Rīgas brīvostas iekraušanas termināls. Foto no arhīva

Lietuvas ostas ir vienīgās Baltijā ar augošu kravu apgrozījumu

125
(atjaunots 10:35 05.08.2016)
2016. gada pirmajos sešos mēnešos pieaudzis tikai Lietuvas ostu kravu apgrozījums, Latvijā un Igaunijā rādītāji krītas. Tallinas osta ir pārvadāja aptuveni par 10 miljoniem kravu mazāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērngad.

RĪGA, 5. augusts — Sputnik. Baltijas valstu ostas 2016.gada pirmajos sešos mēnešos kopumā pārvajājušas 73 273 miljonus tonnu kravu — par 4,81 miljoniem tonnu (6,2%) mazāk nekā tajā pašā periodā 2015. gadā, BNS informēja Latvijas Centrālās statistikas pārvaldē.

Rīgas osta. Foto no arhīva
© Sputnik / Оксана Джадан

Pusgada laikā 43,3% kravu pārvedušas Latvijas ostas, 33,3% — Lietuvas, 23,4% — Igaunijas ostas.

Tādējādi 2016. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, Lietuvas ostu kravu apgrozījums ir pieaudzis, bet Latvijā un Igaunijā tas ir krities.
Latvijas ostu kravas apgrozījums ir samazinājies par 15,1% jeb par 5,66 milj. tonnu — līdz 31 756 milj. tonnu; Lietuvas — palielinājies par 10% jeb par 2,221 milj. tonnu — līdz 24 407 milj. tonnu; Igaunijas — samazinājies par 7,4% jeb par 1,371 milj. tonnu — līdz 17,11 milj. tonnu.

Lielākais pusgada kravu apgrozījums bija Klaipēdas ostā — 19,937 miljoni tonnu (par 5,7% vairāk nekā 2015. gadā). Otrā pēc kravu apgrozījuma bija Rīgas osta ar 18,265 miljoniem tonnu (-11,5%), trešā — Tallinas osta ar 10,704 miljoniem tonnu (-11,4%).

Baltijas valstu ostas kopumā 2015. gadā pārveda 150,139 milj. tonnu kravu, no tiem 46,3% — Latvijas, 30,5% — Lietuvas, 23,2% — Igaunijas ostas.

125
Pēc temata
Latvijā drošība nav garantēta, uzskata bijušais Valsts policijas priekšnieks
Ekonomikas policija ķērusies pie Rīgas brīvostas
Vai Krievu salas finansēšana turpināsies?
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM pieļauj, ka ASV vēlas atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija

0
(atjaunots 10:06 05.07.2020)
Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu, norāda Krievijas ĀM.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija komentēja ASV pārskatu par bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu un pieļāva, ka Vašingtona varētu atteikties no kodolizmēģinājumu moratorija, vēsta RIA Novosti.

"Rodas iespaids, ka Vašingtona gatavo pasauli, lai atteiktos no ASV vēl spēkā esošā brīvprātīgā kodolizmēģinājumu moratorija, tātad – lai sagrautu arī Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu," norāda Krievijas ĀM.

Resors atzīmēja, ka apgalvojumi par to, ka Krievija it kā neievērojot 1974. gadā noslēgtajā PSRS un ASV Līgumā par pazemes kodolizmēģinājumu ierobežošanu paredzētās saistības, veidoti uz absolūti melīgiem pieņēmumiem.

"Kā jau bija sagaidāms, ne ar kādiem pierādījumiem nepamatotas amerikāņu pretenzijas par to, ka Krievija it kā esot pārkāpusi kodolizmēģinājumu moratoriju, veicot kodoleksperimentus, kuri neatbilst amerikāņu "nulles jaudas" standartiem. Pie tam paši amerikāņi atzīst, ka viņiem nav zināms ne par tādu eksperimentu skaitu 2019. gadā, ne par to, vai tie vispār bijuši," uzsvēra ĀM.

Resors norādīja, ka Maskava ņem vērā savas starptautiskās saistības un tai nav jāseko nekādiem "ASV standartiem" šajā jomā.

Vašingtonas "iemestajām" ziņām vajadzētu novērst uzmanību no Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums, piebilda ĀM.

Krievijas Ārlietu ministrija atzīmēja, ka "atsakoties no līguma ratifikācijas, ASV nostādījušas to uz pilnīga sabrukuma sliekšņa". Savukārt Maskava pirms 20 gadiem ratificējusi dokumentu un sekmīgi to pilda.

"Oficiāli apstiprinām, ka Krevija joprojām stingri ievēro izsludināto kodolizmēģinājumu moratoriju, kā arī VKAL nolikumus no izmēģinājumu aizlieguma viedokļa, lai arī līgums nav stājies spēkā," teica diplomāti.

Viņi piebilda, ka nav produktīvi apspriest ar Vašingtonu saistības kodolizmēģinājumu aizlieguma jomā, kamēr valsts nav ratificējusi līgumu.

Vispārējā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums parakstīts 1996. gadā, tomēr vairākas valstis, ieskaitot ASV un Ķīnu vēl joprojām nav to ratificējušas.

Valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči, uzņēmās brīvprātīgas saistības neveikt tamlīdzīgus izmēģinājumus.

ASV ievēro pašas savu "nulles jaudas" standartu. Tas nav atzīts starptautiski, tomēr Savienotās Valstis izmanto minēto standartu, lai novērtētu citu valstu politiku.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Maskavu uztrauc ASV poligonu gatavība kodolizmēģinājumiem
Šoigu pastāstīja, kas būs ar valstīm, kuras izvietos savā teritorijā ASV raķetes
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās