Nordea Banka

Nordea un DNB gatavojas izveidot vadošo banku Baltijā

93
(atjaunots 09:20 29.08.2016)
Nordea un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teritorijā.

RĪGA, 25. augusts – Sputnik. Darījums ar mērķi nodibināt jaunu banku ar spēcīgām skandināvu saknēm notiks nākamā gada II ceturtksnī, ziņo Sputnik Igaunija.

Līdz šim abas bankas lielākoties pievērsās dažādiem klientiem. Nordea savas darbības laikā ir ieņēmusi stabilu vietu lielo uzņēmumu segmentā, bet DNB specializējās mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas jomā. 

Plānots, ka, apvienojot abus šos segmentus, Baltijas valstīs parādīsies liela banka, kas spēs piedāvāt saviem klientiem plašu un pieejamu pakalpojumu sortimentu.

Šobrīd Nordea ir trešā lielākā banka Baltijā

"Apvienojot abu banku komerciālās operācijas, jaunā banka kļūs par lielāko un ietekmīgāko tirgus dalībnieku privātpersonu apkalpošanas sektorā," – informēja Nordea preses dienests.

Jaunā banka būs plašāk pieejama, ar izdevīgu ģeogrāfisko stāvokli, ņemot vērā Nordea spēcīgās pozīcijas Igaunijā un DNB – Lietuvā, kā arī vienlīdz stabilo vietu Latvijas tirgū. Nordea un DNB Baltijas valstīs pašlaik strādā 1300 un 1800 darbinieki, aktīvu kopējais apjoms sasniedz 8,5 miljardus eiro Nordea un 5,6 miljardus eiro DNB.

Lēmums par apvienošanos pieņemts, ņemot vērā to, ka lielās bankas spēj efektīvāk izmantot savus resursus. Piemēram, jaunā banka būs labāk nodrošināta, lai celtu savu konkurētspēju augošās konkurences apstākļos Baltijas reģionā.

Darījums tiks noslēgts 2017. gada II kvartālā. Ziņots, ka Nordea un DNB jaunajā bankā piederēs vienlīdzīgas balsstiesības, taču ekonomisko īpašumtiesību sadalījums atšķirsies, ņemot vērā uzņēmumu esošo kapitālu un kopējo ieguldījumu jaunajā bankā darījuma noslēgšanas brīdī.

Pārejas periodā (pirms darījuma noslēgšanas) abas bankas – Nordea un DNB – darbosies atsevišķi kā konkurējošie uzņēmumi. Banku klientus plānotās izmaiņas neietekmēs.

93
Pēc temata
Bankas meklē politiski nozīmīgas personas
Nordea banka Latvijā noliedz savu līdzdalību "Panamas dosjē" lietā
Latvijas bankai nāksies samaksāt naudas sodu – 1 miljonu eiro
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

19
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

19
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

24
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

24
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes