Padomju Savienības ģerbonis. Foto no arhīva

Baltija vēlas aprēķināt PSRS nodarītos zaudējumus pēc vienota parauga

49
(atjaunots 11:02 24.08.2016)
Latvija un Igaunija plāno jau rudenī iesaistīt padomju pagātnes nodarīto zaudējumu aprēķinā arī Lietuvu.

RĪGA, 22. augusts — Sputnik. Nesen eksperti no Latvijas un Igaunijas vienojās kopīgi aprēķināt zaudējumus, ko republikām nodarījusi Padomju Savienība.

Portāls Sputnik Igaunija vēsta, ka Baltijas valstu pārstāvji Tallinā apsprieduši, kā izstrādāt kopīgu izmeklēšanas un zaudējumu aprēķina metodiku.

Aptauja

Vai komisija ir pareizi aprēķinājusi PSRS nodarītos zaudējumus?
  • Pamaz, vajadzēja prasīt vairāk
    23.2% (29)
  • Kur es varu dabūt savu daļu?
    16.8% (21)
  • Krievija par PSRS neatbild
    8.8% (11)
  • Ka tik vēl paši nepaliekam parādā
    28.8% (36)
  • Nekādas okupācijas taču nebija!
    22.4% (28)
Nobalsojuši: 125

Latvijas delegāciju vadīja Ruta Pazdere.

Viņa pavēstīja, ka šoreiz puses vienojušās turpināt kopīgu darbu un šoruden piepulcēt Lietuvu, lai kopā novērtētu okupācijas nodarītos zaudējumus. "Mēs uzskatām, ka nepieciešams plaši informēt par okupācijas sekām. Tikai tā cilvēkiem radīsies priekšstats par to, cik lieli bija zaudējumi," — viņa uzsvēra.

Aprīlī Pazdere paziņoja, ka zaudējumi, kas Latvijai radušies PSRS sastāvā, ir vērtējami 185 — 300 miljardu eiro apmērā. Komisija norādīja, ka 185 miljardus sastāda tikai ekonomiskie zaudējumi, bet otrajā summā ņemti vērā arī apkārtējai videi un demogrāfijai radītie zaudējumi.

Pie tam Pazdere paskaidroja, ka Latvija nevēlas pieprasīt pilnas kompensācijas izmaksu — pēc viņas domām, šādā gadījumā Krievija varētu bankrotēt.

Bezjēdzīgas pretenzijas

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot Pazderes vārdus, piezīmēja, ka prasības Krievijai izmaksāt kompensācijas par padomju pagātni daudzu miljardu apmērā izvirza "slimi cilvēki". Viņš uzsvēra, ka Maskava nav centusies noturēt Padomju Savienības sastāvā Baltijas valstis, kad tās izstājās no PSRS.

"Aizgāja mierīgi, saglabājot kontaktus. Nekādu pateicību par to neviens nav ne redzējis, ne dzirdējis. Vēl vairāk — tūlīt pat sākās runas par to, ka PSRS tās "izvarojusi, izmantojusi, ekspluatējusi," — uzsvēra Lavrovs intervijā zviedru avīzei Dagens Nyheter.

Padomju Latvija: Savienības lepnums
© Sputnik / Ekaterina Starova

"Līdz šim brīdim slimi cilvēki izstāda kaut kādus rēķinus par 185 miljardiem eiro. Nezinu, par ko. Par to, ka mēs tur radījām rūpniecību, modernizējām viņu ekonomiku, ieguldījām līdzekļus, kuru apmērs uz katru iedzīvotāju bija daudz lielāks nekā pašā KPFSR? Uzskatu, ka šo cilvēku psihe vairs nav labojama," — atzīmēja ĀM vadītājs.

Savukārt Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova tīklā Facebook izsludināja konkursu par labāko komentāru Pazderes ziņojumam. Ironiskais ierosinājums savāca vairāk nekā 4,5 tūkstošus komentāru.

Padomju okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija Latvijā tika izveidota 2005. gadā. Tā saņem finansējumu no valsts budžeta, tomēr laikā no 2008. līdz 2014. gadam nestrādāja līdzekļu trūkuma dēļ.
2015. gadā Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par darbības koordināciju, kuras mērķis ir izvirzīt prasības Krievijai — PSRS tiesību mantiniecei — par "padomju okupāzijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju.

Šī gada janvārī Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass pavēstīja, ka Igaunija nepieprasīs no Krievijas nekādas kompensācijas. Viņš piebilda, valdībai vajadzētu nodarboties ar daudz nopietnāku jautājumu risinājumu, nevis izvirzīt Krievijai bezperspektīvas prasības par zaudējumu kompensāciju, kas it kā nodarīti valstij laikā, kad tā atradusies PSRS sastāvā.

Tolaik Reivass solīja, ka šī tēma netiks apspriesta, kamēr viņš paliek premjerministra postenī.

Pasaulei neredzamā okupācija

Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.

Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.

49
Pēc temata
Latvija vēlas atmodināt Baltijas ceļu
Ražots LPSR: sveiciens no pagātnes
Latvija vēlas saņemt 185 miljardus eiro par "padomju okupāciju"
Alfrēds Rubiks: "marksisms šodien ir populārāks nekā pirms 25 gadiem"
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

1
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


1
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju
Formas ziedo pārtiku, vēlāk no tās pagatavos pusdienas Latvijas ārstiem, foto no arhīva

Vieni sarūpējuši produktus, citiem trūkst uztura: Covid-19 sašķēlis Lietuvu

6
(atjaunots 13:37 29.05.2020)
Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Karantīnas laikā bezdarbnieku skaits Lietuvā pieaudzis aptuveni par 40 tūkstošiem, cilvēkiem beidzas nauda pirmās nepieciešamības precēm, arī pārtikai, raksta Sputnik Lietuva.

"Pārtikas banka", kas jau no 2001. gada palīdz trūcīgajiem, atzīmēja, ka karantīnas laikā ierasto klientu pulku papildinājuši tie, kas zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

"Pirms karantīnas pēc palīdzības pārsvarā vērsās seniori, invalīdi vai daudzbērnu ģimenes, bet tagad mēs jūtam, ka pēc palīdzības sākuši vērsties tie, kas zaudējuši darbu. Šķiet, situācija tikai pasliktinās. Būtiski pieaudzis palīdzības lūgumu skaits: aizvien lielāks skaits cilvēku lūdz ēdienu paši sev, saviem tuviniekiem un kaimiņiem. Tikai Viļņā vien karantīnas laikā papildus izdalījām tūkstošiem maisiņu ar pārtikas produktiem, un pieprasījums nerimstas," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Aptauja parādīja, ka 53% lietuviešu karantīnas laikā sarūpēja produktus, lai arī vairāk nekā puse no viņiem šos krājumus neizmantoja. Pie tam 28% respondentu parūpējās par lielākiem pārtikas krājumiem nekā parasti, 16% sagādāja pārtikas produktus, lai arī parasti krājumus neveido, bet 9% parūpējās par lielu apjomu papildu produktu krājumu.

Lielā graudu pārstrādes uzņēmuma "Malsena" vadītājs Maris Dužins atklāja, ka karantīnas laikā ilgstoši glabājamu produktu  pārdošanas apjomi pieauga vairākkārt.

Tomēr nebūt ne visiem bija iespēja izveidot rezerves. Vēl vairāk, organizācijas, kas atbalsta trūkumcietējus, pašas cieta produktu ažiotāžas rezultātā.

"Kad sākās karantīna, cilvēki vienkārši noslaucīja visu no veikalu plauktiem un gādāja krājumus, bet karantīnas dēļ mūsu organizācija pat zaudēja iespēju savākt produktus ar ilgu glabāšanas termiņu nabagajiem. Cilvēki sociāli nelabvēlīgā stāvoklī var tikai sapņot par pilniem plauktiem skapjos un pārtikas krājumiem. Pašlaik mēs saskaramies ar šo produktu traģisku trūkumu – mums ir rezerve tikai dažām dienām, un pieprasījums strauji aug," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Koronavīrusa pandēmijas un izsludinātās karantīnas dēļ Lietuvā nenotika "Pārtikas bankas" ikgadējā akcija. Zaudējumi ir milzīgi – organizācijai nebija iespēju savākt aptuveni 240 tonnas pārtikas produktu ar ilgstošu glabāšanas termiņu un palīdzēt 53 tūkstošiem trūkumcietēju.

Tagad "Pārtikas bankas" mikroautobuss braukā pa valsti un savāc produktus, kas nav noderējuši tālredzīgajiem lietuviešiem.

6
Tagi:
pārtika, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Pārtikas Latvijā pietiks visiem: atliek vienīgi aizvest to līdz veikaliem
Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas
Rietumi cietīs badu Krievijas dēļ
Amerikāņu "izdzīvotāji" triumfē