Igaunijas mediji. Foto no arhīva

Igaunijas mediji uzskata, ka Krievija varētu vienkārši nopirkt Igauniju

50
(atjaunots 11:45 30.07.2016)
Ja Krievija vēlēsies pakļaut Igauniju, tai nevajadzēs sūtīt turp tankus, okupēt un deportēt – ja augs naftas cenas, Krievija varēs vienkārši nopirkt Igauniju, vēsta igauņu mediji. Uzmanības centrā bija arī Eiropas drošības nākotne.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. No 18. līdz 24. jūlijam igauņu mediji apsprieda Turcijas "dīvainā" militārā apvērsuma sekas un meklēja iespējamos labumus, ko šie notikumi nestu Kremlim. Pie tam viņi minēja apstākļus, kādos Igaunija pāries Krievijas ietekmes sfērā, raksta InoSMI.ru.

Krīzē, kas aptvērusi rietumvalstis, Vladimirs Putins nav vainojams, taču pašreizējā situācija atbilst Krievijas interesēm. Pie šāda secinājuma nonācis britu žurnālists Edvards Lūkass, kura rakstu 19. jūlijā publicēja Postimees. Pēc viņa domām, Rietumi netic, ka "putinisms" varētu palīdzēt risināt grūtības, kas saistītas ar ekonomiku, migrāciju, cīņu pret terorismu, tomēr "vētrainā notikumu gaita dāvā Putinam iespēju." Kad visapkārt sākušās lielas krīzes, zūd vēlēšanās nodarboties ar to, kas izskatās nenozīmīgs, spriež autors.

"Kas notiks, ja, piemēram, Baltkrievija (ar Krievijas atbalstu) šovasar uzsāks konfliktu pret Latviju vai Lietuvu kaut kāda juceklīga robežu jautājuma dēļ? NATO tas būtu eksistenciāls izaicinājums, taču vai pārējie alianses locekļi to patiešām tā uztvers?" — vaicāja žurnālists.

Postimees (20.07) analizēja Eiropas Savienības jauno ārpolitikas doktrīnu un norādīja uz Rietumu nespēju meklēt izeju no "eksistenciālām krīzēm" Lielbritānijā, Ukrainā, Turcijā un Sīrijā.

ES "globālajā stratēģijā" tiek nosprausti pozitīvi mērķi, taču tajā nav atbildes uz jautājumu — ko iesākt ar Krieviju, kura agrākajā doktrīnā tika uzskatīta par ES stratēģisko partneri, uz kuru tika liktas lielas cerības. Tagad tiek deklarēta vēlme sākt dialogu, apspriest nesaskaņas un sadarbību jautājumos, kuros pušu intereses sakrīt, taču nav ne vārda par nesaskaņām starp ES dalībvalstīm attiecībā pret Krieviju, lai gan no šīm nesaskaņām ir atkarīga kopīgo interešu sakritība (vai disonanse).

"Krievija izmantoja valsts apvērsumu Turcijā"

Pa to laiku Krievija izmanto situāciju, meklē un atrod partnerus pat neseno pretinieku vidū, — intervijā Postimees uzsvēra Igaunijas parlamenta deputāts Ēriks Nīless Kross. Deputātam ir skaidrs, ka Turcijas "dīvainā militārā apvērsuma" mēģinājums, iespējams, ir svarīgs ne vien Ankarai, bet arī var kļūt par "elementu lielajā ģeopolitiskajā spēku sadalē," no Krievijas viedokļa. Viņš pauda uzskatu, ka "Krievija gadiem īstenojusi "hibrīdkaru" pret Turciju, par ieganstu minot arī citviet izmantoto argumentu: iekļaut Turciju savā ģeopolitiskajā telpā, "atraujot" no Rietumiem.

"Nevaru apgalvot, ka valsts apvērsuma mēģinājums bija krievu provokācija. Drīzāk gan to plānoja kāds izmisumā novests ģenerālis. Gan Maskava, gan Ankara to uzzināja jau iepriekš un prasmīgi izmantoja, — stāsta deputāts. — Krievijai tā bija veiksmes pilna nedēļa. Turcija likvidēja ceturto daļu bruņoto spēku vadības, tāpēc valsts cīņas gatavība lielā mērā mazinājās. Domājams, šo ģenerāļu vietā nāks eirāzieši. Lidotāji, kas notrieca Krievijas lidmašīnu, ir arestēti kā ārvalstu aģenti, un augusta sākumā Putins tiksies ar Erdoganu."

Iespējams ir arī tas, ka apvērsumu Turcijā organizēja pats prezidents Erdogans, tiecoties kļūt par tādu pašu diktatoru, kāds ir Vladimirs Putins, izdevumā Eesti Päevaleht 18. jūlijā sprieda Vitolds Zablovskis, eksperts Turcijas jautājumos.

"Ja teorija par izdomāto valsts apvērsumu ir patiesa, tas kļūs par starta punktu, no kura Erdogans no demokrātiski ievēlēta valsts vadītāja pārvērtīsies par Putina otro izdevumu," — viņš uzskata.

"Viņam ir tādi paši mērķi kā Putinam — destabilizēt Eiropu. Iemesli ir dažādi, taču mērķis ir viens. Putinam tas nozīmē lielāku Krievijas varu, bet Erdoganam — lielāku islāma varu Eiropā," — precizēja eksperts.

Pamazām Turcija pārvēršas par valsti, kurā konstatēts lielākais slepkavību skaits, taču Erdogana politiķi šajā jautājumā nav izteikuši nevienu kritisku piezīmi, gaužas izdevums Maaleht (21.07). Ievadrakstā komentējot situāciju Turcijā, avīze atzīmēja, ka pēdējo pāris mēnešu laikā Krievijas un Turcijas attiecības ir kļuvušas krietni siltākas.

"Krievija ne tikai uztur un paplašina savu ietekmi Sīrijā, bet arī dodas pretī Turcijai, kas attālinās no Eiropas Savienības," — raksta izdevums.

Redakcija ir neizpratnē: neviens nebūtu varējis noticēt tam, ka Erdogans atvainosies par notriekto Krievijas lidmašīnu, taču Erdogans šo soli spēra. Pēc tam 22. jūnijā sekoja vēsts, ka Turcija un Krievija sāk divpusēju sadarbību, tostarp arī cīņā pret terorismu, taču šī cīņa ļauj Erdoganam "iznīcināt kurdus un opozīciju, kā arī iedibināt vienpersonisku varu."

"Apspiesti brīvie plašsaziņas līdzekļi, pastiprinājusies reliģijas nozīme, izveidojusies vara pār parlamentu un armijas kontrole. Gluži kā Krievijā, — raksta izdevums. — Ardievu, Turcija! Eiropas Savienība zaudē vēl vienu valsti, kas pāriet Krievijas ietekmes sfērā."

Krievijai nav vajadzīgi tanki, lai pakļautu Igauniju

Arī pati Igaunija var pāriet Krievijas ietekmes sfērā, uzskata Postimees komentators. Ja Krievija vēlēsies pakļaut Igauniju, tai nevajadzēs sūtīt turp tankus, okupēt un deportēt — ja augs naftas cenas, Krievija varēs vienkārši nopirkt Igauniju, vēsta igauņu mediji.

"Neviens netiks nogalināts vai deportēts. Vienkārši cilvēkiem trīskārt palielinās algas," — raksta Postimess. Iespējams, tiks noslēgts starpvalstu līgums, un saskaņā ar tā noteikumiem Igaunija izstāsies no NATO, dāvās visiem pilsonību un piešķirs krievu valodai valsts valodas statusu. Tāpat kā agrāk, tiks svinēti Igaunijas nacionālie svētki, joprojām būs zilimelnbaltais karogs, un pat nacionālā zinātne saviem pētījumiem dabūs vairāk naudas. Taču augs krievu valodas un Krievijas vēstures apguves līmenis," — uzskata žurnālists.

Autors vēsta, ka tās nav fantāzijas, un daudzi igauņi, kuri pašlaik uzstājas pret Krieviju, var itin vienkārši mainīt savu viedokli. Par to, ka šāda metamorfoze ir iespējama, liecina fakts, ka daži igauņi no ES piekritējiem ir pārvērtušies par savienības ienaidniekiem.

"Nav nekādu šaubu — daudzi cilvēki, kuri pašlaik kritizē Krieviju, piespiedu kārtā vai uzmilzušā naudas maciņa iespaidā kļūs par tās piekritējiem. Pakļaušanai nav jābūt mēmai, kā tas notika 1940. gadā, tā var būt arī skaļa un priecīga. Tā var būt izdevīga," — skaidro žurnālists.

Runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas

Igaunijā daudzi biznesmeņi nožēlo Krievijas tirgus zudumu un "spēlē mazohistiskas rotaļas" — viņi nav apmierināti, jo valdībai nepūlas "pielabināties Krievijai." Savus uzskatus pauda bijušais padomju diplomāts Tīts Made izdevumā Õhtuleht (18.07).

Karavīri NATO emblēmas fonā. Foto no arhīva
© AP Photo / Georgy Abdaladze
"Viņi raud un pieprasa no valsts, lai tā parūpētos par viņiem un nestu peļņu no Krievijas. Viņi saka Kremlim patīkamus vārdus par to, ka Igaunijas pienākums ir ignorēt ES ieviestās sankcijas vai vismaz Briselē protestēt pret to ieviešanu. Viņi par tīro sīkumu uzskata Krimas aneksiju un bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem stāsta, ka ES sankcijas novedīs pie Igaunijas attīstības regresa, ja ne pie valsts ekonomiskā kraha," — sūkstījās autors.

"Daži lieli biznesmeņi uzskata, ka Igaunijas valdībai ir jāatbalsta politiķi ES, kuri vēlas kļūt par Putina draugiem," — pūlas atmaskot bijušais diplomāts.

Viņš piebilda: "Krievi neciena tos, kas klanās viņu priekšā, viņi ciena tikai spēku. Krievija vēlas atkal šeit ieviest savu varu. Nevajag Kremlim šajā ziņā palīdzēt. Negribētos, lai mūsu uzņēmējus sūtītu uz Krasnojarsku, Vorkutu, Komi vai Tjumeņu kā pirms 75 gadiem."

Par to, kā sarunāties ar Krieviju, stāsta igauņu diasporas avīze Vaba Eesti Sõna. Tās rakstu pārpublicēja televīzijas un radio portāls ERR (21.07).

Nacionālā pētnieciskā institūta Ekonomikas augstskola Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāns Sergejs Karaganovs
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"NATO ir jārunā ar Krieviju no spēka pozīcijas, un tā nav militāriska histērija, bet gan vienīgā reālā iespēja," — portāls ERR citēja publicēto materiālu. Kā noskaidrojas, Krievijas "propagandas mašīna" esot uzsākusi "informācijas karu" jau gadu pirms Varšavas samitā pieņemtā lēmuma par četru bataljonu dislokaciju Polijā un Baltijas valstīs. Šī "mašīna" apsūdzēja "rietumu sabiedrotos" par militārās histērijas kurināšanu, Krievijas aplenkšanu un ģeopolitiskajiem draudiem.

Līdzīgas apsūdzības skan arī no "rietumu tuvredzīgo mediju un politiķu" puses, kuri "vēl joprojām tic tam, ka ar Krieviju iespējams izveidot partnerattiecības, pragmatisku apsvērumu dēļ vēlas izbeigt sankcijas un izliekas, ka tic Putina absurdajiem meliem."

"Vēl nekad kopš Otrā pasaules kara laikiem Eiropas drošības nākotne nav bijusi tik trausla un nestabila, kā pašlaik, — uzsvēra Vaba Eesti Sõna. — Tās ir Krievijas agresīvās atriebīgās politikas un Eiropas Savienības muļķības sekas."

50
Pēc temata
Neapgūtā vēstures mācība, jeb Latvijas nepilsoņu problēmas profilā
Karaganovs: Eiropa ir saslimusi
Krievijas un NATO Padomē netiekas domubiedri

Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi

52
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.

Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.

Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.

52
Tagi:
zivis, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis
Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis
Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
NATO

Lietuvas aizsardzības ministrs lielos izdevumus aizbildina ar "situāciju reģionā"

26
(atjaunots 10:19 26.10.2020)
Politiķis paskaidroja, ka ar tādiem izdevumiem valsts spēs labāk uzņem sabiedroto papildspēkus nepieciešamības gadījumā.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apliecināja kolēģiem, ka valsts turpinās atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, jo "tā rīkoties liek situācija reģionā", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz resora preses dienestu.

Savu pārliecību viņš pauda NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē, kas tika organizēta video formātā.

Aizsardzības ministrs atgādināja, ka valstī jau sesto gadu pēc kārtas aug investīcijas aizsardzībā alianses līmenī. Karoblis uzskata, ka tādējādi tiekot demonstrēta NATO vienotība un perspektīvas – "gatavības palielināšana reakcijai uz mainīgajiem un augošajiem draudiem".

"Pirms diviem gadiem Lietuva pirmo reizi sasniedza NATO mērķi – 2% no IKP aizsardzības fnansēšanai. Mēs noteikti to uzturēsim arī turpmāk: to liek darīt tagadējā ģeopolitiskā situācija reģionā. Mēs varēsim labāk uzņemt sabiedroto papildspēkus – mēs esam valsts uz NATO ārējās robežas, kam raksturīga nestabilitāte," informēja Lietuvas ministrs.

Ziemeļatlantijas alianse pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis, arī Lietuva, aktīvi noslēdz ar ASV aizardzības līgumus par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē NATO militāros kontingentus.

Pie tam Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij un Ziemeļatlantijas aliansei tas ir ļoti labi zināms.

26
Tagi:
aizsardzība, NATO, Lietuva
Pēc temata
Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. Kā atbildēs Krievija
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Ādažos par 19 miljoniem eiro uzbūvēja sporta kompleksu karavīriem
"Nostādīja fakta priekšā": kā Eiropa maksās par ASV militārajām bāzēm

Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā

0
(atjaunots 21:01 26.10.2020)
Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze.

RĪGA, 27. oktobris – Sputnik. Savulaik Latvija centās pozicionēt sevi ne tikai kā tilts starp austrumiem un rietumiem, ne tikai kā banku Meka, bet arī kā lietišķās aktivitātes un mūsdienīgu ofisu oāze. Vai tagad pandēmija parakstīs nāves spriedumu ofisa ēku tirgum Rīgā? Uz šo jautājumu izdevumā Dienas Bizness centās atbildēt nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" eksperte Līga Uzkalne.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās, eksperte atgādinaja. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās. Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pirms krīzes biroju telpām un to atrašanās vietai bija svarīga un izšķiroša loma. Daudzi vadītāji uzskatīja, ka biroja telpas ir arī uzņēmuma statusa un panākumu apliecinājums apkārtējiem un, ka biroja telpām ir būtiska loma tajā, cik darbinieki ir produktīvi, efektīvi.

Diemžēl dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, taču nevar noliegt, ka darbs attālināti ir samazinājis iespēju komunicēt, sadarbošanos komandā un dalījumu starp darbu un personīgo dzīves telpu.

Tagad dažu mēnešu laikā vairāki uzņēmumi ir sapratuši, ka veiksmīgi var strādāt attālināti, kā arī konstatējuši faktu- cik pārvērtēta ir bijusi biroja telpu loma un nepieciešamība pēc aiz vien lielākām, greznākām telpām.

Līdz pat 70% no uzņēmumiem uz šodienu izskata iespēju arī turpmāk pēc Covid-19 pandēmijas beigām saglabāt iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, bet 60% aptaujāto uzņēmumu šobrīd izskata jautājumu par biroja telpu maiņu un kopējās platības samazināšanu līdz ar to arī samazinot izdevumus, kas ir saistīti ar biroju telpu nomu un uzturēšanu.

Vairāki uzņēmumi, kurus visspēcīgāk ietekmēja Covid-19 ierobežojumi, ir pieņēmuši lēmumu uz laiku vispār atteikties no biroja telpām. Tas ir redzams tirgū, kā jaunu brīvu biroja telpu nomas piedāvājuma klāsta paplašināšanās.

Kad darbs nāk pie cilvēka

Tiesa, raksta eksperte, attālināts darbs neder visiem. Daudzi nevar esošajā mājvietā iekārtot kvalitatīvu darba vietu un arī ģimenes locekļu un bērnu klātesamība var kaitēt darba efektivitātei.

Daudziem ir vajadzīga saziņa ar kolēģiem, biroja rutīna un disciplīna, ko sniedz ofisa vide un biroja dienas kārtība. Daudzu profesiju pārstāvji nevar strādāt attālināti – ražošanas, veselības aprūpes, kultūras jomās, pārtikas tirdzniecībā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā un pārdošanā strādājošie darbinieki. Ļoti svarīga ir tieša saskarsme ar klientu pārdošanas jomā.

Aptuveni 60% uzskata par pieņemamu, ja darba devējs piedāvā darbiniekiem izvēles iespēju sadalīt darbu, daļēji strādāt no mājām un daļēji klātienē birojā.

Interesanti arī, kā krīze ietekmējusi attieksmi pret nomnieku vidū modīgo atvērtā tipa un coworking telpu koncepciju. Pandēmijas apstākļos ir svarīgi, lai biroja telpās būtu vairāk noslēgtu, norobežotu kabinetu.

Attālinātais darbs palielina uzņēmumu iespējas atrast jaunus darbiniekus un talantus, jo netiek prasīta ierašanās birojā katru dienu un noteikta piesaiste konkrētai darba vietai un darba laikam.

Par cik pēdējos gados jaunu, motivētu un spējīgu darbinieku atrašana daudziem uzņēmumiem bija viens no galvenajiem izaicinājumiem. Tagad vairāki uzņēmumi, meklējot jaunus darbiniekus, norāda, ka iespējams strādāt attālināti. Šobrīd notiek biroja darbības maiņa no "cilvēks uz darbu" uz "darbs pie cilvēka", uzsvēra eksperte.

Skaidrs, ka šādas pārmaiņas nesola neko labu ofisa telpu tirgum Latvijā. Ofisa ēku īpašniekiem iesaka reaģēt operatīvi, būt atsaucīgiem un nodrošināt nomniekiem elastīgus piedāvājumus.

0
Tagi:
nekustamais īpašums, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums