Nauda plaukstās. Foto no arhīva

Katram somam pa 600 eiro: rudenī tiks izraudzīti eksperimenta dalībnieki

57
(atjaunots 17:13 24.07.2016)
No 2017. gada Somijas valdība eksperimenta ietvaros plāno izraudzīties mērķa grupu – 10 tūkstošus cilvēku, kam tiks izmaksāts garantētais ienākums 600 eiro apmērā. Eksperimenta mērķis – izvērtēt, kā sociālā drošība var sekmēt pozitīvas izmaiņas pilsoņu darba dzīvē.

RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. Somijas parlaments pēc vasaras brīvdienām noteiks, kādu kategoriju pilsoņi piedalīsies eksperimentā, kura ietvaros tiks izmaksāts bāzes ienākums 600 eiro apmērā. Eksperiments sāksies jau 2017. gadā, vēsta "Fontanka".

Beznosacījumu ienākuma ieviešana nozīmē vienādas summas izmaksu visiem pilngadīgajiem pilsoņiem sociālo izmaksu vietā, neatkarīgi no nodarbinātības un ekonomiskās situācijas. Daļējs beznosacījumu ienākums paredz papildu sociālo pabalstu izmaksu, ja radīsies šāda vajadzība. Bāzes ienākuma ieviešanas piekritēji uzskata, ka tas palīdzēs mazināt birokrātiju un vienkāršot sociālo izmaksu sarežģīto sistēmu, kā arī stimulēs pilsoņus meklēt darbu.

Somijas valdība vēl nav izlēmusi, cik cilvēkiem valsts izmaksās 600 eiro mēnesī. Tas lielā mērā ir atkarīgs arī no tā, cik naudas paliks valsts budžetā. Tomēr iepriekš tika sniegta informācija par to, ka eksperimentā varētu piedalīties aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

Ierēdņi vēl nav izlēmuši, kas saņems šos ienākumus, lai gan projektā noteikts, ka drīzāk tās būs mazturīgās pilsoņu kategorijas vai bezdarbnieki. Studenti un cilvēki, kas atrodas apmaksātā atvaļinājumā, nevar pretendēt uz bāzes ienākumiem.

Pētījumu finansē valdība. Nāksies noskaidrot, kā sociālā drošība varētu sekmēt pozitīvas izmaiņas darba dzīvē. Zinātnieki vēlas noskaidrot arī to, kā jaunievedums ietekmēs dažādu iedzīvotāju slāņu ienākumu līmeni, un izvērtēt tā finansiālo aspektu.

"Mūsu uzdevums ir padomāt par to, kā Somijā būtu iespējams izmēģināt pilna vai daļēja beznosacījumu ienākumu sistēmu, negatīvo nodokli un citus beznosacījumu ienākuma modeļus. Pētījums nodrošinās pamatu politisko lēmumu pieņemšanai," — paziņoja projekta vadītājs Olli Kangass.

Pētījumā iesaistīti Kela speciālisti līdz ar Helsinku, Tamperes, Turku un Austrumsomijas universitātē, fondu Sitra, analītisko centru Tänk un Ekonomisko pētījumu institūtu. Projektā piedalās arī Somijas Uzņēmēju asociācija un speciālisti pašvaldību pārvaldes, nodokļu likumdošanas un konstitūcijas jomās.

Atgādināsim, ka līdzīga ideja par garantētā ikmēneša ienākuma ieviešanu valstī nesen tika izskatīta Šveicē — šis jautājums pat tika apspriests referendumā. Balsojuma iniciatori piedāvāja katram Šveices pieaugušajam pilsonim izmaksāt 2,5 tūkstošus Šveices franku mēnesī. Tomēr pilsoņi šo ideju noraidīja.

Līdzīga aptauja tika organizēta arī Igaunijā. Tajā tika uzdots jautājums: "Iztēlojieties hipotētisku situāciju, kurā valsts sāktu maksāt naudu par atteikšanos no darba. Vai jūs būtu ar mieru atteikties no darba. Ja būtu, kādu summu jūs šādā gadījumā vēlētos saņemt no valsts?" Noskaidrojās, ka vidēji cilvēki ir gatavi atteikties no darba, ja saņemtu 950 eiro mēnesī, taču 38% respondenti dotos uz darbu jebkurā gadījumā.

57
Pēc temata
Donalds Tramps: Ķīna "izvaro" ASV
Hakeri no Anonymous vēsta par jaunu uzbrukumu akciju

Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi

44
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.

Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.

Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.

44
Tagi:
zivis, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis
Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis
Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
NATO

Lietuvas aizsardzības ministrs lielos izdevumus aizbildina ar "situāciju reģionā"

22
(atjaunots 10:19 26.10.2020)
Politiķis paskaidroja, ka ar tādiem izdevumiem valsts spēs labāk uzņem sabiedroto papildspēkus nepieciešamības gadījumā.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apliecināja kolēģiem, ka valsts turpinās atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, jo "tā rīkoties liek situācija reģionā", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz resora preses dienestu.

Savu pārliecību viņš pauda NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē, kas tika organizēta video formātā.

Aizsardzības ministrs atgādināja, ka valstī jau sesto gadu pēc kārtas aug investīcijas aizsardzībā alianses līmenī. Karoblis uzskata, ka tādējādi tiekot demonstrēta NATO vienotība un perspektīvas – "gatavības palielināšana reakcijai uz mainīgajiem un augošajiem draudiem".

"Pirms diviem gadiem Lietuva pirmo reizi sasniedza NATO mērķi – 2% no IKP aizsardzības fnansēšanai. Mēs noteikti to uzturēsim arī turpmāk: to liek darīt tagadējā ģeopolitiskā situācija reģionā. Mēs varēsim labāk uzņemt sabiedroto papildspēkus – mēs esam valsts uz NATO ārējās robežas, kam raksturīga nestabilitāte," informēja Lietuvas ministrs.

Ziemeļatlantijas alianse pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis, arī Lietuva, aktīvi noslēdz ar ASV aizardzības līgumus par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē NATO militāros kontingentus.

Pie tam Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij un Ziemeļatlantijas aliansei tas ir ļoti labi zināms.

22
Tagi:
aizsardzība, NATO, Lietuva
Pēc temata
Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. Kā atbildēs Krievija
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Ādažos par 19 miljoniem eiro uzbūvēja sporta kompleksu karavīriem
"Nostādīja fakta priekšā": kā Eiropa maksās par ASV militārajām bāzēm
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā