ASV militarā tehnika Rīgā. Foto no arhīva.

Pat aukstā kara laikos NATO nav izvietojusi vienības Baltijā

84
(atjaunots 09:16 29.08.2016)
Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Ņikonovs norādīja, ka aukstā kara gados rietumvalstis nav ieviesušas personiskās sankcijas, un Ziemeļatlantijas alianses karavīri nav uzturējušies Austrumeiropā.

RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Krievijas un rietumvalstu attiecības pašlaik ir sliktākas nekā aukstā kara periodā, foruma "Vienotībā ar Krieviju" laikā paziņoja Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Ņikonovs.

"Pašlaik pret mūsu Krieviju tiek izdarīts nopietns ārējais spiediens. Runā un spriež par to, vai pašlaik esam jauna aukstā kara apstākļos vai ne. Ziniet, saskaņā ar daudziem parametriem situācija taču ir ļaunāka nekā aukstā kara laikā. Aukstā kara laikā amerikāņu karavīti, NATO armijas daļas pilnīgi noteikti nebija dislocētas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā," – pavēstīja Ņikonovs.

Viņš atgādināja, ka aukstā kara laikā nekad netika ieviestas personiskās sankcijas pret Politbiroja vai PSKP CK locekļiem, bet tagad šīs personiskās sankcijas darbojas.

"Nekad nav bijis tik biezas melu un dezinformācijas straumes attiecībā pret Krievijas Federāciju, un ne jau tāpēc, ka mēs darītu kaut ko sliktu, bet gan tāpēc, ka Krievija patiešām ir piecēlusies kājās no ceļiem," – piebilda deputāts.

Jūlijā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga nebijušu pastiprināšanu. Jau 2017. gadā NATO plāno izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus (pa 800-1200 karavīriem katrā). Bataljonu Lietuvā formēs Vācija, Latvijā – Kanāda, Igaunijā – Lielbritānija, bet Polijā – ASV.

Savas darbības NATO vēl joprojām nenogurstoši aizbildina ar draudiem no Krievijas puses. Krievijas valdība uzsver, ka valsts nav ieinteresēta panākt situācijas eskalāciju ne Baltijas reģionā, ne arī citviet, taču ir gatava sniegt adekvātu atbildi draudiem Krievijas robežu tuvumā.

Piemēram, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu informē, ka Krievija pastiprinājusi Dienvidu kara abgabalā dislocētos bruņotos spēkus sakarā ar situācijas saasinašanos dienvidrietumu virzienā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsver, ka Baltijas rajonā nav apdraudējuma, kas attaisnotu tā militarizāciju, un visi mijiedarbības jautājumi reģionā ir jārisina jau esošo daudzpusējo formātu ietvaros.

Krievija cer, ka NATO, pieņemot lēmumus, izmantos veselo saprātu, taču ir gatava spert nepieciešamos soļus, lai mazinātu draudus tās nacionālajai drošībai alianses militārā potenciāla nostiprināšanās rezultātā.

Svētdien, 28. augustā Maskavā darbu sācis vispasaules forums "Vienotībā ar Krieviju", ko ierosinājis fonds "Krievu pasaule". Divas dienas ilgajā forumā tiks apspriesti ārvalstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu tiesību un brīvību īstkenošanas jautājumi, informatīvā sadarbība ar krievvalodīgajiem medijiem un tautiešu organizāciju humanitārā sadarbība.

Pasākumā piedalās vairāk nekā 350 Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo 96 pasaules valstīs. Plānots, ka foruma darbā piedalīsies federālo varas iestāžu vadītāji, pazīstami politiķi, Krievijas un ārvalstu sabiedrisko organizāciju un mediju pārstavji. Foruma darbīas otrajā dienā gaidāms arī Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

84
Pēc temata
Igaunijas prezidentu pārsteidz kaimiņvalstu nevēlēšanās iestāties NATO
Latvijas vēstnieks NATO priecājas par dialogu ar Krieviju
Zviedru avīze: mums jāatkāpjas no NATO, ja negribam karot
NATO gatavojas izvietot kompleksus Patriot Polijā un Baltijā
Datormācības skolā, foto no arhīva

Igaunijā vecāko klašu skolēni pamet mācības pēc pārejas pie tālmācībām

27
(atjaunots 00:26 01.12.2020)
Līdz gada beigām ģimnāziju audzēkņi divos Igaunijas apriņķos mācīsies tikai attālināti Covid-19 izplatības dēļ.

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma no 30. novembra ieviest tālmācības visiem ģimnāziju audzēkņiem Harju (galvaspilsētas) un Austrumviru apriņķī, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, vēsta ERR.

Pašlaik ir atbalstīts viens izņēmums: klātienes konsultācijas atļauts rīkot tiem, kas ziemā kārto starptautiskos eksāmenus svešvalodā. Iespējams, nākamnedēļ atļaus klātienes mācības nelielās apriņķa ģimnāzijās, kur vecākajās klasēs bieži vien mācās mazāk nekā 10 cilvēki.

"Attiecībā uz vienlaicīgām mācībām klātienē un attālināti – es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo dekrēts tomēr ir pieņemts līdz 10. janvārim. Kā mēs redzam, Eiropā koronavīrusa saslimstības līmenis ir daudz augstāks un dzīve "slēdzas ciet". Protams, mēs iespēju robežās cenšamies "turēt dzīvi atvērtu", taču kaut kur mums ir jāsamazina kontakti," saka izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs (Centra partija).

Tomēr galvaspilsētas Lāsnamē ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka tālmācības slikti ietekmēs skolēnus. Viņš atgādināja, ka pēc pavasara karantīnas daži absolventi pameta mācības, un ir pārliecināts, ka attālinātais režīms daudzus ir izsitis no sliedēm.

"Mācību stunda tiešsaistē nesniedz to efektivitāti," pārliecināts viņš. Pēc viņa sacītā, visvairāk tas skar tādu priekšmetu apgūšanu kā igauņu valoda un matemātika.

Ābs atgādināja, ka lēmumam ieviest tālmācības ģimnāziju skolēniem ir jāsamazina skolēnu kontakti. Saskaņā ar ierēdņu vērtējumu, tas veicina Covid-19 izplatības samazināšanos.

Taču Presņecovs atbildēja, ka daudzi izlaiduma klašu skolēni jau strādā, un darbā joprojām turpinās kontaktēt ar citiem cilvēkiem.

Tallinas varasiestādes cer, ka valdība atļaus galvaspilsētas skolām kombinēt mācības klātienē un attālināti.

"Mēs neesam pret attālinātām mācībām, taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā arī saprātīga pieeja, kas sniegtu bērniem iespēju nākt uz skolu, saņemt mācības klātienē, palikt skolas uzraudzībā un saglabāt saikni ar skolotājiem," paskaidroja Tallinas mērs Mihails Kilvarts (Centra partija). "Diemžēl politiskā sistēma ir izveidota tā, ka pat ar divu ministru viedokli nepietiek tam, lai tiktu pieņemts lēmums valdības līmenī. Tur, kur ir koalīcija, un valdībā mums ir koalīcija, lēmumi tiek pieņemti ar trīs partiju konsensu, un tas bieži vien paredz apspriešanu, kompromisu meklējumus un rezultātā lēmumus, kuri bieži vien neapmierina nevienu."

Aizritējušajā diennaktī Igaunijā tika veikti 3934 koronavīrusa testi, no kuriem pozitīvi izrādījušies 256, jeb 6,5%. Diennakts laikā Covid-19 radīto komplikāciju dēļ miruši 6 cilvēki.

Saskaņā ar Veselības departamenta 30. novembra rīta datiem, ar Covid-19 stacionēto skaits ir 203 cilvēki. Kumulatīvā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā palielinājusies līdz 335,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

27
Tagi:
attālinātās mācības, Igaunija
Pēc temata
Krivcova: katram bērnam "tālmācībās" ir tiesības uz bezmaksas datoru
Sohina: IZM neatzīst krievu skolēnu tiesību pārkāpumu tālmācībās
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Lietuvas robežsargi, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji atraduši veidu, apmeklēt kaimiņus, neievērojot pašizolāciju

49
(atjaunots 23:32 30.11.2020)
Šādi rīkojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī lietuvieši, kuri brauc uz Latviju un nevēlas šeit aizkavēties uz ilgāku laiku.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji, kuri nevēlas ievērot pašizolāciju pēc Lietuvas apmeklēšanas, atklājuši veidu, kā apiet šos ierobežojumus, raksta Latvijas Avīze ar atsauci uz avīzes Kurzemes Vārds novērojumiem.

Šis veids ir visnotaļ vienkāršs un efektīvs, lai gan neviennozīmīgs. Tas tomēr ir nopietns pārkāpums un nav šāda riska vērts. Tomēr ir tādi, kas, neraugoties uz pasākuma riskantumu, šķērso robežu.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Piemēram, kāds autobraucējs pastāstīja izdevumam, ka, lai iebrauktu Lietuvā un atgrieztos Latvijā, neievērojot pašizolāciju, pirms brauciena ir jāizslēdz mobilais telefons, izvelkot no tā bateriju, vai arī vispār jāatstāj telefons mājās. Izņemot to, vīrietis ieteica neizmantot bankas karti Lietuvā, bet gan savlaicīgi izņemt naudu bankomātā Latvijas teritorijā.

Auto cienītājs atzīmēja, ka tikpat svarīgi ir pārbaudīt robežsargu klātbūtni uz ceļa. Šim nolūkam viņš vienmēr vadā līdzi binokli. Gadījumā, ja ceļš ir brīvs viņš brauc. Iebraucot no Latvijas Lietuvā, karantīna nav nepieciešama, tādēļ tajā virzienā robežu var šķērsot bez ierobežojumiem.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles cents savā Facebook lapā publicēja valstu sarakstu, ierodoties no kurām ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, sarakstā ir arī Lietuva.

49
Tagi:
karantīna, robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
"Starptautiskā migrācija jāaptur": Dombrava izmisīgi aicina slēgt valsts robežas
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
Atvedīs no Maskavas! Latvijā ārkārtējā situācija, bet Dombrava atkal krīt panikā
Ir laiks slēgt Latvijas robežas: Nacionālā apvienība piedāvās valdībai apņēmīgus soļus

"Krievi to panākuši": vispasaules totalitārā lielvalsts ir gatava

0
(atjaunots 10:58 02.12.2020)
Nesen redzējām, kā acu priekšā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts, kur mediji strādā ar fantomiem, svītro iebildumus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

Ziņu aģentūrai "Rossija segodņa" izdevies noskaidrot, par ko ASV sodīs Krieviju nākamos četrus gadus. Pieņēmums nav acīmredzams, tomēr ticams. Aģentūras speciālisti organizēja pētījumu (ar kodētu nosaukumu "Astoņkājis 3") par Krievijai veltītajām publikācijām desmit vadošajos amerikāņu medijos pēdējo sešu mēnešu laikā.

Rezultātā kļuva skaidrs, kādā kontekstā Krievija eksistē amerikāņu medijos (tātad arī politikā), un kāda ir Krievijas loma, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Aptuveni kļūst skaidra gan attieksme pret Krieviju, gan gaidāmie soļi.

Labā ziņa: amerikāņu mediji tur Krieviju prātā, mīl un piemin, pat intensīvāk nekā 2016. gadā, kad, šķiet, "krievu histērija" sasniedza kalngalus (medijos par ceturto daļu pieauga materiālu skaits, kuros pieminēta KF).

Skumjāka ziņa: kopš iepriekšējā pārskata (no visas sirds iesaku palasīt materiālu, kas nāca klajā 2019. gada rudenī) pagājis apmēram gads, un tā laikā nekas ne vella nav mainījies. 

No 1227 Krievijai veltītām publikācijām, kas nākušas klajā no 1. augusta līdz 15. novembrim, speciālisti saskaitījuši precīzi nulli pozitīvu ziņu. Atrastas 46 (4% no kopskaita) publikācijas, ko var uzskatīt par neitrālām ("nē, krievi nav laiduši klajā toksisku tēmturi par Trampa uzvaru"; "nē, krievi nav ietekmējuši vēlēšanu rezultātu"; "krievi noliedz, ka būtu iejaukušies vēlēšanās").

Pārējie 96 procenti – ir apstulbota vienas un tās pašas mantras iedzīšana mērķaudtorijas prātos: krievi iejaucas vēlēšanās, krievi uzlauž jūsu prātus sociālajos tīklos, krievi atbalsta Trampu, krievi izplata melus.

Apdullinošie atkārtojumi ir tik garlaicīgi un bezcerīgi, ka nav pat jēgas kaut ko pētīt: kaut kur kabinetos vai mājās sēž kaut kādi žurnālisti un redaktori, pelēka masa, kam nekas nerūp, un piecreiz dienā (piemēram, CNN – 570 publikācijas 106 dienu laikā) vēra vaļā muti, lai paziņotu:

- Putins ilgojas atbalstīt savu "bro" Trampu un iejaukties mūsu vēlēšanās;

- Krievija joprojām cenšas uzlauzt mūsu vēlēšanas;

- Krievu troļļi iespaido auditoriju;

- Sociālie tīkli nepietiekami kontrolē krievu hakeru un troļļu darbības;

- Balsojot par Trampu, tu balso pēc tumšā lorda Putina pavēles.

Protams, tam nekad nav bijis ne mazākā sakara ar Krieviju. Tas ir mediju iekšējās dzīves elements ASV – valstī ar ļoti mazizglītotām masām un nepārtrauktu elektorālo ciklu. Valstī, kur mediju lielgabali, apšaudot iekšējos ienaidniekus, nepārtraukti bārsta pār auditoriju vienas un tās pašas hipnotiskās mantras, ieaudzina dogmas, kas aicina tuvākajās vēlēšanās nobalsot par to, par ko vajag (ziniet, to dēvē par demokrātiju).

2020. gads šajā mundrajā demokrātijā ienesa vienu vienīgu jaunievedumu: gigantiskās sociālās platformas Facebool un Twitter sāka cenzūru savā mediju telpā par labu demokrātu kandidātam Džo Baidenam.

Kas sākās?

- Tika aizbāztas mutes kolektīvās apziņas izpausmēm, kas glorificēja Trampu kā "cīnītāju ar izvirtuļu mafiju" (sk. aizliegumu Qanon), toties tika dota vaļa pretējai konspiroloģijai, kas demonizēja Trampu kā Putina marioneti un balto rasistu aizbildni;

- Tika aizbāzta mute pašam Trampam ik reiz, kad viņš nāca klajā ar kādu frāzi, ko "sociālā tīkla piesaistītie neatkarīgie eksperti" novērtēja kā nepatiesību (man izdevās atrast datus par 19. oktobri: Trampam aizbāza muti 65 reizes, un trakākie gājieni ar Trampa aizvēršanu vēl bija priekšā);   

- Tika pielikts punkts pat pašu oficiozāko mediju izmeklēšanai par to, kā Baidens ar ģimeni izpriecājās Ukrainā (te Twitter un Facebook strādāja kopīgiem spēkiem un ļoti rezultatīvi – par New York Post aprakstītajiem Baidena, juniora, piedzīvojumiem liela daļa demokrātu elektorāta pat neko neuzzināja).  

Faktiski mēs vērojām, kā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts – burtiski mūsu acu priekšā. Lielvalsts, kur mediju telpas īpašnieki vienlaikus strādā ar fantomiem (tādiem, kā bēdīgi slavenā Krievijas iejaukšanās, kuras vienkārši nebija – to 5. novembrī konstatēja ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vadītājs Kristofers Krebss) un dzēš laukā iebildumus, kā pēc fantastiskā demokrātu balsu pieauguma par 14 miljoniem apklusina skeptiķus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

...Šo un to ir vērts atzīmēt.

Protams, Krievija nekādi nespēj ietekmēt ASV administrācijas tālākos soļus. Pirmkārt, Amerikā nav un nekad arī nav bijis nekāda "prokrieviska lobija" (pie tam jo īpaši – republikāņu partijā; pati "prokrieviskākā" politiķe ASV patiesībā bija demokrātu marģinālā prezidenta kandidāte Tulsija Habarda, kas nez kāpēc neaicināja krievus sodīt un par to saņēma "krievu aktīva" iesauku).

Otrkārt un galvenokārt, ir jāpatur prātā viena vienkārša lieta: nu jau aptuveni veselu gadu desmitu ASV elite (politiķi, mediji utt.) nenieka nezina par Krieviju. Nekādi amerikāņu politiķi nebrauc uz toksisko Krieviju, neviens nav redzējis Maskavu, Sanktpēterburgu, Jekaterinburgu, Sibīriju un Kamčatku. Neviens nav ticies ar krieviem, varbūt tikai ar kādu diplomātu kārtējā kautiņā ANO. Informāciju par Krieviju viņi saņem no dziļi patoloģiskiem kadriem no transnacionālo politisko lesbiešu un skumīgo opozicionāru pulka, brīnumainā kārtā izdzīvojuši pēc Putina nāvējošajām indēm. Protams, arī tas atrodas viņu vērības perifērijā: visi galvenie ienaidnieki meklējami pašu nācijas rindās, un ar tiem viņi cīnās vispirms.

Vai ziniet, kur te slēpjas labā ziņa.

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ nav vērts uzskatīt, ka pret Krieviju tiks vērsti kaut kādi īpaši izsmalcāti sodi.

Lai izmantotu kaut kādus precīzus un individuālus pasākumus pret valsti, tā ir jāiepazīst. Ja kāds no lasītājiem mēģinājis kādā datorspēlē nožmiegt kādu augsta līmeņa bosu, viņš zina: bez kārtīgas izpētes nekas neizdosies.

Tātad ASV nespēj sāpīgi iesist Krievijai (gandrīz viss, ko varēja palaist, jau ir palaists pirms daudziem gadiem). Daudz ļaunāk: viņi nespēj pat koncentrēties uzdevumam sagādāt kaitējumu Krievijai.

Ļoti vienkārši: ASV ir uzvarējusi mediju un politiskā oligarhija, kas par galvenajiem ienaidniekiem uzskata iekšējos oponentus.

Tātad nāksies piespiest pie sienas:

- ticīgos konservatorus, kuri necieš "jauno vienlīdzību", tas ir, devianto minoritāšu bezierunu privilēģijas;

- baltos vīriešus par viņu priekšstatiem par pašu pilnvērtību un dzīves veida pamatotību;

- tradicionālo enerģētiku par labu "zaļajai".

Spokainie Krievijas draudi atkāpsies otrajā plānā, un pret tiem cīnīsies ar trokšņainām, tomēr neefektīvām metodēm.

Tas nenozīmē, ka Krievijas makroprojektiem, tādiem, kā "Ziemeļu straume 2" nekas nedraud. Taču nav pamata uzskatīt, ka draudi aug augumā.

Protams, Krieviju nemīl (varbūt pat ienīst – ko citu tad sagaidīt vienīgajai valstij pasaulē, kas spēj pusstundas laikā likvidēt hegemonu, ja būs vajadzība).

Tomēr totalitāra valsts, vienalga, vai tajā ir "vadonis", vai "demokrātija", no normālas valsts atšķiras ar to, ka galvenos ienaidniekus vienmēr meklē un atrod iekšienē.

Tātad atliek tikai pacietīgi pagaidīt.

Jā, vēl var sapirkties popkornu un saulespuķu sēkliņas.

0
Tagi:
sankcijas, demokrātija, Krievija, ASV
Pēc temata
Tramps parādījis Amerikai patiesību, ko tā nespēj panest
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu