Krievijas un ES karogi. Foto no arhīva

Igaunijas gatavojas prezidentūrai ES un pārdomā iespēju atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas

25
Igaunijas premjers Tāvi Reivass uzskata, ka sankcijas pret Krieviju varētu atcelt 2017. gada otrajā pusē, ja tiks izpildīti Minskas protokoli.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Konflikts Krievijas un Ukrainas starpā netiks aizmirsts, kad Igaunija kļūs par ES Padomes priekšsēdētāju, Sputnik Igaunija.

Igaunijas premjers Tāvi Reivass pastāstīja, kādu politiku plāno īstenot valsts, vadot ES Padomi 2017. gada otrajā pusē.

Lēmums par to, ka Igaunijas prezidentūra sāksies pusgadu agrāk, tika pieņemts pēc Brexit. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņoja, ka Lielbritānija atsakās no ES padomes priekšsēdētāja pienākumiem, kas tai bija jāuzņemas 2017. gada otrajā pusē, jo Lielbritānijas valdība "ir ļoti aizņemta pārrunās par izstāšanos no ES."

Reivass uzskata, ka Eiropas biznesa neapmierinātība ar sankcijām situāciju neietekmēs: "Ukrainas neatkarībai nevar būt cenas," — teica Igaunijas premjers, taču piebilda, ka jautājums par sankcijām tiks izskatīts, ja Krievija sāks izpildīt Minskas vienošanās.

Iepriekš Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs informēja, ka igauņu uzņēmēji nav apmierināti ar sankciju pagarināšanu.

"Ievērojami Igaunijas biznesa pārstāvji stāsta, ka ierobežojošie pasākumi kaitē Igaunijas ekonomikai. Pērn preču apgrozījums krities vairāk nekā par 30%," — sacīja Petrovs.

Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju tika ieviestas 2014. gada 1. augustā uz gadu, 2014. gada septembrī tās tika paplašinātas, bet šī gada jūlijā – pagarinātas līdz 2017. gada 31. janvārim. Tika ievests embargo jauniem līgumiem par apbruņojuma, kā arī dubulto nolūku preču un tehnoloģiju importu un eksportu no ES uz Krieviju.

Sankcijas skāra Krievijas valsts banku un naftas nozari. Eiropas investoriem aizliegts izsniegt jaunus kredītus piecām lielākajām finanšu institūcijām — Sberbank, VTB, Gazprombank, Rosseļhozbank un Vņešekonombank — uz laiku, ilgāku par 30 dienām, kā arī pirkt to akcijas un bondus ar apgrozības termiņu, kas pārsniedz 30 dienas.

Sankciju pasākumu ietvaros virknei Krievijas kompāniju tika ierobežota piekļuve ES kapitāla tirgiem, tostarp "Rosņeft", "Transņeft" un "Gazprom ņeft". Turklāt ir aizliegta dziļūdens izpētes iekārtu piegāde un pakalpojumu sniegšana dziļūdens naftas ieguves darbos Arktikā un slānekļa naftas atradnēs Krievijas teritorijā. ES noteica sankcijas arī Krievijas aizsardzības sektoram un aizliedza Eiropas kompānijām piegādāt dubulto nolūku produkciju deviņiem Krievijas uzņēmumiem.

25
Pēc temata
Vīķe-Freiberga apšauba ES ieviesto sankciju efektivitāti
Sankciju mīts. Krievija spēj izdzīvot jebkādos apstākļos
Itālija vilcina jautājumu par ES sankciju pagarināšanu
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata sankcijas par teroristu netiešu atbalstu
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

24
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

24
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"
 Javelin

ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā

19
(atjaunots 07:53 07.08.2020)
Raķetes Javelin no ASV nodotas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Iepriekš līdzīgu bruņojumu saņēma Igaunija.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV nodeva Lietuvai papildu raķetes, kas paredzētas prettanku sistēmai Javelin par kopsummu vairāk nekā 31 miljonu dolāru vērtībā, informēja Lietuvas BS savā vietnē.

Aizsardzības ministrija informēja, ka tuvāko desmit gadu laikā Lietuva plāno iegādāties ASV raķetes par 104 miljoniem dolāru. Līgums par 13 miljoniem tika parakstīts 2019. gada nogalē. Ar minētajām sistēmām tiks papildus ekipētas Lietuvas Sauszemes spēku vienības.

"ASV ir stratēģiskais partneris un galvenais sabiedrotais, kas rūpējas par Baltijas reģiona drošību. ASV prettanku sistēma Javelin jūtami stiprina Lietuvas BS cīņas spējas un aizsardzības spējas ilgtermiņa perspektīvā," teica viceminitrs Eimutis Misūns.

ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists piebilda, ka prettanku sistēmas Javelin papildu raķetes "neapšaubāmi pastiprinās Lietuvas mijiedarbību ar ASV bruņotajiem spēkiem".

Iepriekš līdzīgas raķetes saņēma Igaunija. 92 prettanku raķetes Javelin, ko ASV nodeva Aizsardzības spēkiem ar mērķi celt aizsardzības spējas, nonāca Igaunijā jūlija beigās. Piegādi apmaksāja ASV.

Javelin ir tā saucamā sistēma "izšauj un izmet no prāta", kas ļauj operatoram pēc raķetes palaišanas doties patvērumā vai nomainīt pozīciju – rezultātā operatora un visa kompleksa dzīvotspēja pieaug. Pēc starta raķete automātiski pavēršas pret izvēlēto mērķi, un strēlniekam pēc tās palaišanas nevajag kontrolēt lidojumu tēmēklī līdz trāpījuma brīdim, tāpēc sistēmas operatora drošība cīņā pieaug.

Kopš 90. gadu vidus sistēmas Javelin izmanto ASV un virkne citu valstu: Lietuva, Gruzija, Čehija, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija un Francija. Javelin ir arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Indonēzijai, Taivānai un vairākām Tuvo Austrumu valstīm – Izraēlai, Saūda Arābijai, Jordānijai, Omānai, AAE, Katarai un Bahreinai.

19
Tagi:
militārā tehnika, Lietuva, ASV
Pēc temata
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin
Ērce, foto no arhīva

Ķīna brīdina par ērču izplatīta nāvējoša vīrusa uzliesmojumu

0
(atjaunots 10:59 09.08.2020)
Acīmredzot, mūsu planētai nebija pietiekami ar Covid-19 pandēmiju: tagad pa Ķīnas provincēm izplatās jauns nāvējošs vīruss.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Tagad Ķīnas epidemiologus satraucis vīruss SFTS. Tas izplatās ar ērču starpniecību, un 60 cilvēki Ķīnā jau inficējušies ar to, bet septiņi miruši, vēsta RIA Novosti.

SFTS nav jauns vīruss. Infekcijas ierosinātāji tika atklāti 2011. gadā, taču tagad, 2020. gadā tas "saķerts" Dzjansu provincē Ķīnā un ļoti ātri pārcēlies uz Aņhui provinci.

Šī vīrusa simptomus viegli sajaukt ar gripas vai – interesanti – ar Covid-19 indikācijām. To vidū ir augsta temperatūra, klepus, kā arī leikocītu un trombocītu līmeņa samazināšanās asinīs.

Tomēr ar šo vīrusu nav tikpat vienkārši inficēties kā Covid-19 gadījumā. Inficēties iespējams pēc inficētas ērces koduma. Pēc tam no viena cilvēka pie otra vīruss pāriet caur asinīm un gļotādu, uzskata eksperti0.

Atgādināsim, ka patlaban cilvēce cīnās ar Covid-19 pandēmiju.

2019. gada 31. decembrī Ķīnas valdība informēja Pasaules veselības organizāciju par nezināmas pneimonijas uzliesmojumu Uhaņas pilsētā valsts centrālajā daļā (Hubei province). Speciālisti konstatēja, ka slimību ierosina jauns koronavīruss.

Vispirms PVO atzina slimību par starptautiskas nozīmes ārkārtēju situāciju un piešķīra slimībai oficiālu nosaukumu – Covid-19. Jau 11. martā PVO bija spiesta izsludināt jaunās koronavīrusa infekcijas pandēmiju.

0
Tagi:
ērce, vīruss, Ķīna
Pēc temata
Kā pasargāties no ērču koduma
Nosaukti bīstamākie ērču izplatības reģioni Latvijā
Valstī liels inficēto skaits: speciālisti brīdina par ērču nesto risku
Latvijā pieaudzis ērču encefalīta gadījumu skaits