Ko Igaunijā dara NATO kalnu strēlnieki

Muļķības kalngali. Ko Igaunijā dara NATO kalnu strēlnieki

133
(atjaunots 10:56 12.07.2016)
Igaunijā nav neviena paša kalna. Ir viens pakalns. Taču arī ar to, kā izrādās, pietiek, lai sūtītu turp divas rotas izcilas klases kalnu strēlnieku – bundesvēra karavīru. Vēl nekad Munameģis nav bijis tik labi aizsargāts.

RĪGA, 11. jūlijs — Vladimirs Barsegjans, radio Sputnik Igaunija. Igaunijā ieradīsies vācu kalnu strēlnieki. Vācijas. Bruņoto spēku kalnu strēlnieku bataljona rotas smagā tehnika jau ieradusies Paldiski ostā. Tās galamērķis – kara pilsētiņa Tapā, kur tiks izmitināti vācu karavīri.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мелконов

Kopumā 2016. gadā Igaunijā uzturēsies divas rotas no VFR 23. kalnu strēlnieku brigādes 231. kalnu strēlnieku bataljona sastāva. Mērķis, ar kādu tiek skaidrota karavīru ierašanās mazajā Baltijas valstī, skan gluži kā no tūrisma aģentūras  bukleta norakstīts – iepazīšanās ar valsts ģeogrāfisko ainavu. Otrs mērķis – kopīgas mācības ar igauņu karavīriem un citiem NATO sabiedrotajiem. Acīmredzot, viņi mācīsies šaut igauņu kalnos.

Jau sen par tradīciju kļuvuši ir NATO karavīru militāri sportiskie ceļojumi pa Igauniju. Neviens tam nebūtu pievērsis īpašu uzmanību, ja vien ne fakts, ka tie ir kalnu strēlnieki.
Kalnu strēlnieki Igaunijā – tas skan sirreālistiski. Gluži kā "zemūdene Ukrainas stepēs". Varbūt ierēdņiem no NATO "ceļojumu biroja", kuri sūta kalnu jēgerus iepazīties ar Igaunijas ainavām, nekaitētu atkārtot skolā iegūtās ģeogrāfijas zināšanas. Varbūt viņi Baltijas valstis ir saputrojuši ar Šveici?

Aptauja

2017. gadā Latvijā ieradīsies jauns NATO bataljons. Vai jūs par to priecājaties?
  • Protams, tas taču ir mūsu interesēs
    29.3% (36)
  • Kāda starpība? Tik un tā nekas nemainīsies
    4.1% (5)
  • Nē, tas nav vajadzīgs
    40.6% (50)
  • Pilnīgi pietiktu arī to karavīru, kas jau ieradušies
    2.4% (3)
  • Pietiks reiz mērīties gailīšiem!
    23.6% (29)
Nobalsojuši: 2

Kalnu Igaunijā nav, tas ir zinātnisks fakts. Cienījami speciālisti jau sen ir vienojušies: kalni ir tas, kas paceļas virs 500 metriem. Viss pārējais ir pakalni, pakalniņi, pauguriņi un augstienes.

Tiesa, Igaunija par to neliekas ne zinis un savu izcilāko pakalnu tomēr dēvē par Munameģa kalnu. Šis 318 metrus augstais pusauga kalns slejas Viru pagasta centrālajā daļā. Tas ir augstākais pakalns visās Baltijas valstīs. Virsotnē paceļas skatu tornis, no kura paveroties lieliska ainava uz apkaimi 50 km rādiusā. Varbūt šo kalnu un pie viena arī skatu torni straujā alpīnistiskā triecienā ieņems brašie vācu jēgeri? Man šķiet, tas būs viens varens kāpiens.

Munameģis ir tūrisma objekts, piebraucamie ceļi šeit ir. Tiesa, šajā gadījumā vienā kalnā gan rāpsies padaudz cilvēku. Tam infrastruktūra nav paredzēta. Nu, tas nekas: var jau vietējos iedzīvotājus arī likt pie darba – lai pa ceļam uz virsotni iekārto nometnes, kur nogādāt alus un grila desiņu rezerves. Lai viss būtu kārtībā, ja jau sarīkots tāds pikniks. Kāpt Munameģī var arī bez steigas – dienas laikā tikt no vienas nometnes līdz otrai, un pietiek. Guļam zālītē, dzeram vietējo aliņu un labsirdīgi kritizējam tā garšu.

Dziedam skaistās bavāriešu dziesmas. Pētām ainavu. Kalns ir tikai viens, to nav grūti izpētīt. Kāpšana nav grūta – atbilst jaunāko klašu skolēnu normām. Lai tak brašie vācu zaldātiņi atpūšas uz vācu un igauņu nodokļu maksātāju rēķina. Nekas cits prātā nenāk. Es saprotu, ka tas viss izklausās stulbi. Bet gribētos gan saprast, ko kalnu strēlnieki īsti meklē valstī, kas ir līdzena kā galds. Ak, gandrīz aizmirsu. Pētīs ainavu. Kaut kāds iemesls taču ir jāizdomā, un šis ir tikpat labs kā visi citi.
Autora uzskati var nesakrist ar redakcijas viedokli.

133
Temats:
NATO samits Varšavā (31)
Pēc temata
Krievija gaida NATO skaidrojumu
NATO un Krievija: miers līdz pirmajam šāvienam
Stoltenbergs izsludina jaunu ēru NATO un Krievijas attiecībās
NATO paplašināšanās uz austrumiem: gribētos jau gan
Elektriskā apakšstacija, foto no arhīva

Lietuva novembra sākumā atslēgsies no Baltkrievijas elektrības

30
(atjaunots 10:36 28.10.2020)
Līdz ar elektroenerģijas ražošanas sākumu BelAES Lietuva samazinās līdz nullei caurlaides spēju komerciālajai elektrības plūsmai no Baltkrievijas, vēsta Litgrid.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Lietuvas elektrotīklu operators "Litgrid" saņēmis informāciju no Baltkrievijas valsts uzņēmuma "Belenergo" par to, ka laikā no 1. līdz 10. novembrim Baltkrievijas AES sāks elektrības ražošanu. Saskaņā ar likumu par BelAES ražotās elektrības boikotu, Lietuvas operators līdz ar ražošanas sākumu samazinās caurlaides spēju līdz nullei elektroenerģijas importam no Baltkrievijas.

Par saņemto informāciju "Litgrid" informēja tirgus dalībniekus caur biržas "Nord Pool" sistēmu.

"Saņemot informāciju par elektroenerģijas ražošanas sākumu vai fiksējot Litgrit sistēmas kontroles centrā datus reālajā laikā, kas parādīs ražošanu BelAES, mēs nekavējoties samazināsim caurlaides spēju līdz nullei megavatu komerciālajām elektrības plūsmām no Baltkrievijas," informēja "Litgrid" pagaidu vadītājs Vidmants Grušs.

Tāpat pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva vairs nenodrošinās elektroenerģijas rezerves Baltkrievijai.

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem.

Pret stacijas būvniecību aktīvi uzstājas Lietuva, kura aicina arī citas valstis boikotēt staciju. Lietuvas pozīciju atbalstījusi Polija. Latvija un Igaunija iepriekš atturējās atbalstīt boikotu. Iepriekš nedēļā Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskās iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus. Taču jau pēc nedēļas viņš paziņoja, ka Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju BelAES palaišanas gadījumā.

30
Tagi:
elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Baltic Pride 2013, Viļņā

Igaunijā varētu legalizēt vai uz visiem laikiem aizliegt viendzimuma laulības

29
(atjaunots 10:28 28.10.2020)
Igaunijā sākta parakstu vākšana petīcijai par viendzimuma laulību legalizāciju, bet valdība gatavo referendumu par Konstitūcijas grozījumiem, kas padarīs tādas laulības par neiespējamām.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Partijas "Igaunijas zaļie" iesniegtā petīcija, kas aicina legalizēt viendzimuma laulības, trīs dienu laikā savākusi vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu, stāsta Postimees.

Petīcija publicēta vietnē Rahvaalgatus.ee, kurā ikviens var vērsties pie valsts parlamenta. Izskatīšanai tiek nodotas petīcijas, ko parakstījuši vismaz tūkstoš cilvēki.

Parlamentā petīcija nonāks tikai nākamajā gadā – līdz Ziemassvētkiem tā vāks parakstus. Pēc tam parlaments lems, kāda komisija to izskatīs: Sociālo lietu komisija, kuras kompetencē ir ģimenes jautājumi, vai Konstitūcijas komisija, ja petīcija tiks izskatīta kā cilvēka pamattiesību tēma.

2014. gadā Rīgikogu pieņēma Kopdzīves likumu, kas faktiski ļauj viena dzimuma cilvēkiem noslēgt civilu partnerību, taču līdz šim nav pieņemti šīs sfēras regulēšanai nepieciešamie lietišķie akti.

"Ar Kopdzīves likumu patiešām bija sarežģīti, jo tam bija vajadzīgi lietišķie akti. Būtu vienkārši grozīt likumu par ģimeni, nāktos mainīt tikai viena paragrāfa formulējumu, un viss varētu sākt strādāt," pastāstīja "Zaļo" līdere Zuleiha Izmailova.

Viņa atzīmēja, ka spriedze sabiedrībā ir liela, un, iespējams, politiķiem šķitīs labāk svītrot tēmu no dienas kārtības un dzīvot tālāk.

"Mums ir daudz problēmu: klimata krīze, ekonomiskā krīze, krīze veselības aprūpes jomā. Mums jānodarbojas ar svarīgiem jautājumiem, un, ja mūsu valdībai vajag vairākas nedēļas, lai sapulcētos un konstatētu, ka ir punkti Konstitūcijā, ko viņi ir gatavi ievērot, kā tas izskanēja valdības deklarācijā ceturtdien, tas nav nopietni. Naida kurināšana un kaitināšana varētu beigties, un pienāktu laiks risināt īstās problēmas," klāstīja Izmailova.

Ceturtdien Igaunijas valdība no jauna apstiprināja, ka 2021. gada pavasarī plāno organizēt valstī referendumu par laulībām: pilsoņiem ierosinās iekļaut Konstitūcijā punktu par to, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība. Referendums bija viens no noteikumiem koalīcijas līgumā ar konservatīvo partiju EKRE.

Jautājums par referendumu atkal kļuva aktuāls, kad tika pārvarēta valdības krīze: valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE) intervijā portālam Deutsche Welle cita starpā apsūdzēja LGBT pārstāvjus par "homopropagandu" un ieteica viņiem "bēgt uz Zviedriju".

Prezidente Kersti Kaljulaida, pazīstama ar savu atbalstu LGBT, paziņoja, ka Helme savu uzskatu dēļ nav piemērots iekšlietu ministra amatam, premjerministrs Jiri Ratass (Centriskā partija) atgādināja pilsoņiem, ka valsts nevērtē viņus no seksuālās orientācijas viedokļa, tomēr galu galā izdevās izvairīties no valdošās koalīcijas sabrukuma. Triju koalīcijas partiju līderi parakstīja paziņojumu, kurā solīja ar cieņu izturēties pret visiem Igaunijas iedzīvotājiem.

Vienlaikus petīcija par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību portālā Manabalss.lv, kas ierosina legalizēt bez laulības reģistrācijas dzīvojošo pāru attiecības, kopš 17. oktobra savākusi vairāk nekā 13 tūkstošus parakstu.

29
Tagi:
Igaunija, viendzimuma attiecības, LGBT
Pēc temata
Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Policija terorakta pastrādāšanas vietā Nicā, foto no arhīva

Terora vilnis Francijā: valdība sola stingru atbildi

0
Noziedznieks izdzēsis trīs dzīvības Nicas baznīcā. Francijā sācis darbu nacionālais terorisma apkarošanas plāns.

RĪGA, 29. oktobris - Sputnik. Ceturtdien Francijā notika vairāki uzbrukumi - dienā, kad musulmaņi svin pravieša Muhameda piedzimšanu. No rīta pie Nicas baznīcas nezināma persona ar nazi uzbruka cilvēkiem, rezultātā ir trīs bojāgājušie, uzbrucējs aizturēts. Aviņonā nošauts vīrietis, kurš ar nazi meties virsū policistiem. Lionā policija aizturēja ar nazi bruņotu vīrieti, kas gatavojās uzbrukumam. Francijas valdība paziņoja, ka atbilde uz uzbrukumiem būs "spēcīga un tūlītēja".

Uzbrukums Nicā

Kā vēsta RIA Novosti, uzbrukums ar nazi notika Nicā ap plkst. 9.00 netālu no baznīcas. Uzbrukumā bojā gāja trīs cilvēki. Informāciju apstiprināja Nicas mērs Kristiāns Estrozi. Aizdomās turamais bija aizturēts.

Pilsētas mērs novērtēja notikušo kā iespējamo teroraktu. Viņš paziņoja, ka uzbrucējs nepārstāja atkārtot "Allāh akbār". Estrozi paziņoja, ka pēc notikušā visas Nicas baznīcas tiks slēgtas.

"Tiks darīts viss iespējamais, lai pasargātu manu pilsētu... Es palūdzu, lai visas baznīcas, visas kulta vietas būtu slēgtas," paziņoja Nicas mērs televīzijas kanāla BFMTV ēterā.

Sputnik France, atsaucoties uz informācijas avotu policijā, pastāstīja, ka ļaundara pirmais upuris ir vecākā gadagājuma sieviete, kura šorīt ieradusies bazilikā, lai noskaitītu lūgšanu. Viņas mirstīgās atliekas atrada pie svētā ūdens trauka. Tāpat ēkā tika atrasts bojā gājušais kulta kalps - 45 gadus vecs vīrietis. Trešais upuris – vīrietis, kuram, kā ziņots, izdevās pamest dievnamu, taču vēlāk viņš miris no ievainojumiem.

Uzsākta izmeklēšana

Uzbrukuma izmeklēšanai pievienojās prokuratūras pretterorisma nodaļa. Kā vēsta BFMTV, izmeklēšana ir uzsākta saistībā ar slepkavību, saistītu ar teroristisko darbību, slepkavības mēģinājumu un noziedzīgu sazvērestību. Ar to nodarbojas tostarp kriminālizmeklēšanas (DCPJ) un Iekšējas drošības galvenās pārvaldes (DGSJ) darbinieki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons devās uz IeM krīzes centru, kad kļuva zināms par uzbrukumu Nicā. Tāpat tur ieradīsies arī valsts premjerministrs Žans Kastekss. Pēc IeM krīzes centra apmeklēšanas valsts vadītājs dosies uz Nicu.

Francijas valdība apsolīja, ka reakcija uz šodienas uzbrukumu sēriju būs nežēlīga. Valdība ievieš terorisma apkarošanas plānu.

"Atbilde... būs spēcīga un tūlītēja. Es jau pieņēmu lēmumu par Vigipirate plāna īstenošanu visā valsts teritorijā," paziņoja Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

Vigipirate (vārdu vigilance un pirate savienojums - "modrība" un "pirātu") ir nacionālā trauksmes izziņošanas sistēma par teroristisko draudu līmeni, tā tika izveidota 1978. gadā.

Reakcija uz traģēdiju

Franču islāma ticības padome (CFCM), kas pārstāv musulmaņu intereses valsts institūcijās, nosodīja nezināmās personas uzbrukumu Nicas baznīcā un aicināja Francijas musulmaņus atcelt visas svinības Mavlida ietvaros (pravieša Muhameda dzimšanas dienas svinības – red.).

Krievijā notikumu Nicā nosauca par šausmīgu traģēdiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica prezidentam Makronam līdzjūtību par teroristu uzbrukumiem republikā.

"Īpašu sašutumu izraisa cinisks un nežēlīgs noziegums, kas pastrādāts dievnamā. Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka teroristiem ir absolūti svešs cilvēciskās morāles jēdziens. Skaidrs, ka cīņa ar starptautisko teroru prasa reālas visas pasaules sabiedrības apvienotas pūles," cita starpā atzīmēts Putina telegrammā.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka ir satriekta sakarā ar nežēlīgajām slepkavībām Nicā. " Savās domās esmu kopā ar noslepkavoto un ievainoto radiem. Šajās smagajās stundās vācieši ir solidāri ar franču nāciju," teica Merkele.

Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs pauda dziļu līdzjūtību Nicā bojāgājušo radiem un tuviniekiem, kā arī pauda solidaritāti ar Franciju Latvijas Republikas vārdā un aicināja turpināt cīņu ar terorismu.

Patī slepkavība

Traģēdija Nicā notika 13 dienas pēc nežēlīgās slepkavības Parīzes piepilsētā: Konflānā-Sentonorīnā 16. oktobrī uzbrucējs nogrieza galvu vēstures pasniedzējam Samuelam Patī, kurš mācību nodarbībās demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Skolotājam tika izteikti draudi. Uzbrucēju nošāva policijas darbinieki. Francijas antiteroristiskās prokuratūras vadītājs Žans Fransuā Rikars paziņoja, ka čečenu izcelsmes uzbrucējs ir dzimis Maskavā 2002. gadā un ieguva bēgļa statusu Francijā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroraktu. Bojāgājušā pasniedzēja izvadīšanas ceremonijas laikā viņš paziņoja, ka Francija turpinās aizstāvēt vārda brīvību un neatteiksies no karikatūrām. Pēc Makrona izteikumiem vairākas musulmaņu valstis aicināja izsludināt boikotu franču produkcijai.

0
Tagi:
terorakts, Francija
Pēc temata
Terorista uzbrukumā Nicā gājuši bojā 84 cilvēki
Sociālie tīkli par teroraktiem Nicā: vardarbība vardarbības labad
Traģēdija Nicā – līdz šim nebijis terorakts
Terorists iepriekš izpētījis savu maršrutu Nicā