Строительство АЭС в Островце

Lietuvas prezidente: Baltkrievijas AES iespējams izmantot pret Baltiju

36
(atjaunots 14:01 23.08.2016)
Jūlija beigās Lietuvas medijos parādījās informācija par nopietnu negadījumu atomelektrostacijas būvdarbos. "Rosatom" apstiprināja incidenta faktu, taču uzsvēra, ka tas nav kaitējis iekārtām.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka Balkrievijas atomelektrostaciju, kas tiek būvēta 50 kilometru attālumā no Viļņas, iespējams izmantot pret Baltijas valstīm, vēsta BNS.

Savas domas viņa pauda konferencē, kas veltīta Balkrievijas AES un sekām no Eiropas ģeopolitiskās un kodoldrošības viedokļa. Tā notiek Lietuvas Zinātņu akadēmijā.

"Ostroveca ir viens no instrumentiem, ko iespējams nekonvencionāli izmantot pret Baltijas valstīm," – otrdien intervijā radiostacijai LRT norādīja Daļa Grībauskaite.

Viņa nepaskaidroja, ko ar šiem vārdiem domājusi. Arī prezidentes pārstāvji nevarēja paskaidrot Lietuvas valsts vadītājas teikto.

Grībauskaite paziņoja, ka vēlas apspriest jautājumu par Balkrievijas AES, 23. augustā Rīgā, Baltijas valstu vadītāju tikšanās laikā ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu.

"Mūsu galvenais mērķis ir informēt starptautisko sabiedrību par notiekošo, lai būtu pieejama informācija par nesenajām avārijām un incidentiem, jo slepeni realizētais projekts apdraud ne vien mūs, bet arī visu reģionu," – teica prezidente.

Jūlijā Ostrovecā izmēģinājuma uzstādīšanas laikā nokrita stacijas reaktora korpuss – tas bija lielākais incidents AES būvdarbu laikā. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apsolīja, ka valsts atteiksies no korpusa, ja tiks manīta "mazākā skramba". Krievijas valsts korporācija "Rosatom" norādīja, ka ir gatava nomainīt to pret otrā bloka korpusu, taču brīdināja, ka šis lēmums liks nedaudz mainīt energobloka būvdarbu grafiku. 11. augustā Baltkrievijas Enerģētikas ministrija nosūtīja Krievijas korporācijai paziņojumu par lēmumu nomainīt BelAES 1. reaktora korpusu. 

Lietuva jau ilgu laiku uzdod jautājumus par drošību atomelektrostacijā, kas tiek celta Ostrovecā, 50 km attālumā no Viļņas. Pagājušā gada novembrī jautājumu par Baltkrievijas AES izskatīja Minskā, Tirdznieciski ekonomiskās sadarbības jautājumos. Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Trečoks ieteica Baltkrievijai uzaicināt Starptautiskā Atomenerģijas aģentūras (SAEA) misiju būvlaukuma novērtējuma, taču tas netika veikts. Pagājušā gada jūnijā Orhūsas konvencijas ievērošanas komiteja iesniedza savus secinājumus par to, ka Baltkrievija pārkāpj minēto konvenciju.

Baltkrievijas AES tiek celta sadarbībā ar Krieviju. To Baltkrievijas AES, ko netālu no Ostrovecas pilsētas (Grodņas apgabals) valsts ceļ sadarbībā ar Krieviju, sastāvēs no diviem energoblokiem, kuru kopējā jauda sasniegs 2400 megavatus. Tās būvdarbiem izraudzīts projekts AES-2006 — jaunākās paaudzes "3+" atomelektrostacijas tipveida projekts ar uzlabotiem tehniskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, kas atbilst mūsdienu, t.s. "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības un sanitāri higiēniskajiem tiesiskajiem aktiem. Baltkrievijas AES pirmā bloka rūpnieciskās ekspluatācijas sākums ieplānots 2018. gadā, otrā bloka ekspluatācija tiks uzsākta 2020. gadā.

36
Pēc temata
Lietuva vēlas apturēt Baltkrievijas AES būvdarbus
Lietuva rosina izvērtēt Ostroveckas AES projekta īstenošanu
Vācieši iepērk jodu, paturot prātā avārijas iespēju tuvējā AES
Rail Baltica centrālā mezgla būvdarbu atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Baltijā jau izlemts, krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā

27
(atjaunots 16:01 06.03.2021)
Latvija, Lietuva un Igaunija jau domā par Rail Baltica staciju modeļu būvdarbiem, kādā krāsā nokrāsot zāli tām apkārt, lai viena no otras atšķirtos, bet Polija nekur nesteidz. Taču bez Polijas uz citām Eiropas valstīm nokļūt neizdosies...

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Miljardiem eiro vērtais projekts Rail Baltica jau ticis līdz staciju un pieturu skicēm. Iedzīvotājiem stāsta, ka projektētāji vienojušies par reģionālo pieturu vizuālo tēlu, stāsta avīze "Segodņa".

Kas tā par pieturu?

Latvijā plānotas 16 stacijas (Salacgrīva, Tūja, Skulte, Vangaži, Saurieši, Slāvu tilts, Torņakalns, Zasulauks, Imanta, Jaunmārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Baldone, Iecava un Bauska). Salīdzinājumam: Igaunijā – 12, Lietuvā – 10 stacijas.

Projektētāji vēlas moduļu stacijas ar vienotu dizainu. Iznāk trīs moduļi.

Pirmais – vienkārši nojume (Latvijā: Tūja, Vangaži, Slāvu tilts, Zasulauks, Ķekava, Salaspils, Baldone).

Otrais: nojume ar uzgaidāmo telpu (Latvijā: Skulte, Saurieši, Jaunmārupe, Olaine, Iecava).

Trešais – nojume ar uzgaidāmo telpu un stacijas ēku ar augstu viļņa formas jumtu un lielu stiklojumu (Latvijā: Salacgrīva, Torņakalns, Imanta, Bauska).

Visas šīs moduļu konstrukcijas iespējams pielāgot vienu otrai, un nākotnē nepieciešamības gadījumā visas būves varēs pagarināt.

Atliek cerēt, ka dizaineri pārdomājuši, kā uzturēt kārtībā viļņa formas jumtus, vajadzības gadījumā – notīrīt no tiem sniegu, kā regulāri mazgāt iestiklojumu, vai paredzētas citas ekspluatācijas nianses, ar ko nāksies nodarboties vēlāk.

Lai ar tamlīdzīgu reģionālo staciju tēlu vienveidību ātrvilcienu pasažieri zinātu, kādā valstī atrodas, staciju jumtus Latvijā un granti ap kokiem plānots nokrāsot tumšsarkanu, Igaunija – zilu, Lietuvā – zaļu. Dizaineri to dēvē par reģionālo identifikāciju.

Tunelis tomēr, tikai ar četrām joslām!

Jautājumā par to, kā savienot dzelzceļa Rail Baltica nogriezto Imantas un Zolitūdes savienojumu, noticis "konceptuāls teorētisks pavērsiens".

Satiksmes ministrijas konsultatīvās koordinācijas padomes sēdē secināja: Anniņmuižas bulvāri Imantā un Anniņmuižas ielu Zolitūdē var savienot nevis tilts, bet gan tunelis.

Tātad tas jau ir trešais tuneļa variants aizvadītajā desmitgadē. Taču tagad sola "uzlabota plānojuma" tuneli. Plānots to būvēt četrās joslās (iepriekš bija iecerēts divu joslu ceļš) – pa vienai joslai abos virzienos autotransportam un pa vienai joslai – sabiedriskajam transportam. Nākotnē sabiedriskā transporta joslā, iespējams, uzbūvēs arī tramvaja sliedes.

Kājāmgājējiem un velosipēdistiem paredzēts atsevišķs savienojums, lai cilvēki nepārvietotos automašīnu tuvumā.

Līdztekus tunelim galvaspilsētas valdība nākusi klajā ar ideju labiekārtot bijušās vecās Anniņmuižas teritoriju un uzbūvēt Muižas ielu līdz dzelzceļam un tur nodrošināt kājāmgājējiem vēl vienu divlīmeņu dzelzceļa pāreju no Imantas uz Zolitūdi.

Bet caur Poliju - lidmašīnā?

Mazliet satrauc fakts, ka nekas nav dzirdams par kāda trases iecirkņa būvdarbiem Polijā – bet tā neizdosies nonākt ne Varšavā, ne tālāk – Eiropā.

Pagaidām tiek apspriesta tikai trase no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai. Savienot sliedes ar jebkuru dzelzceļu Polijā ir tehniski iespējams, tomēr pagaidām austrumu vojevodistēs nav ātrgaitas dzelzceļa iecirkņu Polijas un Lietuvas robežas rajonā.

Oficiāli avoti ziņo, ka Rail Baltica būvdarbu kopējās izmaksas varētu sastādīt 5,8 miljardus eiro. Nesen kļuva zināms, ka izdevumi var pieaugt līdz 7 miljardiem eiro, taču pēc tam ziņu aģentūras vēstīja, ka informācija nav apstiprinājusies.

27
Tagi:
Igaunija, Polija, Lietuva, Latvija, Rail Baltica
Pēc temata
Rail Baltica projekta nolūkos starp Imantu un Zolitūdi parādīsies ceļa pārvads
Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts
Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"
Kersti Kaljulaide

Politikas nav, "slazds" ir: Igaunijas prezidente pastāstīja, ko domā par "Sputnik V"

55
(atjaunots 07:30 05.03.2021)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide pastāstījusi, vai Krievijas vakcīna "Sputnik V" varētu parādīties Igaunijā.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide aicina nepadoties informācijas "slazdam", kad runa ir par Igaunijas atteikšanos no Krievijas vakcīnas "Sputnik V" piegādēm valstij, vēsta Sputnik Meedia.

Pēc Kaljulaides domām, jautājumā ar preparātu "Sputnik V" nevajadzētu meklēt politiku.

"Ja "Sputnik V" vai Sinovac" (Ķīnas izstrādātā vakcīna) tiks reģistrēta Eiropā un tiks atzīts, ka tās lietošana ir droša, mēs šīs vakcīnas absolūti apolitiski dosim saviem iedzīvotājiem," prezidente paziņoja preses konferencē pēc tikšanās Viļņā ar Lietuvas valsts vadītāju Gitanu Nausēdu.

"Taču pie tam nevajag krist stratēģiskās saziņas slazdos. Tajos jau daudzi iekrituši," piebilda Kaljulaide.

"Sputnik V" glābj dzīvības desmitos pasaules valstu

Zināms, ka Krievijas vakcīna "Sputnik V" apstiprināta 42 pasaules valstīs, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,1 miljardu. Eiropas Savienībā preparātu jau izmanto Ungārija un Slovākija, pārrunas par piegādēm sākusi Austrija.

Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs atklāja, ka Krievija jau saņēmusi virkni pieteikumu no ES valstīm par vakcīnas tiešām piegādēm pēc datu analīzes nacionālajās iestādēs.

"Mēs turpināsim darbu šajā virzienā, kā arī sadarbību ar EMA preparāta pakāpeniskas ekspertīzes procedūras (rolling review) ietvaros, ko iniciējām janvārī," pastāstīja Dmitrijevs.

Viņš informēja, ka "Sputnik V"ir viena no trim labākajām vakcīnām koronavīrusa profilaksei pasaulē no valsts iestāžu izsniegto apstiprinājumu skaita.

"Pret koronavīrusu paredzēto preparātu nacionālo portfeļu diversifikācija, pateicoties vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai ir svarīgs starptautiskās sadarbības piemērs, kuras galvenais rezultāts būs glābtas dzīvības," piezīmēja KTIF vadītājs.

"Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, - to apstiprina datu publikācija izdevumā The Lancet, vienā no vecākajiem un autoritatīvākajiem medicīnas izdevumiem pasaulē.

"Sputnik V" glabāšanas temperatūra +2...+8 grādu ļauj to glabāt parastā ledusskapī – papildu saldētavas un infrastruktūra tam nav nepieciešama.

55
Tagi:
Kersti Kaljulaida, Sputnik V, vakcīna, Igaunija
Pēc temata
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropa noticējusi "Sputnik V". Vācija gatavojas iekasēt dividendes
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Sputnik V

Vakcīna "Sputnik V" reģistrēta jau 46 pasaules valstīs

0
(atjaunots 13:13 08.03.2021)
Krievijas tiešo investīciju fondā uzsvēra, ka pieprasījums pēc vakcīnas pret Covid-19 "Sputnik V" pieaug Eiropā un visā pasaulē: tūkstošiem cilvēku izvēlas Krievijā ražoto preparātu.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Pēc Krievijas tiešo investīciju fonda (KTIF) informācijas, valstu sarakstam, kuras reģistrējušas Krievijā ražoto vakcīnu pret Covid-19 "Sputnik V", pievienojās vēl viena valsts - Ziemeļmaķedonija, vēsta RIA Novosti.

Ziemeļmaķedonijas Republikā tika veikta paātrināta vakcīnas reģistrācija (emergency use authorization, EUA), izskaidroja KTIF.

Tagad vakcīna "Sputnik V" ir apstiprināta 46 pasaules valstīs.

KTIF vadītājs Kirils Dmitrijevs pastāstīja, ka pieprasījums pēc Krievijas vakcīnas pret Covid-19 pieaug gan Eiropā, gan visā pasaulē. Lai laikus atbildētu uz pieprasījumiem, KTIF tika izveidots plašs starptautisko partnerību tīkls.

Pašlaik preparāts "Sputnik V" ir reģistrēts Krievijā, Baltkrievijā, Argentīnā, Bolīvijā, Serbijā, Alžīrijā, Palestīnā, Venecuēlā, Paragvajā, Turkmēnijā, Ungārijā, OAE, Irānā, Gvinejā, Tunisijā, Armēnijā, Meksikā, Nikaragvā, Serbu Republikā (valstisks veidojums Bosnijas un Hercegovinas teritorijā), Libānā, Mjanmā, Pakistānā, Mongolijā, Bahreinā, Melnkalnē, Sentvinsentā un Grenadīnās, Kazahstānā, Uzbekistānā, Gabonā, Sanmarīno, Ganā, Sīrijā, Kirgīzijā, Gajānā, Ēģiptē, Hondurasā, Gvatemalā, Moldovā, Slovākijā, Angolā, Džibuti, Kongo Republikā, Šrilankā, Laosā un Irākā.

Atgādinām, ka sestdien, 6. martā, KTIF informēja, ka Krievijas vakcīna "Sputnik V" kļuvusi otrā pēc popularitātes pasaulē, apdzenot vakcīnas Pfizer un Moderna, kas ierindojās trešajā un ceturtajā vietā attiecīgi. Pirmo vietu ieņem AstraZeneca vakcīna.

Eiropas Savienībā preparātu jau izmanto Ungārija un Slovākija, pārrunas par piegādēm sākusi Austrija.

Turklāt ES jau paskaidroja, ka Eiropas Savienība neliedz savām dalībvalstīm iepirkt Covid-19 vakcīnas, kuras nav reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā.

Un kā ar Latviju?

Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.

Pavļuta komentārs ir visai neviennozīmīgs. No vienas puses, viņš teica, ka Latvija izmantos jebkuru drošu un zinātniski pamatotu iespēju aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību. Bet no otras puses ministrs norādīja, ka valsts izskatīs iespēju iepirkt un pielietot "Sputnik V" tikai pēc tam, kad Eiropas Zāļu aģentūra reģistrēs preparātu Eiropas Savienības līmenī.

Turklāt Pavļuts uzsvēra, ka, kad Latvijā tiks vērtēta "Sputnik V" iegādes un lietošanas iespējamība, valdība vispirms ņems vērā vakcīnas pieejamību konkrētajā laikā.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
"Vakcīnu karš": Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu salīdzinājums
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam