Nauda plaukstās. Foto no arhīva

Katram somam pa 600 eiro: rudenī tiks izraudzīti eksperimenta dalībnieki

58
(atjaunots 17:13 24.07.2016)
No 2017. gada Somijas valdība eksperimenta ietvaros plāno izraudzīties mērķa grupu – 10 tūkstošus cilvēku, kam tiks izmaksāts garantētais ienākums 600 eiro apmērā. Eksperimenta mērķis – izvērtēt, kā sociālā drošība var sekmēt pozitīvas izmaiņas pilsoņu darba dzīvē.

RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. Somijas parlaments pēc vasaras brīvdienām noteiks, kādu kategoriju pilsoņi piedalīsies eksperimentā, kura ietvaros tiks izmaksāts bāzes ienākums 600 eiro apmērā. Eksperiments sāksies jau 2017. gadā, vēsta "Fontanka".

Beznosacījumu ienākuma ieviešana nozīmē vienādas summas izmaksu visiem pilngadīgajiem pilsoņiem sociālo izmaksu vietā, neatkarīgi no nodarbinātības un ekonomiskās situācijas. Daļējs beznosacījumu ienākums paredz papildu sociālo pabalstu izmaksu, ja radīsies šāda vajadzība. Bāzes ienākuma ieviešanas piekritēji uzskata, ka tas palīdzēs mazināt birokrātiju un vienkāršot sociālo izmaksu sarežģīto sistēmu, kā arī stimulēs pilsoņus meklēt darbu.

Somijas valdība vēl nav izlēmusi, cik cilvēkiem valsts izmaksās 600 eiro mēnesī. Tas lielā mērā ir atkarīgs arī no tā, cik naudas paliks valsts budžetā. Tomēr iepriekš tika sniegta informācija par to, ka eksperimentā varētu piedalīties aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

Ierēdņi vēl nav izlēmuši, kas saņems šos ienākumus, lai gan projektā noteikts, ka drīzāk tās būs mazturīgās pilsoņu kategorijas vai bezdarbnieki. Studenti un cilvēki, kas atrodas apmaksātā atvaļinājumā, nevar pretendēt uz bāzes ienākumiem.

Pētījumu finansē valdība. Nāksies noskaidrot, kā sociālā drošība varētu sekmēt pozitīvas izmaiņas darba dzīvē. Zinātnieki vēlas noskaidrot arī to, kā jaunievedums ietekmēs dažādu iedzīvotāju slāņu ienākumu līmeni, un izvērtēt tā finansiālo aspektu.

"Mūsu uzdevums ir padomāt par to, kā Somijā būtu iespējams izmēģināt pilna vai daļēja beznosacījumu ienākumu sistēmu, negatīvo nodokli un citus beznosacījumu ienākuma modeļus. Pētījums nodrošinās pamatu politisko lēmumu pieņemšanai," — paziņoja projekta vadītājs Olli Kangass.

Pētījumā iesaistīti Kela speciālisti līdz ar Helsinku, Tamperes, Turku un Austrumsomijas universitātē, fondu Sitra, analītisko centru Tänk un Ekonomisko pētījumu institūtu. Projektā piedalās arī Somijas Uzņēmēju asociācija un speciālisti pašvaldību pārvaldes, nodokļu likumdošanas un konstitūcijas jomās.

Atgādināsim, ka līdzīga ideja par garantētā ikmēneša ienākuma ieviešanu valstī nesen tika izskatīta Šveicē — šis jautājums pat tika apspriests referendumā. Balsojuma iniciatori piedāvāja katram Šveices pieaugušajam pilsonim izmaksāt 2,5 tūkstošus Šveices franku mēnesī. Tomēr pilsoņi šo ideju noraidīja.

Līdzīga aptauja tika organizēta arī Igaunijā. Tajā tika uzdots jautājums: "Iztēlojieties hipotētisku situāciju, kurā valsts sāktu maksāt naudu par atteikšanos no darba. Vai jūs būtu ar mieru atteikties no darba. Ja būtu, kādu summu jūs šādā gadījumā vēlētos saņemt no valsts?" Noskaidrojās, ka vidēji cilvēki ir gatavi atteikties no darba, ja saņemtu 950 eiro mēnesī, taču 38% respondenti dotos uz darbu jebkurā gadījumā.

58
Pēc temata
Donalds Tramps: Ķīna "izvaro" ASV
Hakeri no Anonymous vēsta par jaunu uzbrukumu akciju
Vladislavs Giņko

Eksperts novērtēja "Klaipedos nafta" zaudējumu pieaugumu bez baltkrievu kravām

35
(atjaunots 17:33 04.05.2021)
Smags gads Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatoram "Klaipedos nafta" pēc Baltkrievijas naftas tranzīta pārvirzīšanas uz Krievijas ostām – par perspektīvām spriež Krievijas prezidenta Tautsaimniecibas un valsts dienesta akadēmijas ekonomists Giņko.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik. 2021. gada pirmajā ceturksnī Lietuvas naftas un sašķidrinātās gāzes termināļu operatora "Klaipedos nafta" (KN) zaudējumi sastādījuši 9,069 miljonus eiro, kopējais zaudējums ir 24,1 reizi lielāks nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī, kad zaudējumi sastādīja 377 tūkstošus eiro, stāsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš KN vadība prognozēja, ka 2021. gads būs smags kompānijai, kas zaudējusi baltkrievu eksporta uzņēmuma – "Baltkrievijas naftas kompānijas" – kravas. atgādināsim, ka 2020. gada beigās BNK pieņēma lēmumu apturēt naftas produktu eksportu caur Klaipēdas ostām. Agrākajos darījumus paredzētās piegādes veiktas janvārī, bet februāri naftas produktu pārkraušana nebija ieplānota, jo Baltkrievija pārvirzīja eksportu uz KF ostām.

Šobrīd situāciju pasliktina Klaipēdas SDG termināļa peļņas krasā lejupslīde. Tas būvēts 2014. gadā ar mērķi atbrīvoties no Krievijas "Gazprom" radītā "monopola". Lietuva pārsvarā saņem SDG no Norvēģijas un Krievijas, piegādes no ASV ir visai retas.

"Ja mēs runājam par enerģētiskajām piegādēm, cauruļvadu gāze visiem tirgus dalībniekiem ir drošākā. SDG aspektā iespējamas cenu svārstības, kas atkarīgas no loģistikas izmaksām, un loģistiku pasaulē ietekmējusi pandēmija. Ja ir izbūvēts cauruļvads un noslēgti līgumi, iespējams aplēst, kādi apjomi tiks pārsūknēti un kā tas darbosies. Darbā ar SDG piegādes nevar būt vienādas pašizmaksu ziņā, jo viss ir atkarīgs no tā, kādi izdevumi rodas loģistikā," paskaidroja ekonomists.

Enerģētiskās drošības garants

Tieši tāpēc, uzsvēra eksperts, Vācija līdz ar visu Eiropas Savienību "turas pie "Ziemeļu straumes 2", jo tā garantē ne tikai piegādes, bet arī saprotamu pašizmaksu no izdevumu viedokļa". Patlaban "Ziemeļu straume 2" ir centrālais projekts ES enerģētikas drošībā, un savienība to vēlas īstenot.

Eiropas nākotnes labad vajadzīgas drošas cauruļvadu gāzes piegādes, un šajā jomā neapšaubāms līderis ir Krievija. SDG piegādes no ASV kopš paša sākuma ir ļoti politizēta tēma, turklāt Baidens, domājams, zaudēs interesi par to un vairs neatbalstīs SDG piegādātājus, kā to darīja Tramps, uzskata eksperts.

"Ņemot vērā lielos izdevumus ASV iekšienē un valsts parāda lielo pieaugumu, domāju, viņi negribēs izmest naudu vējā, lai mākslīgi stimulētu amerikāņu SDG piegādes uz Eiropu. Tāpēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākums vienkārši pieliks punktu Eiropas enerģētikas pamatiem – cauruļvadu dabasgāzei ar piegādēm no Krievijas. Visa spēle ar amerikāņu SDG politiskajā aspektā būs bezjēdzīgas," ir pārliecināts ekonomists Vladislavs Giņko.

35
Tagi:
nafta, tranzīts, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Baltkrievu benzīns "aizgājis" uz Krievijas ostām
Lockheed Martin F-35 Lightning II

Baltijas gaisa telpu pirmo reizi apsargā F-35: Itālijas GKS sākuši dežūru

32
(atjaunots 11:18 04.05.2021)
Vācijas Gaisa kara spēki Emari aviācijas bāzē nodeva itāļu karavīriem Baltijas gaisa telpas apsardzes pienākumus.

RĪGA, 4. maijs — Sputnik. Kopš šīs nedēļas sākuma Baltijas gaisa telpu apsargā Itālijas Gaisa kara spēku vienība ar 5. paaudzes iznīcinātājiem F-35. Rotācijas ceremonija tika organizēta Emari aviobāzē Igaunijā, vēstīja valsts Aizsardzības ministrija.

Iepriekš Igaunijā dežurēja Vācijas Gaisa kara spēku kontingents. Vācijas piloti piedalījās misijā jau astoto reizi.

Ceremonijā piedalījās Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets. Viņš tikās ar Itālijas aizsardzības ministru Džordžo Mulē.

​NATO drošības misijas otrais posms Baltijā dislocēts aviobāzē Šauļos, Lietuvā.

29. aprīlī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros Itālijas GS dežūrā nomainīja spāņi. Itāļu kara lidotāji devās patruļās kopš septembra – viņi dežurēja divas maiņas, pa četriem mēnešiem katru. Novērošanas lidojumus viņi izpildīja ar četriem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon.

Spānijas GS, kas nomainīja itāļus, četrus mēnešus piedalīsies patruļās ar septiņiem iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon.

Baltijas valstu rīcībā nav lidmašīnu, kas būtu piemērotas gaisa telpas patruļām, tāpēc no 2004. gada aprīļa (kopš to iestāšanās NATO) gaisa telpu apsardzi rotācijas kārtībā nodrošina Ziemeļatlantijas alianses valstu lidmašīnas, kas dislocētas Zokņu aerodromā Lietuvā un Emari aviobāzē Igaunijā. NATO samitā Čikagā 2012. gadā misija tika pagarināta uz nenoteiktu laiku.

32
Tagi:
NATO, Baltija
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?
Pavasaris Igaunijā: amerikāņi raida "brīvības skaņas"
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

0
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

0
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā