Zviedrijas karogs. Foto no arhīva

Baltijas reģiona valstu Aizsardzības ministrijas gaida un gatavo atbildi Krievijai

30
(atjaunots 10:29 21.08.2016)
Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists apstiprināja, ka saņēmis Krievijas Aizsardzības ministrijas uzaicinājumu ierasties samitā, kas veltīts drošības jautājumiem pierobežas rajonos. Militārie eksperti uzkata, ka Zviedrija vilcinās ar atbildi, jo vēlas konsultēties ar Somiju par atbildes darbībām.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists apstiprināja, ka Krievija uzaicinājusi Zviedriju, Somiju un NATO valstis ierasties samitā. Tomēr Zviedrija vilcinās ar atbildi, vēsta InoSMI.ru, atsaucoties uz Svenska Dagbladet.

"Mūsu aizsardzības ministrs vēlas konsultēties ar citām valstīm, pirms sniegt atbildi. Viņa lēmums būs spēcīgs politiskais signāls," — komentē Jans Hallenbergs, Zviedrijas Kara akadēmijas profesors.

Šī gada 1. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka ir gatava konsultācijām ar Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Zviedriju un Somiju par karadarbību pierobežas rajonos. Vēlāk AM pārstāvji uzsvēra, ka gaida Baltijas reģiona valstu oficiālu atbildi uz saviem ierosinājumiem drošības sekmēšanas jautājumos, jo saziņa ar mediju starpniecību neļauj operatīvi likvidēt esošās domstarpības. Tika uzsvērts, ka Maskava ierosina apspriest ne vien jautājumu par transponderiem, bet arī citas problēmas, sākot no sadarbības ar NATO līdz atbildei uz kopējiem izaicinājumiem un draudiem.

"Mēs patiešām esam saņēmuši uzaicinājumu. Atbilde tiek gatavota. Papildu komentārus es nevēlos sniegt," — teica aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists intervijā SvD.

Kopš 2010. gada Jans Hallenbergs pilda Zviedrijas Kara akadēmijas Drošības, stratēģijas un vadības departamenta direktora pienākumus. Pēc viņa domām, Krievija uzskata, ka ir svarīgi, lai šī tikšanās notiktu.

"Mūsu regulārie kontakti pārtrūka līdz ar krīzes iestāšanos Ukrainā. Man šķiet, Krievija vēlas tos atjaunot un likt manīt, ka situācija ir noregulēta," — uzskata Hallenbergs.

Vienlaikus Zviedrija ir nostiprinājusi sakarus ar NATO, noslēdzot ar aliansi līgumu par atbalstu. Jūnijā Zviedrijas karaspēks piedalījās divās liela mēroga NATO mācībās Baltijas reģionā — jūras kara mācībās Baltops un sauszemes spēku mācībās "Anakonda".

"Manuprāt, Zviedrija ļoti vēlas konsultēties ar Somiju par to, kā atbildēt uz ielugumu. Tieši Zviedrija un Somija tiek uzskatītas par tuvākajām NATO sabiedrotajām, tātad arī par svarīgiem partneriem pārrunās," — atgādināja Jans Hallenbergs.

Domājams, pie pārrunu galda sēdīsies arī ASV pārstāvji. Pavasarī vairāki faktori liecināja, ka Amerika plāno paplašināt savu militāro klātbūtni Baltijā un Centrālajā Eiropā.

"Aukstā kara laikā pastāvēja tradīcija: lielvalstis apsprieda svarīgus noteikumus, neskatoties ne uz ko. Piemēram, reglamentu, kas noteica kuģu tikšanos jūrā. Man zināms, ka Krievijas lidmašīnas ir izturējušās draudoši un lidojušas vien 8-10 metru augstumā virs amerikāņu kuģiem. Tātad šī tikšanās ir objektīvi nepieciešama," — pauda pārliecību profesors.

Pēc Krimas aneksijas un nekārtībām Ukrainā situāciju nav iespējams uzskatīt par normālu, piebilda eksperts drošības jautājumos.

"Nē, es nevaru teikt, ka tā būtu normāla, taču pēdējā pusgada laikā nopietni incidenti Ukrainā nav notikuši," — viņš atzīmēja.

No Zviedrijas viedokļa pašlaik lielākā nozīme ir tam, kādu politisko signālu tā sūtīs, piekrītot piedalīties samitā vai noraidot ielūgumu. "Tas ir jāpārdomā. Tāpēc aizsardzības ministrs ir tik piesardzīgs," — secināja Jans Hallenbergs.

Iepriekš Igaunijas aizsardzības ministrs Hanness Hanso apstiprināja, ka ministrija vēl nav sniegusi oficiālu atbildi uz Krievijas aizsardzības ministrija Anatolija Antonova ierosinājumu apspriest drošības jautājumus Baltijas jūras gaisa telpā, taču tā tiks sniegta tuvākajā laikā. Pie tam Hanso piebilda, ka vienmēr ir prātīgāk iesaistīties dialogā, ja tas skar caurskatāmības palielināšanu un incidentu skaita samazināšanos gaisā.

Arī Latvijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi Krievijas ierosinājumu sākt konsultācijas ar mērķi veicināt drošību Baltijas jūras reģionā. Tika norādīts, ka AM "izskata piedāvājumu, taču tiešas konsultācijas abu valstu ekspertu starpā vēl nav uzsāktas."

Lietuvas pārstāvji solīja labi padomāt par šo priekšlikumu.

Somijas Aizsardzības ministrija Krievijas kolēģu lēmumu uzaicināt NATO, Somijas un Zviedrijas militāros ekspertus septembrī apmeklēt Maskavu, lai piedalītos konsultācijās par militāri politisko situāciju Eiropā, nosauca par "interesantu iniciatīvu".

Krievija un NATO valstis regulāri izsaka savstarpējus pārmetumus par kara un izlūkošanas aviācijas lidojumiem pierobežas zonās, tostarp arī virs Baltijas jūras bez identifikācijas signāliem.

Somijas un Krievijas valstu vadītāji Sauli Nīniste un Vladimirs Putins, tikšanās laikā 2. jūlijā nonāca pie vienota viedokļa par to, ka nepieciešams aizliegt kara aviācijas lidojumus ar izslēgtām identifikācijas iekārtām. Vladimirs Putins uzdeva iekļaut šo jautājumu tolaik gaidāmās Krievijas un NATO Padomes sēdes dienas kārtībā.

30
Pēc temata
Krievijas Aizsardzības ministrija gatava konsultācijām ar Latviju
Latvijā nav pamanījusi aicinājumu uz konsultācijām