāciju par elektroenerģijas ražošanas sākumu vai fiksējot Litgrit sistēmas kontroles centrā datus reālajā laikā, kas parādīs ražošanu BelAES, mēs nekavējoties samazināsim caurlaides spēju līdz nullei megavatu komerciālajām elektrības plūsmām no Baltkrievijas," informēja "Litgrid" pagaidu vadītājs Vidmants Grušs.

Tāpat pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva vairs nenodrošinās elektroenerģijas rezerves Baltkrievijai.

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem.

Pret stacijas būvniecību aktīvi uzstājas Lietuva, kura aicina arī citas valstis boikotēt staciju. Lietuvas pozīciju atbalstījusi Polija. Latvija un Igaunija iepriekš atturējās atbalstīt boikotu. Iepriekš nedēļā Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskās iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus. Taču jau pēc nedēļas viņš paziņoja, ka Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju BelAES palaišanas gadījumā.

32
Tagi:
elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Latvijas Saeimas ēka, foto no arhīva

Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu

0
(atjaunots 20:15 29.10.2020)
Valdības iecere ņemt uzskaitē visus iedzīvotājus, kas pelna mazāk nekā 500 eiro mēnesī, radījusi vētrainu atbalsi sociālajos tīklos.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Dziļu iespaidu sociālo tīklu lietotājiem radīja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vārdi, kura apsolīja no 1. janvāra ne tikai minimālās algas pacelšanu līdz 500 eiro, bet arī jaunu sociālo iemaksu uzskaites un sociālo dienestu darba kārtību.

Tagad tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepelna šos 500 eiro mēnesī, būs jāiesniedz dokumenti sociālajā dienestā, un ar katru šādu cilvēku strādās konsultanti.

Viņiem nenāksies reģistrēties kā maznodrošinātajiem, bet viņiem būs jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kurš novērtēs, vai tiešām šim cilvēkam nav iespējas pelnīt vairāk, vai arī viņš apzināti slēpj savus patiesos ienākumus, paskaidroja Petraviča.

Šāda pieeja izraisīja sašutuma vētru ne tikai sociālo tīklu lietotāju, bet arī politiķu vidū.

"Sociālās apdrošināšanas vienota šablona akla uzspiešana visiem valsts iedzīvotājiem izjauks uzņēmējdarbību, samazinās ekonomikas konkurētspēju, un kopumā dārgi izmaksas valstij ilgtermiņā. Nav pārsteigums. Vājākie labklājības un ekonomikas ministri 30 gados," komentēja ideju ar nodokli Twitter ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

​Daudz asākus epitetus izvēlējās situācijas aprakstam avīzes Diena komentētājs Romāns Meļņiks, kurš savu dusmu pilno rakstu nosauca "Kariņa neokomunistu valdības patiesā seja".

"Nedēļas sākumā ar klaji komunistiskiem vēstījumiem šokēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Ja personas ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, lai nemaksātu kā no minimālās, cilvēkam būšot jāvēršas sociālajā dienestā, kur tikšot vestas pārrunas ar attiecīgo personu (gluži kā padomju laikos ar tā dēvētajiem liekēžiem). Bet tas vēl nav viss – tādai valsts ieskatā par maz strādājošai personai būšot jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās, katrs tikšot arī brīdināts, ka gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini. Nu, sakiet vēl, ka pie varas atkal nav komunisti!" sūrojas publikācijas autors.

​Sociālo tīklu lietotāji kvēli atbalstīja Romāna Meļņika viedokli.

"Katram, katram, katram ir jāizlasa šis raksts, jo tas ir par mūsu nākotni, precīzāk - nākotnes važām, ko klusībā kaļ Reira - Jaunzemes - Vienotības mafija. No labi apmaksātas aizdomīgu ierēdņu armijas miera tāpat nebūs – sauks uz pratināšanu," atzīmēja uzņēmējs no Daugavpils Andrejs Faibuševičs.

​​"Vakar aizdomājos, ka Latvijas laukos, kur daudziem ikmēneša ienākumi ir zem 500€, šī reforma nozīmēs vienu no 3 variantiem: a) cilvēku aizbraukšanu no laukiem; b) aiziešanu pelēkajā zonā; c) dzīvi uz nabadzības robežas. Malači "Jaunā Vienotība"," uzskata Dainis Gžibovskis.

​​"Šķiet, valdībā slepeni izsludinātas sociālistiskās sacensības ar nosaukumu "Stulbākā un valstij kaitīgākā ideja". Patlaban līderos izrāvušies vairāki spilgti sociālistiskā darba varoņi. Taču nojaušams, ka šis darba kolektīvs vēl pārsteigs ar jauniem paraugdemonstrējumiem," sarkastiski raksta Guntars Gūte.

​​"Skatos uz to visu kā uz cirku. Interesanti, kāds būs darbības algoritms, ja cilvēks nesadarbosies ar socdienestu/negrābs lapas. Ieradīsies konsultante un pie rokas aizvedīs spaidu darbos?" interesējas Līva.

​​"Vecs ka pasaule! Šajā gadījumā vecs kā es! 80tajos šo jau pieredzēju pie komunistiem! Mums komunisti pie varas?!" retoriski vaicā lietotājs riekstiņš.

​Atgādināsim, ka iepriekš Finanšu ministrija paziņoja, ka no 2021. gada minimālo algu pacels no esošajiem 430 līdz 500 eiro.

Aizritējušajā pavasarī, pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes iestāšanās, noskaidrojās, ka trešā daļa cietušajās nozarēs strādājošo pelna mazāk nekā minimālo algu. Tas pamudināja valdību izlemt, kā panākt sociālās garantijas visiem darbiniekiem, tai skaitā nodarbinātajiem atvieglotajos nodokļu režīmos.

No 2021. gada 1. jūlija plānots ieviest obligātās minimālās sociālās iemaksas visiem strādājošajiem.

0
Tagi:
sociālie tīkli, nodokļu reforma, Latvija
Pēc temata
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju
Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni