Ko Igaunijā dara NATO kalnu strēlnieki

Muļķības kalngali. Ko Igaunijā dara NATO kalnu strēlnieki

133
(atjaunots 10:56 12.07.2016)
Igaunijā nav neviena paša kalna. Ir viens pakalns. Taču arī ar to, kā izrādās, pietiek, lai sūtītu turp divas rotas izcilas klases kalnu strēlnieku – bundesvēra karavīru. Vēl nekad Munameģis nav bijis tik labi aizsargāts.

RĪGA, 11. jūlijs — Vladimirs Barsegjans, radio Sputnik Igaunija. Igaunijā ieradīsies vācu kalnu strēlnieki. Vācijas. Bruņoto spēku kalnu strēlnieku bataljona rotas smagā tehnika jau ieradusies Paldiski ostā. Tās galamērķis – kara pilsētiņa Tapā, kur tiks izmitināti vācu karavīri.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мелконов

Kopumā 2016. gadā Igaunijā uzturēsies divas rotas no VFR 23. kalnu strēlnieku brigādes 231. kalnu strēlnieku bataljona sastāva. Mērķis, ar kādu tiek skaidrota karavīru ierašanās mazajā Baltijas valstī, skan gluži kā no tūrisma aģentūras  bukleta norakstīts – iepazīšanās ar valsts ģeogrāfisko ainavu. Otrs mērķis – kopīgas mācības ar igauņu karavīriem un citiem NATO sabiedrotajiem. Acīmredzot, viņi mācīsies šaut igauņu kalnos.

Jau sen par tradīciju kļuvuši ir NATO karavīru militāri sportiskie ceļojumi pa Igauniju. Neviens tam nebūtu pievērsis īpašu uzmanību, ja vien ne fakts, ka tie ir kalnu strēlnieki.
Kalnu strēlnieki Igaunijā – tas skan sirreālistiski. Gluži kā "zemūdene Ukrainas stepēs". Varbūt ierēdņiem no NATO "ceļojumu biroja", kuri sūta kalnu jēgerus iepazīties ar Igaunijas ainavām, nekaitētu atkārtot skolā iegūtās ģeogrāfijas zināšanas. Varbūt viņi Baltijas valstis ir saputrojuši ar Šveici?

Aptauja

2017. gadā Latvijā ieradīsies jauns NATO bataljons. Vai jūs par to priecājaties?
  • Protams, tas taču ir mūsu interesēs
    29.3% (36)
  • Kāda starpība? Tik un tā nekas nemainīsies
    4.1% (5)
  • Nē, tas nav vajadzīgs
    40.6% (50)
  • Pilnīgi pietiktu arī to karavīru, kas jau ieradušies
    2.4% (3)
  • Pietiks reiz mērīties gailīšiem!
    23.6% (29)
Nobalsojuši: 2

Kalnu Igaunijā nav, tas ir zinātnisks fakts. Cienījami speciālisti jau sen ir vienojušies: kalni ir tas, kas paceļas virs 500 metriem. Viss pārējais ir pakalni, pakalniņi, pauguriņi un augstienes.

Tiesa, Igaunija par to neliekas ne zinis un savu izcilāko pakalnu tomēr dēvē par Munameģa kalnu. Šis 318 metrus augstais pusauga kalns slejas Viru pagasta centrālajā daļā. Tas ir augstākais pakalns visās Baltijas valstīs. Virsotnē paceļas skatu tornis, no kura paveroties lieliska ainava uz apkaimi 50 km rādiusā. Varbūt šo kalnu un pie viena arī skatu torni straujā alpīnistiskā triecienā ieņems brašie vācu jēgeri? Man šķiet, tas būs viens varens kāpiens.

Munameģis ir tūrisma objekts, piebraucamie ceļi šeit ir. Tiesa, šajā gadījumā vienā kalnā gan rāpsies padaudz cilvēku. Tam infrastruktūra nav paredzēta. Nu, tas nekas: var jau vietējos iedzīvotājus arī likt pie darba – lai pa ceļam uz virsotni iekārto nometnes, kur nogādāt alus un grila desiņu rezerves. Lai viss būtu kārtībā, ja jau sarīkots tāds pikniks. Kāpt Munameģī var arī bez steigas – dienas laikā tikt no vienas nometnes līdz otrai, un pietiek. Guļam zālītē, dzeram vietējo aliņu un labsirdīgi kritizējam tā garšu.

Dziedam skaistās bavāriešu dziesmas. Pētām ainavu. Kalns ir tikai viens, to nav grūti izpētīt. Kāpšana nav grūta – atbilst jaunāko klašu skolēnu normām. Lai tak brašie vācu zaldātiņi atpūšas uz vācu un igauņu nodokļu maksātāju rēķina. Nekas cits prātā nenāk. Es saprotu, ka tas viss izklausās stulbi. Bet gribētos gan saprast, ko kalnu strēlnieki īsti meklē valstī, kas ir līdzena kā galds. Ak, gandrīz aizmirsu. Pētīs ainavu. Kaut kāds iemesls taču ir jāizdomā, un šis ir tikpat labs kā visi citi.
Autora uzskati var nesakrist ar redakcijas viedokli.

133
Temats:
NATO samits Varšavā (31)
Pēc temata
Krievija gaida NATO skaidrojumu
NATO un Krievija: miers līdz pirmajam šāvienam
Stoltenbergs izsludina jaunu ēru NATO un Krievijas attiecībās
NATO paplašināšanās uz austrumiem: gribētos jau gan
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

35
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

35
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

0
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība